Jaunas zvaigznītes un recidīvisti

Notikumiem bagāta sezona bijusi Latvijas futbola čempionātā, kur šogad ne tikai ritēja sīksta sāncensība laukumos, bet emocijas sita augstu vilni arī kabinetu cīņās un beidzot notikumos iejaucās pat policija. Patīkami, ka Latvijas virslīgā uzspīdēja vairākas jaunas zvaigznītes — intriģējoša bija padsmitnieku Vladislava Gutkovska un Jāņa Ikaunieka cīņa par čempionāta labākā snaipera godu. Tomēr iespējams, ka gaidītākais notikums bija kārtības sargu ierašanās pie Daugavpils Daugavas, kas var liecināt par mūsu futbola attīrīšanās procesu sākumu.

STABILIE ČEMPIONI

Jau pirms sezonas vairums futbola speciālistu čempionu titulu atvēlēja FK Ventspils. Jurģa Pučinska trenētā komanda attaisnoja cerības, nodrošinot titulu jau trīs kārtas pirms čempionāta beigām. FK Ventspils par čempioniem kļuva otro gadu pēc kārtas, bet pavisam viņu rēķinā tas jau ir sestais Latvijas meistaru tituls. Nevar gan teikt, ka ventspilnieki visa turnīra garumā demonstrēja čempionu spēli, ilgu laiku turnīra tabulas vadībā atradās Rīgas Skonto, taču titulētāko Latvijas klubu nomocīja pašu problēmas, tāpēc beigās ventspilnieku pārākums šaubas neradīja. Ventspilnieki sāka čempionātu ar ļoti iespaidīgu 12 uzvaru sēriju, taču tad jūnijā dzeltenzilie iekļuva neveiksmju zonā un sešos mačos izcīnīja tikai divus punktus. Finiša taisnē gan ventspilniekiem izdevās piecu uzvaru sērija. Zīmīgi, ka pirmo vietu FK Ventspils nodrošināja tieši mačā ar Skonto (4:2).

FK Ventspils stiprākā līnija bija aizsardzība — 36 mačos ielaisti tikai 20 vārti, kas bija pārliecinoši labākais turnīra rādītājs. Ne velti trīs ventspilnieku aizsargi — Kaspars Dubra, Antons Kurakins un Oļegs Timofejevs — arī regulāri tiek aicināti uz Latvijas valstsvienību. Īpaši ir jāizceļ Dubra, kurš čempionu rindās vienīgais aizvadīja visas spēles bez maiņām. Turklāt pēc jūnija neveiksmēm ventspilnieki nopietni pastiprināja sastāvu pirms čempionāta otrās daļas — bijušais skontietis Renārs Rode kļuva par ceturto aizsardzības balstu, bet pieredzējušais Ģirts Karlsons un Čeiks Diaņje no Mauritānijas jūtami atsvaidzināja uzbrukumu. Abi jaunie uzbrucēji guva pa septiņiem vārtiem. Par komandas rezultatīvāko spēlētāju ar 12 vārtu guvumiem kļuva albānis Ndue Muječi, bet vēl par vieniem vārtiem mazāk bija nigērieša Abdula Abdultaofika rēķinā. Pavisam sezonas laikā FK Ventspils rindās spēlēja astoņi ārzemnieki.

PARĀDU GŪSTĀ

Pavisam grūti laiki pienākuši agrākajam Latvijas futbola flagmanim Skonto, kas vārda tiešajā nozīmē cīnījās par savu eksistenci. Skonto naudas problēmas bija jau pagājušajā sezonā, kad futbolistiem netika samaksātas algas, tāpēc Eiropas Futbola federāciju savienība (UEFA) izslēdza Skonto no Eirokausiem, bet Latvijas Futbola federācija aizliedza klubam pieteikt jaunus spēlētājus. Pirms sezonas LFF Klubu licencēšanas komisija pat nepiešķīra licenci spēlēšanai virslīgā, taču LFF Apelāciju komiteja ar bijušo FK Rīga vadītāju Kārli Villerušu priekšgalā tomēr lēma citādi. Skonto naudas problēmas un parādi gan nekur nepazuda, tāpēc jūlija sākumā Skonto futbolisti atteicās braukt uz čempionāta spēli Liepājā, par ko komanda saņēma tehnisko zaudējumu. Apbrīnojami, ka pat šādā situācijā Skonto vēl ilgi atradās turnīra tabulas līderpozīcijā, taču uz visu sezonu Skonto spēka nepietika. Turklāt finanšu saistību nepildīšanas dēļ LFF sodīja Skonto ar piecu punktu atņemšanu. Galarezultātā gan Skonto no čempioniem šķīra 12 punkti, taču nevar noliegt, ka visas šīs kabinetu cīņas nepalika bez sekām.

It īpaši grūti kļuva, kad jūnija sākumā uz ārzemēm devās Latvijas izlases uzbrucējs Valērijs Šabala, bet vēl pēc mēneša — arī vidējās līnijas līderis turkmēnis Ruslans Mingazovs. Šādā situācijā iespēju parādīt sevi ieguva daudzi pavisam jaunie Skonto skolas audzēkņi, bet piecpadsmitgadīgais Jānis Grīnbergs kļuva par visu laiku jaunāko Latvijas virslīgas vārtu guvēju. Kopā ar jauniešiem visu sezonu cīnījās Latvijas valstsvienības spēlētāji aizsargs Vladislavs Gabovs un pussargs Ritvars Rugins, bet rudenī pēc septiņu gadu pārtraukuma uz izlasi tikai uzaicināts arī veterāns Viktors Morozs. Lai gan Skonto nebija naudas, laukumā gāja arī pieci leģionāri.

Par sezonas galveno Skonto zvaigzni kļuva deviņpadsmit gadus vecais uzbrucējs Vladislavs Gutkovskis, kurš ar 28 gūtajiem vārtiem atzīts par čempionāta rezultatīvāko spēlētāju. Jāpiebilst, ka tas ir Skonto visu laiku sezonas rezultativitātes rekords (virslīgas rekords pieder tagadējam FK Liepāja galvenajam trenerim Viktoram Dobrecovam, kurš 2003. gadā guva 36 vārtus). Ar 77 vārtiem Skonto kļuva par čempionāta rezultatīvāko komandu.

Sezonas izskaņā Skonto arī beidzot esot atmaksājuši parādus futbolistiem, tāpēc, cerams, nākamgad Skonto atkal varēs izmantot izcīnītās tiesības spēlēt Eiropas līgā.

DUBULTUZVARA

Iespējams, ka sezonas galvenie uzvarētāji tomēr ir FK Jelgava, kas pirmo reizi kluba vēsturē tika pie Latvijas čempionāta medaļām (iepriekšējo reizi medaļas uz Zemgales lielāko pilsētu ceļoja pirms 19 gadiem, kad vēl bija komanda RAF). Turklāt jelgavniekiem šogad ir dubultpanākums, jo maijā FK Jelgava triumfēja arī Latvijas kausa izcīņā, finālā pēcspēles 11 m sitienu sērijā pārspējot Skonto. Atcerēsimies, ka pagājušajā sezonā jelgavnieki tikai knapi paglābās no pārspēlēm par palikšanu virslīgā.

Interesanti, ka šogad abus panākumus FK Jelgava guva dažādu treneru vadībā, jo sezonas sākumā komandu vadīja Vladimirs Beškarevs, bet uzreiz pēc triumfa Latvijas kausa izcīņā viņš veselības problēmu dēļ atkāpās no amata. Tad pie Jelgavas komandas vadības pults stājās ilggadējais Latvijas valstsvienības kapteinis Vitālijs Astafjevs, ar kuru pie stūres jelgavnieki 25 mačos piedzīvoja tikai trīs zaudējumus.

Šogad divi FK Jelgava spēlētāji — Gints Freimanis un Artis Lazdiņš — arī izpelnījās vietu Latvijas valstsvienībā, bet par komandas labāko snaiperi ar 15 vārtu guvumiem kļuva Vladislavs Kozlovs. Vēl noteikti ir jāizceļ jelgavnieku vārtsargs Kaspars Ikstens, kurš visas spēles aizvadīja no zvana līdz zvanam, kā arī sānu iemetienu speciālists aizsargs Mārcis Ošs, kurš vienīgais virslīgā spēj radīt bīstamus momentus, metot bumbu no sānu līnijas. Jelgavas komandā spēlēja arī četri leģionāri, taču neviens no viņiem neaizvadīja pat pusi no sezonas mačiem.

LIEPĀJAS SKOLA

Par patīkamu pārsteigumu parūpējās arī FK Liepāja, kas savā debijas sezonā uzreiz iesaistījās cīņā par godalgām. Kad pagājušajā gadā bankrotēja Liepājas metalurgs, futbola nākotne pilsētā, kurā piedzimst vējš, bija zem lielas jautājuma zīmes. Par laimi, ar pilsētas domes aktīvu iesaistīšanos tika izveidots jauns klubs, tā priekšgalā prezidenta postenī stājās Liepājas futbola dzīvā leģenda Māris Verpakovskis, kurš arī epizodiski pats devās laukumā. Tomēr vairāki pamatsastāva spēlētāji jau bija pametuši komandu, tāpēc kluba galvenajam trenerim Viktoram Dobrecovam daudz kas bija jāveido no jauna.

Prieks, ka uzsvars tika likts uz jaunajiem vietējiem spēlētājiem. Sezonu Liepājā sāka arī trīs ārzemju futbolisti, taču tikai mums labi pazīstamais argentīnietis Kristians Toress, kurš Latvijā ieradās jau pirms desmit gadiem, aizvadīja visu sezonu līdz galam. Sezonas vidū Liepājā pēc vairāku gadu prombūtnes atgriezās arī pieredzējušais aizsargs Deniss Ivanovs, tāpat komandā atgriezās vēl citi bijušie metalurgi — Pāvels Mihadjuks, Dmitrijs Hmizs un Roberts Savaļnieks. Tomēr par sezonas naglu Liepājas komandā kļuva deviņpadsmit gadus vecais pussargs Jānis Ikaunieks, kurš ilgu laiku cīnījās par čempionāta labākā snaipera godu, gūstot 23 vārtus. Oktobrī Ikaunieks arī pārliecinoši debitēja Latvijas valstsvienības Eiropas čempionāta atlases mačā ar Turciju, palīdzot mūsējiem izcīnīt neizšķirtu 1:1. Jāpiebilst, ka FK Liepāja rindās regulāri spēlēja arī Jāņa Ikaunieka par gadu vecākais brālis Dāvis, kura rēķinā bija seši vārti, bet joprojām rezultatīvs bija arī pieredzējušais uzbrucējs Kristaps Grebis (12 vārti).

FINITA LA COMMEDIA?

Sezonas izskaņā radās cerība, ka beidzot tika atrisināts bēdīgi slavenās Daugavas jautājums, kad Daugavpils klubu apmeklēja policija, par futbola spēļu rezultātu manipulāciju aizturot astoņus ar Daugavu saistītus cilvēkus, tai skaitā galveno treneri Ivanu Tabanovu no Moldovu, kā arī divus spēlētājus — vārtsargu Aleksandru Vlasovu un kapteini Jevgēņiju Kosmačovu. Apcietināts tika arī bijušais Daugavpils Dinaburgas prezidents Oļegs Gavrilovs, kurš jau 2009. gadā par mahinācijām ar spēļu rezultātiem tika uz mūžu diskvalificēts no Latvijas futbola, taču joprojām apgrozījās ap Daugavpils klubu. Apsūdzētajiem tiek inkriminēta krāpšanās lielos apmēros organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgu līdzekļu legalizāciju. Tagad jāgaida, kad šī lieta nonāks līdz tiesai. Par Daugavas mahinācijām baumoja jau sen, taču mūsu futbolā stingri ievēro nevainības prezumpciju, tāpēc Daugava varēja turpināt savu darbību.

Pirms sezonas gan LFF bija laba iespēja izvairīties no šīm problēmām, jo LFF Klubu licencēšanas komisija nemaz nedeva licenci Daugavai spēlēšanai virslīgā (tāpēc, ka Daugavai nav savas jaunatnes akadēmijas), taču LFF Apelācijas komiteja atcēla šo lēmumu.

Daugavassportiskās gaitas pilnībā palika šo kriminālo notikumu ēnā, lai gan līdz pat pēdējiem mačiem Daugava pretendēja uz medaļām. Simboliski, ka par komandas rezultatīvāko spēlētāju ar 12 vārtu guvumiem kļuva jau minētais Kosmačovs. Kā jau ierasts, Daugavas rindās spēlēja arī ļoti daudz leģionāru no bijušās PSRS republikām — 13.

SPARTAKALEĢIONS

Šosezon daudz tika gaidīts no Jūrmalas Spartaka, kas zem sava karoga bija pulcējis konkurētspējīgu sastāvu (komandu papildināja Latvijā atzīti meistari ar valstsvienības pieredzi — aizsargi Vitālijs Smirnovs un Ritus Krjauklis, uzbrucējs Edgars Gauračs) ar itāliešu treneri Fabio Mikarelli. Tomēr jau no paša starta viss aizritēja galīgi ne pēc plāna (tikai divas uzvaras pirmajās 11 spēlēs), tāpēc jau jūnija sākumā Mikarelli devās prom. Itālieša vietu ieņēma bijušais Latvijas izlases aizsargs Oļegs Blagonadeždins, kurš jau strādāja ar Spartaku pirms divām sezonām, bet tikai pēc diviem mačiem Blagonadeždins pārkvalificējās par jaunā galvenā trenera Romāna Piļipčuka palīgu. Interesanti, ka tieši Blagonadeždina vadībā Spartaks svinēja savu skaļāko uzvaru, ar 1:0 pārspējot FK Ventspils.

Sezonas pirmajā pusē Spartakā sevi spilgti parādīja Latvijas izlases kandidāts Gauračs, kurš 16 mačos guva 14 vārtus, taču jūlijā Edgars pārcēlās uz Šveices augstāko līgu. Kā jau ierasts, Spartaka vadība nekautrējās izmantot arī viesmākslinieku pakalpojumus — sezonas laikā Spartaka kreklu piemērījuši pusotrs desmits leģionāru no visdažādākajām pasaules malām.

ZAUDĒTAS POZĪCIJAS

Šogad pirmssezonas cerības neattaisnoja arī Rīgas Daugava, kas pērn ieņēma augsto ceturto vietu. Daugava atkal lika cerības uz lietuviešu kārti (sezonu rīdzinieki sāka lietuviešu trenera Arvīda Skrupska vadībā, bet laukumā devās pieci mūsu dienvidu kaimiņi), taču šogad tas tik labi neatmaksājās. Jau maijā par kluba galveno treneri oficiāli tika iecelts bijušais Latvijas izlases pussargs Armands Zeiberliņš, bet Skrupskis palika par viņa palīgu. Cerības atkal nepievīla Daugavas lietuviešu kapteinis Mants Savens, kurš bija izteikts komandas līderis laukumā, gūstot arī 12 vārtus, taču kopumā rīdziniekiem sezona pagalam neizdevās. Īpaši dramatisks bija sākums (viens punkts pirmajās astoņās spēlēs) un beigas (seši zaudējumi pēdējās septiņās spēlēs), taču par palikšanu virslīgā Daugavai tik un tā nebija jāsatraucas, jo Daugava ļoti veiksmīgi spēlēja ar pēdējās divās vietās palikušajām komandām FS METTA/LU un FC Jūrmala, ievācot 22 no 24 iespējamajiem punktiem.

DAUGAVPILS NĀKOTNE

Savā debijas sezonā uzdevumu izpildīja virslīgas jaunpienācēji BFC Daugavpils, kas bez īpašām problēmām saglabāja vietu virslīgā. Daugavpils komandas kodolu trenera Kirila Kurbatova vadībā veidoja vietējā futbola audzēkņi, kuriem kompāniju sastādīja arī pusducis leģionāru (viņu vidū — četri japāņi). Ņemot vērā to, kādas problēmas radušās otrai Daugavpils komandai, varam paredzēt, ka turpmāk tieši BFC Daugavpils var kļūt par Latgales galveno komandu. Jūnijā daugavpilieši sagādāja sensāciju, ar 1:0 uzvarot Ventspilī, bet oktobrī savā laukumā ar tādu pašu rezultātu tika pieveikts arī Skonto.

NENOKĀRTOTA SESIJA

Jau otro sezonu pēc kārtas pārspēlēs par vietu virslīgā jāpiedalās FS METTA/LU, kas apsteidza tikai dažādu problēmu vajāto FC Jūrmala. Atgādināšu, ka pērn FS METTA/LU cīņā par izdzīvošanu pārspēja FB Gulbene, bet šogad Rīgas studentu pretinieki pārspēlēs ir Rēzeknes BJSS.

Kad pirms diviem gadiem FS METTA/LU debitēja virslīgā, šķita, ka Rīgas klubs drīz vien kļūs par vērā ņemamu spēku arī virslīgā, taču šogad studenti atkal neattaisnoja cerības. Ja neskaita tehnisko uzvaru pār FC Jūrmala, FS METTA/LU svinēja tikai divas uzvaras — aprīlī pār BFC Daugavpili un novembrī pirmspēdējā kārtā pār Spartaku. Andra Riherta vadītās vienības Ahilleja papēdis atkal bija uzbrukums — 35 spēlēs tikai 23 vārti (pērn 15 vārti 27 mačos), bet komandas labākais snaiperis bija veterāns Gatis Kalniņš. Vienā ziņā gan FS METTA/LU izcēlās uz citu fonu, jo tā bija vienīgā komanda, kas iztika bez leģionāriem.

UZ NEREDZĒŠANOS

Pēc šīs sezonas no virslīgas jāatvadās FC Jūrmala, kas paliks atmiņā pārsvarā ar skandāliem. FC Jūrmala ir otra komanda aiz Daugavpils Daugavas, kas tiek turēta aizdomās par regulāru negodīgu spēļu rezultātu ietekmēšanu. Jau ziemā FC Jūrmala tika izslēgta no LFF rīkotā Ziemas kausa, jo radās aizdomas, ka jūrmalnieki apzināti zaudējuši maču ar FB Gulbene. Savukārt jau sezonas laikā izcēlās jauns skandāls, jo jūnijā komandas spēlētāji nesamaksāto algu dēļ atteicās doties laukumā spēlē ar FS METTA/LU. Pēc tam FC Jūrmala turpināja spēlēt, bet LFF par finansiālo saistību nepildīšanu sodīja jūrmalniekus ar piecu punktu atņemšanu, kas arī lielā mērā izšķīra cīņu par priekšpēdējo vietu. FC Jūrmala sastāvā uzspēlēja pusotrs desmits leģionāru, bet vairākās spēlēs tika ievēroti īpatnēji rezultāti. Jūrmalnieki piedzīvoja vairākas iespaidīgas sagrāves (0:6, 1:6 un 0:7 pret FK Ventspils, 0:7 un 0:6 Liepājā, 0:5 Jelgavā, 0:5 un 1:7 pret Skonto, 0:6 pret Rīgas Daugavu), kur bieži bija viena kopēja pazīme, kad pēc līdzvērtīga pirmā puslaika FC Jūrmala pilnībā pajuka otrajā puslaikā. Interesanti, ka pāris pēdējos mēnešus Jūrmalas klubu trenēja mūsu platuma grādos reti sastopama slavenība — bijušais Manchester United un Krievijas izlases pussargs Andrejs Kančeļskis.

FC Jūrmala vietu virslīgā jāieņem FB Gulbene, kas pirmajā līgā spēlēja bez zaudējumiem (27 uzvaras un trīs neizšķirti). Tiesa, sezonas lielāko daļu līderos atradās Rēzeknes BJSS, taču trīs kārtas pirms čempionāta beigām gulbenieši ar 4:1 uzvarēja Rēzeknē, pārņemot vadību.

SMSCREDIT.LVVIRSLĪGA

FK Ventspils 36 – 26 – 5 – 5 – 75:20 – 83

Skonto36 – 25 – 1 – 10 – 77:34 – 71*

FK Jelgava 36 – 20 – 10 – 6 – 57:27 – 70

FK Liepāja 36 – 21 – 3 – 12 – 72:45 – 66

Daugava(D) 36 – 19 – 8 – 9 – 53:39 – 65

Spartaks36 – 14 – 9 – 13 – 38:32 – 51

Daugava(R) 36 – 13 – 4 – 19 – 48:64 – 43

BFC Daugavpils 36 – 8 – 5 – 23 – 30:65 – 29

FS METTA/LU 36 – 3 – 7 – 26 – 26:69 – 16

FC Jūrmala 36 – 2 – 6 – 28 – 29:110 – 7*

*Skonto un FC Jūrmala par saistību nenokārtošanu noņemti pieci punkti

Rezultatīvākie spēlētāji: Vladislavs Gutkovskis (Skonto) — 27, Jānis Ikaunieks (FK Liepāja) — 23, Vladislavs Kozlovs (FK Jelgava) — 15, Edgars Gauračs (Spartaks) — 14, Ndue Mujecki (FK Ventspils), Jevgeņijs Kosmačovs (Daugavpils Daugava), Kristaps Grebis (FK Liepāja), Mants Savens (Rīgas Daugava) — 12.

SYFORMPIRMĀ LĪGA

FB Gulbene 30 – 27 – 3 – 0 – 128:11 – 84

Rēzeknes BJSS 30 – 25 – 2 – 3 – 118:27 – 77

Valmiera Glass 30 – 22 – 2 – 6 – 105:34 – 68

FK 1625 Liepāja 30 – 21 – 4 – 5 – 87:34 – 67

Rīgas Futbola skola 30 – 18 – 4 – 8 – 104:39 – 58

FK Auda 30 – 18 – 1 – 11 – 68:42 – 55

FK Tukums-2000/TSS 30 – 15 – 5 – 10 – 88:53 – 50

FK Ogre 30 – 11 – 4 – 15 – 60:50 – 37

FK Jēkabpils/JSC 30 – 10 – 7 – 13 – 50:71 – 37

Preiļu BJSS 30 – 10 – 1 – 19 – 60:92 – 31

AFA Olaine 30 – 8 – 6 – 16 – 51:81 – 30

SFK United 30 – 7 – 8 – 15 – 38:56 – 29

JFK Saldus 30 – 8 – 1 – 21 – 37:86 – 25

FK Smiltene 30 – 5 – 9 – 16 – 37:77 – 24

Salaspils 30 – 2 – 7 – 21 – 24:84 – 13

FK Pļaviņas DM – 30 – 0 – 2 – 28 – 10:228 – 2