Zvirgzdiņš papildinās, nevis aizstās
Jānis Erenbergs
Latvijas Basketbola savienība (LBS) parakstījusi līgumu ar treneri Ainaru Zvirgzdiņu par sieviešu valstsvienības vadīšanu līdz šā gada rudenim, kad beigsies Eiropas čempionāts.
„Tas nenozīmē, ka tagad kādam no līdzšinējās izlases vadības jāatkāpjas vai jāiet prom," Sportam pastāstīja Ainars Zvirgzdiņš, kura vārds saistībā ar Latvijas valstsvienības galvenā trenera posteni jau agrāk locīts vairākkārtīgi. „Abi līdzšinējie treneri Ainārs Čukste un Aigars Nerips turpmāk pildīs asistentu funkcijas."
– Vai nebaida tas, ka tik svarīgs dokuments parakstīts 13. datumā un turklāt vēl piektdienā, kas pie latviešiem allaž ticis uzskatīts par neveiksmīgu datumu?
– Es par to domāju, taču, kopumā ņemot, saskaitīju vairāk pozitīvos, nekā negatīvos apsvērumus. Māņticīgs pārāk neesmu, tāpēc arī uz vienu dienu esmu ieradies Rīgā. Līgums ir jau parakstīts.
– Kā šādu Jūsu rīcību uztvers Maskavas Dinamo komandas vadība? Vai esat par to runājis ar viņiem?
– Es zinu tikai to, ka līgums ar Dinamo ir spēkā līdz 31. maijam, bet pēc tam esmu brīvs cilvēks. Savukārt tikko parakstītā vienošanās ar LBS nekādi nav saistoša Dinamo vadībai. Runājis par savu turpmāko likteni klubā ne ar vienu neesmu, taču tagad viņiem būs jārespektē manas tiesības. Vispār Krievijas klubu vadītāji ne īpaši labprāt atbalsta vienlaicīgu strādāšanu gan klubā, gan izlasē. Protams, es apzinos, ka mana darbība zināmā mērā ir riskanta, taču, ja palikšu bez darba klubā, tad vismaz mēnesi varēšu kārtīgi atpūsties (smejas).
– Tikko kā kopā ar Maskavas Dinamo komandu esat izcīnījuši uzvaru Eiropas kausa izcīņā, bet Anete Jēkabsone-Žogota atzīta par fināla vērtīgāko spēlētāju?
– Anete šosezon ir acīmredzami progresējusi, jo īpaši spēlējot aizsardzībā un arī taktiskajā ziņā. Nebūs ne drusciņ pārspīlēts, ja teikšu, ka viņa kļuvusi par vienu no stabilākajām spēlētājām Maskavas Dinamo sastāvā.
– Interesanti, ka šis fakts nekādi netiek atspoguļots Krievijas masu saziņas līdzekļos, arī oficiālajā basketbola interneta mājas lapā…
– Krievijā tas ir ļoti raksturīgi, ka viņi cenšas izcelt tikai savējo sniegumu. Tāpēc lielākā uzmanība tikusi tām Dinamo spēlētājām, kas ir mūsu austrumu kaimiņvalsts izlases kandidātes.
– Kā sezonas laikā komandas sniegumu novērtēja tās vadība?
– Gājis jau ir visādi. Bija arī kritumi, kurus es saistītu ar komplektācijas problēmām. Tomēr galu galā, manuprāt, esam atraduši īsto ceļu. Neaizmirsīsim, ka sezona Krievijā jau vēl nav galā. Esam uzsākuši izslēgšanas spēles, ceturtdaļfinālā mērojoties spēkiem ar Vologdas Čevakata. Pagaidām esam vadībā 1:0. No Maskavas Dinamo vadības puses pēc piedzīvotajiem zaudējumiem ir nācies dzirdēt arī pa kādam skarbākam vārdam, jo tas ir ambiciozs klubs ar lieliem mērķiem un pēc neveiksmēm bieži seko ilgstošas analīzes jeb kā tur pieņemts tās saukt – razborkas.
– Par ko tajās tiek runāts?
– Maskavas Dinamo vadības uzstādījums ir tāds – komandu jāveido no zvaigznēm. Savukārt es jau no paša sākuma biju par to, ka, ja reiz tiek prasīts rezultāts, jāveido komanda, nevis tikai jāsapulcina pasaules labākās basketbolistes. Tagad zināmā mērā ir gandarījums, ka izdevies savu taisnību pierādīt. Es vienmēr esmu uzticējies tiem spēlētājiem un spēlētājām, kas sevi no labās puses ir parādījuši treniņos. Savukārt vairākas augsta līmeņa amerikānietes uz Krieviju dodas tikai ar vienu domu – pārziemot, turklāt saņemot par to visnotaļ pieklājīgu samaksu. Un šajā ziņā apstākļi Krievijā patiešām ir mainījušies – katrai spēlētājai ir pat savs privātais šoferis, normālas algas, vairāk vai mazāk sakārtota pārvietošanās pa valsti ar lidmašīnām un vēl citi labumi.
– Ko pēc nostrādātā gada Krievijā pats esat guvis, un ko no tā varētu izmantot darbā ar Latvijas izlasi?
– Tagad jau laiki ir mainījušies. Izlasē sanāk visi kopā, cenšoties izveidot vienotu un kaujasspējīgu kolektīvu, savukārt klubā reizēm jāspēj runāt pat piecās valodās, lai visas spēlētājas teikto saprastu. Ja nopietni, tieši vienotas komandas izveide arī būs mans galvenais uzdevums darbā ar Latvijas valstsvienību.
– Ainārs Čukste allaž ir uzsvēris, ka viņa galvenais spēles moto ir darbība aizsardzībā. Kā izlase spēlēs jūsu vadībā?
– Pirmā un galvenā doma man ir tieši tāda pati – darbs aizsardzībā. Otrā – spēles disciplīna un organizācija. Cenšos ar savu aktivitāti un emocionalitāti to panākt no spēlētājām. Esmu gatavs dalīties ar abiem treneriem gan tīri teorētiski, gan arī praktiski. Domāju, ka mēs varēsim arī savstarpēji viens otru bagātināt.
– Kā, jūsuprāt, noritēs Latvijas izlases spēles Eiropas čempionāta finālturnīrā pret Turciju, Čehiju un pagaidām vienu vēl nezināmo sāncensi?
– Treneri parasti ar prognozēm neaizraujas, jo mūsu uzdevums jau ir tikai viens – izcīnīt uzvaras. Pie tā arī paliksim. Komandas ir dažādas, spēlētājas arī, taču jebkuras vienības galvgalī koncentrējos tikai uz panākumu. Es savu uzdevumu Eiropas čempionātā saskatu izkļūšanā no grupas turnīra un iekļūšanu nākamajā kārtā.
– Kāds būs jūsu pirmais darbs saistībā ar Latvijas izlasi?
– Principā gatavošanās procesa pasākumu plāns jau ir gatavs. Esam jau nosaukuši arī izlases kandidātes – kopskaitā 18 spēlētājas. Tiesa, šis saraksts vēl var mainīties. Noteikti uzmanības lokā būs vēl tādas spēlētājas kā Dace Krūmiņa, Ilze Ose-Hlebovicka, Anita Mikāle un Inga Kvasņika. Patlaban pirmais darbs varētu būt apjomīga video materiāla noskatīšanās, vērtējot tieši valstsvienības kandidāšu sniegumu.
