Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Vai jauna ēra?

Sacīkšu rīkotāji trešajās spēlēs pēc kārtas, izmantojot savas jaunbūvētās trases īpašnieku priekšrocības, skeletonā bija sagatavojuši līderi, kuram uzvaru varēja atņemt tikai neveiksme, nevis sāncenši. Šajā četrgadē par tādu bija kļuvis Sunbins Juns, kurš olimpiskajā sezonā pirmo reizi karjerā ieguva Pasaules kausu, pārtraucot Martina Dukura astoņu gadu dominanci. Bet lielākie pārsteigumi Phjončhanas olimpiskajā trasē ar negaidīti cietu un gludu ledu nāca no pavisam citas zemeslodes daļas.

“Ir dažas vietas citādākas, bet te nav nekādu sazvērestību,” pēc pirmajiem treniņbraucieniem mūsējo galvenais treneris Dainis Dukurs varēja novērtēt, ar ko sacīkšu arēna atšķiras no tās, kas skeletonistiem tika piedāvāta oficiālajā pirmsolimpiskajā treniņu nedēļā oktobrī. “Arī Siguldā ledus meistariem katru reizi trase sanāk mazliet citādāka, tas atkarīgs no laikapstākļiem, meistara sajūtām. Korejieši rudenī speciāli nerādīja, kāda būs īstā olimpiskā trase, lai mēs visu neuzķertu. Šobrīd trase ir perfekta un attieksme arī. Mums pašiem jātiek galā ar savām lietām un jābrauc tā, kā mēs protam braukt.”

NOJAUSMAS UN PĀRLIECĪBA

Ko var teikt par iepriekš izdaudzināto neērto devīto virāžu? “Pērn aiz tās bija kabata. Tagad tā pieaudzēta pilna ar ledu. Bet tas nenozīmē, ka vienkāršāk izbraucama. Trase ir ātra, perfekta,” vēlreiz uzsver Dukurs seniors, piebilstot, ka mūsējo slidas labāk strādā siltākā laikā — ap nulli vai nelielos mīnusos. Šajā ziņā prognozes neiepriecina, un arī tas ir pārsteigums, kas latviešiem nav patīkams.

Korejietis Sunbins Juns, lai tiktu pielaists pie sacensībām, piedalās tikai pēc noteikumiem nepieciešamajos divos treniņbraucienos, toties abas reizes finišē otrais. Atšķirībā no konkurentiem, viņam te nekas nav jāpēta, nekāda Amerika vai Eiropa nav jāatklāj. Viss jau iepriekš piebraukts līdz pēdējai ledus švīkai. Pēdējā treniņdienā trasē neparādās arī brits Doms Pārsonss, kas iepriekš divas reizes finišējis pirmais un kura veikumam plašāka publika īpašu uzmanību nepievērš. Tā teikt — tie ir tikai treniņbraucieni! Pārsonss ne reizi vēl nav kāpis uz pjedestāla, šogad Pasaules kausa (PK) izcīņas posmos tikai divreiz iekļuvis labāko desmitniekā, izcīnot vienu ceturto un vienu devīto vietu. Bīstamāks šķiet jaunais krievu talants Ņikita Tregubovs, kam šogad jau ir divi PK pjedestāli un kas arī treniņos grozās pa trijnieku.

Priekšpēdējā treniņu dienā Martins un Tomass brālīgi sasniedz pa sestajam un septītajam rezultātam. Nākamās dienas pirmajā braucienā Martins ir labākais un no otra atsakās. Tomass finišē ceturtais un trešais. Šķiet, pārliecība par saviem spēkiem iegūta.

KOREJIEŠI JŪSMO, LATVIEŠI ATGŪSTAS

Pirmais olimpiskais brauciens sajūsmina tikai korejiešus, kuru trasē ir krietni vairāk nekā sniega Phjončhanas kalnos. Sunbins Juns, ar 50,28 labojot Martina Dukura pērnajā pavasarī PK posmā sasniegto trases rekordu, dodas 0,31 sekundi lielā atrāvienā! Ceturtais finišē Džisu Kims (+0,52). Otrais iekārtojas Ņikitina Tregubovs, trešais — vācietis Aksels Jungs. Martins līdz pēdējai kontrolatzīmei turas otrajā trešajā pozīcijā, bet finišē… piektais (+0,57). Tādu pašu rezultātu sasniedz Doms Pārsonss, kam startā ir tikai 21. ieskrējiens un kas pustrasē vēl nav pat desmitniekā. Nākamo vietu protokolā ieņem Tomass. Nu jau jāsāk rēķināt pieticīgāk. Līdz pjedestālam Martinam paliek 26 sekundes simtdaļas, Tomasam — 29.

“Varbūt šādiem apstākļiem pārāk agresīvi,” par sava skeletona slieču spriegojumu izsakās Martins. “Negaidīju, ka ledus būs tik ciets un slidens. Daudzās vietās jutu, ka kamana zem manis staigā. Kļūdījos devītajā virāžā, no kuras iznācu ar sānslīdi un iedriftēju nākamajā. Tas paņēma diezgan daudz laika.”

Pēc Martina otrā brauciena, kurā viņš ir gandrīz par pussekundi ātrāks, konkurentiem sāk drebēt lūpiņa. Kļūdās korejietis Kims, aiz latvieša paliek Jungs. Lēnāks ir Tregubovs, tomēr noturoties otrajā pozīcijā. Martins viņam jau ir blakus, tikai 14 simtdaļu attālumā — trešais. Bet arī Pārsonss ar tikpat sliktu startu kā iepriekš paceļas par vietu augstāk. Savukārt Juns sāk ar starta rekordu (4,59) un beidz ar trases rekordu (50,07). Martins visās pozīcijās un starpfinišos ir otrais (4,68 un 50,38). Mūsu vecākais olimpietis Tomass (36 gadi) par spīti vasarā pārciestajai nopietnajai ceļgala operācijai ar cienījamu startu (4,76) un precīzām trajektorijām paceļas uz piekto pozīciju. Nu viņu no pjedestāla vairs šķir tikai 0,23 sekundes.

“Mani tā devītā virāža līdz galam neapmierina,” atzīst Tomass. “Ir sānslīdes, no kurām jātiek vaļā, starta ieskrējienā vajadzētu kādu simtdaļu nomest. Visur tā pa simtdaļai, un rezultāts uzlabojas. Drusku jācer arī uz veiksmi. Tāds tas sports ir.”

BROMLEY TECNOLOGIES LTD GALAKTIKA

Par Sunbina Juna pārsvaru neviens nebrīnās. “Viņam šajā trasē visvairāk braucienu, viņam, manuprāt, vislabākās kamanas, kas šosezon visātrāk slīd visās trasēs. Diezgan likumsakarīgi,” tā korejiešu līdera pārsvaru vērtē Tomass. “Anglis Pārsonss gan nokļuvis citā galaktikā: ar tik sliktu startu un tādiem braucieniem — tik labi rezultāti!”

Šajā galaktikā Pārsonsu, un, kā vēlāk izrādīsies ne tikai viņu vien, iecēluši citi briti — brāļi Kristians un Ričards Bromliji, ar kuru Šefīldas uzņēmumā Bromley Tecnologies Ltd būvēto skeletonu brauc Sunbins Juns un, protams, arī visi Lielbritānijas olimpieši. Turklāt ne viņi vien. Uzņēmuma līderis diplomēts metālapstrādes inženieris Kristians Bromlijs, saukts par Dr. Ice, ir četrkārtējs olimpietis (5. vieta Turīnā), 2008. gada pasaules čempions un divu Pasaules kausu (2004. un 2008. g.) ieguvējs, kuram savulaik kamanas palīdzēja būvēt brālis, radot firmu, kuras zvaigžņu stunda sit Phjončhanā. Finālā Bromley Technologies būs medaļu rekordisti.

Vīriešiem pēdējais sacensību dienas rīts atnācis kopā ar austrumnieku Jauno gadu. Visapkārt skan Happy New Year! un notiek nemitīga klanīšanās. Korejieši krāšņos seno tautu tērpos tribīņu priekšā sarīko iespaidīgu, šamanīgu rituālu ar grandiozu bungu rībināšanu, un Sunbins Juns, startējot pirmais un viņiem paklausot, savas līdera pozīcijas nostiprina vēl vairāk, šoreiz gan nevienu rekordu nelabojot. Tregubovs braucienā spēj būt tikai piektais, noslīdot no eventuālā pjedestāla. Martins beidzot ieņem savu vietu, Junam zaudējot tikai 0,14 un pārceļoties uz sudraba pozīcijām. Visa Latvija atviegloti nopūšas, medaļa šķiet garantēta. Pārsonss vēlreiz pēc tikpat slikta brauciena sākuma finišē trešais. Tomass simtdaļas nevis krāj, bet zaudē, tomēr saglabājot piekto pozīciju, kurai bīstami tuvu pielavās Džisu Kims.

GAVIĻU JŪRA UN KLUSUMA DUNCIS

“Jāizdara tikai savs darbs. Neko vairāk nevajag. Tikai izdarīt savu darbu,” kā mantru skaita Dainis Dukurs. Vecākais dēls to izdara nevainojami, ar ceturto labāko rezultātu braucienā savu vietu kopvērtējumā nosargājot. Savu labāko braucienu veic Tregubovs un kļūst par līderi. Pārsonss atkal startā ir lēns, pirmajā starpfinišā tikai piecpadsmitais, otrajā — divpadsmitais, bet trešajā jau piektais, vēl vienu reizi finišējot ar trešo rezultātu (Bromlijs!) un kopvērtējumā nostājoties divas simtdaļas aiz krieva. Martins sāk, kā gaidīts — trešo reizi startā otrs ātrākais, bet tad… negribas ticēt savām acīm — viena kļūdiņa tam gluži netipiskā vietā, zemāk otra sānslīde, un latvieša rezultāts uz tablo sāk degt arvien sarkanākās ugunīs. Finiša taisnes izskrējienā divkārtējais olimpiskais vicečempions ilgi paliek sakņupis uz ceļiem porolona lokšņu nobremzētajā skeletonā. Šajās spēlēs viņam medaļas nebūs. Kā gan viņš varēja tik rupji kļūdīties?! Apkārtējo, neiedomājami skaļo troksni pārklājis klusums, kurā skan tikai šis viens jautājums.

“Pārejā uz piekto virāžu viss nobruka kā kāršu namiņš,” ar īsta vīra stāju Martins spēj paskatīties neveiksmei acīs un pēc finiša nevairās no nepatīkamajiem žurnālistu jautājumiem. “Nākamajās virāžās tikai lasi kļūdas, netiec atpakaļ ritmā un saproti, ka tas maksā laiku — tur garām, tur garām un vēl tur arī… Principā vainīga bija otrās virāžas trajektorija. Centimetrus desmit paņēmu par augstu, tāpēc trešo izbraucu par zemu un ceturtajā nonācu pa vidu… Iespējams, sāpīgākais brauciens manā karjerā. Paies laiks, varbūt radīsies citas domas, bet šobrīd negribu sev tādas kļūdas piedot. Tik ilgi un smagi bija strādāts! Tu četrus gadus ej ar vienu domu un mērķi, bet… Tas ir sports, brīžiem nežēlīgs.” Par savu turpmāko karjeru Martins saka: “Domāju, ka pietiks.” Bet pēc brīža piebilst: “Mājās mums ir viena jauna kamana, intereses pēc patestēšu, pabraukšu, kamēr sajūtas ir noķertas un Siguldā labs ledus.” Vēl ilgāk runājoties, Martinā izdodas pat atdzīvināt interesi par nākamajām spēlēm: “Tad man būs 37 gadi, sagatavoties jau var. Tomass to pierādīja. Bet vai tādēļ sezonu no sezonas jācīnās par Pasaules kausiem — diezin, vai es to vairs gribu.”

“Man nav sev ko īpaši pārmest, bet arī uz pleca sev nevaru sist, ka būtu visu par simts procentiem izdarījis,” atzīst Tomass, kurš divām ceturtajām vietām iepriekšējās spēlēs pievienojis piekto. “Īpašu variantu tikt trijniekā nebija.”

Sunbins Juns ceturtajā braucienā trešo reizi labo trases rekordu (50,02) un uzvaru izcīna ar graujošu pārsvaru — 1,63 sekundes. Izskatās, ka kopā ar korejiešu Jauno gadu skeletonā sākusies jauna ēra. Kopš skeletons atgriezies olimpiskajā apritē (2002. gadā Soltleiksitijā) vēl ne reizi čempions četros braucienos tuvāko konkurentu nebija apsteidzis vairāk nekā par sekundi. Divas reizes zelta un sudraba likteni izšķīra simtdaļas (arī Vankūvērā, kur Martins Dukurs ar 0,07 zaudēja kanādietim Džonam Montgomerijam).

ANGĻU DETEKTĪVS DĀMU IZPILDĪJUMĀ

Atšķirībā no vīriešu sacensībām dāmas sāk ar pārsteigumu. Pirmajā braucienā ar trases rekordu uzvar Soču olimpiskā čempione angliete Elizabete Jārnolda, kas pēc spēlēm, kļuvusi par pasaules čempioni, vienu sezonu izlaida, bet Phjončhanas ziemā tikai reizi spējusi finišēt labāko trijniekā (3. vieta Leikplesidā). Kuluāros atkal tiek locīts brāļu Bromliju firmas vārds. Lelde Priedulēna, visas trases garumā cīnoties par vietu sešniekā, iegūst septīto vietu, kuru arī saglabā, otrajā braucienā finišējot dalītā piektajā pozīcijā. Savukārt Jārnolda sasniedz tikai devīto rezultātu, noslīdot uz trešo pozīciju. Liekas jau, ka lietas sakārtojas loģiskā secībā. Pēc pirmās dienas par sacensību līderi kļūst pasaules čempione, pēdējo divu gadu Pasaules kausu ieguvēja vāciete Žaklīna Lēlinga, viņai seko pazīstamā austriete Janīna Floka. Bet tad atkal neparastība — uz ceturto pozīciju ar otro labāko rezultātu paceļas vēl viena Bromlija kamanu lietotāja — angliete Lora Dīza, kas pēdējos divos gados ne reizi nav kāpusi uz PK pjedestāla.

“Salīdzinot ar treniņiem, braucieni bija normāli. Vēl cīnos ar otro virāžu, man nepatīk tās izeja. Otrajā braucienā bija jācīnās ar ieeju astotajā un izeju no devītās,” Lelde analizē. “Ar tādu pašu vēsu prātu jāsagaida rītdiena un jānobrauc vēl divi tādi paši braucieni. Bet nav ko sapriecāties — vieglākais aiz muguras, grūtākais vēl tikai priekšā.”

Trešajā braucienā izgāžas Lēlinga, ar septīto rezultātu noslīdot uz trešo vietu. Toties Jārnolda finišē otrā, šādā pozīcijā sagaidot arī finālu. Pateicoties stabilitātei, ar divu simtdaļu pārsvaru par sacīkšu līderi kļūst Floka. Apbrīnojamā ātrumā pa trasi atkal nesas Dīza, kura tikai pašā beigu daļā, nespējot savaldīt skeletonu, zaudē labāko rezultātu. Lelde finišē devītā, saglabājot savu iecienīto septīto vietu.

Fināls ir angļu detektīva cienīga drāma. Pēc pavāja starta ieskrējiena 29 gadus vecā Elizabete Jārnolda vēlreiz labo trases rekordu, kļūstot par divkārtēju olimpisko čempioni un pasaules čempionei Žaklīnai Lēlingai atstājot sudrabu. Savukārt Jārnoldas vienaudze un komandas biedrene Lora Dīza ar divu sekundes simtdaļu pārsvaru aizsniedzas līdz trešajai vietai. Pa divām zelta un bronzas medaļām — tāds ir Bromley Tecnologies Ltd galīgais veikums Phjončhanas olimpiskajās spēlēs.

LELDES OTRAIS CEĻŠ

Lelde Priedulēna finišē ar prieka asarām acīs. “Pirms četriem gadiem Sočos biju četrpadsmitā, tagad septītā, tātad tendence ir pozitīva. Ja tā turpināsies, kaut kas var sanākt.” Lelde jūtas gandarīta, ka izdevies koncentrēties visiem četriem braucieniem līdz pat pēdējai virāžai. “Ar katru braucienu ieguvu lielāku stabilitāti. Prieks, ka pievārēju devīto virāžu, prieks par divpadsmito—trīspadsmito, kurā šoreiz roku nesalauzu. Īsti līdz galam neizpratu otro virāžu, bet stāsts ir ar laimīgām beigām.”

Lelde joprojām labi atceras 3. augustu Siguldā, kad treniņā, izpildot vienkāršu vieglatlētikas vingrinājumu, plīsa ceļgala krusteniskās saites. Bija jāizšķiras — operācija un zaudēta iespēja startēt šajās spēlēs vai arī mēģinājums kompensēt traumas sekas, nostiprinot ceļgala muskuļus tā, lai vismaz taisnvirziena skrējienu varētu veikt pilnvērtīgi.

“Sākās mans otrais ceļš uz spēlēm,” stāsta Lelde. “Pirms tam viss bija pakārtots vienam startam Phjončhanā, par Pasaules kausa izcīņas posmiem es īpaši neuztraucos. Tagad man vispirms atkal vajadzēja atgūt savu vietu pasaules reitingā, domājot, vai vispār spēšu kvalificēties spēlēm. Turklāt sezona sākās ar kaula plīsumu un ieģipsētu roku treniņnedēļā olimpiskajā trasē. Pēc tam sekoja sešpadsmitā vieta Pārksitijā, astoņpadsmitā Leikplesidā un tikai Vistlerā atguvu daļu ticības sev.” Starp citu, nepilnus četrus mēnešus pēc ceļgala traumas pasaules ātrākajā trasē Vistlerā Priedulēna atkārtoja savu karjeras rekordu, izcīnot ceturto vietu. Savukārt janvāra sākumā Altenbergā Lelde jau pirmo reizi uzvarēja PK izcīņās atsevišķā braucienā, kopumā vēlreiz nostājoties tieši blakus pjedestālam.

Pārliecība par savām spējām atkal sašķobījusies pirmajos olimpiskajos treniņbraucienos. “Labākajiem rezultātiem, kurus sasniedza nebūt ne stiprākās braucējas, zaudēju divas sekundes. Sāka jau likties — ko es šeit daru? Šo trasi es neatkodīšu,” atceras latviete. “Bet tad pamazām braucienu pēc brauciena mēģināju to izdarīt. Līdz sanāca stabili četri sacīkšu braucieni.”

Traumētais ceļgals Phjončhanā Leldi nepievīla. Visos četros startos viņa spēja ieskriet labāko desmitniekā, pirmajā — pat sešniekā. Tūlīt pēc atgriešanās Rīgā ķirurgs tam atdeva zaudētās saites.

 

SKELETONS

Dāmas

1. Elizabete Jārnolda (Lielbritānija) 3:27,28

2. Žaklīna Lēlinga (Vācija) +0,45

3. Lora Dīza (Lielbritānija) +0,62

4. Janīna Floka (Austrija) +0,64

5. Tīna Hermane (Vācija) +0,70

6. Anna Fernšteta (Vācija) +0,76

7. Lelde Priedulēna (Latvija) +1,21

Kungi

1. Sunbins Juns (Dienvidkoreja) 30:20,55

2. Ņikita Tregubovs (OAR) +1,63

3. Doms Pārsonss (Lielbritānija) +1,65

4. Martins Dukurs (Latvija) +1,76

5. Tomass Dukurs (Latvija) +2,19

6. Džisu Kims (Dienvidkoreja) +2,43