Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Cerību dejas ar vēju

Phjončhanas olimpiādes četrgadē Latvijas biatlons izteikti kļuva par viena līdera sportu. Iepriecināja vienīgi tas, ka kopā ar Andreju Rastorgujevu, kas nereti spēja būt starp ātrākajiem pasaules biatlonistiem, bet nestabilās šaušanas dēļ savā 10 gadus ilgajā karjerā tikai reizi bija guvis vietu uz Pasaules kausa (PK) izcīņas pjedestāla, finišējot otrais pirmsolimpiskās sezonas noslēdzošajā mačā — 15 km ar kopējo startu, PK ieskaites punktus sāka gūt arī septiņus gadus jaunākā Baiba Bendika, kas reiz pat ieslēpoja labāko sešniekā. Pārsteidzoši, bet spēlēm kvalificējās arī Andreja vienaudzis un kādreizējais treniņu biedrs Oskars Muižnieks — jau piecus gadus RSU diplomēts fizioterapeits un sportā amatieris ar tik profesionālu attieksmi, cik vien tāda iespējama, strādājot ikdienas darbu.

Līdzīgi kā Siguldu jau iztālēm iezīmē bobsleja un kamaniņu trases starta estakāde, Alpensijas olimpiskā parka dominante Phjončhanā ir tramplīna tornis, kas turklāt kā milzu dzelzsbetona zīmulis iesprausts diža kalna virsotnē. Apkaimē, kurā tradicionāli saimnieko spēcīgi vēji, šim sporta veidam tā šķiet visnepiemērotākā vieta. Bet… Sacensības tramplīnlēkšanā, kurā katra spēcīgāka brāzma var būt pat bīstama sportistu dzīvībai, notiek bez aizķeršanās, toties turpat lejā kādu kilometru tālāk biatlona šautuvē vējš pa gaisu plivina reklāmas banerus tik sparīgi, ka mači tiek atcelti. No loģistikas viedokļa biatlona centrs izvietots ideāli — pirms tā pa labi atrodas distanču slēpošanas stadions, mazliet uz priekšu ceļa otrā pusē biatlona skatītāju tribīnes, to priekšā pirms ugunslīnijas — starta un finiša zonas, no kurienes trase aizcilpo piekalnē apkārt šautuvei.

DEJAS ŠAUTUVĒ

Nav tikai saprotams, kāpēc tieši šajā vietā vējam patīk dejot. Ne valsi vai tango, bet visbiežāk kādu pilnīgi neritmisku hip-hopu ar trakām tempa un vietas maiņām. Vienā šautuves malā valstu karogi nostiepjas kā stīgas, otrā — pēkšņi nošļūk uz pussešiem. Pēc mirkļa viss ir otrādi. Gadās, ka pat vienā mērķa celiņā karodziņi vienlaikus plīvo ne tikai uz dažādām pusēm, bet pat pret šāvēju. Un, ja šajā spēlē vēl piedalās sniega šaltis, tad notiek kā 4 x 6 km stafetē dāmām, kurā ne jau nu nemākulības dēļ soda apļus dabūja slēpot gan trīs vācietes, gan trīs itālietes, gan divas norvēģietes. Protams, savu reizi neveiksme var piemeklēt katru, arī pēdējo gadu pasaules biatlona līderi un nu jau pieckārtējo olimpisko čempionu Martēnu Furkadu (Francija). Bet aizdomīgi, ka tā savējo pulkā 150 m soda aplī pat divreiz ievilka arī viņa komandas biedru Simonu Destjē, ka tai tikpat mīļi bija vācu biatlona asi Benedikts Dolls un Simons Šemps, pēdējā norvēģu vecās paaudzes zvaigzne Ēmils Hegle Svensens, raženais austrietis Julians Eberhards un daudzi citi. 4 x 7,5 km stafetē no soda apļiem izvairīties izdevās tikai vienai komandai — Zviedrijai, kas arī kļuva par olimpisko čempioni, diviem sudrabiem pievienojot otro zeltu un kā biatlonā trešā labākā valstsvienība noslēdzot šīs spēles, kurām zviedri bija pārsteidzoši izcili sagatavojušies. Vairāk zelta medaļu — pa trim — izcīnīja tikai Vācija (vēl viens sudrabs, trīs bronzas) un Francija (vēl divas bronzas). Bet dižās Norvēģijas himna biatlonā skanēja tikai vienreiz.

Paradoksāli, bet tas vienlaikus ir un nav attaisnojums tiem, kam neveicās šaušanā, jo Martēns Furkads Phjončhanā tomēr spēja izcīnīt trīs čempiona titulus, pie diviem tika Laura Dālmeiere (Vācija), vienu zelta medaļu ieguva Anastasija Kuzmina (Slovākija), Darja Domračeva (Baltkrievija), Arnds Peifers (Vācija) un Juhanness Tiness Bē (Norvēģija), kuriem visiem ar lielāku vai mazāku procentuālo attiecību uzvaras arī tika prognozētas. Vienīgais izņēmums bija spēļu debitanti — zviedru jaunieši: 22 gadus vecā Hanna Ēberja, kas bija nepārspējama 15 km biatlonā, un divdesmitgadīgais Sebastians Sāmuelsons, kas, 12,5 km iedzīšanā izcīnījis sudrabu, kopā ar pieredzējušākajiem biedriem kļuva par čempionu 4×7,5 km stafetē. Individuālajās disciplīnās abi panākumus guva, pateicoties tam, ka bija triju izcilāko snaiperu skaitā. Citiem vārdiem sakot, viņi spēja trāpīt tad, kad stiprākie konkurenti masveidīgi un katastrofāli šāva garām.

CIK MAZ VAJAG SLAVAI

Laura Dālmeiere 7,5 km sprintā šauj netipiski lēni, jo sevišķi stāvus ugunslīnijā, kur, nogaidot, kad brāzmas atvilks elpu, piecām patronām velta gandrīz 45 sekundes. Ātrākajai šāvējai vāciete šajā vingrinājumā zaudē 22 sekundes, toties ir viena no tikai trim (!) biatlonistēm, kas šajā vēju dienā spēj būt absolūti precīza, un kļūst par olimpisko čempioni. Baiba Bendika šauj ievērojami ātrāk, stāvus pat 27,3 sekundes, bet trijām kļūdām pirmajā šautuvē pievieno vēl vienu un četriem soda apļiem, spēkus neskaitot, iztērē divas minūtes un sešas sekundes. Finišā latviete, izcīnot 39. vietu, čempionei zaudē divas minūtes un astoņas sekundes. Formāli ņemot, cik maz vajag, lai kļūtu tikpat slavena kā Ēberja!

Būtībā jaunās zviedrietes panākums spēlēs nav nejaušība, bet precīzs slavenā trenera Volfganga Pihlera darba rezultāts. Pieteikumu čempiones medaļai ar vienu soda apli un septīto rezultātu viņa ieskandina jau sprintā, iedzīšanā pakāpjas līdz piektajai vietai, bet klasiskajā biatlonā uzvar. Arī Ilmārs Bricis panācis, ka Phjončhanā Baiba Bendika slēpošanas ātrumā spēj turēt līdzi līderēm, bet, kā tas bieži šādās situācijās gadās, šaušanā svaru kauss noslīdējis uz leju un nav pieticis laika atrast to mazo knifu, kas abas biatlona pretrunīgās sastāvdaļas notur līdzsvarā jau augstākā kvalitātē.

Piešaudē, kas sākas stundu pirms starta, Baibas Bendikas pozīcijā vilka stiprs vējš no kreisās puses. Sacensībās, viņai liekot plecā šauteni, pūtiens pēkšņi aprāva valodu, Baiba tēmēkļa korekciju neveica, un trīs lodes sagūla ārpus mērķa uz vienpadsmitiem. Stāvus vēl viens soda aplis, bet meitēns degunu nenokāra un finiša aplī bija devītā ātrākā. Ar papildus veiktiem 600 metriem — 39. rezultāts 87 pasaules spēcīgāko biatlonistu konkurencē — tāda ir Cēsu biatlona skolas audzēknes debija olimpiskajās spēlēs. Tomēr… “Noskaņojums nav tas labākais,” pēc finiša atzīst debitante. Pati kļūdas pārdzīvo, solās šo dienu aizmirst, lai jaunu cīņu sāktu ar svaigu galvu.

IEMESLS OPTIMISTIEM

Bet arī 10 km iedzīšanas biatlonā problēmas sākas ar piešaudi. Bricis rāda mērķa tablo, kurā fiksētas divas sērijas. Pirmajā visas piecas lodes rātni sagūlušas tieši centrā, otrajā tikpat draudzīgi aizlidojušas pa kreisi garām mērķim krietnu gabaliņu aiz gabarīta. Trešajā sērijā jau vējš pūš no otras puses. Ko darīt ar tēmēkli? Taisīt nemitīgas korekcijas mača laikā? “Kamēr pagriezīsi, vējš jau atkal var mainīt virzienu,” skaidro seškārtējais olimpietis. “Pirms katra šāviena jāskatās, kas notiek, un, ja nepieciešams, jāvelk ārā.” Tas nozīmē, ka nevis jāgroza tēmēkļa diopters, bet jātēmē uz vienu vai otru pusi mazliet ārpus mērķa.

Baiba tā arī cenšas rīkoties, tomēr pirmajā šautuvē tāpat kā vairākums nopelna soda apli, otrajai tiek cauri sveikā, pēc trešās slēpo liekus 300 metrus, ceturtajā ir precīza un finišē sešas pozīcijas augstāk nekā sākusi — 33. vietā. “Šīs bija īpatnējas sacensības,” pēc finiša vērtē sportiste. “Ar slēpošanu vien bija grūti ko panākt. Tik ātrā iedzīšanā vēl nekad nebiju piedalījusies.” Kāpēc trešajā šautuvē divi soda apļi? “Nepaspēju noskaņoties,” atzīstas Baiba. “Ātrums nenormāls. Nesies distancē un pēkšņi atkal esi šautuvē! Organisms vēl bija stresā, nepaspēju nomierināties.”

Arī 15 km klasiskajā biatlonā Bendika Ēberjas efektu neizmanto. Lai gan iespējas ir. Pēc pirmās šautuves latviete atrodas trešajā pozīcijā. Bet tad pa vienai liekai minūtei nākamajās divās, pēdējā pat divas un… vēlreiz 39. vieta. Bet optimistiem ir iemesls neklusēt — spēļu debitante visās disciplīnās finišējusi labāko pirmajā pusē, kas neizdodas pat mūsu līderim Andrejam Rastorgujevam.

KAD CERĪBAS KĀPJ DEBESĪS

Toties Andrejs kā parasti liek drebēt sirdīm un cerībām kāpt debesīs, kurās gan pat neviena lidmašīna vēl nav palikusi. Sprinta pirmajā šautuvē alūksnietis ielido kā sestais ātrākais, nopelna vienu soda apli, bet līdz otrajai ugunslīnijai uzkāpj vēl augstākā pozīcijā — Latvijas krāsas deg otrajā vietā! Beidzot trāpīt visā sērijā un — pjedestāls garantēts. Bet… pirmā un pēdējā lode lido garām, un mēs atkal varam krāt cerības nākamajam Andreja iznācienam, lai gan pie katastrofālas neveiksmes šo pieskaitīt nevar — ar trim soda apļiem Rastorgujevs finišē 24. vietā tikai 55,6 sekundes aiz čempiona Arnda Peifera (Vācija), kurš, tāpat kā sudraba laureāts čehs Mihals Krčmaržs, ir vieni no četriem, kas spējuši būt nekļūdīgi.

Alpensijas vēja orģijas pazudina pat abus Pasaules kausa izcīņas līderus Martēnu Furkadu, kas, nopelnījis trīs soda apļus pirmajā šautuvē, finišē astotais, un Juhannesu Tinesu Bē, kuram ar četrām kļūdām (3+1) 31. vieta. Rezultātu blīvums ir apbrīnojams. Pirmais sešdesmitnieks iespraucas divās minūtēs un 13 sekundēs. Oskaram Muižniekam, kas debitē ar 66. vietu, līdz šai kārotajai un reāli sasniedzamai iedzīšanas robežai pietrūkst četrarpus sekunžu! Ja divu soda apļu (1+1) vietā būtu tikai viens…

NEPAKLAUSĪGS NOVĒLĒJUMS

12,5 km iedzīšanā Andrejs pēc katras šautuves slēpo kādā grupā, līdz nākamajai ugunslīnijai cenšoties no tās aizbēgt, bet lielākoties velkot pārējos sev līdzi gluži kā riteņbraukšanā. Sevišķi cerīgs ir ceļš uz trešo šautuvi. Pēc viena soda apļa (1. ugunslīnijā) Rastorgujevs ir pulciņā, kas reāli var noķert labāko sešnieku. Tomēr izmisīgā spēku tērēšana prasa vienu soda apli, pēc tam vēl divus. Bet rezultāts nav peļams, finišā Andrejs pacēlies par 12 vietām augstāk, šādu vietu arī ierakstot protokolā.

“Kopumā mačs bija labs,” savu sniegumu novērtē sportists, neaizmirstot paslavēt servisa komandu, kas gādājusi gan par teicamu slīdamību, gan par informāciju trasē. “Vienīgi pēdējā šautuvē tie divi sodi daudz ko izsaka. Jāšauj pārliecinošāk.” Šis novēlējums jau attiecas uz viņu pašu, un to nekādi neizdodas izpildīt 20 km klasiskajā biatlonā, kurā Andrejs savam rezultātam pieskaita klāt sešas minūtes — 59. vieta. Šī nu ir tā reize, kad amatieris Oskars Muižnieks, ar trim soda minūtēm izcīnot 42. vietu, pārspēj profesionāli. Un atkal — arī šajā sacensībā Alpensijas brāzmas nekļūdīgiem ļauj būt tikai trijiem biatlonistiem.

15 km distancē ar kopējo startu, kurā ļauts cīnīties tikai 30 labākajiem, bez soda apļiem neiztiek neviens. Šautuvē Rastorgujevs šoreiz darbojas salīdzinoši sekmīgi — ar trim kļūdām viņš citkārt stabili būtu labāko desmitniekā. Bet šī nav viņa diena — pirms otrās šautuves alūksnietis gan atrodas otrajā pozīcijā, bet tad distancē piedzīvo kritienu un izskatās arī, ka slēpes neslīd gluži tā, kā meistars vēlētos — 28. rezultāts.

XXIII ziemas olimpiskās spēles biatlonā beigušās. Sākas jauns cikls. Tikai diviem trim Latvijas biatlonistiem?

 

BIATLONS

7,5 km sprints

1. Laura Dālmeiere (Vācija) 21:06,2 (0+0)

2. Marte Olsbū (Norvēģija) +24,2 (1+0)

3. Veronika Vitkova (Čehija) +25,8 (0+1)

4. Marī Dorēna Abēra (Francija) +33,1 (1+0)

5. Vanesa Hinca (Vācija) +40,3 (0+1)

6. Liza Vitoci (Itālija) +40,5 (0+1)

22. Johanna Taliherma (Igaunija) +1:20,8 (0+1)

39. Baiba Bendika (Latvija) +2:08,4 (3+1)

65. Diāna Rasimovičūte (Lietuva) +2:54,6 (1+0)

80. Natālija Kočergina (Lietuva) +4:10,0 (1+4)

10 km iedzīšana

1. Laura Dālmeiere (Vācija)  30:35,3 (0+1+0+0)

2. Anastasija Kuzmina (Slovākija) +29,4 (0+1+2+1)

3. Anaī Beskona (Francija) +29,6 (0+0+1+0)

4. Marte Olsbū (Norvēģija) +1:07,3 (1+2+0+1)

5. Hanna Ēberja (Zviedrija) +1:08,9 (1+2+0+0)

6. Denīze Hermane (Vācija) +1:19,4 (1+0+0+1)

26. Johanna Taliherma (Igaunija) +2:59,4 (0+1+2+1)

33. Baiba Bendika (Latvija) +3:24,1 (1+0+2+0)

15 km klasiskais biatlons

1. Hanna Ēberja (Zviedrija)  41:07,2 (0+0+0+0)

2. Anastasija Kuzmina (Slovākija) +24,7 (0+1+1+0)

3. Laura Dālmeiere (Vācija)  +41,2 (1+0+0+0)

4. Franciska Preisa (Vācija)  +59,7 (0+0+0+0)

5. Paulīna Fialkova (Slovākija) +1:02,3 (1+0+0+0)

6. Monika Hojniša (Polija) +1:54,8 (0+1+0+0)

30. Natālija Kočergina (Lietuva) +4:01,9 (0+0+1+0)

39. Baiba Bendika (Latvija) +4:25,6 (0+1+1+2)

50. Johanna Taliherma (Igaunija) +5:36,8 (1+2+0+0)

75. Diāna Rasimovičūte (Lietuva) +8:46,1 (1+2+0+2)

10 km sprints

1. Arnds Peifers (Vācija) 23:38,8 (0+0)

2. Mihals Krčmaržs (Čehija) +4,4 (0+0)

3. Dominiks Vindišs (Itālija) +7,7 (0+1)

4. Julians Eberhards (Austrija) +8,4 (0+1)

5. Erlenns Bjentegors (Norvēģija) +17,4 (0+2)

6. Benedikts Dolls (Vācija) +17,6 (0+1)

17. Toms Kaukēns (Lietuva) +44,7 (0+1)

24. Andrejs Rastorgujevs (Latvija) +55,6 (1+2)

36. Kalevs Ermitss (Igaunija) +1:28,4 (2+0)

41. Rolands Lesings (Igaunija) +1:40,9 (1+1)

49. Vītauts Stroļa (Lietuva) +1:53,6 (1+1)

66. Oskars Muižnieks (Latvija) 2:17,5 (1+1)

75. Rene Zahna (Igaunija) +2:41,1 (1+2)

76. Kauri Koivs (Igaunija) +2:44,5 (2+1)

12,5 km iedzīšana

1. Martēns Furkads (Francija) 32:51,7 (1+0+0+0)

2. Sebastians Sāmuelsons (Zviedrija) +12,0(0+0+1+0)

3. Benedikts Dolls (Vācija) +15,1(0+1+0+0)

4. Tarjeijs Bē (Norvēģija) +1:02,6 (0+0+1+2)

5. Simons Šemps (Vācija) +1:02,7 (0+0+1+2)

6. Benjamins Vēgers (Šveice) +1:03,1 (1+0+0+1)

12. Andrejs Rastorgujevs (Latvija) +1:37,6 (1+0+1+2)

13. Toms Kaukēns (Lietuva) +1:40,1 (0+0+1+1)

41. Kalevs Ermitss (Igaunija) +4:51,3 (1+3+0+2)

43. Vītauts Stroļa (Lietuva) +4:55,6 (1+0+2+1)

53. Rolands Lesings (Igaunija) +6:02,7 (2+1+3+1)

20 km klasiskais biatlons

1. Juhanness Tiness Bē (Norvēģija) 48:03,8 (1+0+0+1)

2. Jakovs Faks (Slovēnija) +5,5 (0+0+0+0)

3. Dominiks Landertingers (Austrija) +14,2 (0+0+0+0)

4. Sebastians Sāmuelsons(Zviedrija) +29,1 (0+0+1+0)

5. Martēns Furkads (Francija) +42,4 (0+0+0+2)

6. Benjamins Vēgers (Šveice) +48,6 (1+0+0+0)

32. Kalevs Ermitss (Igaunija) +3:39,8 (1+0+1+0)

42. Oskars Muižnieks (Latvija) +4:02,2 (0+0+0+0)

59. Andrejs Rastorgujevs (Latvija) +5:38,0 (1+1+3+1)

65. Rene Zahna (Igaunija) +6:16,3 (1+1+1+1)

68. Kauri Koivs (Igaunija) +6:32,6 (0+0+0+3)

70. Rolands Lesings (Igaunija) +6:42,2 (0+1+2+1)

78. Toms Kaukēns (Lietuva) +7:34,6 (0+2+1+3)

82. Vītauts Stroļa (Lietuva) +8:23,2 (0+2+1+3)

15 km ar kopējo startu

1. Martēns Furkads (Francija) 35:47,3 (1+0+0+1)

2. Simons Šemps (Vācija) +0,0 (0+0+0+1)

3. Ēmils Hegle Svensens (Norvēģija) +11,2 (1+0+1+0)

4. Eriks Lesers (Vācija) +11,6 (0+0+0+2)

5. Benedikts Dolls (Vācija) +18,8 (0+0+1+0)

6. Julians Eberhards (Austrija) +30,7 (1+0+1+1)

28. Andrejs Rastorgujevs (Latvija) +3:00,1 (0+1+0+2)

30. Toms Kaukēns (Lietuva) +3:10,7 (2+0+2+1)