Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā
Kērlings Žurnāls: Nr. 225 Runā prezidents

Latvijas kērlings Eiropas elitē

2011. gada Eiropas čempionātā Maskavā pirmo reizi abas Latvijas izlases startēs elites grupā, arvien vairāk apliecinot, ka domas par 2014. gada Soču olimpiskajām spēlēm vairs nav tikai skaists un tāls sapnis, bet gan īstenojams mērķis. Latvijas Kērlinga asociācijas jaunais prezidents Jānis Rudzītis ir pārliecināts, ka lielākā uzmanība tuvākajos gados jāpievērš kopējā sportiskā līmeņa celšanai un jauniešu kērlinga attīstībai. Latvijas ambīcijas pasaules kērlingā arvien pieaug. To apliecina pieteikums rīkot 2013. gada pasaules sieviešu čempionātu Rīgā.

Decembra pirmajā pusē Šveicē notikušajā Eiropas čempionātā Latvijas kērlinga meistari sasniedza vēl nebijušus augstumus — sieviešu kvartets debijas reizē saglabāja vietu A divīzijā, 10 komandu konkurencē iegūstot astoto vietu, bet Rīgas roņu spēlētāji, ieņemot otro vietu B divīzijā, izcīnīja ceļazīmi uz eliti. Tas gan nenozīmē, ka pēc gada uz Maskavu dosies tieši Nicoll dāmas un Rīgas roņu kungi, jo tiesības pārstāvēt valsti Eiropas un pasaules čempionātos tiek izcīnītas pašmāju meistarsacīkstēs. 2011. gada 22. janvārī par valsts čempionāta medaļām cīņā dosies septiņas vīriešu un sešas sieviešu vienības.

Apvērsums nenotika
— Kāds bija iemesls Latvijas Kērlinga asociācijas (LKA) prezidenta maiņai?
— Kārlis Smilga pieņēma lēmumu turpmāk nevadīt Latvijas kērlinga sabiedrību, tādēļ bija nepieciešams jauns asociācijas prezidents. Tika izveidota jauna LSA valde, no kuras saņēmu piedāvājumu to vadīt. Pēc nelielām pārdomām piekritu, — sarunā ar žurnālu Sports atklāja šoruden par LKA prezidentu kļuvušais Jānis Rudzītis. — Tas, ka esmu kļuvis par asociācijas prezidentu, neko būtisku nemainīs. Tā ir tikai personāliju maiņa. Līdz šim paveiktais ir nodrošinājis labus rezultātus, sporta veida attīstību mūsu valstī. Latvijas kērlingam ir iespējas progresēt — sekmīgi darbojas Kērlinga halle, kuras atklāšana ir atrisinājusi ļoti daudz problēmu ar treniņiem un spēļu vietām. Latvijas izlašu izcīnītās vietas Eiropas čempionātos nav palikušas nenovērtētas arī starptautiskajā sabiedrībā, pamazām mēģinām ieņemt vietu Eiropas kērlinga elitē.
— Abas Latvijas kērlinga izlases nākamgad startēs Eiropas čempionāta A divīzijā. Kas ir pamatā šādam progresam?
— Pieredze. Jau iepriekšējos gados tika klauvēts pie Eiropas elites divīzijas durvīm, bet izšķirošajos brīžos pietrūka kāda sīkuma. Rīgas roņi neatlaidīgi trenējās un gāja uz mērķi, neatkāpjoties pat pēc salīdzinošām neveiksmēm kādā no iepriekšējiem Eiropas čempionātiem. Arī sieviešu izlasei šī nebija debija starptautiskajā arēnā, un ieguldītais darbs, kā arī Pasaules tūrē uzkrātā pieredze ļāva ieņemt astoto vietu Eiropas 10 stiprāko izlašu konkurencē. Pašlaik vēl nevaram pretendēt uz godalgotām vietām, taču sava līmeņa pretinieces tika apspēlētas un vieta A divīzijā nosargāta.
— Lai arī uz Eiropas čempionātiem dodas valsts čempionvienības, pēdējos gados uzvarētāji nav diez ko mainījušies. Rīgas roņi jau uzvarējuši četrus gadus pēc kārtas. Kā federācija varētu sekmēt turpmāku mūsu līderu izaugsmi?
— Sportā ne visu izšķir nauda — ir daudz citu iespēju, kā sekmēt labāko komandu meistarību. Labākais dzinulis ir spēcīga konkurence pašmāju čempionātā. Līdz ar to asociācijas uzdevums būtu rūpēties par spēcīgu komandu veidošanu, lai potenciālajiem līderiem turnīra laikā būtu ne tikai viens vai divi saspringti mači, bet daudz vairāk līdzvērtīgu cīņu. Lai šo mērķi īstenotu, LKA nepieciešams izvērtēt iespējas uzaicināt trenerus no ārzemēm. Izlases ir piramīdas virsotne, kurai nepieciešama stabila pamatne. Tās arī ir mūsu rūpes.

Medaļu pretendenti un amatieri
— Latvijas čempionāts sāksies nākamā gada 22. janvārī. Tajā startēs septiņas vīriešu un sešas sieviešu komandas. Kāpēc nepalielinās masveidība?
— Latvijas kērlingā pašlaik aktīvās komandas ir sadalījušās divās grupās. Daļa vienību trenējas ar mērķi startēt Latvijas čempionātā un cīnīties par augstām vietām, varbūt pat mest izaicinājuma cimdu Rīgas roņiem. Apmēram tikpat daudz ir to, kas trenējas, slīpē meistarību, bet neko vairāk par spēku samērošanu Amatieru līgā neplāno. Agri vai vēlu no Amatieru līgas izaugs viena vai divas vienības, varbūt pat tikai atsevišķi spēlētāji, kuriem primārā būs cīņa par sportiskajiem sasniegumiem, par medaļām Latvijas čempionātā. Ja kopējais sportiskais līmenis būs tāds, ka Latvijas sestā vai septītā spēcīgākā komanda kā līdzīgs ar līdzīgu varēs spēkoties ar Skotijas čempionāta attiecīgo vietu ieguvējām, tad varēsim būt gandarīti par mūsu valsts čempionātu.
— Komandu skaits Latvijā pieaug. Vai apritē atgriežas spēlētāji, kuriem savulaik apnika aizvadīt treniņus sešos vai septiņos no rīta, vai arī rodas jauni interesenti?
— Puse uz pusi. Ir spēlētāji, kuri kērlingā atgriezušies pēc lielāka pārtraukuma, taču ir vismaz piecas komandas, kuras izveidojuši jaunie kērlinga interesenti. Tam par pamatu ir iespēja nodarboties Kērlinga hallē, iekļaujoties kādā apmācību grupā. Latvijas čempionāta turpmāko attīstību noteikti saistām ar Ventspils kērlinga komandu iekļaušanos šajā turnīrā. Ar kērlingu iepazīstināti arī Talsu interesenti. Tuvākajos gados valsts čempionāti noteikti tiks izspēlēti vienīgi Kērlinga hallē, Rīgā, iespējams, mazinot Ventspils vienību vēlmi startēt šajā turnīrā un nedaudz vairāk kā mēnesi brīvdienās regulāri mērojot ceļu uz Rīgu. Ja ar laiku komandu un līdz ar to maču skaits pieaugs, pastāv iespēja atkal spēles rīkot ārpus Kērlinga halles. Labu ledu var izveidot gandrīz jebkurā hallē, taču atšķirīgs būs ieguldītais laiks un nauda.
— Cik noslogota ir vienīgā specializētā kērlinga halle Latvijā?
— Vienmēr var vēlēties vairāk, jo ir logi ne tik pieprasītos laikos. Var teikt, ka Kērlinga halle tiek noslogota apmēram par 60 līdz 70 procentiem. Darba kolektīvi labprāt aizvada svētku ballītes, spēlējot kērlingu, tādēļ decembrī ir daudz korporatīvo pasākumu.
Regulāri kērlinga treniņi pašreiz vēl notiek tikai Ventspilī, bet, piemēram, Jelgavā notiek tikai turnīri. Aprēķināts, ka Jelgavas kērlinga aktīvistiem ir daudz lētāk īrēt celiņus Kērlinga hallē, nevis ieguldīt naudu Latvijas Krājbankas hokeja laukuma regulārā sagatavošanā. Ventspilī notiek arī vietējais čempionāts ar apmēram 10 komandu līdzdalību, taču pietrūkst vēlmes braukt uz galvaspilsētu, lai ierādītu vietu rīdziniekiem.

Grūtā cīņa par jauniešiem
— Kā sekmējas ar bērnu un jauniešu piesaistīšanu kērlingam?
— Ideja par skolu jauniešu organizētu iesaistīšanu kērlingā nav atmesta, bet pašreiz tam pietrūkst cilvēku resursu. Lai ierindas cilvēks kļūtu par kērlinga spēlētāju, nepietiek vienīgi ar vēlmi to darīt, nepieciešams arī kvalificēts treneris. Pašlaik kērlinga masveidības palielināšanos nodrošina ļaudis no 25 līdz 35 gadiem. Tam ir arī izskaidrojums — savu lomu spēlē finansējums, kas nepieciešams ne tikai inventāram, bet arī ledus īrei.
— Kērlinga sacensību aprite arvien paplašinās. Cik daudz iespēju jauniešu kērlinga izaugsmei izmanto Latvija?
— Jauniešu kērlinga masveidība nav tik liela, lai būtu pilnvērtīga konkurence uz vietām jauniešu izlasēs. Protams, varētu sameklēt četrus spēlētājus, mākslīgi izveidojot komandu, taču starts starptautiskajos forumos nav mūsu pašmērķis. Tieši tādēļ Latvijas kērlings nepretendēs uz dalību 2012. gadā Insbrukā plānoto Jaunatnes ziemas olimpiādi. Ja asociācijā pieteiktos četri jaunieši, kuri ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem apliecinātu gatavību pretendēt uz startu jauniešu olimpiskajās spēlēs, tad LKA noteikti darītu visu, lai rastu naudu šādām aktivitātēm. Latvija vairs nav pārstāvēta arī junioru vecuma turnīros, jo nesenie juniori jau izauguši… 2011. gadā pirmo reizi Latvija vairs nebūs pārstāvēta Eiropas junioru turnīros.
Lielākā problēma nav treneru, drīzāk — aktīvistu trūkumā. Nepieciešami entuziasti, kuri izvirzītu sportiski nozīmīgus mērķus — izaudzināt nākamo Latvijas izlasi. Nenoliedzami, ka jauniešiem ir daudz iespēju nodarboties arī ar dinamiskākiem sporta veidiem nekā kērlings, turklāt vēl ar mazākām izmaksām. Piemēram, kādas tās ir basketbolā. Protams, mēģināsim iesaistīt jauniešus no Mežciema un Pļavnieku skolām, kas atrodas līdzās Kērlinga hallei, taču sekmīgs rezultāts nav garantēts.

2013. gadā Rīgā, 2014. gadā Sočos?
— 2014. gada olimpiskās spēles Sočos ar kērlingu programmā. Tas ir kā tāls sapnis vai kā mērķis Latvijas kērlingistiem?
— Latvijas kērlings Soču olimpiskajās spēlēs ir daudz reālāks, nekā varētu iztēloties, jo ir mainīta kvalifikācijas sistēma. Septiņas no astoņām vietām gan vīriešiem, gan sievietēm iegūs komandas, kuras 2011.—2013. gada pasaules čempionātos būs ieguvušas visvairāk reitinga punktus. Pārējās izlases, kuras kaut reizi būs piedalījušās pasaules čempionātā, saņems tiesības startēt papildu kvalifikācijas turnīrā, izcīnot atlikušo ceļazīmi uz Sočiem. Latvijai būs labas izredzes uzvarēt šādās sacensībās, jo sāncenšos būs mūsu līmeņa izlases. Ja Latvijas kērlingistes Eiropas čempionātā būtu izcīnījušas vietu pasaules čempionātā, tad viņas automātiski kļūtu par pretendentēm uz olimpiskajām spēlēm. Latvijas izlašu starts pasaules čempionātos jau ir reāls un izpildāms uzdevums.
Iespējams, ka mums izdosies arī citādā ceļā nodrošināt Latvijas līdzdalību pasaules čempionātos, jo LKA pieteikusies rīkot 2013. gada pasaules čempionātu sievietēm Rīgā. Ar sacensību norises vietu nevarētu rasties problēmas, jo ierasts, ka šāda līmeņa čempionāti notiek hokeja hallēs. Konceptuāli esam vienojušies, ka Rīga pasaules čempionātu varētu rīkot Volvo hallē, jo uz divām nedēļām kvalitatīvi ledu var sagatavot arī tur. Mūsu dāmas ir Eiropas elites pārstāves, tādēļ no sportiskā viedokļa nevarētu rasties nekādi sarežģījumi, kandidējot ar citām valstīm. Nacionālā Sporta padome atbalstījusi mūsu ieceri, tādēļ pamatoti ceram uz valsts un pašvaldības atbalstu.
Renārs BUIVIDS

Jānis RUDZĪTIS
Latvijas Kērlinga asociācijas prezidents
Dzimis: 1975. gada 26. decembrī Rīgā
Augums, svars: 178 cm, 65 kg
Kērlingā: kopš 2001. gada
Panākumi: 2002. gada Latvijas čempions Ledlaužu sastāvā; 2003. gada Latvijas čempionāta bronzas medaļa Bolder sastāvā; 2002. gada Eiropas čempionātā 19. vieta Latvijas izlases sastāvā
Nodarbošanās: Latvijas vides aizsardzības fonda direktora vietnieks; SIA Kērlinga halle valdes priekšsēdētājs; Rudzīšu kērlinga kluba valdes priekšsēdētājs
Izglītība: augstākā
Ģimene: precējies, dēls Jānis
Hobiji: basketbola spēlēšana, ceļošana

2011.gada Latvijas čempionāts
(Rīgā, Kērlinga hallē spēles notiks no 22.janvāra līdz 27.februārim)
Vīrieši
Rīgas roņi
Ondulat B
Junkers
Hanza Nekustamie īpašumi
Storm
Vectēvi
Force
Sievietes
Nicoll
Ledenes
Vivat
Milk
Zebiekstes
Respect

2010./2011.gada Amatieru līga
(Kopvērtējums pēc 18.decembra spēlēm; komanda, spēles, uzvaras, neizšķirti, zaudējumi, punkti)
Jaunības azarts/2003 8 – 6 – 1 – 1 – 19
Pārtija 6 – 5 – 0 – 1 – 15
Berz! 8 – 5 – 0 – 3 – 15
Schastleviji 4 – 4 – 0 – 0 – 12
Sabotieri 8 – 3 – 1 – 4 – 10
Animals 2 – 2 – 0 – 0 – 6
Nicoll 2 – 2 – 0 – 0 – 6
Akords 6 – 2 – 0 – 4 – 6
Vivat 4 – 1 – 2 – 1 – 5
Pērles 2 – 1 – 0 – 1 – 3
Zebiekstes 2 – 1 – 0 – 1 – 3
Rūķi 4 – 1 – 0 – 3 – 3
VOMAI 8 – 1 – 0 – 7 – 3
Stoneflakes 8 – 0 – 0 – 8 – 0

2010.gada Eiropas čempionāts Šveicē
(Iekavās izcīnītā vieta 2009.gadā Eiropas čempionātā Skotijā)
Vīrieši
A divīzija
1. (3.) Norvēģija
2. (7.) Dānija
3. (2.) Šveice
4. (6.) Vācija
5. (4.) Skotija
6. (1.) Zviedrija
7. (8.) Čehija
8. (5.) Francija
9. (12.) Krievija
10. (11.) Nīderlande
B divīzija
11. (10.) Itālija
12. (15.) Latvija
13. (14.) Īrija
14. (28.) Slovākija
15. (9.) Somija
16. (11.) Beļģija
17. (18.) Velsa
18. (22.) Spānija
19. (19.) Austrija
20. (17.) Igaunija
21. (16.) Anglija
22. (30.) Baltkrievija
23. (13.) Ungārija
24. (23.) Horvātija
25. (25.) Grieķija
26. (24.) Bulgārija
Sievietes
A divīzija
1. (5.) Zviedrija
2. (6.) Skotija
3. (2.) Šveice
4. (4.) Krievija
5. (3.) Dānija
6. (7.) Norvēģija
7. (1.) Vācija
8. (11.) Latvija
9. (8.) Somija
10. (12.) Nīderlande
B divīzija
11. (14.) Čehija
12. (9.) Itālija
13. (13.) Austrija
14. (15.) Ungārija
15. (10.) Anglija
16. (19.) Spānija
17. (18.) Igaunija
18. (17.) Velsa
19. ( – ) Īrija
20. ( – ) Turcija

Latvijas izlases Eiropas čempionātos
(Gads (vieta), vīrieši, sievietes)
2002. (Šveice), 19., 14.
2003. (Itālija), 19., 16.
2004. (Bulgārija), 19., 15.
2005. (Vācija), 21., 14.
2006. (Šveice), 17., 19.
2007. (Vācija), 13., 19.
2008. (Zviedrija), 20., 15.
2009. (Skotija), 15., 11.
2010. (Šveice), 12., 8.