Neizbēgami vajadzīga
Tā var teikt par
distanču slēpošanu Latvijā. Igauņi šim sporta veidam var pievienot epitetu spēcīga, bet arī mēs demonstrējam zināmu
ziemeļniecisku sīkstumu, jo arvien atrodas atlēti, kas gatavi cīnīties
olimpiskajās spēlēs.
1924. gadā Šamonī
Robertam Plūmem finišu sasniegt gan neizdevās, toties 1936. gadā latvieši 4 x
10 km stafetē 16 komandu konkurencē izcīnīja jau 13. vietu, un tikai Jurim
Ģērmanim 2002. gadā Soltleiksitijā izdevās tikt augstāk par Paula Kaņepa Garmišpartenkirhenē
izcīnīto 50. vietu 18 km slēpojumā. Juris 15 km klasiskajā stilā finišēja ar
49. rezultātu.
Tagad viņš Vistlerā
olimpiskajai debijai gatavo savu novadnieku Jāni Paipalu. Abus (un ne tikai
viņus vien) Gulbenē savulaik uz slēpēm nolicis izcils slēpošanas patriots
skolotājs Jānis Ančs. Abus tālāk sabiedriskā kārtā turpinājis trenēt tikpat
patriotiskais Andris Gailītis.
Jānis Paipals
Vankūveras spēlēm kvalificējās, izpildot A normatīvu, un tas viņam dod zināmu
distanču izvēles brīvību. Gulbenietis, kam ir arī pērnā pasaules čempionāta
pieredze (67. v. slidsoļa sprintā), spēlēs debitēs 15 km brīvā stila distancē.
Vankūverā 1,5 km sprintā būs jāslēpo klasiskajā solī, cenšoties priekšsacīkstēs
iekļūt 30 labāko skaitā, kas pēc tam cīņu turpina aizraujošajos izslēgšanas
mačos.
Mums mazāk
pazīstams ir duatlons, kurā slēpotāji no kopējā starta vispirms veiks 15 km
distanci klasiskajā stilā, pēc tam pārkāpjot uz slidsoļa slēpēm, lai cīņu
turpinātu tikpat garā trasē. Duatlonā tiek izmantoti īpaši zābaki, kas
piemēroti slēpošanai abos stilos. Mainītas tiek tikai slēpes (arī nūjas), kuras
sportistus gaida speciālās novietnēs. Šis process parasti aizņem ne vairāk par
pārdesmit sekundēm. Katra distance jāveic pa nepilnus 4 km garu apli. Ja
sportists tiek apdzīts par apli, viņu diskvalificē.
Jānis Paipals ir 26
gadus vecs ģimenes cilvēks, kurš naudu slēpošanai un saviem bērniem pelna,
strādājot par benzīntanka operatoru. Savukārt Anete Brice vēl mācās Priekuļu
vidusskolas 12. klasē, un viņas uzvārds vien jau liecina par to, kā viņa
nonākusi slēpošanā, kurā viņu trenē māte Anžela – olimpisko spēļu dalībniece
gan biatlonā, gan distanču slēpošanā. Treniņos meita neiztiek arī bez tēva
Ilmāra uzraudzības, kurš pamatoti uzskata, ka ceļš uz biatlonu sākas ar
slēpošanu. Savas vienaudzes Latvijā Anete jau spēj uzvarēt arī ar šauteni
plecos.
Vistlerā Anete, kas
nav pilnībā atguvusies no pērnsezon pārciestā vīrusa, varēs startēt tikai 10 km
brīvā stila distancē.
Dainis CAUNE
Anete Brice
Dzimusi: 1991. g. 13. novembrī Rīgā
Augums, svars: 164 cm, 60 kg
Treneri: Anžela Brice
Lielākie
sasniegumi: Latvijas čempione
Olimpiskajās
spēlēs: debija
Jānis Paipals
Dzimis: 1983. gada 28. septembrī Gulbenē
Augums, svars: 180 cm, 80 kg
Treneri: pirmais treneris Jānis Ančs, tagad – Andris
Gailītis
Lielākie
sasniegumi: divdesmitkārtējs
Latvijas čempions
Olimpiskajās
spēlēs: debija
LATVIJAS
SLĒPOTĀJU STARTI
2010. GADA
ZIEMAS
OLIMPISKAJĀS
SPĒLĒS VANKŪVERĀ
(pēc Latvijas
laika)
15.02. 20.00 D 10 km, 22.30 K 15
km
17.02. 20.15 K
1,5 km sprints, priekšsacīkstes, 22.30 fināli
20.02. 23.30 K 2×15 km duatlons
