Martins Dukurs
Pēc dienām desmit Kanādas pilsētā Kalgari sāks
griezties arī skeletonistu sezonas karuselis. Latviju, kā ierasts, pārstāvēs brāļi
Tomass un Martins Dukuri. Jau vairākas sezonas abi puiši ir pasaules elitē, un
šī sezona būs kārtējā pozīciju nostiprināšana. Sarunā ar brāļiem vienojāmies,
ka atsevišķi nebūs minēti stāstītāju vārdi, jo abi tik lieliski papildina viens
otru, ka atbildes uz jautājumiem var piedēvēt gan vienam, gan otram.
– Cik gadu esat skeletonā?
– Nopietni – sesto. Pirms
tam nodarbojāmies ar daudziem sporta veidiem, bet pienāca brīdis, kad tētis
Dainis, savu laiku braucis bobslejā, mums vaicāja: gribat nopietni braukt skeletonā? Tolaik ar
šo sporta veidu neviens īsti vēl nenodarbojās. Kāpēc nebūt pirmjiem? Piekritām.
Tētis pārdeva māju, visu naudu ielika mūsu skeletona treniņiem, un tā mēs
sākām.
– No nulles? Kur ņēmāt inventāru, tērpus, kurš
sedza braucienu izdevumus?
– Sākumā par to mājas
naudu. Kamanas tētis taisīja pats un dara to vēl tagad. Starp citu, tagad
daudzu valstu sportisti brauc ar viņa ražotām kamanām -gandrīz puse krievu
izlases, ir pasūtījumi no ASV, citām valstīm. Mūsu rezultāti arī nosaka kamanu
atpazīstamību, jo mums bieži prasa – ar ko braucat? Kad uzzina, runā ar tēvu. Mūsu
kamanas ir augstvērtīgas.
– Slieces arī ir paštaisītas?
– Vairs ne. Mums, tāpat
kā bobslejā, sliecēm jābūt no viena materiāla. Profila veidošana, ievērojot
standartus, ir pašu ziņā. Turklāt mums nav slieču skaita ierobežojuma (bobslejā
– sezonai tikai trīs komplekti), tā ka
varam vairāk eksperimentēt. Pagājušajā gadā īrējām slieces. Šogad Šveicē
uztaisījām četras kopijas. Īsti vēl neizmēģinājām, bet, liekas, būs labas. Vēl
četras kopijas mūs gaida Kanādā.
Gudrojam paši, jo īsti
nav, kam padoma prasīt. Agrāk, kad
šļūkājām ūn bijām pēdējās vietās, bija vieglāk. Tagad tikai kaut ko varam pa
kluso nošpikot. Mācāmies no pašu kļūdām. Labi, ka ar pieredzi un gadiem tās
paliek aizvien mazāk.
– Kas ietekmē slieču izvēli – laika apstākļi,
trases īpatnības?
– Viss kopā. Mīnus
divdesmit piecos grādos vajag citas nekā plus piecos.
– Ar ko gatavošanās šai sezonai atšķīrās no citām?
-Ja teiksim, ka gatavojāmies
drusku nopietnāk, tas nenozīmē, ka citus gadus bija nenopietni. Tagad mūs
vairāk pazīst un ar mums rēķinās. Atslābināties nedrīkst ne uz mirkli. Sezonas
sākums mums parasti ir grūtāks, jo pirmie posmi notiek Ziemeļamerikā, un konkurenti
viņpus okeānam skeletonā ir neapšaubāmi līderi. Pēc jaunā gada Eiropā cenšamies
atspēlēties.
– Trases pārzināšanai ir liela
nozīme?
– Ļoti liela nozīme. Mājas
trasē visu zini, vari koncentrēties arī pēc vienas otras kļūdiņas. Taču ne tik
labi pazīstamā trasē jābrauc daudz prātīgāk un jūties tramīgāks. Tur arī paliek
sekundes daļiņas.
– Jaunas trases tiek būvētas?
-Nākamgad būšot Vankūverā
un Maskavā. Lai trasi iepazītu, vajag piecus, sešus mačus. Tas nenotiek vienā
gadā.
– Siguldas trasē šogad būs Pasaules kausa izcīņas
posms?
– Šogad nebūs, taču mūsu
trase ir ļoti laba. Vienīgi man nepatīk sarma, jo gaiss parasti ir mitrs, lieli
aukstumi mums ir reti, tāpēc Siguldas trase nav ātra.
– Kādi ir ideāli laika apstākļi?
– Pāris grādi zem nulles,
saulīte spīd, tad ledus ir ātrs. Pirmajā
posmā Kalgari sola mīnus divdesmit. Tas
ir pa aukstu. Viss ir ciets, un kamanas iet grabēdamas, kaut ko labot arī
grūti, jo biežāk var uzrauties uz sānslīdēm. Taču laika apstākļi visiem vienādi,
un vienmēr uzvar stiprākie.
– Salīdzinot ar bobslejistiem, jūs izskatāties ievērojami
vieglāki. Skeletonā svaram ir nozīme?
– Ir gan, bet mēs varam
izlīdzēties ar svinu. Kamanas var svērt no 33 līdz 43 kilogramiem. Kuri vieglāki,
tie pieliek svinu. Mums tādu masu kā bobī nevajag, jo nav jāiestumj tik lieli
smagumi. Savu svaru šogad esam nedaudz palielinājuši, esam kļuvuši arī ātrāki.
– Skeletona kamanu uzbūvē ir stingri ierobežojumi?
-Daudz striktāki nekā kamaniņu sportā. Daudz neizvērsīsies. Šogad
ļoti vērtīgs bija brauciens septembrī uz Vācijas ledus estakādi, kur slīpējām
starta tehniku. Starts ir ļoti svarīgs, jo katra neprecizitāte, zvārošanās
atņem sekundes daļas. Estakādi izmanto daudzi pasaules vadošie sportisti. Ceram,
ka ar laiku arī Siguldā būs starta estakāde, lai gan tas ir dārgs prieks.
– Jūs tēvs un treneris vienā personā ir klāt visos
jūsu mačos?
– Diemžēl ne. Reizēm tas
ir apgrūtinoši, jo jāiet uz pārstāvju sanāksmēm. Trasē nav, kurš izskaidro kādu
niansi. Ir vēl otrs treneris -Ivo
Pakalns, bet arī viņš ne visos mačos ir klāt. Sava loma ir mūsu menedžerim
Aigaram Doršam, kurš risina organizatoriskus jautājumus, palīdz sakārtot
braucienus, vīzas. Mums ir neliela, bet draudzīga saime. Uz Ameriku tēvs gan
brauks. Tas dod lielāku drošību.
– Skeletons acīmredzot nav jūsu bizness. Kā pelnāt
naudu ikdienā?
– Tirgojam lietotus autiņus,
atvestus no Vācijas un Amerikas. Taču ar to vairāk nodarbojamies vasarā. Skeletonā
netrenējamies naudas dēļ. Kad pabeigsim sportot, tad pelnīsim.
– Kāds ir pasaules klases skeletonistu vidējais vecums?
– Mēs esam vieni no
jaunākajiem. Ir skeletonisti, kuriem pāri trīsdesmit. Vienam japānim pat 42
gadi. Pieredze nāk ar gadiem, un mums viss vēl priekšā. Beigsim karjeru, kad
jutīsim, -sāk trūkt motivācijas, vairs nevaram.
– …vai kad sāksiet krist. Bijuši smagi kritieni?
– Tpu, tpu, nav bijuši.
Skeletonā smagi nemēdz krist. Ja arī apvelies uz muguras, ātri apgriezies un
brauc tālāk. Rokas gan bieži nākas apdauzīt. Šogad centīsimies nostabilizēties
vismaz pirmajā desmitniekā. Lai arī olimpiskās ceļazīmes dalīs tikai
olimpiskajā gadā, palaisties slinkumā nav ļauts, jo nedrīkstam zaudēt vietu
pasaules rangā.
Martins Dukurs
skeletonists
Dzimis 1984. gada 31. martā
Izglītība Siguldas Valsts ģimnāzija, LVU Ekonomikas fakultāte
(absolvējis 2006. gadā)
Treneris Dainis Dukurs
Lielākie sasniegumi 7. vieta
olimpiskajās spēlēs Turīnā (2006. g.), 3. vieta Pasaules kausa izcīņas posmā (2007.
g.), 4. vieta Eiropas čempionātā (2007. g.), 6. vieta pasaules čempionātā (2007.
g.), 11. vieta Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā
Ģimene neprecējies, draudzene Jana
Vaļasprieks hokejs
Tomass Dukurs
skeletonists
Dzimis 1981. gada 2. jūlijā
Izglītība Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Bankas augstskolas Finansu
nodaļa (absolvējis 2003. gadā)
Treneris Dainis Dukurs
Lielākie sasniegumi 1. vieta Pasaules
kausa izcīņas posmā (2003. g.), 3.vieta Eiropas čempionātā (2007. g.), 9. vieta Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā (2007.
g.)
Ģimene sieva Karīna, dēls Darels (4 gadi)
Vaļasprieks hokejs
Juris BĒRZIŅŠ-SOMS
