Šahs uz tatami

Melnīgsnējais un simpātiskais puisis Artūrs Kurbanovs 15 gadu vecumā jau daudz sasniedzis. Šovasar Belgradā kļuva par Eiropas jaunatnes

olimpiādes vicečempionu džudo. Jau otro gadu pārstāv Latvijas izlasi šahā savā vecuma grupā, pērn piedaloties Eiropas čempionātā, šogad novembrī startēs pasaules meistarsacīkstēs, kas notiks Turcijā. Tāda sporta veidu sintēze, turklāt augstākajā rangā, pasaulē, šķiet, vēl nav fiksēta. Interesantākais, ka nodarboties ar šahu un džudo Artūrs sācis pirms gandrīz desmit gadiem, turklāt gandrīz vienlaikus. Vispirms bija šahs, bet pēc neilga laiciņa – arī džudo.

Sportiskā bērnība

Šahā gājienus  viņam iemācīja vectēvs. Tas šķita tik aizraujoši, ka puikam vajadzēja ļaut pilnveidoties, un tēvs viņu aizveda uz Rīgas 80. vidusskolu, kur jaunos šahistus apmācīja Diāna Matisone, kurai gan nav kopēju radurakstu ar Latvijas pirmo olimpisko čempionu šahā Hermani Matisonu.

Lai jaunekli vairāk nodarbinātu, tēvs Habibs Kurbanovs, kurš savulaik nodarbojās ar brīvo cīņu, aizveda dēlu pie džudistu trenera Genadija Mihailova. Trenerim kā ūdenszāle kustīgais puišelis izskatījās cerīgs. Ne gluži džudo, jo šajā sporta veidā sākuma grupā topošie meistari apgūst izveicību, ātrumu, slīpē kustību koordināciju, kūleņo uz tamtami.

Džudo sākas tikai tad, kad pirmās iemaņas apgūtas un kimono apģērbā tērptais zeperis jau apsien jostu un sāk apgūt pirmās šī sporta veida gudrības. Tikai tad Mihailovs secināja, ka no šī zēna var izaugt džudists.

„ Tā nu gluži nebija, ka tēvs mani pie rociņas aizveda  pie šo sporta veidu treneriem. Viņš saprata, ka šahs man nepieciešams prāta attīstībai, džudo – kustībai, enerģijai un spēkam," atzīst topošais meistars abos tik dažādajos sporta veidos. „ Laikam jau tas ir retums, ka tik agrā vecumā izvēle  ļoti patīk. Pie visa tā, ko pagaidām esmu sasniedzis, vainīga arī mana māmiņa Ilze, kura savulaik nodarbojās ar kalnu slēpošanu. Sports man jau bjija nolemts kopš agras bērnības."

Brīvais laiks uz papīra

Artūrs spēris pirmos soļus lielajā sportā, sastapies ar pirmajām grūtībām, bet ar lieliem soļiem lec tām pāri. Neviens viņa vienaudzis neapskaustu Artūra izvēlēto dzīvesceļu. Pēc mācībām un treniņiem puisis mājās atgriežas tikai pusdeviņos vakarā, pavakariņo un ķeras pie skolas mācībām. Viņa ceļvede pa visiem ikdienas sportiskajiem maršrutiem ir māmiņa Ilze Kurbanova. Viņai un 84. vidusskolas pedagogiem palīdzot, dēls teicami apguvis latviešu valodu. Rakstībā gan vēl pietrūkstot komatu likšanas pielietojuma, veidojot paplašinātus teikumus, rakstot sacerējumus. Tāpēc tieši latviešu valodā, astoto klasi beidzot, viņam liecībā bijusi viszemākā atzīme – seši, visos pārējos mācību priekšmetos maksimums vai tuvu tam. Tagad vēl var pavaļoties, bet jau 1. septembrī atkal vajadzēs sēsties skolas solā, nu jau kā devītās klases audzēknim. Labi vēl, ka pēc panākuma Eiropas jaunatnes olimpiādē Belgradā treneris Oļegs Baskins iedeva nelielu atvaļinājumu vasaras priekiem.

Kā sadzīvo prāts un viltība

Artūrs uzskata, ka apvienot treniņus divos sporta veidos var, taču tas viss jādara ļoti nopietni. Džudo izlasē ir vairāki puiši, kas arī spēlē šahu, taču pašdarbības līmenī, toties šahistu saimē viņš esot vienīgais, kas nodarbojas ar džudo. Skolā, kurā Artūrs patlaban mācās, ar šahu uz tu esot pieci seši jaunieši.

Sportista dienas režīms visspraigākais ir skolas laikā. Pēc mācībām jāsteidz uz treniņu šaha skolā, tad pēc neliela elpas atvilciena uz treniņu Klijānu ielas džudo zālē. „Protams, šāds režīms nogurdina, taču, sadalot spēkus un emocijas visai dienai, vakaros atšķiru mācību grāmatu un sagatavoju mājas uzdevumus," stāsta Artūrs. "Džudo treniņi man ir reizi dienā, bet šahā tajos piedalos divreiz nedēļā. Vajadzētu, protams, biežāk, bet tad ciestu džudo. Ja būtu vairāk laika, vairāk pastudētu šaha teoriju, atklātnes. Papētītu, kā spēlē pasaules labākie šahisti. To reizēm arī daru, datorā pētot viņu labākās partijas. Tomēr šahā man pagaidām ir vairāk robu nekā džudo. Mana iecienītākā atklātne, spēlējot ar baltajām figūrām, ir vecindiešu aizsardzība, ar melnajām – skandināvu. Ja varētu atrast vairāk laika teorijas studēšanai, Latvijas izlasei, iespējams, jau šogad pasaules čempionātā būtu vairāk noderīgs nekā pērn Eiropas meistarsacīkstēs.

Viens otru papildina

Kā šie abi sporta veidi izpaužas uz tatami? Vai šaha zināšanas iespaido tavas gaitas uz tamtami? Vai šahā plānotie vismaz divi gājieni uz priekšu var ietekmēt džudo cīņas iznākumu?       

„ Šahā man labi izdodas blics, tāpēc arī garajās partijās neesmu ilgdomātājs. Reti kad esmu iekļuvis ceitnotā,"spriež džudists un šahists vienā personā. „Džudo ir ātrs sporta veids, kur cīņas iznākums var izšķirties cīņas pirmajā minūtē. Uz paklāja neesmu tempa kurinātājs. Vispirms pavēroju un tad novērtēju pretinieku. Tad kā blicā izkalkulēju tempu un mēģinu pielietot paņēmienu, ko esam iecerējuši kopā ar treneri Oļegu Baskinu. Šī taktika pilnīgi attaisnojās Eiropas jaunatnes olimpiādē Belgradā, kur guvu četras uzvaras ar ippon, bet finālā piekāpos Gruzijas džudistam. Džudo sacensību laikā par šahu nedomāju, vien izmantoju blicā iegūtās priekšrocības.

Pasaules iepazīšana nupat  sākusies

Džudo tā notikusi vēlāk nekā šahā. Pirmoreiz uz starptautiskā tatami Artūrs izgāja  turnīrā Igaunijā, izcīnot otro vietu svara kategorijā līdz 32 kg. Uz pirmo treniņu pie Genadija Mihailova viņš ieradās kā mazais Sprīdītis, svarot knapi 26 kilogramu. Nu jau puisis, kura talantu atzīst arī Latvijas vīriešu izlases treneris Oļegs Baskins, 15 gadu vecumā uzaudzējis 66 kg smagu būdu, saglabājot un attīstot pirmatnējās fiziskās spējas. Šķiet, ka jau pēc pāris gadiem muskuļotais jauneklis būs nopietns konkurents svarā līdz 73 kilogramiem Vsevolodam Zeļonijam un Denisam Kozlovam.

Artūrs Kurbanovs nākamgad vēl varēs startēt jauniešu konkurencē, pēc tam – junioros. Latvijas džudo parādījies vēl viens zelta tīrradnis.

Šahā Artūram pagaidām ir tikai I sporta klase, taču pēc pasaules čempionāta Turcijā, startējot jau U-16 grupā, tiks iegūta arī pirmā meistarkandidāta balle. Latvijas džudo reitinga jauniešiem pagaidām nav, taču, vērtējot jaunākos sasniegumus, Kurbanovs ir stabils līderis, ar kuru speciāli nodarbojas Oļegs Baskins, palīdzot pirmajam trenerim Genadijam Mihailovam.   

Par  nākotni domājot

Artūrs, vaicāts, ko gribētu sasniegt nākotnē, atbild: "Vispirms jāiegūst vidusskolas diploms. Par tālākizglītošanos vēl neesmu domājis. Džudo gribētos kļūt par olimpieti. Taču apzinos, ka Londonas spēlēm vēl būšu par jaunu. Nākamās gan varētu būt manējās. Toties neticami būtu, ja izdotos pārstāvēt Latviju pasaules pieaugušo šaha olimpiādē.

Gatis ĶĪSIS