Pamanīts pludmalē, slavēts Ozolniekos

Latvijas pludmales volejbola jauno talantu duets Armands Āboliņš/Haralds Regža jau paveikuši pietiekami daudz, lai tiktu pamanīti ne tikai sporta veida lietpratēju pulkā, jo pagājušajā vasarā diviem valsts čempionu tituliem tika pievienots arī Jūrmalā pirmo reizi notikušā CEV Satelite turnīra sudraba medaļas, finālā pasaules labāko duetu Aleksandru Samoilovu/Jāni Šmēdiņu piespiežot cīkstēties četrus setus. Šoreiz gan stāsts būs par klasisko volejbolu un pašmāju kluba Ozolnieki/Poliurs vienu no līderiem 22 gadus veco Armandu Āboliņu.

Latvijas un Igaunijas čempionāta — Schenker līgas — regulārajā sezonā pirmās četras vietas ieņēma mūsu ziemeļu kaimiņu klubi, tādēļ sacensību organizatori vismaz labāko spēlētāju noteikšanā ietur paritāti — nosakot labākos katras valsts komandās atsevišķi. Lai arī Latvijas klubu rangā Poliurs/Ozolnieki pašreiz ieņem tikai trešo vietu, piekāpjoties RTU/Robežsardzei un Biolaram/Jelgavai, bet tas nav bijis par šķērsli Armandam Āboliņam saņemt individuālo atzinību, kļūstot par janvāra labāko spēlētāju.

PĀRSTEIGT IGAUŅUS

— Ozolnieki/Poliurs regulāro sezonu pabeidza septītajā vietā, izslēgšanas turnīrā tiekot pie cīņas ar otro labāko klubu.

— Iespējams, ka mūsu komandas maksimums Schenker līgas pamatturnīrā varētu būt viena vieta augstāk, sarunā ar žurnālu Sports komentē Armands Āboliņš. Cīņās ar vadošajām Igaunijas vienībām ieguvām vienu punktu. Tas ir labs rezultāts. Visticamāk, ceturtdaļfinālā mums pretī stāsies Parnu VK. Protams, pirms spēļu sākuma vienmēr ir pamats ticēt tam, ka Ozolnieku komanda var parūpēties par lielāko pārsteigumu, divu spēļu summā uzveicot Igaunijas klubu un iekļūstot Četru finālā.

— Pagājušā gada decembrī LDz Cargo kausa izcīņas finālā Ozīši trijos setos zaudēja RTU/Robežsardzei.

— Iekļūšana Latvijas kausa izcīņas finālā ir labs sasniegums, taču vairāk atmiņā palicis tas, ka neizdevās īsti pacīnīties ar RTU/Robežsardzi par šo trofeju. Pirms spēles bijām apņēmības pilni, taču pēc tam izrādījās, ka tieši psiholoģiski nebijām gatavi parādīt labāko sniegumu. RTU/Robežsardzes volejbolisti Schenker līgā pelnīti ieņem augstāko vietu no Latvijas klubiem, bet par otrās un trešās pozīcijas sadalījumu starp Biolaru/Jelgavu un Ozolniekiem/Poliuru vēl varētu pastrīdēties. Liktenīgs bija savā laukumā savstarpējā spēlē piedzīvotais zaudējums ar 0:3. Latvijas čempionāta pusfinālā vēl visa cīņa priekšā.

— Kausa ceturtdaļfinālā bija nepieciešams pat zelta sets, lai Ozolnieki/Poliurs uzveiktu Daugavpils Universitāti. Vai spēku samērs ir izlīdzinājies?

— Mūsu komandai jau tradicionāli nesekmējas spēles Daugavpilī. Izņēmums nebija arī Latvijas kausa ceturtdaļfināls, kad pirmajā mačā zaudējām ar 1:3. Zaudējām arī atbildes mača pirmajā setā, nonākot soli no neveiksmes. Tomēr pratām lauzt mača gaitu, pārliecinoši uzvarot gan nākamos trīs setus, gan arī papildu zelta setu. Pēc tam jau nāca uzvara pusfinālā pār ASK/Kuldīgu un zaudējums finālā.

AR PIETURU MURJĀŅOS

— Kā varētu raksturot Ozolnieku/Biolara darbības principus?

— Nedēļā mums ir trīs treniņi ar bumbām, kā arī viens fiziskās sagatavotības treniņš. Brīvajā ceturtdienā vēl papildus dodos uz trenažieru zāli. Ļoti noderētu vēl papildus kopīgi treniņi, lai uzlabotu saspēlētību, sapratni laukumā. Nešaubīgi, ka Ozolnieku komandas pārstāvēšana man ir labākais variants ziemas sezonā, jo pa dienu varu strādāt, bet vakaros apmeklēt treniņus.

Pagaidām nav nekādu iemeslu, lai meklētu citu komandu, jo dzīvoju Valgundē, kas atrodas netālu no Jelgavas. Tā kā Biolara/Jelgavas treniņu darbs notiek Tīraines sporta zālē Rīgas pievārtē, tad jau tuvākā tik un tā paliek Ozolnieku komanda.

— Kā izdevās izcelties Schenker līgā?

— Protams, tikai pēc informācijas saņemšanas par mēneša labākā spēlētāja titulu aizdomājos par to, ka bija izdevusies laba darbība blokā spēlēs pret Daugavpils Universitāti, arī pret Parnu. Ja vēl pieskaita rezultatīvās serves, tad arī veidojas laba statistika.

— Kādi ceļi dzimtajā Valgundē aizveda uz volejbolu?

— No gadiem pieciem sešiem gāju līdz vecākajam brālim uz treniņiem netālajā Valgundes vidusskolā. Pēc tam jau bija ne tikai treniņi, bet arī spēles pie gados vecākiem volejbolistiem. Pirmais lielais panākums bija ar Valgundes komandu izcīnītā otrā vieta pirmās līgas komandā. Pēc tam nonācu trenera Aigara Birzuļa gūstā, turpinot volejbola apgūšanu un mācības Murjāņu sporta ģimnāzijā. Debijas gadā Nacionālajā līgā MSĢ/Sējas sastāvā uzreiz izdevās kļūt par čempioniem.

REGŽAS VĒSTULE

— Klasiskajā volejbolā ceļi ar treneri Birzuli ātri vien šķīrās, bet vasaras gan nav iedomājamas bez sadarbības ar pludmales volejbola izcilo speciālistu.

— Birzulis noteikti ir atstājis lielu ietekmi uz manas karjeras attīstību, taču vēl lielākas izmaiņas manā sportista karjerā notika, pateicoties Haralda Regžas vēstulei draugos. Vasarā pēc 11. klases saņēmu no Haralda vēstuli ar piedāvājumu kopīgi uzspēlēt turnīrā Rīga, Mežaparkā. Viss izdevās lieliski — izcīnījām otro vietu. Pēc tam pēc Regžas ierosinājuma piedalījos arī Birzuļa organizētajos fiziskajos testos, pretendējot uz vietu Latvijas U-19 izlasē. Var teikt, ka tad arī tā pa īstam radās duets ar Haraldu. Pirmo lielo panākumu nenācās ilgi gaidīt, jo jau otrajā kopīgas spēlēšanas vasarā izcīnījām Eiropas U-20 čempionāta sudraba medaļas.

— Cik liela skaidrība par nākamās vasaras plāniem?

— Šovasar spēlēšu kopā ar Regžu, turpinot treniņu darbu Mārtiņa Pļaviņa sporta klubā trenera Birzuļa vadībā. Treniņu apjoms noteikti nebūs mazāks nekā iepriekšējā vasarā, bet dalība turnīros ārzemēs ir atkarīgs no sekmēm ar atbalstītāju piesaistīšanu. Pagaidām vēl neesam izvirzījuši konkrētus mērķus šai vasarai. Par pirmo lielo turnīru nav lielu šaubu, jo maijā Jūrmalā pirmo reizi notiks CEV Masters. Cerams, ka spēles varēsim uzsākt no pamatturnīra.

— 2014. gada Jūrmalas CEV Satellite turnīra fināla ieraksts liecina, ka zaudējāt pasaules labākajam duetam Samoilovam/Šmēdiņam tikai četros setos — 15:12, 12:15, 11:15, 13:15.

— Toreiz pārsteidzām paši sevi, jo serves izpildījām daudz labāk nekā parasti. Sākām slikti, jo cīņā par valsts kvotām nepārliecinoši uzvarējām Tomu Šmēdiņu un Viktoru Koržeņeviču, bet turpinājums jau bija daudz labāks. Tā arī pamazām aizkļuvām līdz finālam pret Aleksandru Samoilovu un Jāni Šmēdiņu, uzvarot pat vienā setā. Arī Birzulis atzina, ka šis ir bijis mūsu labākais starptautiskais turnīrs.

— Ar kādu izcīnīto vietu būtu gandarīti 2015. gada Latvijas pludmales volejbola čempionāta finālā?

— Ja Latvijas čempionāta finālā startē visi labākie mūsu pāri, tad tieši mēs varētu būt uzreiz aiz Samoilova/Šmēdiņa un Mārtiņa Pļaviņa/Hermaņa Egleskalna. Bronzas medaļas būtu lielisks sasniegums.

Armands ĀBOLIŅŠ

Dzimis: 1992. gada 4. aprīlī Jelgavā

Augums, svars: 1,89 m, 80 kg

Pirmais treneris: Marija Hildebrante (Valgunde)

Karjera: Valgunde, MSĢ/Sēja, Poliurs/Ozolnieki

Lielākie panākumi: pludmales volejbolā pārī ar Haraldu Regžu — 2011. un 2012. gada Latvijas čempioni, 2011. gada Eiropas U-20 vicečempioni, 2014. gada Jūrmalas CEV Sattelites vicečempioni; volejbolā Ozolnieku/Poliura sastāvā — 2010. un 2011. gada Latvijas kausa ieguvējs