Neizkusīs, nezudīs…

Pats galvenais
distanču slēpotājs mums ir Nagano olimpisko spēļu dalībnieks (60. vieta 50 km)
Roberts Raimo, jo Latvijas Slēpošanas savienības valdē rūpējas par šī sporta
veida attīstību. Viņam jāatbild par šīs un nākamās ziemas grēkiem.

– Ar cik
distanču slēpotājiem Latvija tiks pārstāvēta nākamajās olimpiskajās spēlēs
Vankūverā?
– Tiek strādāts,
lai pēc 64 gadu pārtraukuma Latvija atkal varētu piedalīties stafetes
slēpojumā. To nebūs viegli panākt, jo pēc šīs sezonas Starptautiskā Slēpošanas
federācija (FIS) paaugstinās kvalifikācijas prasības startam olimpiskajās
spēlēs. Iecere gan ir mazliet divkosīga – panākt, lai spēlēs piedalītos vairāk
spēcīgāko slēpotāju un lai būtu iespējami plašāka valstu pārstāvniecība. Uz kuru pusi
tiekties Latvijai? Censties rāpties spēcīgajiem līdzi vai laist vaļā rokas un
krist līdz Kenijas līmenim. Tās ir valstis, kurām gandrīz automātiski tiek
piešķirta pa vienai dalības vietai. Pretendējot uz plašāku līdzdalību, turpmāk
arvien lielāka nozīme būs ne tikai tradicionālajiem FIS punktiem, bet arī
atlēta vietai pasaules rangā. Turklāt tādi ir divi – klasiskajām distancēm un
sprintam. Katrā vairāk nekā 4000 slēpotāju, priekšgalā daži simti norvēģu un
krievu vien. Ir projekts, ka slēpotājs, kurš rangā būs pirmajā trīssimtniekā,
garantēs vietu vēl vienam savas valsts sportistam, kuram savukārt jātiek zem
100 FIS punktu robežas. Mums patlaban tikai Aigars Kalnups ir pirmajā
trīssimtniekā sprintā. Galīgā olimpiskās kvalifikācijas sistēma kļūs zināma tikai
jūlijā.

– Šoziem
pasaules čempionāts distanču slēpošanā nenotiek. Kuras mūsējiem būs nozīmīgākās
sacensības?

– Pasaules junioru
(līdz 20 gadu vecumam) un U-23 čempionāts, kas no 3. līdz 10. februārim
risināsies Polijā.

– Uz ko varam
cerēt?

– Diemžēl U-23
grupā Latvijā mums šobrīd ir maza konkurence. Savulaik tieši šajā gadagājumā
bija vairāki perspektīvi slēpotāji, bet pēc vidusskolas beigšanas viņu
prioritātes mainījušās. Talantīgais Turīnas olimpietis Valts Eiduks tagad,
uzturot formu, vizinās pa Uzvaras parku. Viņam šobrīd svarīgākas ir studijas
augstskolā. Ceru, ka kādreiz Valts distanču slēpošanā atgriezīsies ar pilnu
jaudu.

Patlaban
sistemātiski un nopietni izlases galvenā trenera Aivara Sproģa vadībā U-23
čempionātam gatavojas Aigars Kalnups un Sandis Ķemers, kuri šonedēļ beidz
treniņus Austrijā, lai pievienotos FIS treniņnometnei, kas ilgs līdz pašam
čempionātam. Junioru komandu vada Dainis Vuškāns, meitenes kūrē Anžela Brice.
Visi speciālisti ar valsts izlasēm strādā sabiedriskā kārtā, jo par to nesaņem
nekādu papildu atlīdzību. Sproģis saņem algu tikai kā Rīgas slēpošanas komandas
treneris, Vuškāns – Madonas, Brice – Cēsu sporta skolā. Augļi šim darbam
jūtami. Kalnups sprintā jau spēj izpildīt kvalifikācijas prasības, viņš šogad
startējis arī Pasaules kausa izcīņas posmā Kūsamo, iegūstot 74. vietu sprintā.

– Viņš vienīgais
no latviešiem tiesīgs startēt Pasaules kausa izcīņā?

– Vēl attiecīgais
FIS punktu skaits ir arī Intaram Spalviņam, kuram diemžēl sezona paiet,
strādājot par Latvijas biatlonistu izlases slēpju smērētāju. Starp citu, lai
vienās PK sacensībās no vienas valsts startētu vairāk par vienu slēpotāju,
jāizpilda pavisam citas prasības. Valstij jāiegūst attiecīgs vietu skaits
nāciju vērtējumā, un sportistam FIS latiņa pacelta līdz 50 – 60 punktu līmenim.

– Tātad arī PK
izcīņā kvalifikācijas prasības kļuvušas stingrākas?

– Ļoti. Izņemot tos
posmus, kas tiek rīkoti Tour de Ski ietvaros. Drosminiekiem jārēķinās,
ka septiņās dienās ar pilnu klapi būs jāveic 102 kilometri – gan sprinti
pilsētu laukumos, gan slēpojumi augšup pa kilometriem garām un stāvām kalnu
slēpotāju nobrauciena trasēm. Šogad Tour de Ski, piemēram, startēja kāds
dānis, kurš FIS rangā ir vēl aiz Kalnupa.

– Tā, rīkojot
sacensības neordinārā vidē, distanču slēpošanu cenšas padarīt populārāku!

– Un slēpotājus
bagātākus. Tour de Ski ir vērā ņemams balvu fonds. Šo sacensību idejas
autors ir olimpiskais čempions norvēģis Vegards Ulvangs. Viņam ir doma rīkot
Barenca jūras kausa izcīņu, kas aprīlī risinātos Norvēģijas, Somijas un
Krievijas ziemeļos un kas būtu kā fināls pašreizējam Skandināvijas kausa
izcīņas seriālam.

– Tātad mūsu
šīsziemas vienīgā cerība ir Aigars Kalnups?

– Kāpēc vienīgā?
Lielākā gan, jo viņš PK var izcīnīt vietu vēl kādam mūsu slēpotājam. Ja Intars
Spalviņš sāk īpaši gatavoties, vēl ir arī Jānis Paipals Gulbenē. Bet ko mēs
Intaram vai Jānim varam piedāvāt? To, ka Spalviņam ir vēl neapgūts potenciāls,
viņš pierādīja pērn pasaules čempionātā Saporo, no mūsējiem izcīnot augstāko -56.
vietu 15 km distancē.

Visstraujāk progresē
mūsu jaunieši. Pērnpavasar prestižajās Lapin Culta sacensībās Somijā,
kur tiek vērtēti rezultāti četrās distancēs, skandināviem un igauņiem par lielu
pārsteigumu kopvērtējumā uzvarēja madonietis Rinalds Kostjukovs. Arī vecākās
grupas jaunieši šajās sacensībās spēja iekļūt labāko desmitniekā.

Pasaules junioru
čempionātā mūs droši vien pārstāvēs pieci puiši un viena vai divas meitenes.
Latvijas meistarsacīkšu pirmajā kārtā patīkami pārsteidza septiņpadsmitgadīgais
madonietis Arvis Liepiņš, kurš klasiskajā solī pārspēja pat visus vīrus. Vēl uz
vietām izlasē pretendē Nauris Biķernieks un Ronalds Vovers. Šie Madonas sporta
skolas audzēkņi trenējas arī Rīgas slēpošanas komandā Aivara Sproģa vadībā.
Varam cerēt arī uz Kristu Eiduku no Aizkraukles, kurš no mūsējiem bija labākais
pērnajā pasaules junioru čempionātā. Iepriecina, ka par labāko Latvijas
distanču slēpotāju kļuvusi sešpadsmitgadīgā Anete Brice.

Vairāki mūsu jaunie
slēpotāji mācās un trenējas Skandināvijā. Bet nedomāju, ka tas ir pareizākais
variants. Ārzemēs treneri ar mūsējiem nekad nestrādās tik pašaizliedzīgi kā
savējie. Igauņi par to jau pārliecinājās pagājušajā tūkstošgadē. Mums jārada
pašiem savs spēcīgu treneru korpuss un ap to jāpulcina labākie slēpotāji. Vecie
centri sporta skolās Madonā, Cēsīs, Aizkrauklē, Daugavpilī, Gulbenē, Krāslavā
joprojām strādā. Parādās labi slēpotāji arī Balvos, Jēkabpilī, Valmierā. Mūsu
rindas kuplina Alūksnes un Talsu biatlonisti.

– Ja vien lietus
neaizskalos pēdējās cerības, nākamceturtdien pašā Rīgas centrā Uzvaras parkā
varēsim vērot vēl neredzēta ranga sacensības – Skandināvijas kausa izcīņas
kārtu sprintā!

– Distanču
slēpotājiem nav Eiropas čempionātu, pasaules meistarsacīkstes notiek reizi
divos gados, tāpēc šādām reģionālām starptautiskām sacensībām ir ļoti augsts
reitings. Sākotnēji cīņa par Skandināvijas kausu noritēja tikai Baltijas jūras
viņā krastā, tad šo seriālu uz mūsu malu pārvilka igauņi.

– Slēpošanas
zvaigznes būs?

– Ko nozīmē –
zvaigznes? Skandināviem šajā seriālā parasti startē otrās izlases – tie, kuri
pēc dažiem gadiem ved medaļas no pasaules čempionātiem un olimpiskajām spēlēm.
Skandināvijas kausa ieguvējs savai valstij izcīna papildu vietu Pasaules kausa
izcīņā. Sacensības notiek piecās kārtās: trīs disciplīnas Somijā, pa divām
Zviedrijā, Norvēģijā un Igaunijā, viena – Latvijā. Katrā pirmie 30 saņem
ieskaites punktus.

– Mūsējie ir dabūjuši
kādu Skandināvijas kausa izcīņas punktu?

– Pērn Igaunijā
Aigars Kalnups bija ļoti tuvu. Pietrūka trīs vai četru vietu.

– Kādās disciplīnās
starptautiskajās sacensībās mūsējiem ir lielākas izredzes – sprintā vai garākās
distancēs?

– Esam jauni,
īsākas distances izdodas labāk. Bet, piemēram, Spalviņš var veiksmīgi startēt
arī 15 un 30 km slēpojumos.

– Tautā distanču
slēpošana kļūst arvien populārāka…

– Rodas arvien
vairāk gribētāju rīkot masu slēpojumus un palielinās konkurence uz īsās ziemas
nedaudzajām brīvdienām. Daudzi rīcības cilvēki atklājuši, ka distanču slēpošana
ir teicams un aizraujošs fiziskās kondīcijas uzlabošanas paņēmiens. Bet ļaudis
mūsdienās ir aizņemti un ļoti precīzi plāno savu laiku. Tāpēc svarīgi, lai,
piemēram, februārī ceturtdienu vakaros vienmēr būtu pieejams sniegs. Citādi šis
laiks tiks pavadīts peldbaseinā vai sporta zālē, un kāds distanču slēpošanai
nozīmīgs cilvēks būs zudis.

Dainis CAUNE

Foto: Dainis Caune,
Sports

ATSKATS

Tīneidžeri ir
klāt!

Par to var tikai
priecāties. Latvijas meistarsacīkstēs Cēsu Olimpiskajā centrā Priekuļos 8 km
distancē brīvajās stilā un 5 km klasiskajā slēpojumā absolūti ātrākā bija sešpadsmitgadīgā
cēsniece Anete Brice. Savukārt 10 km visātrāk veica septiņpadsmitgadīgais
madonietis Arvis Liepiņš, kurš agrāk ar uzvarām sevi nebija lutinājis. 14
kilometros brīvajā stilā ātrākais bija Gulbenes DUS operators Jānis Paipals.
Arvim šajā disciplīnā otrais labākais rezultāts un, protams, čempiona tituls
jauniešu konkurencē.

"Šogad desa
vēl nav jādala," piekāpšanos 10 km slēpojumā Jānis Paipals attaisnoja ar
sava trenera Andra Gailīša vārdiem. Gulbenietis norādīja, ka gatavojas kādam no
lielajiem FIS maratoniem, bet nākamsezon cer ielauzties PK apritē un pēc tam
kvalificēties olimpiskajām spēlēm. Šogad treniņiem varot veltīt vairāk laika,
jo benzīna tankā darbā esot pieņemts ceturtais operators.

Vēl svarīgāk, lai
jauno čempionu tīneidžeru entuziasmu nenoplicinātu pieaugušo ikdienas rūpju
lietus.

Dainis CAUNE

Latvijas
čempionāts

Klasiskais
stils. Dāmas. 5 km. S21. V.
Vītola (LSPA) 19:43,1. S20. A. Brice 18:47,1, A. Skrebele (abas CPSS)
+2:53,2, I. Kozlovska (Aizkraukle) +6:42,2. 
3 km. S18. A. Bogdanoviča (Daugavpils) 12:17,8. 2 km. S16. K.
Krūmiņa (CPSS) 7:58,2, K. Kupča +36,8, G. Āboliņa (abas Madona) +45,7. 1 km.
S14. Z. Eglīte 3:44,8, Z. Jansone (Abas CPSS) +1,1, K. Liepiņa (Krāslava)
+2,3. S12. K. Auziņa (Madona) 4:35,2, Z. Gulbinska +2,9, A. Sabule (abas CPSS)
+29,5.

Kungi. 10 km. V
35. A. Zunda (Gulbene)
34:39,6, G. Ceplītis (A2) +4,5, A. Puida (SSK Bebra) +1:39,1. V21. J.
Paipals (Gulbene) 29:53,4, V. Eiduks (Aizkraukle) +1:28,8, J. Teteris (A2)
+2:04,7. V20. A. Liepiņš 29:27,6, N. Biķernieks (abi Madona) +1:37,9, K.
Eiduks (Aizkraukle) +3:00,9. 7,5 km. V18. R. Slotiņš (CPSS) 22:56,7, J.
Puida (SSK Bebra) +3:01,1, K. Meirāns (Alūksne) + 3:06,5. 3 km. V16. R.
Kostjukovs (Madona) 8:45,8, D. Lūsa (Jaunpiebalga) +2:39,0, H. Nikolajevs
(Madona) +2:59,7. 2 km. V14. A. Pētersons (CPSS) 7:38,0, R. Kļaviņš
(Madona) +30,6, V. Eglītis (Jaunpiebalga) +31,1. 1 km. V12. A. Ivanovs
(Madona) 3:51,6, R. Zelčs (A2) +9,7, A. Beķeris (Gulbene) +23,8.

Brīvais stils.
Dāmas. 8 km. S21. V. Vītola
28:19,2. S20. A. Brice 27:14,1, D. Bogomoļņikova (Lietuva) +51,9,  A. Skrebele +1:46,5. 4 km S18. J.
Kolga (Lietuva) 12:48,3, A. Bogdanoviča +1:12,9, V.Savļaka (Gulbene) + 2:42,9. 2
km. S16. K. Krūmiņa 6:38,7, K. Kupča +35,6, L. Petrovska (CPSS) +37,0. S14.
Z. Jansone 6:54,1, Z. Eglīte +20,4. K. Liepiņa +27,1. S12. K. Auziņa
8:00,9, A. Sabule +7,9, Z. Gulbinska +8,0.

Kungi. 14 km.
V21. J. Paipals 38:05,4, V.
Eiduks +1:52,5, J. Teteris +3:11,8. V20. A. Liepiņš 39:11,8, K. Eiduks
+1:03,0, K. Mintāls (Alūksne) +1:22,9. 10 km. V18. K. Meirāns 29;31,2,
D. Dravants (CPSS) +1:21,6, A. Zēmelis (Alūksne) +4:02,9. 4 km. V16. R.
Kostjukovs 10:49,2, M. Indriksons +9,9, M. Jakovičs (Visi Madona) +57,9. 2
km. V14. R. Kļaviņš (Madona) 6:20,5, P. Petrovskis  (CPSS) +29,5, I. Bikše (Madona) +29,7. V12.
A. Ivanovs 6:29,8, K. Liepiņš (CPSS) +1:38,8, A. Beķeris +1:46,6.

Eiduki. Olimpietis Valts, viņa brālis Krists, abu
tētis un treneris Ingus, kurš visur piedalās un visu uzrauga

Lietderīgi gēni.
Biatlona olimpiešu Anželas un
Ilmāra Briču meita Anete savos sešpadsmit gados jau kļuvusi par Latvijā
nepārspējamu distanču slēpotāju

Sensācijas
autors. Septiņpadsmitgadīgais
madonietis Arvis Liepiņš klasiskajā stilā bija absolūti ātrākais slēpotājs

Pieckārtējs. Pērn Jānis Paipals izcīnīja savas pirmās
četras Latvijas čempiona medaļas. Svētdien Priekuļos viņš guva piekto zeltu

Foto: Dainis Caune,
Sports

NOTIKUMI

KALNU SLĒPOŠANA

Jauns līderis!

Sezonu veiksmīgi
sācis Mārupes vidusskolas 10. klases skolnieks Kristaps Zvejnieks (attēlā).
Starptautiskās sacensībās Slovākijā slalomā viņš izcīnīja 15. vietu, otrajā
trasē uzvarētājam zaudējot tikai sekundi. Par nopietno konkurenci liecina
fakts, ka šajās sacīkstēs Kristaps ieguva 58,62 FIS punktus. Tik labs rēķins
piecpadsmit gadu vecumā nav bijis nevienam Latvijas kalnu slēpotājam. Tik
augstu FIS reitingā patlaban nav arī neviena cita mūsu sportista.

Foto: Dainis Caune,
Sports