Jelgavnieku desants Kanādā

Gatavojoties Starptautiskās
hokeja federācijas simtgadei, kuras vērienīgākie pasākumi notiks pasaules
čempionāta laikā Kanādā, daudzās valstīs notika Prasmju un izveicības izaicinājuma sacensību fināls. Arī Latvijā.
Uzvarētāji ieguva tiesības maija sākumā piedalīties sacīkstēs Kanādā. Sacensībās Rīgā startēja
27 laukuma spēlētāji un četri vārtsargi no Latvijas sešiem klubiem. Meiteņu
konkurencē uzvarēja Zemgales pārstāve
Paula Liepa, puišu – Prizmas/Pārdaugavas
spēlētājs Aigars Pauče. Vārtsargu sacīkstē labākie rezultāti Rīga/Profs 93 komandas dalībniekam
Rihardam Cimmermanim. Viņa sasniegumu statistika tiek sūtīta uz Starptautiskš
Hokeja federācijas galveno mītni, kur atbildīgas amatpersonas izskatīs visus
pieteikumus un izvērtēs, kuri desmit pasaules labākie jaunākās paaudzes
vārtsargi tiks uzaicināti uz pasākumiem Kanādā.

Vizītkarte

Paula Liepa

hokejiste

Dzimusi         1994. gada 14.
maijā Dobelē

Mācās            Aizupes pamatskolas 7.b klasē

Hokejā           trīsarpus gadu

Pirmā trenere           daiļslidošanā
Skaidrīte Velberga, hokejā – Lolita Andriševska un Eva Dinsberga

Spēlē komandā Zemgale
96

Pozīcija         aizsardze

Lai arī Paula dzimusi
Dobelē, līdz piecu gadu vecumam viņa dzīvoja Kuldīgā, un to arī sauc par savu
dzimto pilsētu. Dzīve iegrozījusies tā, ka Liepu ģimene tagad ir jelgavnieki.
Kopš pirmās klases Paula Jelgavas ledus hallē treneres Skaidrītes Velbergas
vadībā apguva daiļslidošanas gudrības. „Ledus
laukums tika sadalīts uz pusēm, un otrajā pusē bija hokejisti," stāsta Paula. „Trenere bieži aizrādīja, ka uz zēniem es
skatoties vairāk nekā pievēršu uzmanību tam, ko viņa liek darīt. Hokejistu
trenere Lolita Andriševska to arī laikam bija ievērojusi un aicināja pie sevis.
Komanda nebija sveša, jo mans brālis pie viņas jau trenējās. Pierunājām vecākus,
lai viņi atļauj pamēģināt. Iepatikās, un paliku hokejā."

Daudziem nereti ir
vīpsnājoša attieksme pret meitenēm šajā sporta veidā. Trīspadsmit gadu vecā
Paula stāsta, ka hokejā var iegūt jaunus draugus, paziņas, veiksmīgi spēlējot,
iespēja piedalīties arī starptautiskos turnīros: „Labprāt gribētu, lai meiteņu būtu vairāk, arī
man būtu krietni vairāk sāncenšu. Mīnusi? Tāpat kā daudzos sporta veidos var
gūt traumas, ir ierobežots brīvais laiks, jo notiek spēles un treniņi. Diemžēl
gadās puiši, kuri meitenes cenšas aizvainot, pat lietojot ne īpaši cenzētus
vārtus, mēģina izrādīt savu pārķumu. Dažus īpaši aizskar tas, ka hokejā nespēj
apspēlēt meiteni."

Nupat aizvadītajā
konkursā bija virkne uzdevumu: slaloms ar ripu, slidošana ar seju un
atmuguriski ar un bez ripas, metieni pa vārtiem. Paulai sarežģītākie bijuši
metieni pa vārtiem, jo meitenei nebija viegli tikt galā ar lielo uztraukumu. „Tā kā hokeja spēlēšana man sagādā prieku,
svarīgākajos brīžos izdevā saņemties. Man patīk cīnīties par uzvaru un to arī
gūt, patīk sajust komandas garu un biedru atbalstu. Uz ledus laukumā jābūt
pārliecinātai par to, ko daru, jāklausa treneru norādījumi. Hokejs man devis
pārliecību par sevi, savu varēšanu ne tikai uz ledus."

Paulas treneres
nolēma, ka Paulai visi dotumi, lai spēlētu aizsardzībā. Meitene prata labi
slidot, taču vēl neprata labi mest pa vārtiem. Turklāt viņa bija garāka par
zēniem, un tieši aizsardzībā slaida auguma cilvēki nepieciešami.

Četras reizes nedēļā
Paula mēro ceļu uz treniņiem, bet nedēļas beigās parasti notiek Bērnu un
jaunatnes čempionāta spēles. Vien vasarā ir viens brīvs mēnesis, kad obligāts
brauciens ir pie omītes uz Kuldīgu. „Viņa
ir mūsu vislielākā hokeja līdzjutēja. Omīte visus mazbērnus vasarā vienmēr ved
uz jūru pie Jūrkalnes. Tur arī vislabākā atpūta. Un vēl ir lieliski, ja ar
draugiem, brāli un brālēnu varam uzspēlēt futbolu vai hokeju ar bumbiņu,
paauklēt mazo māsiņu."

Pagājušajā sezonā
Paula kopā ar savu Zemgales 96
komandu čempionātā U-11 grupā izcīnīja zelta medaļu, debitēja Laimas pieaugušo komandā un uzvarējai Ice Girls rīkotajā starptautiskajā
turnīrā. Viņa spēlējusi sacīkstēs arī Krievijā, Čehijā un Zviedrijā. Vaicāta,
ko gribētu redzēt pavasarī Kanādā, Paula saka: „Niagāras ūdenskritumu. Un vēl apskatīties, kā Kanādā meitenes
trenējas un spēlē hokeju."

Vizītkarte

Aigars Pauče

hokejists

Dzimis           1993. gada 27.
martā Jelgavā

Mācās            Jelgavas 1. ģimnāzijas 8. klasē

Hokejā           septiņus gadus

Pirmais treneris      Ainārs
Bērziņš, pašreiz – Gundars Gailis

Spēlē komandā Prizma/Pārdaugava

Vaļasprieks  sportošana priekam

„Kad uzzināju par šo
prasmju konkursu, ļoti gribēju piedalīties un pārliecināties, ko spēju,"
skaidro uzvarētājs. „Esmu ātrs
uzbrucējs, labi darbojos ar ripu. It kā ierasta lieta – mest pa vārtiem. Taču
tieši metieni no iemetiena centra konkursā bija visgrūtākie. Protams, prieks,
ka man kopsummā rezultāti bija vislabākie."

Aigars stāsta, ka
viņam izvēlēties savu sporta veidu neesot bijis īpaši sarežģīti, jo 17 gadu
vecais brālis Kaspars jau labu laiku spēlējis hokeju, ir kandidāts Latvijas
jauniešu izlasei. Lielisks piemērs, un kādēļ gan neiet brāļa pēdās? Kad Jelgavā
uzcēla ledus halli, treniņus sāka tieši tur: „Spēle patika, šis tas arī izdevās. Tad nolēmu pāriet uz augstākas
klases komandu. Nu jau trīs gadus trīsreiz nedēļā braucu uz treniņiem Rīgā.
Kaspars spēlē Prizmā, un es arī."

Viņš nekad neesot
aizdomājies par to, ka varētu vismaz mēģināt atdarināt kādu pasaules hokeja vai
pašmāju slavenību. 14 gadu vecais puisis uzskata, ka pašam vajag tikai pamatīgi
censties un nopietni pildīt trenera visus uzdevumus. Tad jau arī, ne jau
uzreiz, bet nākotnē izveidosies paša spēles stils. Interesanti, ka Aigars ir
pārliecināts, ka vismaz hokeja ir savi hokeja kreklu veiksmes numuri. Viņam tas
ir divdesmitais, ar kuru tad arī spēlē.

Pēc pamatīgi
saspringtā hokeja prasmju konkursa visa Aigara ģimene nolēma, ka pelnījusi
mirkli atpūsties un devās nedēļu ilgā braucienā uz Austrijas Alpiem, lai
atvilktu elpu, slēpojot kalnos. „Man
ir vienalga, ar kurām slēpēm slēpot – ar kalnu vai distanču," saka Aigars. „Tētis un opis iemācījis vienlīdz labi turēties
uz vienām un otrām. Mēs visi esam sportiska ģimene. Kad man prasa, kuri mācību
priekšmeti skolā vislabāk patīk, pirmo nosaucu sporta stundas, esmu fiziski
stiprs un daudz kas arī padodas. Skolas mačos labprāt startēju skriešanas
disciplīnās, slēpoju, spēlēju arī volejbolu, basketbolu un futbolu. Tā jau nav,
ka tikai to vien daru kā sportoju. Patīk ģeogrāfijas un ģeometrijas mācību
stundas, toties algebras gan ne."

Sarunas beigās atkal
nonākam līdz hokejam. Par meitenēm šajā sporta veidā Aigars saka: „Te vieta ir gan meitenēm, gan puišiem. Un
visiem daudz jāmācās, lai spēlētu pēc iespējas labāk. Vēl grūti iztēloties, kā
notiks svētki Kanādā. Hokeja dzimtenē gribētu tik daudz ko redzēt, ne tikai
piedalīties konkursa sacensībās. Ja man ļautu izvēlēties, vispirms noteikti
skatītos pēc iespējss vairāk hokeja spēļu."

Māra JURŠEVICA