Melni mākoņi sporta ķīmiķiem
Turpmāk negodprātīgo sportistu sēdēšana uz atmaskošanas pulvermucas būs vēl par diviem gadiem ilgāka. Cīņā pret cēlo sporta ideālu nievāšanu Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) jaunajā Antidopinga kodeksā iestrādājusi normu, kas nosaka, ka dopinga kontrolēs ņemtie paraugi laboratorijās glabāsies nevis astoņus, bet gan 10 gadus, būtiski paildzinot laiku, kurā blēdīgais atlēts varēs zaudēt savu medaļu, titulu un, iespējams, arī spožo nākotni sportā, jo maksimālais diskvalifikācijas laiks dubultots…
"Četru gadu diskvalifikācija lielākajā daļā sporta veidu ir krusts pāri sporta karjerai," ir pārliecināta Latvijas Valsts sporta medicīnas centra (VSMC) Antidopinga nodaļas vadītāja Liene Kozlovska (attēlā). Viņa uzsver, ka no šāgada par pārkāpumu, kurā sportists nevarēs pierādīt, ka aizliegto vielu saturoša preparāta lietošanai bijis kāds attaisnojošs iemesls, pienākas tik liels sods.
ATPAKAĻGAITĀ NO PJEDESTĀLA
Sacensībās sportisti uz dopinga kontroli tiek aicināti uzreiz pēc finiša, bet laboratorijai vajag vismaz 24 stundas, lai pārbaudītu paraugus. Tāpēc iespējamība, ka sportistam tiks paziņots par pozitīvu rezultātu pirms medaļas saņemšanas, pagaidām ir praktiski nereāla.
Cerot uz zinātnes attīstību, dopinga kontrolieri nezaudē cerības atmaskot neapzinīgos sportistus arī daudzus gadus pēc sacensībām. Piemēram, Soču olimpiskajās spēlēs ņemtos paraugus atbilstoši iepriekšējam regulējumam glabās astoņus gadus. Arī Latvijas Antidopinga nodaļa var izlemt saglabāt kādu paraugu, ja pastāv aizdomas, ka sportists varētu būt lietojis kādu ģenētisko dopingu, kuru pagaidām vēl nav tik viegli noteikt. Vācieši saviem sportistiem šogad taisās veikt 15 000 analīžu, gatavojoties kādu daļu paraugu saglabāt. "Bet tie ir arī nopietni finansiālie ieguldījumi," skaidro Liene Kozlovska.
4,75 CILVĒKI
Latvija diemžēl nevar lepoties ar plašām dopinga kontrolēm. Līdz ar krīzi, kuras dēļ stipri samazināts finansējums, samazinājies arī dopinga testu skaits. VSMC Antidopinga nodaļa 2014. gadā veikusi 251 dopinga kontroli, no kurām par valsts budžeta līdzekļiem — 150. Skaidrs, ka ar to ir par maz. Liene Kozlovska atzina, ka būtu apsveicami, ja federācijas pašas sazinātos ar aģentūru un izteiktu savas bažas, tādējādi ļaujot ierobežoto iespēju ietvaros veikt mērķtiecīgas pārbaudes. Tāds esot arī nākotnes plāns.
"Mēs kā valsts institūcija sitamies kā pliki pa nātrēm, un ļoti daudz kas balstās uz personisko entuziasmu," atzīst Liene Kozlovska. Aģentūrā strādā seši cilvēki, savstarpēji dalot 4,75 slodzes. "Iespējams, tikai Baltijas valstīs varētu būt šāda situācija," min eksperte. Un tas sportistos nekādā ziņā nerada antidopinga kontrolieru nemitīgas klātesamības sajūtu, pat neskatoties uz reidiem, kas tiek veikti arī sešos no rīta…
Tiesa, kontroļu skaits nav pašmērķis. Liene Kozlovska atceras, ka sākumā tā bijusi pat sava veida sacensība, un Vankūverā ciparu spēle sakāpināta līdz absurdam. Māksla ir kontroles veikt mērķtiecīgi un, sadarbojoties ar starptautiskajām federācijām, pētot sportistu rezultātus, skatoties, kur viņi trenējas, kur pārvietojas pa pasauli, vai tiesībsargājošām institūcijām arī nav kādu aizdomu. Turklāt patlaban pasaules sports virzās uz kvalitāti, nevis kvantitāti — vismaz dopinga kontroļu ziņā, par programmas efektivitāti spriežot pēc kontroļu un pozitīvo dopinga testu attiecības.
NEZINĀŠANA NEGLĀBS
Iekrist nereti sanāk ne tikai tiem, kuri apzināti izvēlējušies savas spējas stiprināt ar kādu stimulējošu vielu. "Pirms sacensībām kāds nezinošāks sportists vai trakākā gadījumā nezinošs treneris saklausās, ka, piemēram, urīndzenošās vielas ļoti labi izdzīs lieko ūdeni, rezultātā zaudējot svaru," pieredzē dalās Liene Kozlovska. Jā, mērķis atbrīvoties no nevajadzīgajiem gramiem tiks sasniegts, tomēr dopinga analīzes uzrādīs pozitīvu rezultātu, jo tiks konstatētas aizliegtas diurētiskās vielas. Tieši šādu vielu lietošanas dēļ 2001. gadā krievu vingrotājām Alīnai Kabajevai un Irinai Čašinai tika atņemtas izcīnītās medaļas un noteikta divu gadu diskvalifikācija.
Tāpat nezināšanas dēļ sportisti uzturā var lietot uztura bagātinātājus, kuru sastāvā, iespējams, pat bez attiecīga marķējuma, būs iekļautas aizliegto vielu sarakstā noteiktās substances.
"Un viss. Šajā situācijā nezināšana nebūs nekāds attaisnojums," uzsver eksperte. Par attaisnojošu iemeslu var tikt uzskatīta tikai ārsta parakstīta un apzīmogota izziņa, kas apliecina nepieciešamību kādu veselības kaiti ārstēt ar medikamentiem, kas satur sportā aizliegtu vielu. Tomēr arī šajā gadījumā sportists saņems sodu, taču mazāku. Jau no pašiem dopinga ķeršanas pirmsākumiem ieviesta pilnīga neiecietības prakse, kas nosaka, ka neatkarīgi no tā, kā viela nonākusi sportista organismā, atlēts saņems sodu.
Antidopinga jomā nedarbosies arī citās nozarēs plaši pazīstamā kukuļošana. Visus sodus, kas būtu jāpiemēro, uzrauga gan starptautiskās federācijas, gan WADA. Ziņas par dopinga kontrolēm un to rezultātiem vienlaikus saņem trīs organizācijas, ieskaitot Latvijas Antidopinga aģentūru.
Tāpat kodekss paredz, ka personas tiks sodītas arī par lietošanas mēģinājumu, kā arī izvairīšanos no analīzēm, atteikšanos ierasties vai neierašanos uz paraugu vākšanu, informācijas nesniegšanu par sportista atrašanās vietu, falsifikāciju vai falsifikācijas mēģinājumu kādā dopinga kontroles posmā, aizliegtas vielas vai metodes glabāšanu, izplatīšanu, līdzdalību, kā arī aizliegtu biedrošanos.
TIRGOŠANĀS PAR GRĒKU ATLAIDĒM
Lai mudinātu sportistus atklāt savas rīcības motīvus un atbalstītājus, WADA noteikusi, ka būtiska palīdzība antidopinga noteikumu pārkāpuma atklāšanā vai pierādīšanā var kalpot par iemeslu diskvalifikācijas vai citu sankciju atcelšanai, to perioda saīsināšanai vai atlikšanai.
Darbojoties pēc principa no rokas rokās, nepiederošām personām nereti ir grūti iekļūt dopinga izplatīšanās tīklā, tādējādi iegūstot vajadzīgos kontaktus un, protams, preci. Tāpēc antidopinga aģentūrām īpaši nozīmīga ir sportistu sadarbošanās, kas palīdz uzsākt izplatītāju, tirgotāju un ražotāju ķēdītes šķetināšanu.
"Skaidrs, ka tā nebūs aptieka, jo Latvijā reģistrēti tikai daži anaboliskie steroīdi, un tās ir recepšu zāles," norāda Liene Kozlovska. Lielākā daļa sportā lietoto hormonu preparātu Latvijā nonāk nelegālā ceļā. Puzles salikšanā iesaistītas ne tikai antidopinga aģentūras, bet arī tiesībsargājošās institūcijas gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.
Šādās situācijās palīdzība tiks uzskatīta par vainu mīkstinošu apstākli, un aģentūras varēs uzsākt tirgošanos ar sportistu — jo vairāk izstāstīs, jo mīkstāks sods.
SVEŠAS ĀDAS SARGĀŠANA
Tomēr līdz šim sportisti atteikušies atklāt, no kurienes vielas iegūtas, uzsverot tikai savu vainu un atbildību. Liene Kozlovska norāda, ka tāpat pagaidām nav izstrādāti protokoli sadarbībai ar tiesībsargājošajām institūcijām, lai, saņemot aizdomīgu informāciju, veiktu kratīšanu, dalītos ar pieejamajiem datiem un veiktu citas izmeklēšanas procedūras. "Sportists tiek sodīts, bet lielā haizivs, kas biznesu uztur, aizpeld tālāk," līdzšinējo situāciju raksturo Liene Kozlovska.
Neskatoties uz to, ka starpinstitucionāla sadarbība antidopinga jomā Latvijā ir jaunums, piemēram, Austrālijā ir vienota komisija, kurā darbojas gan muitas un policijas, gan antidopinga aģentūras pārstāvji, kuri bez jebkādām problēmām var apmainīties ar informāciju.
"Daudzās valstīs, ieskaitot Latviju, šī pagaidām ir diezgan utopiska doma," secina Liene Kozlovska. Turklāt jāņem vērā, ka šāda sadarbība pieprasītu arī ar sporta ideālu ievērošanu tieši nesaistītu personu godprātīgu darbu — policistiem un muitniekiem būtu jāvelta laiks, lai, pārbaudot kādu sūtījumu, noskaidrotu, vai tās saturā esošie pulveri ir saistīti ar sportu, un tad sazinātos ar antidopinga organizāciju. Tajā pašā laikā muitas darbinieks var sūtījumu konfiscēt un piemērot atbilstošu sodu, jo lielākā daļa šo medikamentu ir nelegāli un Eiropā nonāk pārsvarā no Tālajiem Austrumiem.
NEGATĪVA BILANCE
Patlaban 11 sportistiem Latvijā ir spēkā esošas soda sankcijas, un četri no viņiem pārstāv spēka trīscīņu. Sportisti par dažādu vielu klātesamību organismā, kā arī par atteikšanos no dopinga kontroles saņēmuši diskvalifikāciju laika posmam no deviņiem mēnešiem līdz diviem gadiem un sešiem mēnešiem.
"Kopējā situācija antidopinga jomā Latvijā ir dramatiska," pārliecināta Liene Kozlovska. "Latvijas vārds ik pa brīdim izskan ar ļoti nepatīkamu piesitienu. Pērn vien antidopinga noteikumus bija pārkāpuši astoņi sportisti, savukārt par vienu lēmums vēl nav pieņemts. Iepriekš gada laikā tika fiksēti ne vairāk par pieciem pārkāpumiem."
Eksperte uzskata, ka tikai 13 sporta veidu federācijas aktīvi iesaistās antidopinga noteikumu ievērošanā. Tās ir Basketbola, Kamaniņu sporta, Vieglatlētikas, Florbola, Triatlona un Pauerliftinga federācijas, kuras lielākā vai mazākā mērā ievēro antidopinga jomā paredzētos pasākumus. Tikai izglītības funkciju pilda cīņas, Airēšanas, Vingrošanas, Motosporta, Kamanu suņu sporta, Galda tenisa un Biatlona federācijas. Pārējās 74 federācijas nepiedalās dopinga kontroļu plānošanā, tām nav rīcības plāna dopinga pārkāpumu gadījumos, kā arī tās neorganizē izglītības pasākumus. Turklāt daudzas no šīm federācijām arī nepublisko izmaiņas sacensību kalendāros un nenoslēdz sadarbības līgumu ar VSMC.
SACENSĪBA AR ĶĪMIĶIEM
Pamatojoties uz Pasaules antidopinga kodeksu, WADA jau 11. gadu publisko aizliegto vielu un metožu sarakstu. Sportistiem, treneriem, mediķiem un pārējiem sportā iesaistītajiem nu atmiņā jāiekaļ, piemēram, hormons 5β-androstane-3α,17β-diol, kas kā anaboliskais līdzeklis tagad atzīts par vielu, kas sportā aizliegta pavisam. Manevri aizliegto vielu sarakstā liecina par jauniem atklājumiem, ko veikuši zinātnieki. Tā, piemēram, stimulants Phenmetrazine jaunajā saraksta redakcijā pievienots specifisko stimulantu sarakstam, jo noskaidrots, ka par tādu metabolizēties var tāds psihostimulants kā fenbutrazīts, kas tiek lietots apetītes mazināšanai.
Aizliegto vielu skaits nemitīgi pieaug. Cenšoties paredzēt sporta ķīmiķu turpmākos soļus, sportistiem piedāvājot it kā sarakstā neiekļautas vielas, ļoti daudzās vielu grupās pastāv atvērtās definīcijas, aizliedzot vielas ar līdzīgu ķīmisko vai bioloģisko sastāvu. Faktiski tas nozīmē, ka paplašinātais definējums ļauj sarakstā iekļaut tajā arī nenosauktās vielas un, protams, arī sodīt par tām.
BIJIS ARĪ SLIKTĀK
Tomēr patlaban nevar uzskatīt, ka rezultātu kāpināšana nedabiskā ceļā būtu ļoti plaša. "Bija laiks, kad vieglatlētikā tika sasniegti tādi rekordi, par kuriem tagad sportisti var tikai sapņot," norāda Liene Kozlovska, uzsverot, ka patlaban rezultātu izaugsme vairs nav tik strauja. Tā ir konstanta un stabila, turklāt arvien retāk dzirdams par jauniem pasaules rekordiem.
Arvien tiek domāts par metodēm, ar kurām izskaust negodīgu rīcību sportā. Viens ceļš, kuru Liene Kozlovska neuzskata par pašu pareizāko, ir lieli naudas sodi. Piemēram, Starptautiskā Svarcelšanas federācija paredzējusi ļoti nopietnas finansiālas sankcijas tām nacionālajām federācijām, kurās būs fiksētas dopinga problēmas. 500 000 dolāru sods kādai Latvijas sporta federācijai nozīmētu bankrotu. "Vai Antidopinga aģentūras mērķis ir iznīcināt atsevišķus sporta veidus Latvijā?" jautā Liene Kozlovska.
Eksperte uzsver, ka aģentūra ir gatava koleģiālai sadarbībai ar federācijām, tās darbinieki ir atvērti jautājumiem un konsultācijām. Arī sportisti pret dopinga kontrolētājiem lielākoties izturas saprotoši. Labvēlīgā attieksme, kas pastāv Latvijā, citur pasaulē nav bieži izplatīta. Tur dopinga kontrolētāji ir kā ceļu policisti. Un kurš gan mīl ceļu policistus…
"Bet sportistiem un viņiem pietuvinātajām personām gan jābeidz gūglēt un ķīmiķot," pārliecināta Liene Kozlovska. Pussekunde, kilograms vai centimetrs stingrās kodeksā noteiktās sankcijas visticamāk neatsvērs.
Autori: Anastasija Tetarenko, leta.lv
