Cīņa par sapņiem

Visi trīs mūsu
olimpieši par treneriem sauc arī savus vecākus, un tādējādi var teikt, ka
Vistlerā uz starta stāsies arī Jana Zvejniece, Jānis Fimbauers un Andrejs Rode.
Visi trīs bijuši kalnu slēpotāji un savulaik tiekušies pēc iespējami augstākiem
mērķiem. Tagad vecāku sapņus īstenos bērni.

Tikai tāpēc kopš
1998. gada šajā skaistajā un dārgajā sporta veidā mēs atkal regulāri cīnāmies
olimpiskajās spēlēs. Tajās gan būtībā mēs esam visīstākie veterāni. Jo kalnu
slēpošana olimpisko spēļu programmā tika iekļauta tikai 1936. gadā, un Latvija
tajā bija pārstāvēta. Toreiz Garmišpartenkirhenē medaļas izcīnīja tikai
kombinācijā (nobrauciens plus slaloms), un diemžēl mūsējie līdz finišam otrajā
disciplīnā netika.

Tikai pirms divpadsmit
gadiem Nagano Latvijas vārdu izdevās ierakstīt arī piecapļu finiša protokolā.
Milzu slalomā Ilze Ābola finišēja 31. vietā, Ivars Ciaguns (sava tēva un PSRS
čempiona audzēknis!) – 34. vietā. Soltleiksitijā Ivars slalomā izcīnīja jau 25.
vietu – augstāko, kādu šajās spēlēs guva tie Latvijas pārstāvji, kas startēja
ar slēpēm, biatlonistus ieskaitot.

Vēlāk latvieši
vairāk sāka pievērsties ātrumdisciplīnām, un Turīnā Renārs Doršs (vēl vienas
kalnu slēpotāju dinastijas pārstāvis) izcīnīja 46. vietu nobraucienā, bet Ivars
Ciaguns – 52. supergigantā.

Arī Roberts Rode
olimpisko A normatīvu izpildīja nobraucienā, iegūstot tiesības Vistlerā startēt
vēl superkombinācijā. Tajā atlēti vispirms veic nobraucienu, pēc tam – vienu
slaloma trasi. Kuram abu rezultātu summa mazāka, tas kļūst par čempionu.
Iespējams, tieši šajā sarežģītajā disciplīnā Robertam ir izredzes izcīnīt
augstāku vietu, jo viņš spējis kļūt par Latvijas čempionu arī slalomā.

Nosacīti tituliem
bagātākais ir izlases jaunākais puisis Mārupes skolnieks Kristaps Zvejnieks,
kurš dažas dienas pirms olimpiskās debijas sagaidīs savu astoņpadsmito
dzimšanas dienu. Aizpērnajā ziemā viņš kļuva par pasaules kadetu vicečempionu
slalomā, pēc tam vasarā treniņā uz ledāja lauza kāju, pērnajā janvārī kļuva par
Latvijas čempionu un pēc tam vēlreiz lauza to pašu kāju.

Tomēr no mūsējiem
viņš spēja būt labākais B normatīva izpildē, kas nozīmē, ka olimpiskajās spēlēs
viņš drīkstēs piedalīties slalomā un milzu slalomā. Psiholoģisko noturību
Kristaps apliecināja, šoziem uzvarot divās FIS sacensībās, kas latviešiem jau
labu laiku nebija bijis pa spēkam. "Ļoti motivēts atlēts," tā jauno
slēpotāju raksturo mūsu izlases galvenais treneris Dinārs Doršs.

Pēc FIS punktiem
pārliecinoša mūsu dāmu komandas līdere ir valmieriete, LU studente Liene
Fimbauere. Arī viņa cīnīsies slalomā un milzu slalomā. Atšķirībā no PK posmiem,
kuros otrajā trasē drīkst startēt tikai 30 labākie, olimpiskajās spēlēs šādas
tiesības ir visiem, kas finišējuši pirmajā. Tātad galvenais – godam nostāvēt uz
kājām!

Dainis CAUNE

LATVIJAS KALNU
SLĒPOTĀJU STARTI

2010. GADA
ZIEMAS

OLIMPISKAJĀS
SPĒLĒS VANKŪVERĀ

(pēc Latvijas
laika)

13.02. 21.45 K Nobrauciens

16.02. K Superkombinācija, 20.00 nobrauciens, 23.30
slaloms

21.02. K Milzu slaloms, 20.00 1. trase, 23.30 2. trase

24.02. D Milzu slaloms, 20.00 1. trase, 23.15 2. trase

26.02. D Slaloms, 20.00 1. trase, 23.00 2. trase

27.02. K Slaloms, 20.00 1. trase, 23.30 2. trase

Liene Fimbauere

Dzimusi: 1989. g. 30. janvārī Valmierā

Augums, svars: 156 cm, 55 kg

Treneri: pirmais treneris Jānis Korde, tagad – Jānis
Fimbauers

Lielākie
sasniegumi: pasaules
čempionātā 2009. g. 42. v. slalomā, 48. v. milzu slalomā, vairākkārtēja
Latvijas čempione

Olimpiskajās
spēlēs: debija

Kristaps
Zvejnieks

Dzimis: 1992. g. 15. februārī Rīgā

Augums, svars: 185 cm, 87 kg

Treneri: pirmā trenere Jana Zvejniece, tagad – arī
Peters Prodingers

Lielākie
sasniegumi: vairākkārtējs
Latvijas čempions

Olimpiskajās
spēlēs: debija

Roberts Rode

Dzimis: 1987. g. 29. maijā

Augums, svars: 182 cm, 83 kg

Treneri: Andrejs Rode

Lielākie
sasniegumi: pasaules
čempionātā 2009. g. 70. v. milzu slalomā, vairākkārtējs Latvijas čempions

Olimpiskajās
spēlēs: debija