Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Par zvaigžņu ceļu sapņojot

Sacensību atklāšanas
zvans atskanējis Orbit Latvijas bērnu
un jaunatnes hokeja čempionāta dalībniekiem. Šogad cīņās dodas sportisti no 10
līdz 18 gadu vecumam. Startam pieteiktas 75 komandas ar gandrīz 1300
dalībniekiem.

Rīga un Liepāja, Daugavpils un Aizkraukle, Ventspils un Talsi, Brocēni un
Jelgava, Ogre un Smiltene, Valmiera un Tukums -šo pilsētu sportisti uzsākuši
sacīkstes ar cerību, ka pavasarī varētu tikt čempionāta laureātu godā. Dažās
vecuma grupās atšķirīga izcīņas kārtība, arī spēļu skaits atšķirīgs. Pirmo
reizi dalībnieku vidū ir Lietuvas pilsētas Roķišķi spēlētāji.

Katram pēc spējām

„Šogad esam liberalizējuši
noteikumus," stāsta Latvijas Hokeja federācijas sporta menedžeris Mārtiņš
Pagodkins. „Komandas var pieteikt 16
spēlētājus, nevis 17, kā tas bija pērn. Uz spēli var pieteikt 12 hokejistus.
Tas ir minimālais skaits. Reti spēlē ar trijām maiņām. Turklāt dažos
pieteikumos agri vai vēlu atklāsim arī mirušās
dvēselītes
.

Šogad radikāli palielināts spēļu skaits. Piemēram, U-18 grupā sezonā būs 13
spēles. Ņemot vērā vairāku komandu lūgumu, katrā vienībā iespējams pieteikt
piecus 1989. gadā dzimušos jauniešus. Vēl ir noteiktas vairākas grupas, kurās
atļauts pieteikt piecus vecākus spēlētājus, piemēram, Lavīnai, Talsiem, Ventspilij, Jelgavai, Ogrei. Čempionāta
direktorātā šādam solim piekrita – iespēja cīnīties ir ikviena vecuma
hokejistam.

Visvairāk spēļu (32) ir 15 gadu vecajiem. Savukārt 1995. gadā dzimušie
Tukuma komandas dalībnieki, apzinoties savas spējas, cīnās kopā ar gadu
jaunākiem konkurentiem. Četras vienības (U-14) ir otrā līga, kurā laukumā
lielākoties iziet tie, kas nesen iepazinuši šo sporta veidu. Spēļu viņiem ir
mazāk, tomēr, piedaloties sacīkstēs, nezūd azarts un vēlme trenēties."

Čempionātā, salīdzinot ar pērno gadu, klāt nācis gandrīz 300 spēļu.
Sacīkstēs otro gadu piedalās arī sieviešu izlase, konkurējot ar U-15 grupas
hokejistiem. Sezonas laikā tajā tiek izmēģinātas visas valstsvienības
potenciālās kandidātes, viņas gūst pieredzi, kas noder, gatavojoties Latvijā
gaidāmajam pasaules čempionātam 1. divīzijā.

Meitenes arī grib spēlēt

Latvijā hokejs ir populārs arī meiteņu vidū. Tomēr viņu nav tik daudz, lai
varētu izveidot atsevišķas komandas. Nolemts, ka 14 gadu vecas spēlētājas cīnās
kopā ar divu gadu jaunākiem hokejistiem. Hokeju par savu sporta veidu pagaidām
izvēlējušās meitenes Jelgavā, Brocēnos un Rīgā. Kad sacīkstes sāks
desmitgadīgie, iespējams, starp viņiem būs pa kādai bižainai hokejistei.

Blēžus noķers

Statistika šogad krietni vien uzlabota un paplašināta – būs iespējams
redzēt, ko katrs spēlētājs veicis šajā un iepriekšējās sezonās.

„Par pieminētajām mirušajām dvēselītēm," turpina Mārtiņš
Pagodkins, „pērn bija trīs vai pat
pieci spēlētāji, kuri sezonas laikā nopelnīja tikai divas soda minūtes vai
izdarīja pāris rezultatīvas piespēles. Skaidrs, ka viņi vismaz kādā mačā
laukumā izgājuši. Bet, ja pēc 25 spēlēm visos statistikas rādītājos ir vienīgi
nulles, tas liek aizdomāties. Tādi hokejisti vienkārši neeksistē. Ir komandas,
kurām rezervistu soliņš ir par īsu. Ir tikai 15 spēlētāju, un 16. nākas
izdomāt."

Rezervēm bagātie un ne
tik bagātie

Pieminot tradīcijām bagātu klubu, nāk prātā Liepājas metalurgs. Lai arī tam vēl nav nosvinēta desmitgade,
Liepājā pārdomāti organizē jaunās maiņas audzināšanas darbu. Liepājniekiem nav
īpašu problēmu izveidot konkrēta vecuma komandu no 22 vai 25 spēlētājiem. Un
ikviens no viņiem tiek laukumā.

Tomēr esot treneri, kuri pārliecināti, ka pilnīgi pietiek ar maksimumu 18
hokejistiem. Pērn ne vienai vien komandai laimējies, ka daudzi puiši nav
saslimuši ar gripu vai arī guvuši traumas. Bet ja nu tomēr (piesitam trīsreiz
pie koka) gadās savainojumi un ne viens vien?

„Komandā noteikti vajag
vairāk par 20 dalībniekiem, lai nekādas stihijas nevarētu ietekmēt vienības sniegumu.
Taču treneriem ir ļoti atšķirīgs viedoklis šajā jautājumā."

Halles ir, ledus – pamaz

Rīgā ir visvairāk arēnu, paredzams, ka drīzumā klāt nāks vēl kāda, taču
galvaspilsētā trūkst ledus. Kā zināms, Sporta pils pavasarī tika slēgta. Hokejs
populārs ir starp amatieriem, kuriem ir gandrīz 80 komandu. Līdz ar to bērnu un
jauniešu vienībām arvien grūtāk par pieņemamu cenu rast laiku ledus treniņiem.
Katrai hallei savs biznesa plāns.

„Skan skarbi, taču daudzās
arēnās ir rekets. Nereti jādzird: „Ledus stundā maksā 150
latu, gribat – spēlējat, negribat – nespēlējat!" Reizēm izdodas vienoties par
100 latiem. Arēnu saimnieki jau priekšdienām sāk rēķināt, ka, teiksim, gāzes
cenas celsies, tādēļ jāpalielina pašiem savas cenas, lai arī lielākajā daļā
haļļu (no 14) gāze nemaz netiek izmantota. Parēķinājām un secinājām: Orbit Latvijas bērnu un jaunatnes
čempionāta rīkotāji nemaksā vis hallēm, bet gan klubiem par jaunatnes hokeja
attīstību. Ir 21 klubs, kas piedalās ar vienu vai vairāk komandām. Atkarībā no
vecuma grupas, kurā klubu pārstāvošās vienības startē, Hokeja federācija maksā
75 latu par sacīkšu stundu. Saņemot rēķinus, amatpersonas visu pārbauda un tad
pārskaita naudu. Ja klubs atrod lētāku ledu, pārpalikusī summa paliek tā
rīcībā, ja rodas pārtēriņš, ar finansēm pašiem vien jātiek galā. Turklāt pērn
izmaksājām 30 latu par katru licencēto hokejistu."

Atliek piebilst, ka Orbit sezonā
Latvijas bērnu un jaunatnes čempionātam atvēl 15 000 latu. Tas ir par maz,
lai līdz pavasarim veiksmīgi aizvadītu sacensības. Tādēļ arī federācijā tiek
lauzīta galva, kā, saprātīgi sadalot finanses arī Samsung premjerlīgas čempionātam, dažādu izlašu sagatavošanai,
neradīt problēmas jaunākās paaudzes meistarsacīkstēm.

Par vecākiem īpašs stāsts

Pirms čempionāta sākuma tika pārlūkotas visas sacensību vietas un nopietni
domāts par to, kā ierobežot jauno hokejistu vecāku aktivitātes sacensību laikā.
Iepriekšējās sezonās vecāki pat izvicinājuši dūres. Arī ģērbtuvēs sacensību
laikā viņiem nav nekas meklējams.

Nožēlojami, ja jāmeklē risinājumi, lai sacīkšu laikā abu komandu
līdzjutējus izvietotu pretējās tribīnēs. Latvijas U-20 izlases galvenais
treneris Andrejs Maticins: „Ne vienam vien tētim vai
māmiņai, kuri pirmoreiz atveduši bērnus uz hokeja treniņu, acīs kā kases
aparātā sāk griezties cipari, savas atvases jau saskatot Nacionālās Hokeja
līgas zvaigžņu sarakstos." Neviens nešaubās, ka augsti mērķi ir nepieciešami.
Tomēr tādēļ nevajadzētu zaudēt veselo saprātu. Prieks, ka vecāki un draugi
dzīvo līdzi savējiem. Bet prieks būtu vēl lielāks, ja šosezon varētu iztikt bez
pārpratumiem un konfliktiem.

Māra JURŠEVICA