Ar jaunām cerībām un bažām

Maijam tiekoties
ar jūniju, Parīzē risinās viens no prestižākajiem sporta pasākumiem pasaulē –
Francijas atklātais čempionāts tenisā, kurā arī Latvijas līdzjutējiem būs par
ko turēt īkšķus. Tiesa, Ernestam Gulbim nebūs viegli aizstāvēt pērn par
iekļūšanu ceturtdaļfinālā iegūtos reitinga punktus, toties Anastasijai
Sevastovai ir visas iespējas savā debijas turnīrā patīkami pārsteigt.
Dubultspēlēs cīnīsies arī Līga Dekmeijere.

Viens no četriem
sezonas lielākajiem tenisa turnīriem French Open notiek jau kopš 1891.
gada, un māla laukumos tas ir pats prestižākais. Roland Garros kompleksā
spēles rit 20 laukumos, galvenajā arēnā ir 14 840 skatītāju vietu, otrajā
lielākajā – 9959. Uz izšķirošajām spēlēm jau tagad visas biļetes ir izpirktas, turklāt
tribīnēs allaž var redzēt dažādas slavenības. Aktieri Katrīna Denēva, Alēns
Delons, Žerārs Depardjē un citas zvaigznes ik gadu apmeklē sacensības. Teniss
piesaista prominences, slavenības un ir laba reklāma turnīram.

Sacensību
reglaments iepriekšējais – vienspēlēs var piedalīties 128 labākie tenisisti.
Lai kļūtu par čempionu, jāuzvar septiņās spēlēs pēc kārtas. Vīriešiem ik mačs
līdz trim uzvarētiem setiem, sievietēm – līdz diviem. Citādi gan absolūta
vienlīdzība – sieviešu čempione saņem tikpat, cik vīriešu turnīra uzvarētājs –
vienu miljonu 60 tūkstošus eiro. Feministes var priecāties, jo būtībā sievietes
tikpat lielu naudu kā vīrieši nopelna par mazāku darba laiku. Kopējais turnīra
balvu fonds šogad mazliet pārsniedz 16 miljonus eiro – salīdzinoši ar pērno
gadu tas pieaudzis par 3,69 procentiem. Sakiet vēl, ka pasaulē ir krīze!
Mierinājumam par zaudējumu jau pirmajā kārtā tiks izsniegti 15 tūkstoši eiro.

Paši sportisti gan Grand
Slam turnīros vairāk skaita nevis naudu, bet reitinga punktus. Tajos tie
visdāsnākie, un no katra spēlētāja vietas rangā atkarīgas viņa iespējas
piedalīties citos turnīros.

Gulbis toreiz un
tagad

Ernests Gulbis pērn
Parīzē patīkami pārsteidza. Pirms tam viņam māla laukumos nekas dižs nebija
izdevies, pat otrādi – pirmie turnīri pērn bija neveiksmīgi. Roland Garros
viņš visu apgrieza kājām gaisā, un daudziem tas šķita milzīgs pārsteigums. Ar
vēsu galvu visu izanalizējot, nekā pārsteidzoša tur nebija.

Pērn Parīzē Gulbim
beidzot paveicās ar izlozi. Simons Greuls pirmajā kārtā noteikti bija labs
variants un Džeims Bleiks otrajā kārtā tāpat. Bleiks no pirmā desmitnieka
vīriem laikam gan ir pats nestabilākais māla seguma laukumos. Nikolasa Lapenti
rūdīts buks, bet ne vairs tik augstu pasaules reitingā, Mikēls Lodra – labs
tenisists, bet parocīgāki viņam tomēr ir ātrā seguma laukumi. Gulbis tikai
piektajā spēlē ceturtdaļfinālā visai līdzīgā cīņā zaudēja Novākam Džokovičam.

Par mūsu tenisistu
kā par turnīra atklājumu rakstīja daudzu pasaules valstu prese, viņu intervēja
dažādu valstu TV kanāli. Tas bija patīkams laiks, kurā vairums jau drīzumā
Gulbim prognozēja spožus panākumus. Spēli pret Džokoviču Latvijas sabiedriskā
TV rādīja tiešraidē, un šķita, ka tūdaļ valstī sāksies milzīgs tenisa bums.
Diemžēl kopš pērnās vasaras Ernesta Gulbja karjera nav virzījusies uz augšu. Ir
bijuši atsevišķi veiksmīgi turnīri, taču šogad – tikai dažas izdevušās spēles.

Daudzi žurnālisti
skaita Gulbja neveiksmes – cik reizes pēc kārtas viņš zaudējis otrajā kārtā,
cik reizes pirmajā… Daļa līdzjutēju Gulbim joprojām tic, daļa sludina, ka
viņa karjerā jau sācies noriets. Lai nu kā, bet karjeras turpmākā attīstība
tomēr vispirms būs atkarīga no paša sportista. Pagaidām visas neveiksmes nav
īpaši ietekmējušas Ernesta pozīciju reitingā, viņš visu laiku spējis noturēties
ATP 50 labāko skaitā.

Paniņas pēc
krējuma?!

Īstā atskaite būs
Parīzē. Ja latviešu tenisists nepārvarēs vismaz trīs kārtas, viņš reitingā
zaudēs 20-30 pozīcijas. Ja Gulbis piedzīvos neveiksmi jau pirmajā kārtā,
kritiens reitingā būs par vismaz 40 vietām.

Pirmajā simtniekā
Gulbis gan noturēsies jebkurā gadījumā, taču lejupslīde var krietni ietekmēt
turpmāko karjeru. Vairākos turnīros tad nāksies cīnīties kvalifikācijas spēlēs,
un tas jūtami mainīs visu gatavošanās un sacensību grafiku. Kvalifikācijas
spēles pirms kārtējā turnīra jāaizvada iepriekšējas nedēļas nogalē. Tas nozīmē –
laikus jāierodas sacensību vietā un iepriekšējā nedēļā kādā citā turnīrā var
piedalīties tikai dažās kārtās. Notiek tā dēvētā sēdēšana uz čemodāniem, ar
pārbraucieniem pēdējā brīdī un lielāku neskaidrību. Ne visi šādu ritmu spēj
izturēt, taču pilnīgi visi tam savulaik gājuši cauri. Arī Gulbis padsmitnieka
vecumā, kaut otrreiz to izdarīt noteikti būs grūtāk. Motivācijas dēļ. Kas
pagaršojis krējumu, vairs negribēs samierināties ar paniņām. Būs vajadzīga milzu
griba, kuras trūkumu Ernestam jau tagad bieži vien pārmet.

Viss aprakstītais
varbūt arī ies secen, bet tikai vienā gadījumā – ja Gulbis šogad tikpat
veiksmīgi aizvadīs French Open. Tas nozīmē ne tikai labu spēli, bet arī
veiksmi izlozē. "Kas reiz nonācis Bastīlijā, tam vairs nav nekādu pēc
tam ," reiz sacījis slavenais kardināls Rišeljē. "Ja esi pirmajās
kārtās Parīzē trāpījis uz Rafaelu Nadalu, turnīrs drīz būs beidzies,"
varētu teikt par šādu izlozes variantu. Ja kāds pārspēs Nadalu (kur nu vēl
pirmajās kārtās), tas būs milzīgs pārsteigums. Rafa Parīzē uzvarējis jau četrus
gadus pēc kārtas, viņam pieder visi mūsdienu rekordi māla laukumos. Pērnā gada
fināls pat bija īsts pazemojums toreizējam pasaules reitinga līderim Rodžeram
Federeram – 1:6, 3:6 un 0:6.

Atgriešanās pie
Piliča

Izlozi pats
sportists nevar ietekmēt, bet viss pārējais gan atkarīgs no viņa. Lēmums pirms French
Open atkal pastrādāt kopā ar Nikiju Piliču ir apsveicams. Vienam pareizi
sagatavoties tik lielam un atbildīgam turnīram būtu grūti. Pēc šķiršanās ar
austriešu treneri Karlu Heincu Veteru šī gada februārī Gulbja sniegums palicis
nestabilāks. Ar Piliču strādāts sešu gadu garumā, un tieši šis treneris
izveidojis Ernestu par pasaules pirmā simtnieka tenisistu.

Nikija Piliča miers
un arī lielās zināšanas var pozitīvi ietekmēt Gulbi, kaut runāt par ilgstošu
sadarbību vairs nevaram. Šovasar Piličam paliks 70 gadu, un viņš vairs negribot
ceļot apkārt pa pasauli. Cita lieta – vadīt savu tenisa akadēmiju netālu no
Minhenes. Horvātu izcelsmes treneris tenisā sasniedzis ļoti daudz – kā
spēlētājs un īpaši kā treneris. Tieši viņa dēļ 1973. gadā profesionālie
tenisisti boikotēja Vimbldonas turnīru un kopš tā laika ATP asociācija palika
arvien varenāka un paši spēlētāji sāka pelnīt daudz vairāk naudas. Toreiz viss
sākās ar Piliča diskvalifikāciju par atteikšanos spēlēt valsts izlasē. Citi
tenisisti bija lojāli Nikijam, nevis starptautiskajai federācijai, un
absolūtais vairākums atteicās spēlēt Vimbldonā. Varat iedomāties, kādi bija
turnīra rīkotāju finansiālie zaudējumi un par kādu varenu spēku vēlāk kļuva
profesionālo tenisistu asociācija.

Nikijs Piličs kā
treneris palīdzējis Deivisa kausu iegūt gan Vācijai, gan Horvātijai. Viņa slavenākais
audzēknis ir Novāks Džokovičs, savukārt Gulbis ir pēdējais individuāli
trenētais sportists. Neviens labāk par Piliču nezina Gulbja plusus un mīnusus
laukumā. Dažās nedēļās nevar ko kardināli mainīt, taču īsts profesionālis mācēs
sagatavot spēlētāju svarīgam turnīram. Galvenais ir psiholoģiski noskaņot
tenisistu katrai spēlei un ik reizi izvēlēties pareizo stratēģiju un taktiku.

Gulbis prot un var
spēlēt māla laukumos, jo galu galā bērnībā lielākoties spēlēts tieši šāda
seguma kortos. Pacietība izspēlēs – lūk, kas Gulbim visvairāk vajadzīgs Parīzē!
Dažas neveiksmīgas izspēles un pat zaudēts sets nedrīkst izsist no līdzsvara.
Māla laukumos visbiežāk uzvar pacietīgie spēlētāji, nevis tie, kas grib gūt
punktus ar dažiem sitieniem. Tā ir māka savaldīties, tikt galā ar nogurumu un
spēles galotnē atrast to kripatiņu spēka, kas var izšķirt cīņas likteni.
Netrakot, bet spēlēt un cīnīties par katru bumbu – tāds varētu būt ieteikums
Ernestam Roland Garros laukumos. Vēl nesen Gulbis izlaidis no rokām
uzvaras spēlēs pret Nikolasu Kīferu un Potito Starači, tāpat galotnē zaudējis
Tomijam Hāsam. Pēdējais mačs Madrides Masters pret Hāsu gan iezīmēja arī
pozitīvo – Gulbis spēja otrajā setā atspēlēties no 2 : 5, atgūt mačbumbu un
uzvarēt setā, taču trešā seta galotnē tomēr veiksmīgāks bija vācietis. Var
nedaudz nepaveikties, taču šoreiz Gulbis vismaz parādīja raksturu.

Liktenis mīl
cīnītājas

Līdzjutēji vēl tik
daudz negaida no Anastasijas Sevastovas, taču tieši viņa var sagādāt patīkamu
pārsteigumu. Šogad viņai ļoti labs progress gan spēles kvalitātē, gan reitingā.
Maijā Nastja jau pietuvojās pasaules labāko simtniekam, un apliecinājums tam ir
gan lieliski aizvadītās Federācijas kausa izcīņas spēles Turcijā, gan uzvara
ITF turnīrā Dienvidāfrikas Republikā.

"Lai arī
iepriekš man izdevies pārspēt pat bijušo pasaules ceturto raketi Jeļenu Dokiču,
uzvara šajā turnīrā ir pirmais tituls tik augstā līmenī, un par to īpašs
prieks," tūdaļ pēc panākuma žurnālistiem Johannesburgā sacīja Sevastova.

Viņas trumpis ir
lielais cīņasspars un ticība saviem spēkiem. Plus laba tehnika un bumbas
izjūta. Kārlim Lejniekam sadarbība ar austriešu treneri Martinu Rutneru
neizvērtās veiksmīga, Sevastovai tieši pretēji. Rutners krietni uzlabojis
liepājnieces spēli un taktisko izpratni, arī savstarpējās attiecības sekmē
turpmāko izaugsmi. Iepriekšējos Grand Slam turnīros – Australian Open
janvārī un pērn Vimbldonā – Sevastovai vēl neizdevās pārvarēt kvalifikāciju.
Parīzē tas varētu būt pa spēkam. Sevastova ir cīnītāja, un šī īpašība agri vai
vēlu laukumā tiek atalgota. Maija sākumā Anastasija uz dažām dienām apmeklēja
dzimto Liepāju, bet pirms French Open spēlēs kādā mazākā turnīrā Parīzē.

Pasaules sieviešu
tenisā pašlaik nav izteiktas līderes. Pirmais desmitnieks varbūt nedaudz
spēcīgāks par pārējām, taču jebkurā brīdī var izšaut kāda cita tenisiste, kā
Amerikā to nesen izdarīja vāciete Sabīne Lisicka. Ja Sevastova tiks
pamatturnīrā, viņas iespējas pārvarēt dažas kārtas noteikti nebūs sliktākas kā
Ernestam Gulbim vīriešu konkurencē. Viena otra titulēta pretiniece var
liepājnieci nenovērtēt, un tas ir ikvienas jaunās tenisistes trumpis.

Līga Dekmeijere
Parīzē aizvadīs dubultspēļu turnīru kopā ar Aleksandru Vozņiaku. Kanādiete ir
viena no vairāk nekā 10 partnerēm, ar kuru šogad Līga spēlējusi vienā pārī. Vislabākās
sekmes bijušas ar šveicieti Patiju Šnīderi – izdevās iekļūt pat WTA Čarlstonas
turnīra finālā. "Pirms Francijas spēlēšu kopā ar ķīnieti Suņu Tjaņtjaņu.
Partneres visu laiku mainās, un man pat grūti pateikt, ar kuru būtu vislabāk.
Pēc viena turnīra grūti spriest. Parīzē spēlēšu atkal kopā ar Vozņiaku,"
skaidro Līga Dekmeijere.

Viņas reitings
dubultspēlēs ir pietiekami augts, lai spēlētu ikvienā WTA turnīrā. Nelaime tā,
ka Līga ir izteikta dubultspēļu spēlētāja un vienspēlēs viņa daudzos turnīros pat
netiek kvalifikācijā. Dažām potenciālajām partnerēm labi veicas arī vienspēlēs,
un tādēļ dažkārt viņas koncentrējas tikai šai disciplīnai. Citām tenisistēm ir
vairāk vai mazāk pastāvīgi dueti, un tādēļ Līgai vai katrā turnīrā ir jauna
partnere. Tikai ar trim tenisistēm šogad kopā būs spēlēts vismaz divos
turnīros, ar pārējām nākas saprasties jau oficiālo spēļu laikā.

Sievietēm Parīzē
būs vismaz sešas septiņas kandidātes uz čempiones titulu. Māsas Viljamsas,
tāpat krievietes un serbietes. Spožu nākotni paredz baltkrievietei Viktorijai
Azarenkai, perspektīva ir poļu izcelsmes dāniete Karolīna Vozņiacka, vēl jau francūzietes,
poliete Agnieška Radvanska. Ne visas jau spējīgas izcīnīt čempiones titulu
Parīzē, bet vismaz līdz pusfinālam veiksmes gadījumā var aizkļūt.

Tiešraides no
Francijas atklātā čempionāta, sākot ar 24. maiju, gandrīz vai augu dienu būs
vērojamas Eurosport kanālā, kas noteikti pieejams lielai daļai sporta
līdzjutēju Latvijā. Spēles, prognozes, Parīzes šarms, slavenības laukumā un
tribīnēs – to visu varēs baudīt divas nedēļas maija nogalē – jūnija sākumā.

Māris RĪMENIS,

LTV Sports