Polārpētnieka Krastiņa atgriešanās
Latvijas vīriešu
volejbola izlase turpina cīņas Eiropas līgā. Par to, vai starts kopumā bijis
sekmīgs varēsim spriest pēc pēdējām spēlēm jūlija sākumā. Savukārt šoreiz
piedāvājam lasītājiem sarunu ar valstsvienības galvenā trenera asistentu Uģi Krastiņu,
kurš nesen kā tika nominēts un apstiprināts arī par Latvijas kausa ieguvēju un
vicečempionu SK Rīga galveno
trenētāju.
Vizītkarte
Uģis Krastiņš
Dzimis: 1970. gada 15. maijā.
Ģimenes stāvoklis: Precējies, sieva
Anželika, meita Anete (16), dēls Elviss (12).
Spēlētāja karjera: Pēc spēlēšanas Rīgas Radiotehniķī un Vildoga/Ventspils nafta, deviņus gadus spēlējis ārzemju klubos
Horvātijā un Francijā. Pēdējos sešus gadus aizvadījis – Somijā, Rovaniemi
pilsētā, kura atrodas aiz polārā loka.
Trenera karjera: Kopš 1996. Gada Latvijas
izlases galvenā trenera asistents, kopš 2007. gada SK Rīga galvenais treneris.
„Somijā volejbola līmenis
pēdējo gadu laikā ir jūtami cēlies," sarunā ar Sportu atklāja Uģis Krastiņš. „Attīstās
sporta bāzes, finansiāli nostiprinās klubi. Somijas izlase pasaules līgā savā
grupā ieņem otro vietu aiz Brazīlijas. Volejbols šajā valstī ir kļuvis par ļoti
populāru sporta veidu."
– Un Uģis Krastiņš savai spēlētāja karjerai punktu pielika ar izcīnīto
Somijas čempiona titulu.
– Jā, tā ir. Tā ir tā pati Rovaniemi komanda, tikai tagad tajā
apvienojušies divi pilsētas klubi – viens no tiem parasti Somijas čempionātā
ieņēma trešo, otrs – ceturto vietu. Viss pārējais palicis tas pats – gan zāle,
gan galvenais treneris, gan kluba prezidents.
– Tagad kļuvis zināms, ka turpmāk būsi arī SK Rīga treneris. Vai nebūs tā, ka ar izlases galveno treneri Raimondu
Vildi sāksiet strīdēties par spēlētājiem, jo viņš taču ir arī Lāse-R galvenais trenētājs, bet starp
abiem šiem klubiem Latvijā parasti noris karstākās cīņas par uzvaru.
– Mēs par to esam runājuši, taču, domāju, ka nekādu pretrunu šeit nav. Visu
var atrisināt civilizēti.
– Tev ir iznācis strādāt izlasē gan kopā ar Vildi, gan Juriju Deveiku. Ar
ko atšķiras viņu darbības stili?
– Nebūtu korekti, ja es tagad sāktu abus kolēģus salīdzināt. Pateikšu tikai
to, ka viņu darbības principi ir atšķirīgi. Katram trenerim ir sava pieeja
treniņu procesam.
– Uz ko varam cerēt atlikušajās spēlēs Eiropas līgā?
– Mūsu uzdevums joprojām ir nemainīgs – turpināt katrā spēlē cīnīties par
uzvaru. Pēdējās trīs spēles esam zaudējuši tikai pašās galotnēs, turklāt pašiem
neizmantojot mačbumbas. Tā bieži volejbolā negadās. Tas nozīmē, ka mums ir
varianti gan izbraukumā pret slovākiem, gan savās mājās pret turkiem. Protams,
nevaru tagad solīt, ka izcīnīsim četras uzvaras, taču kādā no spēlēm mums
vajadzētu, kā mēdz teikt, aizķerties.
– Mūsu stāvoklis grupā ir tāds, ka vairs nevaram cīnīties par pirmo vietu,
toties no mūsu snieguma var būt atkarīga galīgā vietu sadale?
– Jā, viennozīmīgi. Sarunās ar sāncenšiem šis aspekts ir pat pārrunāts un
viņi pat netieši ir norādījuši, ka mēs varam iejaukties jebkuras komandas
stāvoklī turnīra tabulā. Protams, vēlējumos tika izteikts, ka labāk būtu, ja
tie būtu citas komandas aprēķini, kurus mēs varētu nedaudz pajaukt.
– Vai izlases sastāvā vēl ir iespējamas kādas izmaiņas?
– Tikai no jau iepriekš atlasītajiem un zināmajiem kandidātiem, kas
piedalās kopējā gatavošanās procesā. Man liekas, ka nebūtu lielas jēgas saukt
palīgā vēl kādu no malas.
– Kāds būs jūsu pirmais darbs SK Rīga galvenā trenera amatā?
– Darbi klubā jau ir sākušies un šeit es nevaru tos tā vienkārši sanumurēt
– pirmais, otrais, trešais. Patlaban rit sastāva komplektēšana, saskaņojam
visādus organizatoriskos jautājumus. Darbs rit uz priekšu.
– Vai piedāvājums kļūt par galveno treneri SK Rīga bija negaidīts?
– Nē, jo ļoti labi un ilgi pazīstu kluba prezidentu Māri Vāveru. Visus šos
gadus esam uzturējuši kontaktus, tāpēc teikt, ka piedāvājums bijis negaidīts –
nevaru. Man tika piedāvāts trenera amats arī līdzšinējā Somijas klubā Santasport. Acīmredzot vadība vēl
atceras spilgtās uzvaras Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) kausa izcīņā
pār Odincovas Iskru (Krievija) un
Mačeratas Lube (Itālija).
– Kāds būs SK Rīga galvenais
uzdevums jaunajā sezonā?
– Mērķi paliek nemainīgi. Jāstrādā uzvarām. Tiesa, kādām, to vēl nāksies
precizēt.
– Kur pēc pārcelšanās no Somijas uz Latviju paliks jūsu ģimene?
– Tā kā meitai tuvojas tas laiks, kad jābeidz skola, nolēmām, ka pārējie
ģimenes locekļi pagaidām paliks Somijā. Pēc gada – tad jau redzēsim.
Jānis ERENBERGS
