Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Deviņi un deviņdesmit

Biatlonā būtiski mainīts
dalības princips Pasaules kausa (PK) izcīņas posmos, turklāt jau šīsziemas
pasaules čempionātā sāksies reāla cīņa par ceļazīmēm uz Vankūveras olimpiskajām
spēlēm… Šīs intrigas rada jautājumus Latvijas Biatlona federācijas
prezidentam Jānim Bērziņam, kurš ir arī sava sporta veida starptautiskās
savienības (IBU) Attīstības un reģionālās komitejas loceklis.

Līdz šīm dalībnieku skaitu PK
posmos noteica valsts vieta nāciju vērtējumā. Uzvārdi nebija svarīgi,
pretendentam Eiropas kausu izcīņā vajadzēja izpildīt tikai visai vieglu
kvalifikācijas normu, un viņš varēja cīnīties vienā trasē ar Bjerndālenu.Šoziem PK izcīņa, kas sāksies
jau ceturtdien somu Ziemeļkarēlijas biatlona centrā Kontiolahti, risināsies deviņos
posmos. Savukārt deviņdesmit kļuvis par maģisku skaitli dalībniekiem. Tāds būs
biatlonistu limits katrās individuālajās sacensībās. Tiesa, pirmajās trijās
kārtās to vēl noteiks pēc vecā principa, dalībniekus katrai komandai ļaujot
izvēlēties pašai. Tikai jārēķinās, ka ar jauno gadu jeb ceturto kārtu piecus
vājākos nomainīs pieci Eiropas kausa (EK) izcīņas līderi.

Pēdējās trijās kārtās PK trases
nāksies atstāt desmit atpalicējiem, dodot vietu tikpat daudziem
jaunpienācējiem.

– Jūtama loģiska IBU vēlme PK
un EK sajūgt vienā sistēmā. Bet ko tad darīs, piemēram, amerikāņi?

Visi
Eiropas čempionāti un Eiropas kausu izcīņas ir atklātas sacensības. Amerikas un
Āzijas spēcīgāko valstu otrās izlases arī līdz šim tik un tā dzīvojās pa
Eiropas mačiem.

– Ņemot vērā, ka vadošajām
valstīm deviņdesmitniekā droši būs pa sešiem, septiņiem biatlonistiem, PK
samazināsies komandu skaits stafetēs!

– Nē. Stafešu komandās drīkstēs
startēt arī tie sportisti, kas tobrīd nebūs pasaules labāko deviņdesmitniekā.
Vienīgā kvalifikācijas prasība – vismaz vienā Eiropas kausa izcīņas posmā šis
biatlonists uzvarētājam nedrīkst būt zaudējis atkarībā no individuālās
distances garuma 20 vai 25 procentus.


Jaunā kārtība būtiski maina attieksmi pret Eiropas kausu izcīņu, uz kuru līdz
šim brauca, kad gribēja vai kad varēja. Tagad jāveido stabila otrā izlase, kas
EK cīnās regulāri. Kas ar to strādās?

– Šis jautājums neskar tikai
Latviju vien. Piemēram, slovāki, amerikāņi, kanādieši risina līdzīgas
problēmas.

– Viņiem arī trūkst augstas
klases meistaru

– Jā, un IBU Pasaules kausa
izcīņā grib atsijāt vājāko galu. Bet īstenībā nekas neiznāks. Jo jau nolemts,
ka tām valstīm, no kurām neviens pārstāvis nespēs kvalificēties PK izcīņai,
piešķirs ekstra tiesības startam pieteikt pa vienam dalībniekam. Tas nozīmē, ka
aiz stipro deviņdesmitnieka tik un tā vilksies vājinieku virtene no Argentīnas,
Čīles un tamlīdzīgām valstīm. Kopā atkal sanāks vairāk nekā simts dalībnieku,
gandrīz tikpat daudz, kā pēc vecās sistēmas. Par ko ir strīds? Par maksimums
desmit starta vietām vīriešiem un piecpadsmit sievietēm. Trūkst loģikas. Paši
IBU Izpildkomitejas locekļi nav īsti pārliecināti par jauno ideju. Sak, līdz
jaunajam gadam paskatīsimies, tad redzēsim, kā rīkoties tālāk.

– Idejas racionālais kodols
liecina par vēlmi izplatīt biatlonu, neļaut valstij komfortabli justies tikai
ar pieciem puslīdz labiem sportistiem, celt Eiropas kausu izcīņas prestižu…

– Turklāt turpmāk par startu
arī EK nacionālās federācijas no IBU saņems finansiālu kompensāciju.

– Kas nepieciešams, lai
kvalificētos startam Eiropas kausa izcīņā?

– Nacionālās federācijas
atzinums, būtībā – pieteikums. Tikai jāņem vērā, ka EK tagad drīkst pieteikt
tikpat dalībnieku, cik pēc Nāciju vērtējuma PK. Latvijai tas nozīmē četras
vietas gan pieaugušo, gan junioru konkurencē. Kā vīriešiem, tā sievietēm.

– Spēles noteikumi jāpieņem.
Tātad mums jau ir sava otrā izlase?

– Jā. Deviņdesmit procentus tās
sastāva veido alūksnieši – Jānis Pleikšnis, Gints Rozenbergs, Normunds Putns,
Atis Putnis…

Neizklausās nemaz tik
slikti! Tur jau ir vīri, kas ostījuši Pasaules kausa pulveri. Kam uzticēti
komandas trenera pienākumi?

– Alūksnes biatlona kluba
patrons, uzņēmējs Intars Berkulis šim amatam nolīdzis Ilgoni Poguli, kurš līdz
pirmajai izlasei aizvadīja Edgaru Piksonu. Diemžēl pašai federācijai līdzekļu
nepietiek.

Daudz sarežģītāka situācija ir
mūsu dāmu frontē. Eiropas kausa izcīņa sākas jau šo piektdien Norvēģijas
biatlona centrā Geilo, kur startam PK centīsies kvalificēties arī jaunā Žanna
Juškāne. Kopā ar Madaru Līdumu, Gerdu Krūmiņu un Līgu Glāzeri gribam aizpildīt
visas četras mums atvēlētās vietas. Godīgi sakot, pagaidām nezinu, kas meitenes
vedīs uz EK, ja kāda pirmajās trijās kārtās nenoturēsies PK apritē. Turklāt
visi nākamie EK posmi notiks vienlaikus ar PK izcīņu, tikai citās vietās.

– Junioru konkurencē stāvoklim
vajadzētu būt viscerīgākajam?

– Uz pirmo EK kārtu Pogulim
līdzi ir tikai Andrejs Rastorgujevs un Dāvis Putnis. Vēl astoņi puiši
junioru izlases trenera Sergeja Sverčkova vadībā patlaban atrodas
treniņnometnē. Tur ir madonietis Oskars Muižnieks, daugavpilietis Andrejs
Lupins, alūksnietis Aleksandrs Sverčkovs un citi… Tur ir, ko miksēt, ar ko
izlases komandu mainīt un papildināt.

– Daudz kritiskākā situācijā
atrodas mūsu dāmu biatlons?

– Es nebūtu gluži tik
kategorisks. Protams, otras dāmu izlases mums patlaban nav, arī junioru josla
ir šaura, bet sešpadsmitgadīgo meiteņu grupā jau veidojas interesanta
konkurence. Oļegs Maļuhins apņēmies trīs savas audzēknes jau šosezon pavadāt uz
EK izcīņu juniorēm, lai krātu pieredzi nākamajām ziemas Jaunatnes olimpiskajām
dienām. Bet viņa daugavpilietēm ir dažas stipras konkurentes arī Vidzemē.

– Kā ar treneriem? Ir ko
mainīt, papildināt?

– Totālais deficīts. Tāpat kā
citos individuālajos sporta veidos. Nevaram atļauties teikt – tu slikti strādā,
tavā vietā ņemsim citu! Tad vienkārši šī vieta paliks tukša.

– Vai pietiek jauniešu, kas
gribētu trenēties biatlonā?

– Nevaram apmierināt
pieprasījumu. Visvairāk sirds sāp par Rīgu, kurā kādreiz ar biatlonu nodarbojās
divās sporta skolās, spējot izaudzināt daudzus PSRS izlases dalībniekus, arī
Ilmārs Bricis sācis Šmerlī. Tagad Rīgā valda tukšums.

Rīgas dome mākslīgā sniega
trasi taisa blakus tramvaja sliedēm piedūmotā pilsētas centrā. Bija doma to
veidot loģiskākā, ekoloģiski tīrā, reljefā interesantā un vēsturiski slēpotāju
iecienītā vietā – Biķernieku autotrases apkaimē vai Šmerļa mežā, kur ar laiku
varētu ierīkot arī šautuvi. Nebūtu slikti – biatlona stadions Rīgā…

– Ārpus Rīgas gan biatlons,
šķiet, jaunatnes pozīcijas tikai nostiprinājis.

– Vēl pirms gadiem sešiem
sacensībās nevarējām savākt vairāk par trīsdesmit dalībniekiem. Tagad 120 jau
ir minimums.

Ar biatlonu Latvijā
tradicionāli nodarbojas, sākot no Kurzemes, Talsiem. Aizkrauklē pie Pļaviņu Jaujām
uzbūvēta un sertificēta ļoti laba šautuve, pateicoties brāļu Eiduku entuziasmam
un pašvaldību atbalstam. Daugavpilī ir sporta skola un vēl Oļega Maļuhina klubs
Čempions. Madonieši rekonstruējuši šautuvi atbilstoši jaunākajām
prasībām, un atkal paldies jāsaka arī pilsētas un rajona pašvaldībām. Alūksne
ir centrs, kas teicami izmanto savu izcilo ģeogrāfisko stāvokli, kura dēļ pie
viņiem ziema atnāk pirmā. Tur ar biatlonu nodarbojas sporta skolā, Intara
Berkuļa klubā un Aleksandra Meirāna biedrībā EG Dinamo. Tur ir ļoti
daudz labu jauno biatlonistu.

Šogad ievērojami paplašināts un
uzlabots Olimpiskais biatlona centrs Priekuļos, kam mūsu sporta veidā
vienīgajam ir nacionālās sporta bāzes statuss. Cēsīs arī biatlona labā strādā
trijās vietās – sporta skolā, Priekuļu biatlona klubā un klubā Cēsis. Ir
iecere biatlonu plašāk attīstīt Ērgļos.

– Esam piemirsuši kungu pirmo
izlasi!

– Pieci vīri – Ilmārs Bricis,
Edgars Piksons, Kristaps Lībietis, Kaspars Dumbris un Jānis Bērziņš – galvenā
trenera Vitālija Urbanoviča vadībā patlaban beidz garo sagatavošanās periodu
startam pirmajā PK izcīņas posmā, kurš Kontiolahti sāksies ceturtdien. Droši
vien tikai nākamās nedēļas sākumā treneris noteiks, kuri četri stāsies uz
starta 20 km distancē.

– Izlases ģenerālais uzdevums?

– Minimums četriem vīriem un
trim dāmām jānoturas PK labāko deviņdesmitniekā līdz sezonas beigām.

– Pasaules čempionātā?

– Individuāli vietas
neprognozēšu. Vien teikšu, ka stafetē mūsu atjaunotais kvartets jau ir labāko
divpadsmitnieka cienīgs. Tas nav slikts rezultāts, tā ir tablo pirmā puse.

– Vai turpmāk būs kāda nozīme
Nāciju vērtējumam?

– Jā. Sākot nākamo sezonu, pēc
tā atkal tiks noteikts dalībnieku skaits no katras valsts pirmajos PK posmos.

– Bet olimpisko atlasi tas
vairs neiespaidos?

– Vankūveras spēles ir pirmās,
uz kurām biatlonā tiks izcīnītas individuālās ceļazīmes, vērtējot tikai divas
sacensības – šā un nākamā gada pasaules čempionātus. Pēc to rezultātiem tiks
izveidots 90 labāko reitings kungiem un atlasītas 85 dāmas. Vienīgi stafetes
komandas atļaus komplektēt pēc PK līdzīgiem principiem. Jau šogad Esterzundā ar
veiksmīgiem rezultātiem vairāki biatlonisti sev garantēs olimpieša statusu.

Dainis CAUNE

Foto: Dainis Caune, Sports

 

Pasaules kausa izcīņa

1. kārta           29.11. – 02.12.           Kontiolahti
(Somija)

2. kārta           07.12. – 09.12.           Hohfilcene
(Austrija)

3. kārta           12.12. – 16.12.           Pokļuka
(Slovēnija)

4. kārta           03.01. – 06.01.           Oberhofa
(Vācija)

5. kārta           09.01. – 13.01.           Rūpoldinga
(Vācija)

6. kārta           17.01. – 20.01.           Antholca
(Itālija)

7. kārta           27.02. – 02.03.           Pjenčana
(Dienvidkoreja)   

8. kārta           06.03. – 09.03.           Hantimansijska
(Krievija)

9. kārta           13.03. – 16.03.           Holmenkollena
(Norvēģija)

 

Pasaules un kontinenta
čempionāti

Pasaules meistarsacīkstes              08.02. – 17.02. Ēsterzunda
(Zviedrija)

Pasaules junioru meistarsacīkstes 26.01. – 02.02.          Rūpoldinga
(Vācija)

Eiropas meistarsacīkstes    20.02. – 24.02.          Nove Mesto (Čehija)