Sudraba dāvana Santaklausam

Latvijas izlases volejbolists Viktors Koržeņevičs pirms došanās uz 2010.
gada pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīru Nīderlandē pauž pārliecību, ka „izlasei ir pienācis pēdējais laiks sasniegt kaut ko
nozīmīgu". 22 gadus vecais Koržeņevičs šosezon kopā ar Normundu Veinbergu un
Salvi Cielavu, startējot Somijas čempionātā, Santaklausa klubam Rovaniemi Santasport izcīnīja sudraba medaļas.

Latvijas izlase ar Viktoru Koržeņeviču sastāvā šāgada janvārī Rīgā iesāka
ceļu uz 2010. gada pasaules čempionātu Itālijā. Kvalifikācijas turnīra pirmajā
kārtā tika uzvarēta Norvēģija, tad piecos setos zaudēts Zviedrijai, taču
nepieciešamā pirmā vieta grupā tika izcīnīta. No 30. maija līdz 1. jūnijam
Roterdamā treneru Raimonda Vildes un Uģa Krastiņa vadītajai valstsvienībai konkurencē
ar mājiniekiem, turkiem un ziemeļu kaimiņiem igauņiem jāizcīna vismaz otrā
vieta. F grupas uzvarētājiem trešajā posmā būs jāmēro ceļš uz Bulgāriju, bet
otrās vietas īpašniekus gaida līdzīgs turnīrs Serbijā.

Latvijas izlase pēc atgriešanās no turnīra Baltkrievijā turpina darbu
Rīgā 12 volejbolistu sastāvā. Tiek gaidīts, kad no Katāras ieradīsies vēl viens
valstsvienības kandidāts Ansis Medenis.

Laiks uzvarēt!

– Šis noteikti ir labākais
izlases spēļu laiks, jo iepriekšējos gados bija aizņemta gandrīz visa vasara, –
sarunā ar Sportu uzsver Viktors Koržeņevičs. Šoreiz viss ir
vienkāršāk, jo pēc sagatavošanās posma un starta Nīderlandē jau 2. jūnijā
sezona būs beigusies.

– Kādas emocija raisa
līdzdalība valstsvienības darbā?

– Sezonu aizvadīju Somijas klubā, tādēļ ir patīkami atkal trenēties un
spēlēt kopā ar labiem paziņām un draugiem. Ar daudziem jau esam kopā pat no
kadetu izlases laikiem. Līdzdalību izlases kopīgajā darbā uzskatu par
pašsaprotamu. Valstsvienības pārstāvēšana neapšaubāmi ir katra sportista goda
lieta.

– Janvārī
kvalifikācijas turnīrā Rīgā ar uzvaru pār norvēģiem un zaudējumu zviedriem
pietika, lai izcīnītu pirmo vietu grupā un ceļazīmi uz otro posmu.

– Pēc uzvaras pār Norvēģiju mums atlika uzvarēt tikai vienu setu mačā ar
zviedriem. Bijām pārāki pirmajos divos setos, tādēļ spēles turpinājumam
pietrūka motivācijas. Protams, tas nav attaisnojums zaudējumam, taču nebija
šaubu, ka izlase ir gatava parādīt labu sniegumu. Tam apliecinājums bija pirms
gadu mijas aizvadītais turnīrs Nīderlandē.

Nav šaubu, ka arī šajā kvalifikācijas turnīrā varam sasniegt labu
rezultātu. Roterdamā visas komandas būs spēkos līdzīgas, tādēļ ceļazīmes
izcīnīšana uz nākamo posmu ir reāls uzdevums. Galvenais favorīts uz pirmo vietu
grupā būs Nīderlande, taču otrā vieta ir mums pa spēkam. Izlasei ir pienācis
pēdējais laiks sasniegt kaut ko nozīmīgu!

– Kvalifikācijas
turnīrā tava loma izlases spēlē bija ievērojama. Vai esi tam gatavs arī mačos
Nīderlandē?

– Esot laukumā, jau vienmēr ir mērķis parādīt labāko spēli. Volejbols ir
komandas sporta veids, tādēļ sasniegtais rezultāts ir atkarīgs no visu
spēlētāju kopīgā ieguldījuma. Galvenais ir pašatdeve. Ja tā būs, tad arī
rezultāts neizpaliks.

Somijā spēlē gudrāk

– Esi aizvadījis
pirmo sezonu ārzemju klubā. Kā mainījusies tava spēle?

– Somijā daudz vairāk tiek mēģināts spēlēt, izmantojot ātrumu un
precizitāti, nevis tikai spēku un augstumu. Varētu pat teikt, ka Somijā spēlē
gudrāk. Somijā gūtā pieredze man ir ļoti svarīga, jo mana darbība laukumā ir
kļuvusi daudzpusīgāka. Kopumā Somijā aizvadīto laiku noteikti varu vērtēt ļoti
pozitīvi, jo bija daudz spēļu ar līdzvērtīgiem pretiniekiem, kā arī augstākā
līmeņa mači Eiropas kausos.

– Iepriekš spēlēji
tikai Murjāņu un Rīgas komandās. Cik vieglas vai grūtas ir leģionāra gaitas?

– Lielākās grūtības sagādāja tas, ka Rovaniemi dzīvoju viens pats bez
draudzenes. Pārāk bieži iznāca garlaikoties. Pārējais viss gan bija kārtībā, jo
Rovaniemi dzīvo laipni cilvēki, kuri nekad neatsaka palīdzību. Komandā bija vēl
divi latvieši, taču gan Normundam, gan Salvim ir ģimenes un bērni, tādēļ
nevarēju katru vakaru uzprasīties ciemos.

Grūtākais periods iestājās brīdī, kad līdz braukšanai mājās bija
palikušas tikai kādas trīs nedēļas. Tad jau sāku plānot mājās darāmos darbus… Pirmajos
astoņos mēnešos par to nedomāju. Iespējams, tādēļ, ka bez lieliem sarežģījumiem
izdevās iejusties neierastajā gaisotnē.

– Vai piekrīti
apgalvojumam, ka domas par braukšanu mājās leģionāriem bieži vien liedz parādīt
labāko sniegumu tieši sezonas pēdējos mačos?

– Šādam apgalvojumam nevaru piekrist, jo spēles laikā domas par mājām
automātiski pazūd, ir maksimāli jākoncentrējas laukumā notiekošajam. Santasport ir profesionāls klubs, kur
netiek pieļautas nekādas vaļības izšķirīgajos mačos.

Sampo
lāsts

– Mājup atbrauci ar
Somijas čempionāta sudraba medaļu. Cik pietrūka, lai kļūtu par čempioniem?

– Regulāro čempionātu aizvadījām ļoti pārliecinoši, piedzīvojot tikai
divus zaudējumus. Tuvākajiem sekotājiem bija reizes četras vairāk neveiksmju. Taču
nemācējām spēlēt pret Sampo klubu. Uz
Somiju atbraukušais treneris Uģis Krastiņš atzina, ka mēs esam pārāki gandrīz
visos spēles elementos, prognozējot mums uzvaru finālsērijā. Pirmo spēli
uzvarējām, otro zaudējām, bet par izšķirīgo kļuva trešais mačs. Trešajā setā
bijām vadībā ar 18:13, taču nepratām spēli pabeigt ar 3:0. Zaudējām gan šo
maču, gan nākamo, sērijā piekāpjoties ar 1:3. Jāpiebilst, ka arī Somijas kausa
izcīņā tālāk par pusfinālu netikām, jo pretī stājās Sampo…

– Vai palikšanu
otrajā vietā kluba vadība uzskatīja par neveiksmi?

– Mērķis izcīnīt zelta medaļas netika ļoti uzsvērts, jo Santasport pēdējos divos gados bija
izcīnījusi čempionu titulu, tādēļ tā nosargāšana tika uzskatīta par
pašsaprotamu. Neraugoties uz zaudējumu finālā, saņēmām arī apsveikumus par labu
sezonu un izcīnītajām sudraba medaļām.

– Kā šis rezultāts
ietekmēja kluba un konkrēti tavu nākotni?

– Nav šaubu, ka Santasport arī
turpmāk vadīs tas pats treneris, sastāvā paliks arī Normunds Veinbergs, bet par
manu nākotni vēl pāragri spriest. Lai arī Rovaniemi klubs man piedāvā pagarināt
līgumu, tomēr vismaz pašlaik neesmu iecerējis palikt Somijā. Esmu pārliecināts,
ka pēc labi aizvadītas sezonas Somijā, spēlējot arī Eiropas kausos, varēšu
atrast labu līgumu kādā citā ārzemju komandā. Starts Somijas vienā no
labākajiem klubiem tomēr ir vērā ņemams apliecinājums manai meistarībai. Ja vēl
atceras uzvaru pār Gundara Celitāna pārstāvēto Krievijas Lokomotiv-Belogorje, kad vienīgi spēlētāju slimības dēļ nevarējām
sāncenšus pārspēt arī divu maču summā.

Pareizā izvēle

– Kādi vēl
iespaidi, aizvadot sezonu aiz Polārā loka?

– Oktobrī pie manis atbrauca ciemos draudzene, ar kuru kopā devāmies pie
Ziemassvētku vecīša. Tobrīd gan vēl nebija sniega, tādēļ nevarējām izbaudīt
emocijas pilnībā. Februārī jau kopā ar citiem draugiem vēlreiz devos ciemos pie
Santaklausa, apciemojot arī ziemeļbriežus. Protams, ziema Somijas ziemeļos ir
iespaidīga, jo ilgu laiku ir biezas kupenas, no Latvijā raksturīgajiem
slapjdraņķiem nav ne miņas. Rovaniemi piedzīvoju arī mīnus trīsdesmit grādu
lielu aukstumu, kad uz ielas cilvēki uzturējās pēc iespējas mazāk – divsimt
metru līdz veikalam un atpakaļ uz mājām!

– Vai īstajā brīdī izšķīries
par labu karjeras turpināšanai ārzemēs?

– Pirmā iespēja uzsākt leģionāra gaitas man radās pirms diviem gadiem,
taču savainojums un salīdzinoši mazā pieredze tomēr piespieda atteikties no
šāda pavērsiena karjerā. Esmu pārliecināts, ka lēmumu par braukšanu uz ārzemēm
pieņēmu īstajā brīdī. Beidzot guvu pieredzi patiesi profesionālā klubā,
izbaudīju tā darbības pozitīvās puses, kad volejbolisti var veltīt visu
uzmanību treniņiem un spēlēm.

Lēmumu par labu Somijai pat nenoteica piedāvātā atalgojuma lielums, bet
gan visu apstākļu kopums, ieskaitot arī Somijas čempionāta meistarības līmeni,
iespēju spēlēt kopā ar tautiešiem. Gadus piecus regulāri spēlēju pret vieniem
un tiem pašiem sāncenšiem no Latvijas un Igaunijas, tādēļ bija nepieciešams gūt
jaunas emocijas.

Bez pludmales
nekādi

– 1. jūnijā tiks
aizvadīta pēdējā spēle Roterdamā. Vai tevi redzēsim arī pašmāju vasaras
smiltīs?

– Ar nedēļu atpūtai pilnīgi pietiks, bet pēc tam jau meklēšu iespējas
treniņiem. Protams, nav nepieciešamas nodarbības divas reizes dienā, taču
regulāra izkustēšanās ir svarīga. Vairākas reizes nedēļā esmu ieplānojis apmeklēt
trenažieru zāli, protams, arī iesaistīties pludmales volejbola apritē. Pagājušajā
vasarā izmēģināju spēkus ar Tomu Šmēdiņu, kurš šogad startēs kopā ar Arti
Caicu. Līdz ar to man jāmeklē citi varianti, tādēļ nav skaidrības par to, kad
un kur startēšu pludmales volejbola sacensībās. Līdzdalības Pasaules kausa
posmos nav mans mērķis, jo galvenais ir iespēja uzturēt sportisko formu.

Renārs BUIVIDS

Viktors Koržeņevičs

Dzimis           1986. gada 9. jūlijā Rīgā

Augums, svars        2,03 m, 99 kg

Pirmais treneris      Gunārs Freidenfelds

Karjera          Murjāņu Sporta ģimnāzija (2001.-2004.
g.), Inčukalns/LU, SK Rīga, Somijas Santasport (2008./2009.)

Panākumi     Latvijas čempionāta zelta, sudraba, bronzas medaļu
ieguvējs; divkārtējs Latvijas kausa ieguvējs

Izglītība         Murjāņu SĢ, studējis LU

Ģimene          neprecējies, ir draudzene

2010. gada pasaules
čempionāta kvalifikācija

Eiropa. Otrais
posms

E grupa (Poprada,
Slovākija). Baltkrievija, Horvātija, Slovākija, Vācija.

F grupa (Roterdama,
Nīderlande). Latvija, Igaunija,
Turcija, Nīderlande.

G grupa (Povoa de Varzima,
Portugāle). Rumānija, Dānija, Slovēnija, Portugāle, Grieķija

H grupa (Libereca, Čehija).
Melnkalne, Beļģija, Ukraina, Somija, Čehija

Eiropa. Trešais
posms

I grupa. Krievija, H1, E2,
H3

J grupa. Bulgārija, G1, F1,
H2

K grupa. Polija, Francija,
E1, G3

L grupa. Spānija, Serbija,
F2, G2

F grupas kalendārs

Sestdiena, 30.
maijs

Nīderlande –
Latvija         pl. 17

Turcija – Igaunija     pl. 20

Svētdiena, 31.
maijs

Igaunija – Nīderlande          pl.
17

Latvija – Turcija     pl. 20

Pirmdiena, 1. jūnijs

Igaunija – Latvija   pl. 14.30

Nīderlande – Turcija            pl.
17

Latvijas izlases
kandidāti

Ansis Medenis          1,99    98        1984.  Rayyan
SC (Katāra)

Aivars Petruševics    1,91    84        1984.  Rīga/Lāse-R

Artjoms Andiļevko     2,00    88        1989.  Selver (Igaunija)

Armands Celitāns     2,00    96        1984.  Rīga/Lāse-R

Austris Štāls  1,88    88        1977.  Pere
leib (Igaunija)

Gundars Celitāns      1,99    95        1985.  Lokomotiv-Belogorje
(Krievija)

Viktors Koržeņevičs  2,03    92        1986.  Santasport
(Somija)

Ēriks Baiks    2,00    92        1981.  Elvi/Kuldīga

Deniss Petrovs          1,87    75        1986.  Rīga/Lāse-R

Toms Šmēdiņš          1,90    75        1986.  Elvi/Kuldīga

Agris Leitis    1,90    90        1979.  Selver (Igaunija)

Andrejs Zavorotnijs   1,94    86        1985.  Rīga/Lāse-R

Jānis Šmēdiņš          1,90    84        1987.  Rīga/Lāse-R

Galvenais treneris Raimonds Vilde, treneris Uģis Krastiņš