Pirmie sudraba upē!

Dainis Caune,mūsu speciālkorespondents
Vankūverā

Viņi skaļi nerunāja, klusībā
cerēja un darīja. Lai reizi četros gados īstajai trasei būtu gatavas
vispiemērotākās kamanas un pašiem pietiktu prasmes tās vislabākajā veidā
savaldīt. Pirms četriem gadiem Turīnā toreiz gluži jaunie brāļi Andris un Juris
Šici pārsteidza ar septīto vietu, kura palika Mārtiņa Rubeņa olimpiskās bronzas
ēnā. Zīmīgi, ka arī Vistlerā brāļi ieradās ar salīdzinoši pieticīgo septīto
vietu azotē – tāda bija viņu pozīcija pasaules rangā. Bet kopš 2010. gada 17.
februāra vakara Andris Šics un Juris Šics ir olimpiskie vicečempioni. Pirmie
visu laiku Latvijas ziemas sportā!

Šai sensācijai bija daži
zīmīgi priekšvēstneši. Gandrīz vai pirms katras sarunas Mārtiņš Rubenis
brīdināja: "Tikai neprasi par Šicu izredzēm. Pirms sacensībām neko
neteikšu." Un Budas smaids Mārtiņa sejā aizklāja kaut ko tikai viņam vien zināmu,
bet žurnālistam vajadzēja norīt jautājumu, kas dīdījās mēles galā: "Vai
tiešām arī sacensībās viņi spēs būt tikpat ātri kā oficiālajos treniņos, kuros
stabili turējās labāko trijniekā?!" Un visbeidzot… Stundu pirms
sacensību sākuma, pulcējoties uz sava oficiālā komandtiltiņa finiša vietā, vai
katrs kolēģis sita uz pleca mūsu izlases galvenajam trenerim Pēterim Cīmanim:
"Turies! Tava diena ir klāt!" Tie vīri taču nav nekādas rozā
jaunkundzes, kas bārsta tukšus komplimentus.

Sarkanbaltsarkano ātrvilciens

Pēc gruzīnu sportista Nodara
Kumaritašvili bojāejas treniņbraucienā Vistleras olimpiskajā trasē visas starta
vietas tika pārceltas par plauktu zemāk. Vīrieši trasē devās no dāmu starta,
dāmas un divnieki – no junioru. Ļoti būtiska kļuva ieeja pirmajā virāžā, kas nu
sekoja pēc īsākas taisnes. Pirmajā braucienā latvieši to veica nevainojami, un
tālāk kamanas aiznesās gludi kā franču ātrvilciens, kas, cik zināms, ir
ātrākais Eiropā. Par 88 sekundes simtdaļām Vistlerā vēl zibenīgāki, sasniedzot
trases rekordu, bija tikai Turīnas spēļu čempioni austrieši brāļi Lingeri. Itāļi
Kristians Oberštolcs un Patriks Grūbers līderiem zaudēja 0,195 sekundes,
vācieši Andrē Floršucs un Torstens Vustlihs – 0,213 acumirkļus. Piektajā
pozīcijā nostājās vēl viena vācu ekipāža Patriks Leitners un Aleksandrs Rešs
+0,234 sekundes.

Tieši Leitners un Rešs bija
vienīgie, kas otrajā braucienā izjauca vietu kārtību uz pjedestāla. Bet tikai
uz tā zemākā pakāpiena, no kura ar otro lielāko ātrumu tika nobīdīti itāļi.
Andris un Juris Šici, kuri kā jau vicelīderi startēja priekšpēdējie, centās
saglabāt aukstasinību, tomēr daži karsti nervozitātes pilieni tajā bija iekļuvuši.
Otrreiz starta posmu tik izcili veikt neizdevās, lai gan absolūtais vairākums
latviešus varētu tikai apskaust. Uz Leitnera/Reša 41,474 Šici atbildēja ar
41,549, un tas nozīmēja, ka Latvijai jau vismaz sudraba medaļa izcīnīta!
Austrieši Lingeri, arī šajā braucienā paliekot nepārspēti (41,373), šo
pieņēmumu pārvērta faktā, paši kļūstot par divkārtējiem olimpiskajiem
čempioniem. Uz Vistleras pjedestāla trešdienas vakarā triumfēja dažādu toņu
sarkanbaltsarkanie.

Paldies par īkšķiem!

"Varat laist īkšķus
vaļā, pietiek turēt!" tikuši cauri intervētāju pūļiem, brāļi Šici
telefonēja tuviniekiem, atzīstot, ka tik spilgtas emocijas vēl nekad nav
baudījuši. "Kad uz tablo ieraudzīju rezultātu, sapratu – ir medaļa! Un
emocijas izsprāga ārā. Pirms tam par izcīnāmo vietu centos nedomāt,"
stāstīja jaunākais brālis Andris. "Šogad vienā Pasaules kausa posmā arī
pēc pirmā brauciena bijām trijniekā, bet otrajā nesanāca. Tagad jutāmies
mierīgāki. Olimpiskajās spēlēs sajūta daudz ģimeniskāka. Konkurenti cits citu
atbalsta. Perfekti… Vācieši teica – skat, tagad ieeja pirmajā virāža
iznāk gandrīz tāda pati kā pie jums Siguldā. Paši to nemaz nebijām pamanījuši.
Jau treniņbraucienos startējām pilnā sacīkšu ekipējumā, lai pierastu pie visiem
sīkumiem. Ar ideāli sagatavotām kamanām."

Sava vecākā brāļa lielo bet
teica Juris: "Kamēr neesi pirmais, vienmēr var izdarīt kaut ko labāk!
Uz katrām sacensībām dodamies, lai cīnītos par uzvaru. Ne vienmēr tas izdodas.
Smējāmies: ja Pasaules kausā netiksim uz pjedestāla, tad to izdarīsim olimpiskajās
spēlēs. Starp citu, Oberštolcs vienmēr Pasaules kausos ir vienās medaļās, bet
pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs – ceturtais. Vistleras trase ir
parocīga gan mums, gan mūsu kamanām."

Pēc tam abi, pirmajā vietā
liekot trenerus Jāni Liepu un Pēteri Cīmani, veidoja garu mutvārdu sarakstu ar
personām, kam pienākas daļa no viņu medaļas.

Jāņa Liepas noslēpums

"Šīs kamanas tika
būvētas speciāli Vistlerai," brāļu pieticību sezonas iepriekšējos mačos
skaidroja abu treneris Jānis Liepa. "Tāpēc daudzi brīnījās, kāpēc pat
savās mājās, Siguldā, nevarējām labi nobraukt. Eiropas trases tomēr ir
atšķirīgas. Tām jātaisa citas kamanas ar citu regulējumu. Nekas daudz
nemainītos arī tad, ja Vistlerā būtu jābrauc no īstās starta vietas. Ar šīm
ragavām ir problēmas tikai trasēs ar garām taisnēm, bet Vistlera tāda
nav."

Tieši sudraba visu laiku
Latvijas ziemas sporta olimpiskajā kolekcijā līdz šim trūka. Atcerēsimies:
1980. gadā Leikplesidā – zelts Verai Zozuļai, bronza Ingrīdai Amantovai, 1984.
gadā Sarajevā – bronza bobslejistam Zintim Ekmanim, 1988. gadā Kalgari – zelts
Jānim Ķipuram, bronza Jāņa Ķipura četrinieka ekipāžai, 2006. gadā Turīnā –
bronza Mārtiņam Rubenim, 2010. gadā Vankūverā – pirmie sudraba upē iebrida
brāļi Andris un Juris Šici.

Mūsu debitantiem Oskaram
Gudramovičam un Pēterim Kalniņam, kas guva cienījamo divpadsmito vietu, šīs
spēles pagāja Šicu sudraba ēnā. Lai tā ir laba zīme nākotnei.