Mazā, klusā, labākā

Sandra Meldere olimpiādes laikā strādāja Siguldā, bet viņas audzēkņi Ērgļos izcīnīja tieši pusi no visām 18 kalnu slēpošanas medaļām. Viņi pārstāvēja septiņas dažādas Rīgas, Siguldas, Valmieras un Mārupes skolas, bet tajā pašā laikā bija viena kluba — Pantera — biedri. Latvijas Slēpošanas savienības treneru reitingā Sandra Meldere ieņem pirmo vietu.

Sandras vecākā meita Madara pērn kļuva par Latvijas II ziemas olimpiādes čempioni, bet jaunākā — Ieva — uzvarēja Ērgļos un startēs arī Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiādē Liberecā. Pati Sandra gan nenāk no slēpotāju ģimenes. Viņai palaimējās mācīties Siguldas 1. vidusskolā, kad tajā tika nodibināta pirmā un vienīgā specializētā kalnu slēpošanas klase. „Visa mūsu 4. klase tika aizvesta pie Ziedoņa Kordes uz noliktavu, visiem iedotas slēpes un visiem vajadzēja sākt trenēties,” ar smaidu atceras Sandra, piebilstot, ka citādi viņa kalnu slēpošanai droši vien būtu pagājusi garām un ka šāda vairāk gan uz brīvprātības principiem balstīta klase būtu ļoti svētīga arī šajos laikos.
Sacensību informatoram reiz, uz starta aicinot Daci Lielo, Sandru Garo, Ilmu Osi un vārdus berot kā pupas, sanāca teiciens, kas nekavējoties folklorizējās — lielā, garā Ose. Ilma patiesi no šīm trim astoņdesmito gadu sākuma Latvijas kalnu slēpošanas līderēm bija tā lielākā un garākā. Savukārt Sandra pretēji savam uzvārdam — vismazākā, tikai 160 cm, kas viņai gan netraucēja kļūt par daudzkārtēju Latvijas čempioni (galvenokārt slalomā).
Viņas kalnu slēpošanas treneres gaitu sākums sakrita ar šim sporta veidam visnepateicīgāko laiku, kad septiņus gadus Latvijā no debesīm nekrita sniegs, bet paši to taisīt vēl nespējām. Sandra smej, ka pirmie audzēkņi no viņas aizbēguši uz kamaniņu sportu, kur mākslīgais ledus garantējis ziemas sezonu.
Tagad Sandras darba lauciņš ir Siguldas olimpiskā centra trase. Tajā viņa strādājusi gan ar mūsu pašreizējo līderi Kristapu Zvejnieku, gan joprojām trenē viņa jaunākos brāļus Miku un Dāvi. Sandras audzēkņi startēs gan pasaules čempionātā, gan veidos izlases pamatkodolu Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiādē. Bet sasniegumus skaitīt Meldere nesteidzas. „Mums vēl viss priekšā,” viņa norāda. „Mēs nupat tikai līdz Latvijas čempionu līmenim esam izauguši.”
Bet daudziem kalnu slēpošanas pamati vēl tikai tiek ierādīti. Starp Melderes 70 audzēkņiem netrūkst arī tādu, kam šīs sezonas lielākais panākums būs starts Vilciņa kausa izcīņā, kuras kārtās piedalās paši mazākie. Sandra strādā ar visu vecumu grupu pārstāvjiem, sākot no četrgadīgajiem un beidzot ar dažiem pieaugušajiem. Visas septiņas nedēļas dienas viņai aizrit slaloma zābakos. „Tas nav darbs, tā ir dzīve,” Sandra nosmej. „Gandarījums, kad izaug tādi lieli puiši kā Zvejnieks vai Briška, kam vairs nav jāskatās līdzi. Atliek pateikt, un zini, ka viņi paši visu izdarīs. Viegli strādāt ar tiem, kas zina, ko grib.”
Kā trenere tiek galā ar tādiem, kas neklausa? Par šādu jautājumu Sandra brīnās: „Kā tas ir — neklausa? Man tādu nemaz nav! Katram tikai jāzina pareizie vārdi. Vienam jāsaka — tev tagad jādara tas! Otram — lūdzu, vai tu nevarētu izdarīt tā?”
Trenere uzsver, cik svarīgi ir audzēkņos nenokaut vēlmi pilnveidoties, un palepojas, ka no tiem aptuveni 20 Latvijas slēpotājiem, kuri startē FIS sacensībās, puse pārstāv Panteru. Turklāt trenēšanās kalnu slēpošanā jau nav tā skaistā vizināšanās pa pūdersniegu. Trenēšanās prasa sviedrus, gribu un bieži vien arī sāpes. Tā ir apnicīga griezienu tehnikas pilnveidošana, sitoties cauri izdangāta ledus trasēm un vārtu čūskām. Vasarās ir smagi vispārējās fiziskās sagatavotības treniņi, kurus labi raksturo tūkstošiem dažādu lēcienu un skrējienu pa kāpu smiltīm. Panteras slēpotājiem populārs ir skrituļslaloms. Tas palīdzot arī nezaudēt garšu un nepazust citās izklaidēs. Kā no slēpēm nokāpj, tā uz skrituļslidām virsū. Un otrādi. Tajā pašā laikā Sandra prot strādāt tā, ka reizēm bērnus no kalna var dabūt nost, tikai izslēdzot pacēlāju. Reiz Kristapa Zvejnieka māte Jana Sandrai vaicājusi: „Kas jums tur Siguldā notiek? Kristapam klases vakars, bet viņš brauc uz treniņu!”
Lielākajiem audzēkņiem Sandra cenšas sarīkot piecus trases treniņus nedēļā, kas nepavisam nav viegli, jo nodarbības var sākties tikai pēc mācībām skolā, un daudziem vismaz divas stundas jāvelta ceļam, lai nokļūtu līdz kalnam un atpakaļ. Sandra ir vienīgā Panteras trenere. Tiesa, šoziem, traumu dziedējot, ar pašiem mazākajiem viņai palīdz strādāt vecākā meita Madara.
Uz kalna Sandra Meldere ir gandrīz vai nemanāma. Mierīga, klusa, nosvērta un, kā jau minējām, arī maza. Viņa joprojām atceras, kā reiz kāds treneris viņu tā sarājis, ka asaras pie aizsargbrillēm piesalušas. Toreiz nodomājusi, ka viņa gan tā nekad nedarīs. Un nedara arī.
Sandrai Melderei ir savas metodes. Un tās viņas audzēkņiem nes augļus.
Dainis CAUNE

Sandra MELDERE
Sporta kluba Pantera trenere
Dzimusi: 1965. gada 7. aprīlī Siguldā
Izglītība: Siguldas 1. vidusskola, LSPA
Sportā: kopš 11 gadu vecuma, pirmais treneris — Ziedonis Korde
Lielākie sasniegumi: daudzkārtēja Latvijas čempione kalnu slēpošanā, godalgas Vissavienības lauku sporta spēlēs
Darba gaitas: kopš 1985. gada kalnu slēpošanas trenere
Ģimenes stāvoklis: precējusies, ir dēls un divas meitas