Kā rodas varoņi un notiek traģēdijas
Lielais priekškars beidzot ir vaļā, un bobsleja skatuve kā Alpensijas kalna iežos 16 līkumos iegrauzusies viltīgi lunkana čūska blāv negaidīti cietā ledū. Arī ģenerālmēģinājums noticis — seši oficiālie treniņbraucieni divnieku ekipāžām aizvadīti. Mazā neziņa beigusies, lielā tikai sākas, dzenot pulsu pirmsstarta drudzī.
Pirms četriem gadiem Sočos Oskara Melbārža četrinieks izcīnīja sudraba medaļas, divniekos mūsu līderekipāža finišēja piektajā pozīcijā. Pēc grandiozajā dopinga afērā iesaistīto Krievijas bobslejistu diskvalifikācijas latvieši sevi var uzskatīt par olimpiskajiem čempioniem un vēl bronzas laureātiem. Tas pat fiksēts Phjončhanas spēļu oficiālajā mājaslapā. Bet par to, kas mainīts bijušajā, mūsējie neprāto ne ar domu galiņu. Te sākas jauna cīņa, kurā kārojas tikt vēl augstāk. Un ne jau viņiem vienīgajiem.
Īpaši liela zeltkārība jūtama tradicionāli spēcīgajos vāciešos, kas Sočos pjedestālam netika tuvāk par sesto vietu, bet pirms Phjončhanas pilota Frančesko Frīdriha personā kļuva par pasaules čempioniem abās disciplīnās. Olimpiskās sezonas Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā četriniekiem vācieši pat aizņēma visu pjedestālu. Zīmīgi, ka sudraba laureāts Frīdrihs nav guvis nevienu uzvaru, bet tas tikai liecina par viņa stabilitāti. Kausa ieguvējs Johanness Lohners finišējis pirmais četros no astoņiem posmiem, Niko Valters, kam trešā vieta, — trijos. Piektajā pozīcijā šajā rangā atrodas Oskars Melbārdis, septītajā — Oskars Ķibermanis.
Bet spēļu dienaskārtībā pirmās ir divnieku ekipāžas, kuru konkurencē Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā Frīdrihs ar divām uzvarām iespiests starp diviem kanādiešiem — sezonas līderi Džastinu Kripsu un Kristoferu Springu, kuri tikai pa reizei finišējuši pirmie. Tūlīt šim trio seko pasaules labākā juniora Oskara Ķibermaņa ekipāža, bet Melbārža sarežģītās sezonas rezultāts ir astotā pozīcija.
DAŽI DŽEKI NO LATVIJAS
Neviens vairs nesūrojas par sliktu ledus kvalitāti vai pavirši veidotām virāžām. “Ledus labs, kvalitatīvs,” pēc treniņbraucieniem vērtē mūsu pirmais pilots Oskars Melbārdis. “Trase tāda, kādā man patīk braukt. Var izbaudīt virāžas, nekrata, nav haosa. Protams, ir grūtas vietas — otrā un devītā virāža, kas jāņem ļoti precīzi.”
“Trase ātra,” piekrīt galvenais treneris Sandis Prūsis. “Līdz ar to sarežģīta. Liela daļa jau pārspējusi tos rekordus, kurus te sasniedza pērnajā sezonā Pasaules kausa mačos. Profili izmainīti uz labo pusi. Tajā ziņā viss ir kārtībā. Trase ir interesanta un prasa augstu meistarību. Pagaidām daudzi brauc ar lielām kļūdām. Favorīti ir tie paši — vācieši, kanādieši, nezināmais korejietis un, es ceru, — arī daži džeki no Latvijas.”
Starp šiem “dažiem džekiem” pēkšņi nav ierastā Melbārža stūmēja un Latvijas karognesēja šo spēļu atklāšanas ceremonijā Daumanta Dreiškena, viņa vietā startam gatavojas tikpat ierastais pirmā pilota partneris četrinieka ekipāžā Jānis Strenga. Tā gan nav pirmā pīpe uz jumta, abi kopā divniekā pērn startējuši pat pasaules čempionātā. “Tikai labāka fiziskā forma!” komandas vadības arguments šai maiņai ir nepielūdzams kā sporta būtība.
IETEIKUMS LABAM MIEGAM
Pirmais sacensību brauciens jebkādas spekulācijas par šo jautājumu aizmet pār bortu. Melbārdis/Strenga šīs olimpiskās spēles sāk ar trases rekordu (49,08)! Par divām sekundes simtdaļām atpaliek Pasaules kausa ieguvēja kanādieša Džastina Kripsa ekipāža, vēl par divām — vācieša Niko Valtera ekipāža. Savukārt Oskars Ķibermanis/Matīss Miknis finišē ceturtie! Tiesa, tautiešiem zaudējot 0,13. Ar vienas simtdaļas atstarpi seko pasaules čempions Frančesko Frīdrihs, divas tādas pašas niecības tālāk nostājas vēl viens vācietis — Johanness Lohners.
Otro braucienu Frančesko Frīdrihs kopā ar neseno vācu desmitcīņas talantu Torstenu Margisu sāk, par sekundes simtdaļu labojot pašiem piederošo starta rekordu (4,85), tomēr virāžās abi ir izšķērdīgi sīkumu kaisītāji un augstāk par to pašu piekto pozīciju netiek.
Oskars Ķibermanis kopā ar Matīsu Mikni tāpat kā pirmajā startā uzstumj 4,91, kas šoreiz ir otrs labākais rezultāts, bet kļūdās tik dīvaini neērtajā otrajā virāžā un jau trešo kontrolatzīmi sasniedz tikai astotie, bet finišu — divpadsmitie, sacensību pirmo dienu beidzot sestajā pozīcijā un dusmīgiem prātiem.
Niko Valters/Kristians Pozers startā ir tikai piecpadsmitie (5,00), bet trasē nesas ar tādiem paātrinājumiem, ka finišē ar kritienu un… kļūst par sacensību līderiem!
Džastins Kripss/Aleksandrs Kopačs tāpat kā korejieši Jundžons Vons/Junvu So, kas pirmajā braucienā bija tikai vienpadsmitie, finišē ar trešo rezultātu un nostiprinās otrajā pozīcijā. Melbārdis/Strenga šoreiz startā tikai ceturtie, tālāk septītie, vienpadsmitie, vienpadsmitie, vienpadsmitie un finišā desmitie ar + 0,27.
1. Valters, 2. Kripss + 0,10, 3. Lohners + 0,19, 4. Melbārdis + 0,23, 5. Frīdrihs + 0,29, 6. Ķibermanis + 0,39. Tāds ir labāko sešnieks pēc pirmās sacensību dienas.
“Otrajā braucienā otrajā virāžā dabūjām bortu,” uz ātruma zudumu norāda Strenga. “Nebūtu šīs kļūdas, būtu vēl labāk, bet kopumā ir okei!” nevar saprast, — pilots pietēlo vai patiesi jūtas mundrs. “Rīt divi braucieni, šobrīd esam ārpus medaļām, viela pārdomām. Būs labāks miegs, nebūs jāguļ medaļu pozīcijās. Rīt jāsāk ar skaidru galvu un jaunu sparu.” Oskars Melbārdis turpmākai rīcībai jau sastādījis optimistiski pragmatisku programmu, norādot, ka ķert viņam patīk labāk nekā bēgt. “Precīza pirmās virāžas izeja un ieeja otrajā ir pats galvenais, lai tās galā neatrastos augstu, kas garantē atsitienu pret bortu,” Oskars izskaidro, kā pareizi atslēdzama trase.
PIECAS SIMTDAĻAS LĪDZ UNIKALITĀTEI
Trešajā braucienā Valtera ekipāžas tradicionāli vājais starts (5,05) nekādiem brīnumlīdzekļiem netiek pārvērsts labā rezultātā un vācieši no pirmās vietas noslīd uz piekto pozīciju. Toties Kripss ar stabilitāti pārņem vadību. Frīdrihs, Melbārdim atņemot trases rekordu (48,96), kanādietim pietuvojas līdz 0,06, trīs simtdaļas tālāk novietojas Lohners, vēl trīs — Melbārdis, kam šajā braucienā otrais labākais rezultāts un no kura par 0,01 atpaliek Valters. Atgūties cenšas Ķibermanis: startā otrais — 4,90, finišā dalīta sestā vieta ar Bendžaminu Maieru (Austrija), tomēr pēc trim braucieniem — septītais ar 0,06 aiz korejieša Vona, un mūsu otrajai ekipāžai labāko trijnieks vairs nešķiet panākams. Bet arī vieta sešniekā būtu cienījams panākums.
Vēl viss ir iespējams. Ja Vons nebūtu kļūdījies pirmajā braucienā (11. rezultāts), arī viņš cīnītos par medaļām. Pēdējā braucienā Melbārdis/Strenga atkal ir visātrākie (49,21) un tiek garām Lohneram, kam tikai astotais rezultāts. Tātad medaļa! Tikai — kāda? Frīdrihs ceturto reizi pēc kārtas ir ātrākais startā, bet finišā latviešiem zaudē vienu simtdaļu, kopvērtējumā par piecām nostājoties mūsējiem priekšā. Viss Kripsa rokās, kas trešo reizi kamanas līdz finišam aizvada ar trešo rezultātu (49,28) un ciparu mirgu uz tablo aptur jau redzētā pozīcijā — 3:16,86! Tas nozīmē, ka četru braucienu summā abām ekipāžām ir vienāds rezultāts. Otro reizi bobsleja vēsturē vienā disciplīnā divi olimpiskie čempioni!
Piecas sekundes simtdaļas šo panākumu padarītu vēl unikālāku. Tāds mirklis organizatorus glāba no nepieciešamības kalt trešo zeltu. Nu ietaupījās sudrabs, Oskaram Melbārdim un Jānim Strengam pasniedzot bronzas medaļas, kuras viņi izcīnījuši, vienīgie šajā trasē spējot uzvarēt divos braucienos. Olimpiskā čempiona Kripsa rēķinā ir tikai viena otrā vieta un trīs trešās, turklāt no tām divas dalītas, savukārt Frīdriham — divas piektās, pirmā un otrā vieta. Lūk, cik tuvu mūsējie bija pilnai laimei!
Ķibermanis pēc laba starta (4,90 — divreiz pēc kārtas otrs ātrākais) otrajā virāžā atkal palaiž kļūdu virteni, kas braucienā ļauj finišēt vien četrpadsmitajam (49,70), noslīdot uz devīto vietu un sacensību vietu pametot neatsveicinoties. “Mēs nebraucām uz šejieni pēc devītās vietas,” paskaidro ekipāžas stūmējs Matīss Miknis. “Bet ar vienu labu braucienu nevar uzvarēt.”
PĒC PLĀNA B
“Izbraucu otro virāžu, sapratu, ka labi, jātur tikai ritms, tiku cauri devītajai, jutu, ka iet…” Oskara stāstījumā brauciens pēc olimpiskās bronzas medaļas šķiet viegls kā bērnu spēlīte. “Zināju, ka kamanas skries, ka tās būs labas, bet trauma īsi pirms olimpiādes izsita no ritma. Divniekos starts ir ļoti svarīgs, abiem nepieciešama teicama fiziskā sagatavotība. Sezonā biju jau sasniedzis labu fizisko formu, viss gāja pēc plāna, bet tad viss pēkšņi sabruka — muskulis pušu. Divas dienas pasēdēju mājās, pagruzījos. Tad izdomājām plānu B un gājām tālāk. Daudzi necerēja, ka mēs te būsim.”
Melbārdis pēc muguras operācijas sacensību apritē atgriezās pērnās sezonas otrajā pusē un jau cienījami cīnījās pasaules čempionātā, bet… “Diskomfortu jūtu joprojām, ar to visu mūžu būs jāsadzīvo,” skaidro Osis. “Reizēm no rīta pieceļos un nesaprotu, kāpēc te vispār esmu, ko gan varu izdarīt?! Psiholoģiski ir grūti. Bet lēnām gatavojāmies, gājām soli pa solim uz priekšu.”
Divniekos Melbārdis neesot fokusējies uz medaļu, galvenais bijis nobraukt labāk nekā Sočos, kur finišēja piektie. Vairāk cerēts uz četrinieku. “Paldies Jānim, startā atkal bijām turpat aiz vāciešiem,” Oskars nobeidz sarunu. “Super,” Prūsis ar vienu vārdu novērtē Melbārža finālbraucienu. “Četros braucienos zaudēt piecas simtdaļas — tas nav nekas.”
1998. gadā Nagano par olimpiskajiem čempioniem divniekos kļuva Gintera Hūbera (Itālija) un Pjēra Lidēra (Kanāda) ekipāžas. Starp citu, četriniekos toreiz nācās pasniegt divus bronzas medaļu komplektus, jo pēc četriem braucieniem ar vienādu rezultātu finišēja Lielbritānija I (Šons Olsons) un Francija I (Bruno Minžons). Phjončhanā vēsture atkārtojas. Un ne tikai divnieku sacensībās.
SPĒRIENS PA ŪDENS SPAINI
“Jauna disciplīna, jaunas sacensības,” pirms starta četriniekos prātoja Sandis Prūsis. “Lielāka mašīna, lielāka centrbēdze. Otro virāžu būs vēl grūtāk izbraukt, būs problēmas devītajā, vēl nāks klāt trīspadsmitā četrpadsmitā, kas nav diez ko laba, kur četrinieks iet uz krišanas robežas.”
Četriniekos, kur mūsējo izredzes tika vērtētas pat augstāk, Oskars gribēja un cerēja sniegt gandarījumu savam uzticamajam stūmējam un draugam Daumantam Dreiškenam, kuru divnieka kamanās treneris mazliet negaidīti pirms pašām sacensībām nomainīja ar Jāni Strengu. Šīs rīcības pareizību apstiprināja bronzas medaļas. Protams, tās tika izcīnītas Latvijai, un publiski Daumanta seja palika cieta kā tērauds, kura toņos bija ieturēti Bruno Birmaņa darinātie bobslejistu sacīkšu tērpi. Bet, kas ciešāk ieskatījās viņa acīs, tas redzēja emociju spoguli.
Droši vien tieši tāpēc pirmie Oskara vārdi par savu veikumu četriniekos bija satriecoši: “Kauns. Pievīlu komandas biedrus, viņi savu darbu izdarīja, es vienā virāžā noraku četru gadu darbu. Tas ir viens mirklis, it kā iespertu pa spaini un izgāztu visu ūdeni…” Pilots sev pārmeta kļūmi otrā brauciena otrajā virāžā, kas bijusi izaicinājums visiem. Divnieku treniņbraucienos viņš ar to spējis tikt galā tikai katrā otrajā reizē, sacensībās ar lielu uztraukumu klājies labāk, četriniekos jau pavisam labi, un tad otrais brauciens, kas, paša pilota vārdiem runājot, bijis briesmīgs, viņš izsists no ritma, neesot varējis tikt atpakaļ sliedēs, lai labi nobrauktu vismaz trases lejasdaļu, un finišā divpadsmitais rezultāts.
Bet: “Piektā vieta arī ir jāizcīna, diži augstāk sezonas laikā neesam bijuši. Jāpriecājas par to, kas ir,” komandas līderis pēc garā paššaustīšanās monologa mudināja uz optimismu. Arī ideālā variantā diezin vai augstāk par trešo vietu būtu tikuši. Melbārdi mulsinot, ka, pilotējot gan divnieku, gan četrinieku, identiskas kļūdas pieļāvis tieši otrajos braucienos: “Par to jāpadomā uz priekšdienām.” Trešais brauciens bijis mazliet samocīts. Pēdējais — labākais no visiem četriem.
“Šoziem mums nebija labākie starta laiki, veselības problēmas bija gan Oskaram, gan Arvim, bet te mēs bijām vislabākajā fiziskajā formā, atpalikām tikai dažas simtdaļas,” atzina Daumants Dreiškens. “Skaitot treniņus, ar četrinieku nobraucām 10 braucienus, no tiem sliktākais bija vakardienas otrais sacensību brauciens. Bet tāds ir sports, ne jau pirmo reizi mēs kaut kur kļūdāmies. Lai būtu blakus līderiem, mums jābūt perfektiem, bet visas četras reizes tādi nebijām.”
BOBSLEJS NAV PASAKA
“Mēs zinām, uz ko esam spējīgi un ko gribam. Nav tā, ka mēs esam palikuši piektie, mēs šo vietu izcīnījām,” turpināja Daumants, saglabājot kritisku skatu uz realitāti. “Kaut kas padarīts, bet ne līdz galam.” Pēc šiem vārdiem sekoja kaut kas negaidīts. “99 procenti, ka šis bija mans pēdējais brauciens,” paziņoja Dreiškens, vienu procentu tomēr atstājot brīnumiem, kas, kā pats atzina, mēdzot notikt.
“Cienījami,” tā savukārt Oskara Melbārža, Daumanta Dreiškena, Arvja Vilkastes un Jāņa Strengas paveikto novērtēja Sandis Prūsis. “Protams, var meklēt sīkumus, var rēķināt — vakar nebūtu tā, šodien būtu šitā, būtu medaļa, bet tā jau var daudz kur aizrēķināties.” Šī atziņa attiecināma uz to pašu nelaimīgo otro braucienu, kurā lielais Oskars finišēja tikai dalītā divpadsmitā pozīcijā ar krieva Maksima Andrianova ekipāžu. “Bet vieta sešniekā arī ir labi,” treneris vēlreiz uzsvēra atzinību par paveikto, norādot uz Melbārža pārdzīvotajām traumām. “Daudzi neticēja, ka viņš pat tiks sešniekā.”
“Protams, medālis jau izskatās smuki,” piekrita Prūsis. “Tad pasakai vai drāmai ir skaistas beigas. Bet es tiešām nevienam neko nevaru pārmest. Džeki šādā sastāvā brauca tikai pēdējos trīs mačus. Pirms tam katram bija veselības problēmas. Labi, ka viss vēl tā beidzās.”
SIMTDAĻU VIENVEIDĪBA UN DUBULTSUDRABS
Frančesko Frīdriha kvartets sacensības sāka ar trases rekordu (48,54) un arī nākamajos divos braucienos bija ātrākais, iekrājot pietiekamu pārsvaru, lai pēdējā varētu atļauties finišēt trešais trīs sekundes simtdaļas aiz Riko Petera (Šveice) un vienu aiz Oskara Melbārža. Divniekos zelta likteni izšķīra piecas sekundes simtdaļas, bet četriniekos — piecas desmitdaļas. Savukārt Džastina Kripsa ekipāža maču sāka un beidza ar starta rekordiem (4,80), kas gan kanādiešiem nepalīdzēja tikt augstāk par sesto vietu kopvērtējumā. Šoreiz jau pirmajā braucienā ar otro vietu pretenzijas uz medaļām pieteica korejieša Vona četrinieks, trešais finišēja Valters, ceturtais — Melbārdis, piecpadsmitais ar neizteiksmīgu startu (4,94) — Ķibermanis.
Pēc otrā brauciena (un arī nākamajiem) labāko trijnieks nemainījās. Kripss pārcēlās uz ceturto pozīciju, bet trīs (!) ekipāžas, kuras pilotēja Lohners, Melbārdis un Peters, ar vienādu rezultātu ieņēma piekto vietu. Ķibermanis, finišējis septītais, aizsniedzās līdz desmitniekam. Trešajā braucienā Kripss un Lohners vienveidību saglabāja, nostājoties uz ceturtā plauktiņa. Melbārdis ar piekto rezultātu noslēdza labāko sešnieku, Ķibermanis aizslīdēja uz vienpadsmito pozīciju.
Ceturto braucienu, tāpat kā visus iepriekšējos sākuši ar trešo ātrāko startu, Oskars Melbārdis/Daumants Dreiškens/Arvis Vilkaste/Jānis Strenga veica pa ideālām trajektorijām, sasniedzot otro labāko rezultātu, kas gan kopvērtējumā ļāva pakāpties tikai par vienu pozīciju augstāk. Līdz ceturtajai vietai pietrūka sešas simtdaļas, līdz pjedestālam — 0,27 sekundes. Šoreiz uz tā brīvs palika bronzas pakāpiens, jo Niko Valtera un Jundžona Vona ekipāžas sasniedza absolūti vienādus rezultātus, kļūstot par šo spēļu dubultvicečempioniem. Savukārt Oskars Ķibermanis/Jānis Jansons/Helvijs Lūsis/Matīss Miknis spēja atgriezties labāko desmitniekā.
“Ja man tādi būtu divniekos, es priecātos,” par saviem braucieniem četriniekos izteicās Oskars Ķibermanis. “Katrā bija savas nianses, bet ar stabilitāti bija okei.” Tiesa gan, divnieku ekipāžu konkurencē viņš izcīnīja augstāku vietu. “Bet rezultāti ir neapmierinoši,” tā veikumu kopumā savās otrajās spēlēs novērtēja mūsu jaunākais pilots.
MĀLU DEFICĪTS LATVIJAS LAUKOS
Zīmīgi, ka gan divniekos, gan četriniekos Melbārdim sliktākie bija otrie braucieni. “Kāds jau droši vien uzskatīs, ka tajos zaudējām zeltu, četriniekos — bronzu vai pat sudrabu,” prātoja Prūsis. “Bet — nē. Tāds ir sports. Uz papīra viss izskatās citādāk nekā dzīvē. Džeki izdarīja maksimāli labi, treneri, visa komanda — tāpat.”
Vienīgi slidu apstrādē, lai uzlabotu slīdamību, mēs joprojām esot akmens laikmetā. Tur mūsu zināšanas beidzoties. Šajā cīņā par sekundes simtdaļām to mums visvairāk trūkstot.
“Ja gribam arī turpmāk kaut ko sasniegt, jābūvē jauna komanda,” izlases galvenais treneris kļuva kategorisks. “Jautājums, vai būs, no kā būvēt. Pirmkārt, vai būs cilvēki. Protams, ir pamatvīri, kas var iekļauties. Var sūdzēties par naudu, kuras vienmēr visiem ir par maz, bet mums trūkst arī cilvēku. Nevienam jau negribas tikai piedalīties, iebraukt tikai desmitniekā vai sešniekā. Es runāju par tiem, kas grib kaut ko pakarināt kaklā. Pēdējos četros gados bobslejā ienākuši tikai divi jauni cilvēki, kas startē otrajā ekipāžā. Viņiem nav konkurences, tas ir mūsu vājums. Arī bobslejā mēs jūtam, ka Latvijā slēdz skolas, ka cilvēki brauc prom strādāt uz Eiropu, stadioni paliek tukšāki. Diemžēl… Nevar tikai auklēties ar mūsu zvaigznēm, ar labākajiem un domāt, ka viņi bez konkurences izaugs. Ja gribam ko sasniegt, tad konkurence vajadzīga visos līmeņos. Bet tās ir idejas, kuras varbūt nemaz nav izpildāmas.”
Jābūt vairāk par trim pilotiem? “Kaut vai trīs, bet, lai viņi būtu sakarīgi, lai māli būtu kārtīgi, lai no tiem kaut ko varētu izmīcīt, — tas ir svarīgākais.”
Vai tad no juniora Ķibermaņa neko vairāk izmīcīt nevar? “Var jau, var. Atsevišķos braucienos, atsevišķās epizodēs viņš parādīja, ka potenciāls ir. Iespējams, psiholoģiski daudzām lietām viņš vēl nebija gatavs. Pasaules kausos jau viss bija normāli. Bet te tomēr ir olimpiskās spēles, te ir cits spriegums, ar daudz ko jātiek galā, daudzi aplaužas. Tāpēc jau olimpiādes ir — tajās rodas varoņi, notiek traģēdijas.”
Liktenis…Pirms Turīnas spēlēm Intars Dambis guva traumu, Vankūverā viņa ekipāžas pilotu Jāni Miņinu no trases aizveda uz operāciju zāli un nu otrajās spēlēs pēc kārtas Intars atrodas oficiāla rezervista statusā. Plecīgā gulbenieša acis ir nedaudz skumjas. Lai beidzot kļūtu par pilnvērtīgu olimpieti, gandrīz vai jācer uz kāda kolēģa neveiksmi?! “Vajadzēja kvalificēties ar Žaļimu, savu pamatveci!” Intars šādu aizdomu ar kāju iesper pagultē. “Pērn rudenī pēc mugurkaula diska trūces operācijas pat pastaigāt nevarēju, bet tagad esmu olimpiādē. Tā jau ir daļa uzvaras.” Arī šajās spēlēs Dambja vārds starta protokolā netika ierakstīts. Trenēties melnās miesās vēl vienu olimpisko ciklu? Septembrī viņš kļūs 35 gadus vecs.
BOBSLEJS
Divnieki
1. Džastins Kripss/Aleksandrs Kopačs (Kanāda) 3:16,86
1. Frančesko Frīdrihs/Torstens Margiss (Vācija) 3:16,86
3. Oskars Melbārdis/Jānis Strenga (Latvija) +0,05
4. Niko Valters/Kristians Pozers (Vācija) +0,20
5. Johanness Lohners/Kristofers Vēbers (Vācija) +0,28
6. Jundžons Vons/Junvu So (Dienvidkoreja) +0,54
9. Oskars Ķibermanis/Matīss Miknis (Latvija) +0,94
Četrinieki
1. Frančesko Frīdrihs/Kendijs Bauers/ Martins Grotkops/Torstens Margiss (Vācija) 3:15,85
2. Niko Valters/Kevins Kuske/Aleksanders Rēdigers/Eriks Franke (Vācija) +0,53
2. Jundžons Vons/Džunlins Juns/Junvu So/Donhjuns Kims (Dienvidkoreja) +0,53
4. Riko Peters/Tomass Amreins/Simons Frīdli/Mihaels Kuonens (Šveice) +0,74
5. Oskars Melbārdis/Daumants Dreiškens/Arvis Vilkaste/Jānis Strenga (Latvija) +0,80
6. Džastins Kripss/Džesijs Lamsdens/Aleksandrs Kopačs (Kanāda) +0,84
10. Oskars Ķibermanis/Jānis Jansons/Helvijs Lūsis/Matīss Miknis (Latvija) +1,56
