Kā čempionāts, tā — Vasiļjevs

Vasiļjevu uzvārds Latvijas hokejā nav svešs. Arī nupat
aizvadītajā pasaules jauniešu čempionātā Rīgā mūsu valsts komandas pieteikumā
bija divi Vasiļjevi – treneris Haralds un vārtsargs Dainis. Viņi nav radinieki.Pēc statistikas rādītājiem
Dainis Vasiļjevs ir čempionātā labākais, saņēma arī balvu pēc pēdējā mača ar
japāņiem, būrī neielaižot nevienu
ripu, visā čempionātā – tikai divas. Par vienu no tām vislielākie kreņķi
Liktenīgais bija mačs ar norvēģiem. Liktenīgā minūte – 22.„Šajā čempionātā nekas nebija
vienkārši," atzīst Dainis. „Gandrīz visas komandas bija vienādi stipras, īpaši
Norvēģijas izlase. Tieši pret to bija visgrūtāk spēlēt. Protams, ikviens
zaudējums ir nepatīkams, bet neveiksme ar 0:1 ir vēl dramatiskāks. Turklāt mums
bija pietiekami daudz izdevību rezultātu mainīt. Te laikam ir tas brīdis, kad
jārunā arī par veiksmi. Lai gan daudzi apgalvo, ka veiksme esot stiprāko
sabiedrotā."Vārtsargi jebkurā komandā
cenšas atrast kopēju valodu ar saviem aizsargiem. Tomēr katrs ir sava
individualitāte, un ne vienmēr rodas vēlamā saskaņa. Aiz kuru aizsargu muguras
Latvijas jauniešu izlases vārtsargs jūtas vispārliecinošāk un drošāk?„Manuprāt, Alberts Iliško un
Agris Ozoliņš ir ļoti stabili aizsargi. Albertu iepazinu jau Latvijas junioru
izlasē, zinu, uz ko viņš ir spējīgs. Pirms šī pasaules čempionāta Albertu
redzēju tikai pāris treniņos, jo viņš sezonu aizvadīja Zviedrijas klubā un
agrāk nevarēja atgriezties mājās. Domāju, viņš bija labākais aizsargs mūsu
komandā. Agris varbūt nav tik stiprs, taču viņam ir ļoti liels gribasspēks.
Visos treniņos un arī spēlēs Agris ļoti centās un spēlēja ar maksimālu spēku. Bet
ja man prasītu, kurš no uzbrucējiem šoreiz bija labākais mūsu komandā, uzreiz
teiktu – kapteinis Raimonds Vilkoits."Vēl nerimst vērtējumu un
viedokļu vilnis, cenšoties rast skaidrojumu, kāpēc mūsējie nespēja pārvarēt
norvēģu hokejistu uzstādīto augsto latiņu. Katram sava taisnība, katram savs
attaisnojums. Ko par to domā Dainis?

„Mums elementāri pietrūka
metienu pa vārtiem. Norvēģiem bija sešpadsmit metienu, un viņiem pietika ar
vienu veiksmi, lai viss būtu izšķirts. Mums bija trīsdesmit trīs metieni. Skandināvu
vārtsargs tovakar nostrādāja fantastiski. Ne jau tikai tādēļ zaudējām. Visus
Latvijas izlases metienus viņš ļoti labi redzēja, līdz ar to bija vieglāk tvert
ripu. Ja kāds no mūsējiem būtu vairāk bloķējis norvēģu vārtsargu, rezultāts
varētu būt cits."

Pērn gada beigās, kad cīņā
devās Latvijas junioru izlase, Dainis lielāko daļu čempionāta aizvadīja uz
rezervistu soliņa, laukumā izejot vien nedaudz vairāk par vienu periodu.

„Kad sēdi uz sola, visu laiku
gribas spēlēt, nepārtraukti domā, kā varētu palīdzēt komandai, ja tiktu uz
ledus. Piecās spēlēs laukumā izgāju nepilnas divdesmit trīs minūtes. Tas nekas
nav. Kad atgriezos savā LSPA/Rīgas
klubā, bija ļoti grūti atsākt cīņas valsts čempionātā. Jutos iztukšots,
absolūti bez emocijām."

Sportā bez azarta un emocijām
neiztikt. Pavasara pusē Dainim spēļu prakse bija niecīga, un tika nolemts, ka
tās iegūšanai viņš tiek izīrēts Latgales
komandai. Daugavpilī Dainis ilgi neaizkavējās, tomēr tika pie vārda, lai atgūtu
vismaz spēlēt prieku.

Tuvojoties pasaules jauniešu
čempionātam, izlases treneru rīcībā vienubrīd bija pat pieci vārtsargi.

„Protams, pēc treniņnometnes
biju gandarīts, ka esmu iekļauts izlasē. Manuprāt, no pārējiem kandidātiem otrs
stiprākais bija Henriks Ančs."

Sacensību pēdējā dienā
Latvijas hokejisti jau bija sev nodrošinājuši sudraba medaļas. Treneri vārtu
sargāšanu cīņā ar Japānas izlasi atkal uzticēja Dainim.

„Jā, mēs pirmie iemetām, bet
ja konkurenti būtu rezultātu izlīdzinājuši, viegli nebūtu. Japāņi ir īpaši
sportisti. Viņi ir ļoti atbildīgi, ļoti akurāti, var vienlīdz ātri skriet ne
tikai visas mača sešdesmit minūtes. Ja treneri teiks mirstiet uz ledus, viņi to arī izdarīs.
Japāņu mačā ar norvēģiem rezultāts nemaz nebija tik graujošs. Skandināvi viņus
sita, taču Āzijas hokejisti bija kā no dzelzs. Noskurinājās un turpināja
skriet. Spēlē ar mums viņi arī ļoti centās, tomēr maniem komandas biedri daudz
vairāk improvizēja, izspēlēja lieliskas kombinācijas un viņiem neļāvām
izvērsties.""

Interesanti, vai Dainis,
pirms vienpadsmit gadiem nonākot trenera Igora Smirnova rīcībā, uzreiz saprata,
ka grib sargāt vārtus?

„Gadu spēlēju aizsardzībā.
Skatījos, kā trenējas mūsu komandas vārtsargs, un likās, ka stāvēt vārtos man
būtu daudz vieglāk un vienkāršāk nekā spēlēt laukumā. Ātri vien sapratu, ka
kļūdos. Hokeja vārtsarga pozīcija ir vissarežģītākā. Komandas dalībnieki mača
laikā nepārtraukti mainās, var mirkli atpūsties, vārtsargam jākoncentrējas visu
spēli. Neesmu īpašs brēcējs laukumā, bet ja redzu, ka kaut kas jānoregulē
spēles ritmā, kādam arī uzsaucu. Vien nav garantijas, ka mani sadzirdēs."'

Dainim šis gads ir visai
izšķirošs. Vasaras sākumā tiks absolvēta vidusskola, jāizgudro, kur turpināt
spēlēt hokeju, bet varbūt mācīties, varbūt viņpus okeānam iegūt stipendiju un
četrus gadus sargāt kādas augstskolas vārtus?

„Kopā ar vārtsargu treneri
Vitāliju Samoilovu daudz par to spriežam un domājam. Hokejā gribu gūt pozitīvas
emocijas ne vairs junioru vai valsts čempionāta cīņās, bet mērķēt vēl augstāk.
Varbūt Skandināvijā, varbūt Ziemeļamerikā."

Vienreiz Latvijas jauniešu
izlase izbaudīja pasaules elites komandu spēku. Šogad neizdevās atgriezties
labāko izlašu vidū. Nākamgad tai būtu cerības savu priekšgājēju panākumu
atkārtot?

„Ja komandas kandidāti grauzīs ledu, sevi nežēlojot, ja izlasē
tiks iekļauti spēlētāji arī no citām Latvijas pilsētām, kur ir talantīgi un
daudzsološi puiši, mūsu komandai ir labas izredzes izcīnīt pirmo vietu un
ceļazīmi uz eliti."

Vizītkarte

Dainis Vasiļjevs

hokejists

Dzimis        1990. gada 27.
janvārī

Augums, svars     1,86 m, 96 kg

Pozīcija      vārtsargs

Hokejā       no septiņu gadu vecuma

Pirmais treneris   Igors Smirnovs

Vārtsarga treneris        Vitālijs Samoilovs

Mācās        Rīgas 16. vidusskolas 12. klasē

Spēlējis       Latvijas U-18, Latvijas U-20 izlasē, SK Rīga 20, Rīga/Sāga/LB 18, SK Rīga 91, SK
Rīga 18, LSPA/Rīga, Latgale

Māra JURŠEVICA

Foto

Pati uzmanība.
Latvijas jauniešu izlases vārtsargs Dainis Vasiļjevs neļaus sāncenšiem iekarot
savu cietoksni

Foto: Mārtiņš Aiše