Pasaules skaistākās sievietes sporta veids
Pirms dažām nedēļām Filipīnās par Miss World tika kronēta Čehijas volejboliste Terēza Fajksova, bet Latvijā dāmu volejbolā notiek daudz sportiskākas lietas, jo turpinās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas klubu cīņas Baltijas līgā, bet sporta veida piramīdas stabilitāti veido Amatieru līgas turnīrā iesaistītās komandas.
Līdz šim 23 gadus vecā un 1,80 metrus garā čehu skaistule Fajksova varēja savā vizītkartē ierakstīt trīs Čehijas junioru čempiones titulus, kā arī visai sekmīgu karjeru Brno klubā Kralove Pole. Tagad panākumu sarakstam viņa var pieskaitīt titulus skaistumkonkursos — gan Čehijā, gan arī pasaules mērogā. Diemžēl pašreiz CEV Izaicinājuma kausā startējošās Kralovo Pole komandas sastāvā Fajksovas uzvārds nav atrodams…
Tā kā žurnāls Sports galvenokārt apraksta pašmāju sporta varoņus, turpinājumā nevis par Fajksovu, bet gan par sieviešu volejbolu, iztaujājot Latvijas sieviešu valstsvienības un pašreiz labākā Latvijas kluba Jelgava/LU galveno treneri Jāni Leiti, kā arī Latvijas junioru izlases galveno treneri un Minusas Volejbola skolas dibinātāju Ingunu Minusu. Viņus abus bija iespēja satikt Jelgavā, kur notika Baltijas līgas kārtējais sabraukums. Jelgavnieces Leitim dzimšanas dienā dāvāja vēsturisko pirmo uzvaru pār kādu no Baltkrievijas klubiem, bet Minusa gandarījumu guva no sekmīgām epizodēm junioru izpildījumā, domājot par nepieciešamā rezultāta sasniegšanu pirms starta pasaules čempionāta kvalifikācijā.
BALTKRIEVIETES SKOLOTĀJU LOMĀ BALTIJĀ
Latvijas atklātais čempionāts gadu gaitā pāraudzis par Baltijas līgu, kurā šosezon iesaistīti arī trīs Baltkrievijas klubi. Līdz šim baltkrievietes kopumā 18 spēlēs ar Lietuvas un Igaunijas klubiem bija zaudējušas tikai trijos setos, bet Latvijā vispirms piecu setu cīņā Babīte atņēma punktu Minchanka meitenēm, bet nākamajā dienā Jelgava/LU četros setos uzveica Kommunalnik. Līdz ar to Baltkrievijas klubu pārstāvji vairs nevar vīzdegunīgi sacīt, ka no šāda Baltijas līgas formāta lielākie ieguvēji ir baltieši.
„Vēlētos apgalvot, ka mūsu un Babītes sekmīgais starts tomēr nav nejaušība un Baltkrievijas klubi nav pārāki,” uzsver Jānis Leitis. „Lieliski zinām, ka šajos Baltkrievijas klubos spēlētājas darbojas profesionāli, par to saņemot attiecīgu atalgojumu. Tādēļ šie panākumi ļaus mūsu volejbolistēm iegūt tik nepieciešamo pārliecību par saviem spēkiem, apzinoties, ka var cīnīties un uzvarēt arī baltkrievietes. Protams, neiztikt arī bez veiksmīgas apstākļu sakritības, jo Latvijā tomēr visas volejbolistes ir amatieres, atbilstoši arī trenējoties. Jelgava/LU arī dienu iepriekš aizvadīja divus labus setus pret Atlant, taču ticības uzvarai un maksimālā cīņasspara izšķirošajos brīžos tomēr pietrūka. Šoreiz viss izdevās vēl labāk, jo saspringtās situācijās arī baltkrievietes sāka nervozēt, apelēt pie tiesnešiem.”
— Kāds īsti ir spēku samērs Baltijas sieviešu klubu volejbolā?
— No triju Baltijas valstu apvienotā volejbola turnīra lielākās ieguvējas ir lietuvietes, kuras jau vairākas gadus tiek pie iespējas regulāri sacensties ar spēcīgākām sāncensēm. Tieši Latvijas un Lietuvas klubi aizsāka šo turnīru tradīciju, pēc tam pievienojās igaunietes, bet šosezon debitēja arī baltkrievietes. Igaunijā starpsezonu laikā izjuka divi spēcīgi klubi, tāpēc šogad Somijas atklātajā čempionātā startē vairs tikai Vīlandes komandas. Pēc spēka nākamās trīs vienības iesaistījušās Baltijas līgā. Pašreiz triju mūsu valstu klubu spēku samērs ir tāds, ka LU/Jelgava un Babīte spraigos mačos uzvar Igaunijas vienības, pavisam nesen arī lietuviešu Achema izdevās gūt pirmo panākumu mačos ar igaunietēm. Vismaz pagaidām izskatās, ka ne viss ir kārtībā Igaunijas sieviešu volejbolā, jo ziemeļu kaimiņienes zaudē pozīcijas.
— Pēc deviņām spēļu kārtām aiz Baltkrievijas trio nākamās pozīcijas ieņem Latvijas klubi. Ko tie gūst no šīs Baltijas līgas?
— Skaidrs, ka spēlēšana tikai pašmāju turnīros vispār pārvilktu svītru klubu volejbolam. Pašreiz galvenais ir pārliecināt baltkrievus palikt uzticīgiem Baltijas līgai, lai mūsu pašmāju labākās volejbolistes saņemtu daudzmaz regulāru labu spēļu praksi.
Savukārt Ingunas Minusas un Aleksandras Tihovskas vadītajai Latvijas junioru izlasei starts Baltijas līgā ir grūti pārvērtējams. Abas junioru treneres dara milzīgu darbu, klātienē pārbauda visas talantīgās jaunās volejbolistes, kontaktējas ar spēlētāju vecākiem, lai pamazām komanda kopumā progresētu un sekmīgi spēlētu vienaudžu konkurencē. Liels prieks, ka meitenēm ir ieaudzināts milzīgs cīņasspars, arī viena no spēlēm Jelgavā bija tam apliecinājums. Kaut arī juniores setā bija zaudētājos ar 11:23, meitenes turpināja cīņu un priecājās par katru iegūtu punktu. Vairums citu komandu šādā situācijā ātri atdotu tos pāris punktus, domājot jau par nākamo setu.
AMATIERĒM PROGRESS IR IEROBEŽOTS
— Latvijas sieviešu izlases šogad pēc ļoti ilga pārtraukuma atgriezās valstsvienību turnīru apritē, iekļūstot Eiropas čempionāta kvalifikācijas otrajā posmā. Vai ar Baltijas līgā spēlējošajām dāmām pietiek, lai veidotu konkurētspējīgu sastāvu?
— Izlases sastāvā iekļāvu francūzieti Lanu Sorokinu, taču viņa ne ar ko nebija labāka par pašmāju klubos spēlējošām volejbolistēm. Līgums ar kādas citas valsts klubu automātiski nekļūst par kvalitātes zīmi un pārākuma apliecinājumu. Ne mazums Murjāņu Sporta ģimnāzijas meiteņu raujas uz ASV, lai vēl dažus gadus bez rūpēm turpinātu spēlēt volejbolu, paralēli iegūstot diplomu. Kopā ar izlases otro treneri Agri Leiti apzinājām iepriekš uz ASV aizbraukušās meitenes, nonākot pie secinājuma, ka vienīgi Jekaterina Stepanova varētu nešaubīgi pastiprināt komandu. Zinām vienīgi to, ka viņa tika ievēlēta NCAA All Americam otrajā izlasē. Diemžēl ar Stepanovu tā arī nesaplānojām grafikus, lai redzētu klātienē. Ir informācija, ka Jekaterinas plānos ir pievērsties pludmales volejbolam. Savainojumu dēļ izlasē nebija vienīgi Svetlanas Dukules. Līdz ar to gandrīz visas kandidātes, izņemot Somijā spēlējošo Inesi Jursoni, ir tepat manu acu priekšā.
— Latvijas dāmas pasaules čempionāta kvalifikācijai netiks pieteiktas, tādēļ nākamais starts varētu būt pēc diviem gadiem, cīnoties 2015. gada Eiropas čempionāta atlases turnīros.
— Jelgavas un Babītes komandās spēlējošās izlases kandidātes arī nākamajos gados nevarēs trenēties vairāk, jo viņas tik un tā paliks amatieres, kuras strādās vai studēs. Gatavojot izlasi, jau mēģinājām treniņu procesu padarīt daudz intensīvāku un nopietnāku, taču liela daļa izlases kandidātu nav gatavas tādām fiziskām slodzēm. Tāpēc progresa iespējas ir ļoti ierobežotas. Arī klubos izveidojas situācija, kad gados jaunākās meitenes trenējas, bet pie spēlēšanas tiek pieredzes bagātās un meistarīgākās dāmas.
JĀBŪT VIENOTAI VOLEJBOLA IZPRATNEI
„Latvijas junioru izlases meitenes un treneri ar savu darbu un sasniegtajiem rezultātiem apliecināja Latvijas Volejbola federācijai, ka esam cienīgas startēt 2014. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrā, kas mums sāksies nākamā gada maijā,” tuvāko mērķi atklāj Inguna Minusa. „Jaunajām volejbolistēm dalība pasaules un Eiropas līmeņa turnīros ir ļoti svarīga, jo tā kalpo kā papildu stimuls treniņiem, meistarības attīstīšanai. Prieks, ka pēc ilgāka laika tika atjaunota arī Latvijas sieviešu izlases darbība, jo tas juniorēm ir loģisks nākamais solis. Pašreiz gan traumu dēļ mums nespēlē četras potenciālās izlases dalībnieces. Junioru sekmes ir papildu stimuls arī Jelgavas/LU un Babītes spēlētājām, mēģinot saglabāt iepriekš iegūtās pozīcijas sastāvā.”
— Latvijas junioru izlase noteikti ir kā spogulis sporta skolu treneru darbam!
— Rēķinot pēc spēlētāju skaita, pašreiz visplašāk ir pārstāvēta Rīgas Volejbola skola un Murjāņu Sporta ģimnāzija. RVS treniņu darbs tiek stingri kontrolēts un virzīts uz komandu panākumiem valsts vienaudžu konkurencē. Tāpēc gandrīz dabiska ir situācija, ka RVS izaug talanti. Savukārt Murjāņu lielākais trumpis ir sakārtotais treniņu grafiks, kas ļauj meitenēm trenēties divas reizes dienā.
Lielākie sarežģījumi sākas tajā brīdī, kad spēlētājas sanāk kopā. Mums kā izlases treneriem it kā vajadzētu lielāko uzmanību veltīt komandas veidošanai, sekot tam, kā komanda ir saspēlējusies, taktiskajām gudrībām. Diemžēl junioru izlases darbības pirmsākumos mēs bijām spiesti ķerties gandrīz vai pie ābeces un mācīt volejbola tehniku — kustēšanos laukumā, pareizus uzbrukuma sitienus no dažādām pozīcijām, kas it kā ir jāapgūst sporta skolās. Turklāt arī daudzi volejbola pamatelementi ne tikai tiek mācīti atšķirīgi, arī galarezultāts neatbilst mūsdienu volejbola prasībām un aktualitātēm. Pacietīgi novērsām visus šos trūkumus, trenējām spēlētāju tehniku, iekavējot plānus par noteiktu sportisko rezultātu sasniegšanu. Vērtējot kopumā, visvairāk pietrūkst volejbola inteliģences, spēles izpratnes, mākas pieņemt pareizos lēmumus stresa situācijā.
— Cik populārs sieviešu volejbols ir bērnu vecāku pulkā? Par to noteikti iespējams spriest pēc Minusas Volejbola skolas (MVS) darbības.
— Meiteņu interese par volejbola treniņu uzsākšanu ir daudz lielāka nekā puišiem, kuriem lielu konkurenci tomēr veido futbols un basketbols. Turklāt esmu novērojusi, ka meiteņu izvēli daudz vairāk ietekmē māmiņas, kuras diez vai vedīs bērnus uz tik puicisko futbolu. Savukārt daudzas meitenes priekšroku dod vingrošanai, bet no sporta spēlēm arvien biežāk izvēle krīt uz volejbolu. MVS šoruden turpināja veidot volejbola apmācības grupas ne tikai bērniem, bet arī jebkura vecuma jaunietēm un sievietēm. Mūsu skolā pirmos soļus volejbolā sper arī kundzes, kam pāri 40 gadiem. Interese par klasisku amatieru sportu ir liela, jo fiziskās aktivitātes var būt ne tikai skriešana vai nūjošana, bet arī volejbols.
BALTIJAS LĪGA
Atlant 9; 9–0; 27:1; 27
Minchanka 9; 9–0; 27:2; 26
Jelgava/LU 11; 9–2; 27:12; 26
Kommunalnik 9; 8–1; 25:5; 24
Babīte 11; 7–4; 24:17; 21
TU 9; 3–6; 14:16; 13
TTU 9; 4–5; 12:18; 11
Famila/Voru VK 9; 3–6; 12:22; 7
Achema-KKSC 9; 2–7; 11:22; 7
Heksa 9; 1–8; 8:24; 4
Tauras/VTC 9; 1–8; 4:25; 3
LJI11; 0–11; 6:33; 2
LATVIJAS AMATIERU LĪGA
LLU 2; 2–0; 6:1; 6
RVS2; 2–0; 6:1; 6
Deal nams/Rīga 2; 2–0; 6:1; 6
RTU 2; 2–0; 6:2; 5
LU 2; 1–1; 5:3; 4
Zeltaleja 2; 1–1; 4:4; 3
Ezerzeme 2; 1–1; 3:5; 2
LSPA 2; 0–2; 2:6; 1
MVS 2; 0–2; 2:6; 0
Madona/Heta 2; 0–2; 1:6; 0
Kuldīgas NSS 2; 0–2; 0:6; 0
