Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Angelīna ieslido vēsturē

Trešdien Austrijā Angelīna Kučvaļska izcīnīja piekto vietu Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiādē, ceturtdien sešpadsmitgadīgā rīdziniece, debitējot Eiropas pieaugušo čempionātā, Stokholmas Globen arēnā īsajā programmā ar karjeras rekordu, ieņēma 17. pozīciju, bet pēc atpūtas dienas izvēles slidojumā bija piektā labākā (atkal karjeras rekords!) un kopvērtējumā ieguva septīto vietu.

Šī iraugstākā vieta, kāda jebkad bijusi Latvijai sieviešu daiļslidošanā. Veiksmīgs bija 1993. gads, kad Eiropas čempionāta Alma Lepina finišēja trīspadsmitā, bet Konstantīns Kostins — ceturtais.

„Angelīnai ir griba, darbaspējas un atbalstoša vide — gan ģimene, gan skola, gan trenere,” vērtē starptautiskās kategorijas tiesnese daiļslidošanā, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesore Agita Ābele. „Šis ir viņas pirmais lielākais sasniegums, kaut arī bijušas uzvaras Latvijas čempionātā, šosezon iegūts kauss Polijā. Tomēr visu laiku veiksmes gājušas kopā ar neveiksmītēm. Arī Eiropas Jaunatnes festivālā Angelīna nopietni pretendēja uz godalgām, bet neizdevās — bija kļūdiņas — un tāpēc izcīnīja tikai piekto vietu. Tur tomēr bija zemāka konkurence, tātad varēja būt augstāks rezultāts. Tomēr viņai ir sapratne, ka no katras kļūdas var mācīties un strādāt tālāk, lai tāda neatkārtotos.”

Jaunā daiļslidotāja un viņas trenere Jekaterina Platonova pēc nodarbības Daugavas stadiona ledus hallē mirkli piesēž, lai izstāstītu piedzīvoto, un no abām plūst milzu dzīvesprieks. Vai trenere cerēja, ka viņas audzēkne, kurai tikai decembrī palika sešpadsmit, varētu iekļūt Eiropas labāko desmitniekā? „Es domāju, ka varam ieņemt vēl augstāku vietu,” viņa pārliecinoši saka. „Esmu pietiekami ambiciozs cilvēks un, ja es jau sen nebūtu pamanījusi, ka šī meitene var sasniegt augstus rezultātus, es netrenētu viņu ar tādu atdevi.”

LELLĪTE LĪDERE

Angelīna sāka slidot četru gadu vecumā, un Jekaterina Platonova ir viņas pirmā un vienīgā trenere. „Viņa ieradās uz slidošanas nodarbību un tūlīt pievērsa sev uzmanību, jo bija kā maza lellīte,” sastapšanos ar četrgadīgo bērnu atceras trenere. „Viņa atšķīrās no pārējām meitenēm, jo mamma savu vienīgo meitu ģērba skaistās kleitiņās, elegantos zābaciņos, viņai bija lielas acis, pati kustīga, dzīvespriecīga. Bet lielākais pārsteigums bija pati pirmā nodarbība, kad mazā meitenīte pirmo reizi uzvilka slidas. Kā Angelīna uzkāpa uz slidām, tā — hop! —, un slidoja! Es pat pirmajā brīdī nodomāju, ka viņa jau kādu pusgadu ir slidojusi, bet — nē, izrādījās, ka tiešām ne reizi nebija uzvilkusi slidas. Citi bērni sākumā ar slidām staigā, mokās, kamēr saprot, kā jāliek solītis, lai slīdētu.”

Pati sportiste atceras, ka daiļslidošanā nav nonākusi piespiedu kārtā. „Es gribēju dejot, bet biju tāda hiperaktīva, un mēs nolēmām, ka mani aizvedīs paslidot,” stāsta Angelīna Kučvaļska. „Man labi padevās, un teicu mammai, ka gribētu turpināt slidot.”

Trenerei ar viņu jau no paša sākuma bijis viegli strādāt: „Kad sešgadīgajiem veidoju programmu, sajutu, cik viegli viņai bija iemācīt noslidot kādu deju, sagatavot priekšnesumu. Tāpat Angelīnai padevās horeogrāfija. Jau maza būdama, viņa bieži kāpa uz pjedestāla. Pēc rakstura Angelīna ir līdere, otrās un trešās vietas neapmierināja ne viņu, ne mani. Vienmēr viņa ir startējusi sacensībās ar prieku, ar vēlmi parādīt savu priekšnesumu pārējiem skatītājiem, sportistiem, treneriem, un nekad viņa nav īpaši uztraukusies. Viņai patīk sevi parādīt,” vērtē trenere Jekaterina Platonova.

Veiksmīgo meiteni jau sen pamanījusi arī tagadējā Latvijas Slidošanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Marika Nugumanova. „Angelīnu pirmo reizi redzēju pirms desmit gadiem, strādājām paralēli uz ledus — tas bērns man uzreiz iekrita acīs, jo — kā saka — īlenu maisā nenoslēpsi,” atceras Nugumanova. „Talantīgu bērnu var uzreiz ieraudzīt. Šobrīd gan talants nav amats — klāt jāliek nenormāli daudz darba. Ja cilvēkam nepiemīt lielas darbaspējas, tad arī talants neattīstās, bet Angelīnai piemīt abas lietas.”

MAMMA, KAS NETRAUCĒ

Daiļslidošana ir tāds sporta veids, ar kuru agri sāk nodarboties, un daudzi agri arī beidz. Pirms četriem gadiem nomira Angelīnas tēvs, un tagad meitas izaugsme un materiālais atbalsts ir tikai uz mammas Natālijas pleciem. Mātei ir privātais bizness, bet ārpus darba viņa savu dzīvi pakārto meitas vajadzībām. „Māte ir labs paraugs citiem vecākiem, jo viņa nekad netraucē treniņu procesā,” Angelīnas mammu slavē trenere. „Tas ir ļoti svarīgi! Viņa skatās, bet nejaucas, nekoriģē un nepārmet neko trenerim, tāpēc man ir viegli strādāt. Neslēpšu, ka ir tādi vecāki, kas bērnam nemitīgi maina trenerus, visus kritizē un regulē, kā jāstrādā. Tas noved pie tā, ka bērni ātri pamet šo sporta veidu.”

Vai mamma brauc arī līdzi uz sacensībām un tribīnēs tur īkšķus? „Nē, viņa nekad nebrauc uz sacensībām, bet skatās tās pa televizoru, jo negrib mums traucēt,” stāsta Jekaterina Platonova, atzīstot, ka šādi vecāki ir retums. „Māte saprot, ka meitenei vajag noskaņoties un koncentrēties, un varu pateikt lielu paldies Angelīnas mammai, ka viņa man uzticas. Man pašai ir ģimene, mājās ir divi puikas, bet nu jau varu teikt, ka ārpus mājas man ir arī meita — tik cieši esam saistītas.”

Angelīna trenējas vismaz astoņas stundas nedēļā uz ledus un pa divām stundām slīpē horeogrāfiju un uzlabo fizisko sagatavotību. Bet tas ir maz, jo ledus laukuma īre ir ļoti dārga. Piemēram, Krievijas sportistes uz ledus strādājot četras stundas dienā. Neskatoties uz šādas iespējas trūkumu, Angelīna pamazām ir pietuvojusies elites daiļslidotājām. Treniņi notiek Daugavas stadiona ledus hallē, kas ir veca, bet tai ir vajadzīgā izmēra 30 x 60 m laukums. Rīgā citās hallēs, izņemot Arēnu Rīga, nav iespējams uzliet tik lielu ledus laukumu, kas atbilst starptautisko sacensību prasībām pieaugušajiem. Angelīna un trenere ir pateicīgas ledu halles apsaimniekotājam Ralfam Bukartam, kurš vienmēr atrod daiļslidotājai brīvu ledu, lai viņa varētu trenēties katru dienu.

PĒC KĻŪDĀM NEPADODAS

Bet pa kuru laiku Angelīna Kučvaļska apmeklē skolu un mācās? „Man ir diezgan viegli apgūt to, ko esmu iekavējusi,” viņa stāsta. „Es ļoti cenšos tikt galā ar mācībām, katru brīvo brīdi mācīties. Ir tādi priekšmeti, kas man ļoti patīk, piemēram, ķīmija, matemātika un videomāksla. Jā, citi saka, ka algebra ir grūta, bet dažas tēmas man ļoti patīk.” Izrādās, ka Angelīna, neskatoties uz lielo slodzi un piedalīšanos sacensībās, ir klases labākā skolniece. „Pirmajā semestrī man bija divi sešnieki, bet visas citas atzīmes ir augstākas — tik sliktas atzīmes ir tāpēc, ka man bija daudz sacensību,” skaidro Latvijas labākā daiļslidotāja.

Kas ir tās īpašības, kas vajadzīgas, lai gadiem diendienā slidotu, slidotu un slidotu? „Angelīna ir spēcīga personība, ar izteikti mērķtiecīgu darbošanos un augstām darbaspējām,” meiteni raksturo psiholoģe LSPA profesore Agita Ābele. „Pat sāpīgākās kļūdas viņa uztver kā normālu dzīves sastāvdaļu un nepadodas — vēlme sevi pierādīt, neatkāpties — tas piemīt Angelīnai.”

Vaicāta par neveiksmēm, pati sportiste mierīgi parausta plecus: „Protams, ka ir neveiksmes. Bet, lai kādas kļūdas būtu, ir jautājums: kāpēc man būtu jāpadodas, ja es esmu tik daudz jau panākusi?” — „Mēs domājam par nākotni un neskatāmies atpakaļ,” turpina trenere. „Neveiksmēm viņa tiek ātri pāri. Viņa bieži ieiet sevī. Izskatās, ka es runāju ar viņu, bet viņa nereaģē. Tas nenozīmē, ka Angelīna nedzird, bet viņa izvērtē un apstrādā informāciju. Šī īpašība viņai palīdz koncentrēties pirms starta, kad Angelīnu nespēj ietekmēt apkārt notiekošais, jo viņa nevienu neredz un nedzird.”

FANĀTISKĀ TRENERE

Latvijas Slidošanas asociācijas prezidente Marika Nugumanova norāda, ka ļoti daudz kas atkarīgs no trenera un sportista saderības, no trenera prasmes motivēt: „Angelīnai ir paveicies, jo arī viņas trenere Jekaterina Platonova ir daiļslidošanas fanātiķe. Viņa pati nav bijusi augstas klases sportiste, viņa nav sportā sevi realizējusi, tāpēc viņa palīdz citiem sasniegt to, ko pati būtu gribējusi. Viņai ir lielas darbaspējas, teikšu atklāti un es nepārspīlēju — Latvijā nav otra tāda daiļslidošanas trenera. Katja ir izaugusi kopā ar šo meiteni, jo tas nav tikai darbs uz ledus, bet arī neskaitāmas stundas pie datora, kur tik analizētas un pētītas citu pasaulē slavenu daiļslidotāju programmas. Konkrētas nianses neviens treneris nestāsta, daudz kas ir jāatklāj pašiem.”

Izrādās, ka trenerei pašai neviens nav mācījis trīskāršos lēcienus. „Pateicoties Angelīnai un viņas pacietībai, mēs kopīgi nonācām pie šīs tehnikas. Jo nekur nav iespējams atrast treneri, kurš izstāstītu šā lēciena noslēpumus — kad atsperties, kur uzgriezt. Tas ir lielās konkurences dēļ. Ne ar visiem sportistiem ir iespēja tā strādāt — vēlreiz un vēlreiz mēģināt ko jaunu, pamēģināt citu pieeju. Un šobrīd visi slavē Angelīnu, ka viņai ir lieliska lēcienu tehnika,” priecājas Jekaterina.

MĒRĶI UN BĪSTAMAIS VECUMS

Kā darboties tālāk, lai šie nepaliktu augstākie sasniegumi? Agita Ābele norāda, ka meitenei tuvojas tas laiks, kas ir grūts jebkura sportista dzīvē — kad notiek fizioloģiskas izmaiņas un meitene kļūst pieaugusi: „Var būt problēmas ar svaru. Var parādīties kāda mīlestība un dzīves baudīšanas motivācija. Svarīgi, lai nekas netraucētu strādāt tālāk.”

Varbūt pēc gadiņa pietiks sportot? Ko saka Angelīna pati? „Es ļoti gribu turpināt un iet uz priekšu, esmu tik daudz laika ieguldījusi, ka nav jēgas apstāties. Mans pirmais mērķis ir labi startēt pasaules čempionātā Šanhajā marta beigās. Mans lielākais mērķis nokļūt olimpiskajās spēlēs,” norāda sportiste. Grūtības, īpaša ēdienkarte? Angelīna saka, ka nejūtas tā, ka viņai būtu jādzīvo izsalkumā: „Jā, es neēdu frī kartupeļus, visu, kas eļļā un taukos cepts, neēdu arī fast food produkciju, bet citu mājas ēdienu ēdu kā visi cilvēki. Protams, mana aizraušanās ir dārga, bet mamma dara visu, lai es turpinātu trenēties.”

Jekaterina Platonova atzīstas, ka pirms septiņiem astoņiem gadiem domājusi, ka Latvijā nekad nebūs tādu sportistu, kas daiļslidošanā varētu startēt pasaules augstākajā līmenī. „Es iestudēju priekšnesumus uz ledus, uzstājāmies koncertos, un likās, ka tas arī viss, ko varu apsolīt vecākiem. Bet — kad tagad vecāki zvana un prasa, uz ko var cerēt, bērnus sūtot daiļslidošanā, tad atbildu, ka var kļūt arī par izciliem daiļslidotājiem, jo esam piedzīvojušas, ka Latvijai var būt arī rezultāti.”

Latvijas Slidošanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Marika Nugumanova norāda, ka Rīgas sportisti trenējas bez valsts atbalsta. Vienīgi Daugavpilī un Jelgavā ir slidošanas sporta skolas. Rīgā ir spēcīgs daiļslidotāju klubs Kaskads, kura darbībabalstīta vecāku finansējumā un treneru entuziasmā. „Nesen biju Latvijas Olimpiskajā vienībā (LOV) un runāju par valsts finansējumu Angelīnai Kučvaļskai, jo viņa atbilst valsts vadošo sportistu kritērijiem. Sajutu, ka mums ir cerības. Latvijas labākā daiļslidotāja to ir pelnījusi.”

 

Angelīna KUČVAĻSKA

Daiļslidotāja, sporta klubs Kaskads

Dzimusi: 1998. gada 6. decembrī Rīgā

Izglītība: mācāsRīgas 92. vidusskolas 10. klasē

Sportā: kopš četru gadu vecuma, pirmā un vienīgā trenere Jekaterina Platonova

Sasniegumi sportā: 2014. gada Latvijas čempione daiļslidošanā pieaugušo konkurencē, vairākas godalgotas vietas dažāda līmeņa sacensībās; 2015. gadā: 1. vieta starptautiskajā pieaugušo turnīrā Torun Cup 2015, 5. vieta Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiādē, 7. vieta Eiropas čempionātā

Vaļasprieks: dziedāt un spēlēt ģitāru