Uzvārds noteica… pozīciju laukumā
No hokeja aprakstnieku reportāžām joprojām
nezūd Grundmaņa uzvārds. Sākot ar Rīgas Dinamo
meistarkomandas laikiem, kad triecienmaiņā aizsardzībā vienā pārī cīnījās
Mārtiņš Grundmanis un Ulvis Katlaps, beidzot ar šodienu, kad Latvijas U-18 un
U-20 izlases rindās arī šajā pozīcijā spēlē Krišs Grundmanis.- Izvēloties sporta
veidu, man nebija īpaši daudz variantu, – saka 18 gadu vecais Krišs. – Visa
ģimene spēlēja. Tētis Jānis, kurš manā spēlē noraugās no mākoņa maliņas,
onkulis Mārtiņš, kurš priekam uzspēlē veterānu līgā. Arī mans brālis Edgars ir hokejists Zviedrijas
2. divīzijas komandā Nynashamn. Tagad
šķiet, ka arī pozīciju laukumā noteica… uzvārds. Visi Grundmaņi ir aizsargi.
Esmu laimīgs, ka spēlēju tieši hokeju.
– Tomēr nekad neesi gribējis sargāt vārtus vai
spēlēt uzbrukumā?
– Kad biju jaunāks,
interesanti bija uzvilkt vārtsarga cimdus un paķert ripas, tāpat kā visiem
bērnībā gribējās mest golus. Tagad
gan nevaru sevi iedomāties citā pozīcijā kā vien aizsardzībā.
– Patiesību sakot, tagad grūti iedomāties 1,95 metru
slaido Krišu Grundmani sargājam vārtus.
– Es tikai pēdējā
gada laikā esmu izstiepies gandrīz līdz diviem metriem.
– Viņpus okeānam esi jau otro gadu. Uzskati,
ka esi īstākajā laikā turp devies?
– Noteikti. Esmu vēl
junioru vecumā, un tieši te ir labākās junioru līgas. Turklāt no Latvijas
uzreiz izsisties līdz labām komandām ir ļoti grūti.
– Vispirms spēlēji Toronto, tagad Grīnsbejā…
– Pagājušā gada
vasarā tiku izvēlēts CHL (Kanādas Hokeja līga) draftā ar kopējo 30. kārtas
numuru Toronto St. Michaels Majors
komandā. Protams, negribēju tādu iespēju laist garām. Toties Grīnbejā nonācu
nejauši. Sezona man bija paredzēta ECHL (Austrumkrasta Hokeja līga) vienībā
Džonstaunas Chiefs, taču man
neizdevās nostiprināties tās sastāvā. Komandas galvenais treneris bija
pārliecināts, ka man vēl viens gads jāspēlē junioru hokejā. Viņš sazinājās ar
saviem draugiem, un Grīnbejā (Amerikas Hokeja līga) bija vajadzīgs tieši
aizsargs.
– Hokejā esi jau divpadsmit gadu, un tavā
izaugsmē roku pielicis ne viens vien treneris.
– Par savu pirmo
treneri uzskatu Vladimiru Bistrovu Dinamo Rīga 88 komandā, lai arī pirms tam
biju slidojis pie vairākiem citiem treneriem. Tieš viņš iemācīja hokeja
pamatus. Protams, jāpiemin Ojārs Rode, kurš bija ļoti labs individuālās
meistarības treneris, Konstantīns Grigorjevs iemācīja daudz un dažādas
aizsardzības spēles gudrības. Maskavā trenējos pie Sergeja Borisova – traks
treneris, bet ļoti palīdzēja hokeja karjeras attīstībā. Rīgā 2000 bija Juliuss
Šuplers – izcils hokeja speciālists, kurš parādīja atšķirību starp pieaugušo un
junioru hokeju. Normunds Sējējs dalījās pieredzē un lika aizdomāties par
daudzām lietām. Kanādā trenējos pie Bada Stefanski, ar kuru man nebija labākās
attiecības, un tas arī liek aizdomāties.
– Spēlēji Latvijā, Krievijā, Kanādā, kur
hokejs ir krietni atšķirīgs.
– Krievijā ir spēcīgs
hokejs, daudz pozicionālās spēles. Kanādā ir spēks, ātrums un ikvienam milzu
vēlēšanās spēlēt. Latvijā, manuprāt, ir tikai ilūzija par hokeju, salīdzinot ar
iepriekš minētajām vlstīm.
– Uz mirkli atgriezīsimies tavā pašreizējā
komandā Grīnsbejā.
– Līgā, kur spēlē Gamblers, katrā komandā katru sezonu var
būt vienīgi divi ārzemnieki. Bet pēc vienas aizvadītas sezonas tu jau vairs
neesi imports. Šobrīd ārzemnieki ir
divi kanādieši un es. Spēlējam četros uzbrukuma trijniekos un trijos
aizsardzības pāros. Pēdējā laikā mans partneris ir istabas biedrs (ģimenē, kurā
dzīvojam) Beilors Dīters. Mūsu aizsardzības pārim galvenais uzdevums
lielākoties ir spēlēt pret konkurentu komandas vadošo maiņu.
– Domā angliski vai latviski?
– Reizēm spēles laikā,
runājot vienīgi angliski, tā arī domāju. Bet sadzīvē gan ne, – esmu tak
latvietis.
– Esi spēlējis trijos pasaules jauniešu un
divos pasaules junioru čempionātos. Katrs treneris izvirza atšķirīgus
uzdevumus…
– Palieku arvien
vecāks, un treneru prasības ir citādākas nekā, teiksim, iepriekšējā sezonā.
Sāku arī apzināties savu spēli. Mērķis vienmēr ir viens un tas pats. Izlasē
vienmēr jārāda labākais sniegums.
– Ar kuru no Latvijas izlašu aizsargiem
laukumā ir vislabākā saskaņa?
– Patīk spēlēt ar
Artūru Kuldu un Edgaru Apeli. Bet nav jau nozīmes, ar kuru kopā spēlē. Mums
izlasē vienmēr ir kolosāli džeki, un visiem ir laba sadarbība, jo pazīstam
viens otru no bērnības.
– Uzdevumi Grīnbejas komandā krietni atšķiras
no izlases treneru prasītā?
– Noteikti, taču
hokejs ir jāspēlē, lai arī kāds būtu uzdevums. Es patrs pēc sacensības jūtu,
vai esmu spēlējis labi, vai esmu izpildījis trenera teikto.
– Dzīvojot otrpus okeānam, kā tev visvairāk
pietrūkst?
– Tagad jau esmu
samierinājies, ka tāds ir mans darbs. Izņemot mājas, nav, pēc kā ilgoties.
– Tuvojas tavs kārtējais pasaules junioru
čempionāts. Izlases rindās kur tev vieglāk spēlēt – Latvijā vai ārzemēs?
– Vieglāk būtu spēlēt
citās vlstīs, jo sacīkstēs savā laukumā ir papildu psiholoģiskais slogs. Tomēr
man vienmēr paticis spēlēt mājās.
– Kad spēlē Rīgā, hokeju zinošie radinieki
tevi vēl māca spēlēt vai vienkārši novērtē, ko dari?
– Tā notiek ne tikai
tad, kad cīnos Rīgas laukumos. Viņi man ļoti palīdz – saprast, kas vēl
jāpilnveido.
– Tavi mīļākie svētki?
– Ziemassvētki, kurus
varu svinēt mājās ar saviem radiniekiem. Turklāt vēl – dāvanas! Esmu sporta
fans, un man patīk sporta krekli, cepures.
– Varbūt ar junioru izlases kolēģiem sarūpēsi
arī pats sev Ziemassvētku dāvanu, un komanda pasaules čempionātā atgriezīsies
elites grupā?
– Jau tagad zinu, ka
mūsu visu mērķis ir vienīgi uzvara. Katrā spēlē jācīnās par 110 procentiem, un
viss būs kārtībā.
Vizītkarte
Krišs Grundmanis
hokejists
Dzimis 1989. gada 31.
februārī Rīgā
Augums, svars 1,95
m, 95 kg
Izglītība Rīgas 94.
vidusskola, Lielupes vidusskola
Pirmais un pašreizējais treneris Vladimirs
Bistrovs un Marks Mazolēni
Hokejā no sešu gadu
vecuma
Pozīcija aizsargs
Spēlējis Dinamo Rīga 88, CSKA-2 (Maskava), Rīga 2000, St. Michaels Majors (Toronto), Green
Bay Gamblers (Viskonsina), trijos pasaules jauniešu un divos pasaules
junioru čempionātos
Nozīmīgākie sasniegumi zelts
U-18 pasaules čempionāts 1. divīzijā Rīgā, zelts Latvijas čempionātā, sudrabs
Kontinentālajā kausā, bronza Baltkrievijas līgā
Hobijs labi atpūsties
Māra JURŠEVICA
Foto
Zelts. Tepat Rīgā arī Krišs Grundmanis pielika roku, lai Latvijas
jauniešu izlase tiktu pasaules elitē
Foto: Juris
Bērziņš-Soms, Sports
