Gulbenes pārsteidzošais vientuļnieks
Dainis Caune
Vēl pirms gada Jāņa Paipala vārds distanču slēpošanā gandrīz nebija zināms. Šoziem viņš kļuva par četrkārtēju Latvijas čempionu. Šajā sporta veidā Jānis nopietni trenēties sācis 22 gadu vecumā. Pērn…
Šo faktu var traktēt dažādi. Arī kā apliecinājumu distanču slēpošanas zemajam līmenim Latvijā. Šoreiz uzskatīsim to par pierādījumu LSPA profesora Viestura Krauksta viedoklim, ka agrā specializācija sportā nav labvēlīga, ka jaunajiem atlētiem vispirms sevi jāattīsta vispusīgi.
Benzīns saujā…
"Skolā es visu esmu darījis, tāds man talants," atzīst Jānis Paipals. "Skrēju, futbolu spēlēju, basketbolā pat Latvijas izlasē tiku, kad biju mazāks… Esmu universāls." Par to paldies pienākas Gulbenes pamatskolas sporta skolotājam Jānim Ančam, kas kustīgo skolnieku arī uz slēpēm uzlicis. Devītās klases ziemā.
Nekāda lielā distanču slēpošanas mīlestība ar šo brīdi nav sākusies. Tas vienkārši kļuvis par vēl vienu sporta veidu, ar kuru nodarboties brīvajā laikā, kura gan kļuvis arvien mazāk. Jau vakara maiņu vidusskolā Jānis Paipals sācis strādāt benzīna tankā.
Švakais Janka
Atgriešanās sporta apritē bijusi gluži nejauša. Slēpotāja Artūra Zelča tēvs DUS operatoru Paipalu, kas jau gadus divus bija slinkumā palaidies, uzaicinājis spēlēt futbolu Beļavas pagasta komandā. Pēc pirmās spēles Zelčs seniors secinājis: "Švaks tu, Janka, esi palicis…"
No tās dienas švakais Janka sācis skriet, slēpot līdz beidzot pavisam nopietni trenēties. "Mērķis ir olimpiskās spēles Vankūverā," bez kāda patosa tagad paziņo Paipals. "Un ne jau tikai tajās piedalīties." Teorētiski viņš varēja šogad piedalīties arī pasaules čempionātā Saporo, bet pēc tā nemaz netiecās. Varbūt tāpēc, ka negribēja atkal dzirdēt dažu norūcam: "Švaks jau tas Paipals ir."
"Nekāds profesionālis neesmu," atzīst Jānis. Un tūlīt piebilst: "Pagaidām." Viņu trenē Andris Gailītis. Tas pats vīrs, kas Jāņa novadnieku Juri Ģērmani sagatavoja līdz šim mūsu distanču slēpotāju augstākajai vietai olimpiskajās spēlēs (49. rezultāts 15 km klasiskajā solī Soltleiksitijā).
Gargabalnieka īpatnības
Kopš septiņpadsmit gadu vecuma Jānis Paipals sevi uzskata par patstāvīgu cilvēku. Tad viņš sāka pats sev pelnīt naudu. Drīz apprecējās, slēpes jau nopirktas arī piecgadīgajai meitiņai Līvai. Par atbalstu savai pēkšņajai slēpotkārei viņš saka paldies sieviņai Dinai.
Nav viegli savienot maiņu darbu benzīna tankā ar treniņiem. Nekam citam laika neatliek. "Kad man ir brīvs laiks, tad jāiet uz darbu," smej Jānis. Galvenokārt viņš trenējas turpat Gulbenē. Turklāt lielākoties vienatnē. Tas gan viņu nemaz netraucē, jo distanču slēpošana būtībā ir vientuļnieku sports, kurā visvairāk jācīnās ar paša "negribu" un "nevaru".
Viņš vairāk specializējas garajām distancēm. Brīvais stils tīk labāk. Slēpošanas tehnika klasiskajā solī līdz niansēm vēl nav apgūta. "Iet jau uz labo pusi," piebilst Jānis. "Juris Ģērmanis daudz palīdz. Viņš man gandrīz kā otrais treneris."
Varbūt patiesi Gulbenē uziets tīrradnis. "Es negribu tikai slēpot, es gribu arī kaut ko sasniegt," apgalvo Jānis Paipals. "Pēc gadiem trim man būs īstais vecums, kad sportā atvērties."
Lai taisnība sporta profesoriem…
Dainis CAUNE
