Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Vilciens taurē…

Mana sajūta par skeletonu ir kā 2008. gadā pirms Pekinas spēlēm, domājot par BMX. Pavasarī, nosvinējis savu 21. dzimšanas dienu, Māris Štrombergs pirmo reizi kļuva par Eiropas čempionu. Mēnesi vēlāk izdarīja to, ko BMX nebija spējis neviens latvietis — uzvarēja pasaules meistarsacīkstēs. Un tad nāca olimpiskās spēles. Vai tiešām viņš spēs gūt pēc kārtas arī trešo, pašu lielāko, uzvaru? Māris spēja. Martins Dukurs skeletonā izcīnījis visu iespējamo. Viņa rokās ir pieci Pasaules kausi. Šajā hierarhijā Martinam cieši blakus stāv brālis Tomass. Dubults taču neplīst?! Nedrīkst plīst…

Vareni spēki — šo mūsu olimpiskās komandas devīzi Dukuru dinastija raksturo visizteiksmīgāk. Martins olimpiskajās spēlēs debitēja 2006. gadā Turīnā, izcīnot septīto vietu. Vankūverā dramatiskā cīņā viņš kļuva par olimpisko vicečempionu, zeltu izlaižot no rokām pēdējā ceturtajā braucienā.

Vecākais brālis Tomass bija mūsu pirmais skeletonists piecapļu spēlēs, 2002. gadā Soltleiksitijā finišējot ar 21. rezultātu. Turīnā, pildot trenera funkcijas, viņš asistēja Martinam. Vankūverā Tomass palika pirmais… aiz pjedestāla — ceturtajā vietā. Ar šo tik neērto pozīciju Tomasam nereti nācās samierināties arī nākamajās sezonās. Bet tagad tā ir pagātne. Tomass nav vairs nekāds misters Ceturtais. Viņš ir Otrais, kas gatavs kļūt par Pirmo.

Divus gadus pēc kārtas Tomass izcīnījis otro vietu Pasaules kausa kopvērtējumā, iegūstot mazos kristāla globusus. Viņš ir Eiropas vicečempions, kurš ar jaunajām kamanām, kuras beidzot izdevies uzbūvēt garajam augumam piemērotas, labojis trašu rekordus un šoziem sešas reizes kāpis uz PK goda pjedestāliem.

Olimpisko gadu brāļi sāka ar dubultuzvaru PK Vinterbergas posmā, tūlīt šo panākumu vēl divas reizes atkārtojot Sanktmoricā un arī PK noslēgumā Kēnigzē. Martins šosezon no astoņām kārtām nepārspējams bijis sešās — pirmajā un piecās pēdējās.

Īpašu intrigu pēdējos divos gados savērpusi Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (FIBT), izsludinot 100 000 eiro prēmiju tam sportistam vai bobsleja kamanu ekipāžai, kas būs labākā pēdējos trijos Pasaules kausa izcīņas posmos pēc kārtas. Pērn šo balvu izcīnīja Martins. Šogad FIBT balvu atstāja tādu pašu, bet mērķi pacēla divreiz augstāk, pasludinot, ka tās iegūšanai tagad jāuzvar ne tikai trijās sacensībās, bet arī visos to braucienos. Tas nozīmēja, ka sešas reizes pēc kārtas jābūt ātrākajam pasaulē.

Sanktmoricā naudas balvai pieteicās ne tikai Martins Dukurs, bet arī Oskara Melbārža bobsleja četrinieka ekipāža, kura bija labākā arī nākamajā kārtā Īglsā, diemžēl tās pirmajā braucienā vienu sekundes simtdaļu zaudējot amerikāņa Stīva Holkomba kvartetam un izstājoties no naudas spēles. Toties tajā palika Martins, kurš guva 30. uzvaru PK posmos.

Atlika pēdējā kārta, kas vienlaikus bija arī Eiropas čempionāts, Vācijas Kēnigzē. Martins sāka pārliecinoši — 50,66, izcīnot 0,42 sekunžu pārsvaru pār tuvāko sekotāju amerikāni Metjū Antuānu. Tomass pirmo braucienu beidza trešais +0,46, ceturtais finišēja mājnieks Franks Rommels +0,49. Otrajā braucienā, kurā ledus bija kļuvis jūtami ātrāks, sportisti startē sasniegtajiem rezultātiem apgrieztā secībā.

Pirmais emocijas uzspridzināja Rommels — 50,58. Trases rekords! Tomass tūlīt atbildēja, to labojot — 50,53! Antuāns spriedzi neizturēja — 50,81 un palaida garām Dukuru vecāko. Lai iegūtu 100 000 eiro, Martinam trases rekords bija jālabo trešo reizi. Un viņš to izdarīja vairāk nekā pārliecinoši — 50,17! Pēc finiša Martina uzvaras kliedziens bija tik skaļš un tik garš kā nekad agrāk.

Nākamie brāļu braucieni jau būs Soču trasē. Atgriezušies Siguldā, Dukuri jau nākamajā dienā ķērās pie skeletona profilakses darbiem, vēl kāda slieču pāra izveides un ar lietišķu iedvesmu diendienā strādāja Mihaila Arhipova vadītajos fiziskās sagatavotības treniņos. Pēc viena no pēdējiem brāļi atbildēja uz Sporta jautājumiem.

— Ir jēga pēdējā brīdī taisīt vēl vienas slieces?

Tomass:Vienmēr ir jēga. Sočos mums vēl būs kādi 10 treniņbraucieni. Varēsim pārbaudīt.

— Ir kāda jauna ideja?

Martins:Nekas kardināls, bet ir.

— Pirms spēlēm šosezon šis ir ilgākais pārtraukums, kad jūs nebraucat trasē…

Martins:No braukšanas jau esam drusku pieguruši, jāatpūtina galva. Un tad ar jaunām emocijām…

Tomass:Soču un Siguldas trases ir ļoti atšķirīgas. Arī laikapstākļi dažādi, tur par grādiem 20 siltāks. Jaunās slidas Siguldā nemaz nav vērts mēģināt.

— Atgriežamies pēdējā Pasaules kausa izcīņas posmā Kēnigzē. Martin, pirms tava starta trases rekordus laboja Rommels, brālis… Kā tu tādos brīžos koncentrējies?

Martins:Sapratu, ka nepietiks ar vienkārši stabilu braucienu, ka nedrīkstu pieļaut kļūdas. Tāpēc centos katrā niansē būt mazliet labāks, startā kādu mirkli nomest nost, tas izdevās, pirmo taisni, kas Kēnigzē ātrumam ļoti svarīga, precīzi izbraukt. Apļa izeja iznāca fifty-fifty, tur Dievs stāvēja klāt. Beigās viss salikās.

— Bet augšā, uz starta, kā tu domas kārtoji?

Martins:Domas grozījās visādas. Sākot ar — bļāviens! — ko viņi tik labi brauc! Beidzot ar to, ka man ir pa spēkam nobraukt vēl labāk.

— Pēdējā brīdī tu centies visu izmest no galvas vai arī domā, ka tūlīt dzīšos viņiem pakaļ?

Martins:Nē, koncentrējos SAVAM braucienam, domāju par kļūdām, kuras jāizlabo, nevis par pakaļdzīšanos.

— Mūsu televīzijas komentētāji apgalvo, ka konkurentiem ar savu sniegumu tevi vajagot nokaitināt. Tad tu spējot kļūt vēl izcilāks.

Martins:Nē. Vieglāk ir braukt, kad nav jābēg, kad jūties stabili. Par uzvaru kopvērtējumā biju drošs, bet man par katru cenu vajadzēja būt labākajam arī šajā braucienā. Jā, tas dod kaut kādu niknumu, bet vai tas ir vajadzīgs? Man šķiet, ka ne.

— Visniknākais tu izskaties finišā, ko tu īsti kliedz, finišējot pēc uzvaras? Kas tie ir par vārdiem?

Martins:Nekas rupjš. Vienkārši vilciens taurē, lokomotīve tvaiku nolaiž.

— Tomass, finišējot ar trases rekordu, izskatījās, ka tu brālim būsi naudu atņēmis…

Tomass:Man bija jācīnās par augstāku vietu Eiropas čempionātā, un ar šo rezultātu pacēlos uz otro pozīciju. Ne jau nauda ir noteicošā. Rommels iepriekš izcili nobrauca, un man viņam bija jāatbild.

Martins:Tomasu arī pirmo reizi finišā tik niknu redzēju. Ievēroju, ka Rommels jau jutās, kā visu izdarījis. Bet Tomass nobrauca ļoti tīri. Un viņa emocijās bija gan niknums, gan gandarījums.

— Pirms sacensībām jūs izstrādājat savstarpēju rīcības plānu?

Martins:Tikai kopēju komandas darbības konceptu. Savstarpējo cīņu neapspriežam. Es nesaku, — ja esmu tikai mazliet priekšā, otrajā braucienā, lūdzu, atlaid. Nē, nē! Tad jau zūd sporta jēga. Tā es katram tuvākajam konkurentam varēju iedot pa pieciem tūkstošiem, lai viņi novelk kājas pa ledu. Tad vairs nebūtu ne interese, ne azarta, ne emociju. Tā tas nenotiek.

— Pēdējos Pasaules kausa izcīņas posmos atkal ar jums kopā bija arī tēvs, un jūs abi no pjedestāla nost nekāpāt!

Tomass:Protams, tas nāk par labu. Bet arī iepriekš mūsu komandas darbs bija precīzi noregulēts. Katrs zina, kas jādara, un to arī paveic.

— Sezonas sākums Ziemeļamerikā bija mazliet šokējošs? Citi gan ar tādām vietām tikai lepotos. Uzvarai Kalgari Martins pievienoja otro vietu Pārksitijā un… astoto Leikplesidā, atkāpjoties no PK līdera pozīcijām. Pjedestāls gan nepalika tukšā — trešais finišēja Tomass, kas iepriekš bija sestais un ceturtais.

Martins:Amerikā vēl nebiju fiziski gatavs. Braucu ar citām pavisam jaunām kamanām.

— Tagad esi atgriezies pie vecajām, kuras taupīji?

Martins:Jā. Bet Amerikā bija apstākļu kopums — cita tehnika, laikapstākļi ar aukstumu pārsteidza. Nebijām gatavi. Bet tas varbūt arī bija vajadzīgs. Auksta duša, kas motivēja jaunajā gadā kārtīgi pastrādāt.

— Tātad tomēr jūs der nokaitināt!

Martins:Varbūt.

Tomass:Man slidas neatbilda aukstajam laikam. Gatavojāmies citiem apstākļiem. Bet tad sapratām, kas jādara, un viss aizgāja.

— Tu brauc ar jaunajām, speciāli šai sezonai būvētajām kamanām?

Tomass:Jā. Visu sezonu ar vienām kamanām. Tikai slidas mainu.

— Beidzot tev ir tāda kamana, kas trases beigās ļauj nezaudēt ātrumu…

Tomass:Jā, šī noteikti ir labāka.

— Kā vērtējat Soču trasi?

Tomass:Laba, ātra, interesanta, ar augšupejošām sekcijām. Trenēšanās, iesildīšanās apstākļi labi. Viss, kā vajag.

Martins:Man patīk. Trase ir droša, bet ar interesantiem elementiem. Lejā tikt nesasitoties nav problēmu, bet sasniegt labu rezultātu nav viegli. Tas ir svarīgi. Tos maksimālos ātrumus — 140, 150 kilometrus stundā ar baigiem spiedieniem nemaz nevajag. Soču trasē ielikti tādi grūtības elementi, kuros arī mazā ātrumā var ļoti daudz zaudēt.

— Cik nozīmīgs Sočos būs starta ieskrējiens?

Tomass:Tas visur ir nozīmīgs.

Martins:Sočos tas ir mazliet stāvāks un tādējādi īsāks. Līdz ar to šajā nogrieznī visi būs kompaktākā čupiņā, bez izteiktiem atrāvieniem. Tie, kas labāk skrien, nekur tālu aizbēgt nevarēs.

— Tātad krievu līderim Aleksandram Tretjakovam ar savu izcilo starta sprintu sevišķu priekšrocību nebūs…

Martins:Viņam noteikti patiktu plakanāka starta vieta.

— Kuras virāžas olimpiskajā trasē ir nozīmīgākās?

Abi skaita vienā balsī:Piektā, desmitā, vienpadsmitā, četrpadsmitā.

— Diezgan negaidīti trešo vietu Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā izcīnīja amerikānis Metjū Antuāns…

Martins:Tiešām nedomāju, ka viņš visos posmos būs tik stabils. Tas man lielākais pārsteigums.

— Pārējie konkurenti?

Martins:Tretjakovs pats par sevi. Viņš atradis vēl kādas rezerves savā starta ieskrējienā. Noteikti mājas trasē brauks labi un tehnika arī būs piedzīta.

— Vācieši?

Martins:Īsti nesaprotu. Izskatās, ka citi spēruši soli uz priekšu, bet viņi palikuši uz vietas.

Tomass:Otrs krievs — Sergejs Čudinovs — noteikti būs labs. Arī abi amerikāņi, Deiliju ieskaitot, būs sīvāki konkurenti nekā vācieši. Kanādietis Džons Fērbērns. Grūti kādu vienu izcelt…

— Brits Bromlijs?

Tomass:Diezin. Kaut gan sezonas beigās atdzīvojās. Tomēr slikts starts, gadi… Nu jau laikam būs 40.

— Olimpiskajās spēlēs jāveic četri braucieni. Pasaules kausa izcīņas posmos tikai divi. Jums tas ir izdevīgi?

Martins:Tad redzēs.

Tomass:Četri stabili braucieni dos vairāk nekā divi ātri un divi slikti. Bet kļūdīties gadās katram.

— Biedē Montgomerija piemērs. Viņš teicami sagatavojās startam savā mājas trasē Vistlerā un Vankūveras spēlēs kļuva par čempionu.

Tomass:Viņš ir spilgtākais piemērs, kā iespējams izmantot savas trases priekšrocības. Bet Sočiem pat nekvalificējās.

Martins:Montgomerijs arī pirms tam labi ja reizi bija iekļuvis labāko trijniekā. Bet Vankūverā viņš sakāva visus un pateica: „Čau, es aizeju!” Bet pēc tam atgriezās un atkal gāja prom un atkal nāca atpakaļ. Tas jau vairs nebija nopietni. Sports mainās ļoti strauji. Nevar tā lēkāt un cerēt, ka būsi līmenī.

Tomass:Mājiniekiem vienmēr ir zināmas priekšrocības. Ir starpība, vai pa jaunu trasi nobrauc 30 vai 300 reizes. Krieviem ir šī iespēja. Redzēsim, kā viņi to būs pratuši izmantot.

— Sanktmoricā pērn Martins pazaudēja pasaules čempiona titulu, šogad uzvarēja divās sacensībās pēc kārtas

Martins:Viss mainās. Tāds ir sports. Pēc spēlēm Pasaules kausa posmā es Vistlerā uzvarēju pārliecinoši, vēl vienu sezonu vēlāk atkal paliku otrais. Zinu, kā tā pa to trasi jābrauc, bet ne vienmēr izdodas. Mūsu sportā nekas nav pastāvīgs. Un tādēļ tas arī ir interesants.

— Pēdējā laikā tev tomēr izdodas uzvarēt regulāri!

Martins:Olimpiskajās spēlēs tas nedod nekādas priekšrocības. Viss sākas no nulles. Ir vienīgi psiholoģiska pārliecība.

Tomass:Pērn Sanktmoricā Tretjakovs kļuva par pasaules čempionu, šogad tajā trasē vienā mačā palika septītais, otrā — ceturtais.

— Krievi upurēja ne tikai pēdējo Pasaules kausa posmu, bet arī kādu mazo kristāla globusu, jo Tretjakovs Kēnigzē reāli vēl varēja cīnīties par otro vietu kopvērtējumā un trešo būtu ieguvis pavisam noteikti. Viņiem tajā laikā svarīgāk bija trenēties Sočos.

Tomass:Nav jau Tretjakovam nemaz tik viegli. Spiediens ne pa jokam, sākot ar Putinu un beidzot ar visādiem treneru uzstādījumiem.

— Ko tēvs jums saka pirms izšķiroša brauciena?

Tomass:Cenšas klusēt.

Martins:Pārprasa: „Izlēmāt, ar kuru slidu braukt?” Protams, ka izlēmām… Esmu ievērojis, ka viņš nervozē vairāk nekā citi treneri.

 

P.S. Ziņu aģentūra Associated Press Latvijai Sočos prognozē pilnu medaļu komplektu. Zeltu Martinam Dukuram, bronzu — Tomasam (sudrabu krievam Aleksandram Tretjakovam). Sudrabu Oskara Melbārža četriniekam.

 

Martins DUKURS

Skeletonists

Dzimis:1984. gada 31. martā Rīgā

Augums, svars: 178 cm, 75 kg

Izglītība: Latvijas Universitāte

Treneris: Dainis Dukurs

Lielākie sasniegumi

2006. g. OS — 7. v.

2010. g. OS — 2. v.

2011. g. PČ — 1. v., PK — 1. v., EČ — 1. v.

2012. g. PČ — 1. v., PK — 1. v., EČ — 1. v.

2013. g. PČ — 2. v., PK — 1. v., EČ — 1.v.

2014. g. PK — 1. v., EČ — 1.v.

Ģimenes stāvoklis: neprecējies, ir meita

Vaļasprieki: zirgi, auto, hokejs

 

Tomass DUKURS

Skeletonists

Dzimis: 1981. gada 2. jūlijā Rīgā

Augums, svars: 186 cm, 86 kg

Izglītība: Banku augstskola

Treneris: Dainis Dukurs

Lielākie sasniegumi

2002. g. OS — 21. v.

2010. g. OS — 4. v.

2011. g. PČ — 9. v., PK — 8. v., EČ — 4. v.

2012. g. PČ — 5. v., PK — 3. v., EČ — 2. v.

2013. g. PČ — 8. v., PK — 2. v., EČ — 3. v.

2014. g. PK — 2. v., EČ — 2. v.

Ģimenes stāvoklis: precējies, ir dēls

Vaļasprieki: hokejs, futbols, kino, auto, adījumi

 

Lelde PRIEDULĒNA

Skeletoniste

Dzimusi: 1993. gada 20. jūlijā Siguldā

Augums, svars: 163 cm, 59 kg

Izglītība: studē Latvijas Universitātē

Treneris: Mareks Mezencevs, Dainis Dukurs

Lielākie sasniegumi

2012. g. PK — 27. v., PJČ — 9. v., EČ — 12. v.

2013. g. PČ — 24. v., PK — 26. v., EČ — 14. v., PJČ — 4. v.

2014. g. PJČ — 11. v.

Ģimenes stāvoklis: neprecējusies

Vaļasprieks: pludmales volejbols

 

LATVIJA SKELETONĀ

Ledus trasē Sanki

13. februārī

9.30 1. brauciens Leldei Priedulēnai

10.40 2. brauciens

14. februārī

14.30 1. brauciens Martinam un Tomasam Dukuriem

16.00 2. brauciens

17.40 3. brauciens Leldei Priedulēnai

18.50 4. brauciens

15. februārī

16.45 3. brauciens Martinam un Tomasam Dukuriem

18.15 4. brauciens