Māra Čakara stils

Latvijas dāmu izlases galvenais treneris Māris Čakars, šķiet, ir
cilvēks, kas varoņdarbus spēj veikt, tikai darbojoties kādam par spīti. Viņu
stimulē ienaidnieks, kurā atstarot savas spējas, kura priekšā sevi apliecināt.
Ja ienaidnieka nav, tas jāizdomā. Tagad šai lomai izvēlēta Latvijas Biatlona
federācija, kura it kā neatbalstot un pat nīdējot sieviešu biatlonu.

Mūsu dāmu izlases galvenais treneris Estersundā nekautrējas lepni
un publiski paziņot: "Manām meitenēm uz mugurām nav rakstīts Latvija,
bet gan Čakars!" Atbilstoši šim uzstādījumam treneris arī rīkojas, piemēram,
pasaules čempionātā atsakot savas meitenes komandas veidošanai jauktajā
stafetē. Tiesa, formāli pagaidām šai disciplīnai nav lielas nozīmes. Tā nav
olimpisko spēļu programmā un netiek vērtēta arī PK ieskaitē. Iespējams,
trenerim bija pilnīga taisnība, šī stafete meitenēm patiešām traucētu
sagatavoties nākamajiem startiem. Izbrīna tikai veids, kādā par atteikumu tika
runāts, nemitīgi liekot noprast, ka federācija dāmu izlasei kaut ko nemaksā. Mūsu sieviešu un vīriešu izlasēm ir tikai daži atsevišķi līderi.
Kungiem otro numuru un rezervistu soliņš ir nesalīdzināmi garāks. Dāmas pēc
Turīnas spēlēm pirmo sezonu atkal spēj nokomplektēt stafetes komandu. Māris
Čakars rudenī pat prātoja par kādas Krievijas sportistes iepirkšanu un
pilsonības gādāšanu (vai tā būtu Latvijas sieviešu biatlona attīstīšana?).
Pagaidām Latvijā sacensībās pa visām jauniešu vecuma grupām kopā nevar salasīt
vairāk par 10 biatlonistēm. Puišu ir apmēram 10 reizes vairāk. Tātad attiecības
1:10.

Kā tās izpaužas finansējumā? Ko kuram dod federācija?
"Jaunatnes programmu finansē IzM caur Sporta pārvadi atbilstoši audzēkņu
skaitam sporta skolās," precizē Biatlona federācijas prezidents Jānis
Bērziņš. "Pieaugušo izlasēm ir šādi finansējuma avoti – LOK, LOV, NBS un
IBU kompensācija par piedalīšanos Pasaules kausa izcīņā. Šie līdzekļi ir
piesaistīti konkrētiem sportistiem, un federācija tās sadalījumu iespaidot
nevar. Šai sezonai sieviešu izlasei (četras sportistes plus viens treneris,
viens smērētājs) piešķirti 56 500 latu, vīriešiem (pieci sportisti plus viens
treneris, divi smērētāji) – 76 700 latu. Lai varētu izdzīvot, vīriešiem
pietrūka 35 000, dāmām – 32 000 Ls. Šo naudu federācijas valde kopīgi ar
treneriem piesaistīja no sponsoriem. Tāds budžets ir katras izlases galvenā
trenera rīcībā, un viņš var plānot, kā to lietderīgāk izlietot, uz kurām sacensībām
vai treniņnometnēm braukt, kuras laist garām."

Māris Čakars neapšaubāmi ir spilgta un talantīga personība. Bet
kāpēc citiem dažkārt tādēļ jājūtas neērti?

Dainis CAUNE,

Sporta speciālkorespondents Estersundā