Sākam Manheimā, bet sapņojam par Ķelni

Pēc nedēļas Vācijā startēs pasaules čempionāts
hokejā. Pērn Šveicē Latvijas izlase atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu,
finišējot septītajā vietā, tāpēc arī šogad mūsu fani no hokejistiem sagaida
vismaz vietu ceturtdaļfinālā. Latvijas komanda grupu turnīra spēles aizvadīs
Manheimā, bet čempionāta izšķirošie mači par medaļām risināsies Ķelnē.

Pasaules
čempionāts aizritēs pēc ierastās shēmas – vispirms 16 komandas sadalītas četrās
grupās pa četrām. Pirmajā posmā Latvijas izlasei B grupā pretī stāsies Kanādas,
Šveices un Itālijas hokejisti. Labākās trīs komandas turpinās cīņu par
iekļūšanu ceturtdaļfinālā ar C grupas spēcīgākajām trim vienībām (Zviedrija,
Čehija, Norvēģija, Francija), bet visu grupu vājākās vienības aizvadīs riņķa
turnīru par palikšanu elites grupā.

Bez treneriem

Lai gan atmiņas
par pagājušā gada čempionātu Šveicē veicina optimistisku noskaņojumu, šogad
Latvijas izlase saskārusies ar vēl nepieredzētām problēmām. Latvijas izlase
sāka gatavošanos čempionātam jau 12. aprīlī, taču pirmās divas nedēļas
hokejistiem bija jāiztiek bez komandas galvenā trenera Oļega Znaroka un viņa
palīga Harija Vītoliņa, jo viņu trenētais Krievijas klubs Balašihas MVD aizspēlējās līdz Kontinentālās līgas
finālsērijai, kas ieilga līdz septiņiem mačiem. Znaroks ar Vītoliņu gan
novadīja izlases pirmo oficiālo treniņu, kā arī vienu no divām pārbaudes spēlēm
ar Franciju, bet pārējā laikā komandas gatavošanās tika nodota izlases
ģenerālmenedžera Māra Baldonieka un vārtsargu trenera Mihaila Vasiļonoka rokās.
Znaroks ar Vītoliņu pilnvērtīgi ar izlasi varēja sākt strādāt tikai no šīs
trešdienas.

Aizsardzības robi

Diemžēl
Znarokam Manheimā būs jārēķinās arī ar visai nopietnām sastāva problēmām, jo
dažādu iemeslu dēļ ierindā nebūs vismaz pusducis potenciālo izlases spēlētāju.
Jau mēnesi pirms čempionāta par nebraukšanu uz Vāciju paziņoja divi
pieredzējušie aizsargi – Nacionālās Hokeja līgas kluba Dalasas Stars pārstāvis, izlases kapteinis Kārlis
Skrastiņš un Rīgas dinamietis Rodrigo
Laviņš. Viņi savu atteikumu pamatoja ar traumām un fizisko noslodzi. Šonedēļ
kļuva zināms, ka ceļgala saišu savainojuma dēļ Vācijā izlasei nevarēs palīdzēt
arī Dinamo aizsargs Krišjānis
Rēdlihs, bet vēl viens Dinamo
aizsargs, Oļegs Sorokins, kurš arī bija iekļauts izlases kandidātu sarakstā,
paziņojis, ka vairs nespēlēs izlasē. Tas gan nav pārsteigums, jo Znaroks
nepaņēma Sorokinu uz Vankūveras olimpiskajām spēlēm. Tāpat Znaroks nevar
rēķināties ar vēl divu aizsargu Oskara Bārtuļa un Artūra Kuldas palīdzību,
kuriem Ziemeļamerikā turpinās klubu sezona – Bārtuļa pārstāvētais NHL klubs
Filadelfijas Flyers iekļuvis Stenlija
kausa otrajā kārtā (Bārtulis gan izgāja laukumā tikai pirmajās divās no piecām
spēlēm), bet Kulda Amerikas Hokeja līgas kluba Čikāgas Wolves rindās spēlē Kaldera kausa izcīņas otrajā kārtā. Tādā veidā
Latvijas izlases treneru tandēmam vajadzēs palauzīt galvu par mūsu aizsardzības
līniju, jo ierindā palikuši tikai četri Vankūveras olimpiskā sastāva aizsargi –
Arvīds Reķis, Georgijs Pujacs, Guntis Galviņš un Kristaps Sotnieks.

Latviešu mūris

Labi, ka mēs
vismaz varam būt droši par aizsardzības pēdējo bastionu, jo ierindā būs
Latvijas izlases galvenais trumpis – vārtsargs Edgars Masaļskis. Latviešu
faniem jālūdz Dievs, lai ar Edžu viss būtu kārtībā, jo Masaļskim nav
līdzvērtīga aizstājēja. Šoreiz izlases kandidātu sarakstā netika iekļauti divi
vārtsargi, kuri Vankūverā pildīja Masaļska dublieru pienākumus – veterāns
Sergejs Naumovs un Dinamo trešais
vārtsargs Ervīns Muštukovs. Pārbaudes mačā ar Franciju labs pieteikums uz
otrā vārtsarga vietu izdevās Mārtiņam Raitumam, kurš nosargāja savus vārtus neieņemtus
(2:0). Šo sezonu Raitums aizvadīja visai eksotiskajā Lielbritānijas čempionātā.
Atšķirībā no vēl diviem pretendentiem – Naura Enkuzēna un Edgara Lūsiņa –
Raitums jau trijos čempionātos (2005.-2007. g.) pildījis rezerves vārtsarga
pienākumus, laukumā tiekot gan tikai 2006. gadā Rīgā, kad viņš pakļuva zem kanādiešu tanka, ielaižot
astoņus vārtus.

Uzbrukuma spēks

Šķiet, ka vismazāk
raižu Znarokam sagādā uzbrukums, kur ierindā ir visi labākie mūsu meistari.
Šaubas rada tikai dinamieša Ģirta Ankipāna
gatavība, kurš vairāk nekā mēnesi bija spiests palikt ārpus laukuma rokas
pirksta lūzuma dēļ, izlaižot arī pārbaudes spēles ar Franciju, tāpēc nav
skaidrs, vai viņš līdz čempionāta startam paspēs atgūt labāko sportisko formu. Salīdzinājumā
ar aizvadīto čempionātu Šveicē, izlases rindās vairs nebūs Aigara Ciprusa, kurš
beidzis profesionāla spēlētāja karjeru. Toties ir gatavs spēlēt 2007. gada
pasaules čempionāta Latvijas izlases rezultatīvākais spēlētājs Kaspars
Daugaviņš, kurš nespēlēja pirms gada Šveicē. Znaroks gan joprojām neaicina uz
izlasi vienu no mūsu nedaudzajiem pārstāvjiem NHL – Losandželosas Kings policistu Raiti Ivanānu. Iespējams, ka Manheimā laukumā redzēsim
arī kādu debitantu – pēc otrās pārbaudes spēle ar Franciju trenera vietas
izpildītājs Māris Baldonieks slavēja uzbrucējus Sergeju Pečuru, Robertu Bukartu
un Kasparu Saulieti.

Vācijas atmiņas

Ar Vāciju
Latvijas hokejistiem saistās ne pašas labākās atmiņas, jo iepriekšējo un arī
vienīgo reizi, kad mūsu izlase spēlēja pasaules čempionātā Vācijā – 2001. gadā
Ķelnē -, Latvijas izlase bija spiesta cīnīties par palikšanu elites grupā,
paliekot 13. vietā, kas ir mūsu sliktākais rezultāts elites grupā. Tiesa, no
toreizējā Ķelnes sastāva šajā izlases modelī nav palicis neviens spēlētājs, vienīgi
Harijs Vītoliņš pārkvalificējies no uzbrucēja par treneri. Toreiz neveiksme
Vācijā maksāja darbu Latvijas izlases galvenajam trenerim Haraldam Vasiļjevam.
Zīmīgi, ka viens no Vasiļjeva klupšanas akmeņiem bija strīds ar… pašreizējo
izlases vadītāju Oļegu Znaroku – sākot darbu izlasē, Vasiļjevs ātri vien
atvadījās no tās ilggadējā kapteiņa Znaroka.

Kristiāns
GIRVIČS

Latvijas izlases kandidāti

Vārtsargi

Edgars
Masaļskis (Rīgas Dinamo), Mārtiņš
Raitums (Hull Stingrays,
Lielbritānija), Nauris Enkuzens (Dinamo/Juniors),
Edgars Lūsiņš (Fischtown Pinguins,
Vācija)

Aizsargi

Guntis Galviņš,
Jēkabs Rēdlihs, Kristaps Sotnieks, Oskars Cibuļskis (visi Rīgas Dinamo), Jānis Andersons (Ocelari, Čehija), Aleksandrs Jerofejevs
(Novokuzņeckas Metallurg, Krievija),
Georgijs Pujacs (Sibirj, Krievija),
Arvīds Reķis (Grizzly Adams, Vācija),
Oskars Bārtulis (Philadelphia Flyers,
ASV), Artūrs Kulda (Chicago Wolves,
ASV), Māris Jass, Maksims Širokovs (abi
Nitra, Slovākija)

Uzbrucēji

Lauris Dārziņš,
Miķelis Rēdlihs, Aleksandrs Ņiživijs, Mārtiņš Karsums, Jānis Sprukts, Ģirts
Ankipāns, Armands Bērziņš, Roberts Bukarts, Mārtiņš Cipulis, Andris Džeriņš,
Gints Meija, Ronalds Cinks (visi Rīgas Dinamo),
Viktors Bļinovs (Žlobinas Metallurg,
Baltkrievija), Kaspars Daugaviņš (Binghampton
Senators, ASV), Sergejs Pečura (Kriļja
Sovetov, Krievija), Aleksejs Širokovs (Amur,
Krievija), Herberts Vasiļjevs (Krefeld
Pinguine, Vācija), Juris Štāls (Quad
City Mallards, ASV), Roberts Jekimovs (Jokipojat,
Somija), Kaspars Saulietis (Benzina
Litvinov, Čehija), Elviss Želubovskis (Ozolnieki/Monarch).

Latvijas izlase elites grupas pasaules čempionātos

1997. g.          Somija           7.
vieta

1998. g.          Šveice            9.
vieta

1999. g.          Norvēģija       11. vieta

2000. g.          Krievija           8. vieta

2001. g.          Vācija 13.
vieta

2002. g.          Zviedrija         11. vieta

2003. g.          Somija           9.
vieta

2004. g.          Čehija            7.
vieta

2005. g.          Austrija          9. vieta

2006. g.          Latvija            10. vieta

2007. g.          Krievija           13. vieta

2008. g.          Kanāda          11.
vieta

2009. g.          Šveice            7.
vieta