Uz Maurīciju pēc nākotnes
Māris Rīmenis
Federācijas kausa izcīņā tenisā sievietēm Latvijas visu laiku lielākais panākums ir un paliek iekļūšana labāko sešpadsmitniekā pasaules finālturnīrā 1993. gadā Frankfurtē pie Mainas. Toreiz Latvija pirmajā spēlē uzvarēja Beļģiju 2:1 un turnīrā apsteidza pat Vāciju ar pašu Štefiju Grāfu priekšgalā. Mums tolaik bija īsta sapņu komanda: Larisa Savčenko -Neilande, Agnese Blumberga un Una Bušēvica. Šī aprīļa nogalē Latvijas sieviešu izlase nu jau gluži citā sastāvā spēlēs Federācijas kausa izcīņas turnīrā Maurīcijā. Šoreiz uzdevums pieticīgāks: mēģināt iekļūt Eiropas – Āfrikas zonas otrajā grupā.
Saldās atmiņas
Iespētais Frankfurtē jau ir vēsture. Toreiz vēl bija pavisam cits Federācijas kausa izcīņas reglaments un jau kvalificēšanās finālturnīram bija milzu panākums. Frankfurtē spēlēja 32 pasaules spēcīgākās izlases un Latvija iekļuva astotdaļfinālā. Pirmajā kārtā mūsu tenisistes pārspēja Beļģiju, turklāt šis panākums tik tiešām bija diezgan unikāls. Pēc divām vienspēlēm neizšķirts 1:1. Larisa Savčenko -Neilande zaudēja Dominikai Monamī (vēlāk pazīstama ar uzvārdu van Rūsta), savukārt Agnese Blumberga spēja pieveikt Nensiju Fēberi. Daudzi žurnālisti pēcāk nespēja noticēt, ka Agnese pasaules reitingā ir tikai otrajā simtā, jo viņas spēle un, galvenais, tenisa izpratne bija ļoti augstā līmenī. "Vai Blumbergai bijis kāds nopietns savainojums, ka reitingā tik zemu?" tā man Frankfurtē savulaik taujāja ne viens vien ārvalstu žurnālists. Atlika vien raustīt plecus un teikt, ka Blumberga reti kad spēlējusi lielos turnīros, tādēļ arī viņa reitingā tik zemu.
Dubultspēlē Neilande un Blumberga trijos setos pārspēja beļģietes un šodien varu atklāt arī kādu ļoti būtisku niansi – toreiz mūsu tenisistes atspēlēja trīs vai četras mačbumbas, turklāt vienā no izspēlēm cīņa jau bija faktiski zaudēta, jo… iznāca nepārprotams dubultsitiens. Abas mūsu tenisistes bija pie tīkla un izspēlē bumba no sākuma trāpīja pa raketi vienai, bet pēc tam otrai mūsu spēlētājai. It kā zaudēta spēle, taču jau metās krēsla, un tiesnesis šo kļūmi neievēroja, arī pretinieces ilgi necentās pierādīt savu taisnību, un spēle turpinājās.
Latvija uzvarēja trešajā setā ar 9:7 un tika nākamajā kārtā, bet Vācija ar pašu Štefiju Grāfu ierindā jau pirmajā spēlē zaudēja Austrālijai. Laimīgs gadījums, taču veiksme, kā zināms, parasti uzsmaida spēcīgākajam. Nākamajā dienā Larisai sāpēja mugura, viņas vietā spēlēja Una Bušēvica, un Latvija zaudēja Nīderlandei. Otra sensācija nenotika, kaut izlases ilggadējā trenere Daiga Juška vēl tagad atzīst: "Tolaik mums bija ļoti labs sastāvs. Mēs varējām cīnīties ar jebkuru komandu pasaulē un arī uzvarēt."
Dekmeijere pret tenisa savienību
Ar atmiņām vien nevienu neuzveiksi un šogad Federācijas kausa izcīņā Latvijai jārēķinās ar pavisam citiem spēkiem. Aprīļa beigās eksotiskajā Maurīcijā notiks Eiropas – Āfrikas zonas III grupas spēles, kurās Latvija cīnīsies kopā ar vēl deviņām valstīm. Tikai dienu pirms sacīkstēm tiks izlozēti grupu sastāvi, bet izspēles formula jau zināma. Divās grupās pa piecām komandām, labākās divas tiks pusfinālā un aizvadīs play-off spēli pret otras grupas izlasi, šo finālspēļu uzvarētājas iekļūs Eiropas – Āfrikas zonas II grupā.
Latvijas galvenās sāncenses varētu būt Īrijas un Turcijas tenisistes, jo pārējo valstu pārstāves reitingā ir krietni zemāk nekā mūsējās. Līderes loma jāuzņemas Irinai Kuzminai, kas aprīļa vidū ir 458. vietā WTA profesionālajā reitingā. Nomināli otrā ir Alise Vaidere, vēl komandā divas jaunās paaudzes spēlētājas Trīna Šlapeka un Diāna Bukājeva.
Teorētiski izlase varēja būt arī spēcīgāka, taču Maurīcijā nespēlēs Līga Dekmeijere (329. vieta WTA reitingā) un arī Latvijas jaunā cerība Anastasija Sevastova, kas trenējas Nikija Piliča akadēmijā Minhenē. Pats Piličs lūdza Latvijas tenisa savienībai (LTS) atļaut sportistei šajā laikā spēlēt dažos Challenger turnīros un krāt vērtīgos reitinga punktus. Nākotnes vārdā LTS piekrita.
Citādi ir ar Līgu Dekmeijeri, kas pavasarī piedalās dažādos ASV turnīros. Līga šā raksta autoram apgalvo, ka viņa labprāt spēlētu valsts izlasē, bet neviens no tenisa savienības viņu neaicinot: "Es jau ļoti gribētu spēlēt Federācijas kausa izcīņā, bet drīzāk sanāk tā, ka LTS negrib, lai izlasē būtu visas labākās tenisistes. Jēga pārstāvēt savu valsti ir vienmēr un tas tikai parāda, kā strādā Latvijas Tenisa savienība".
Tas gan ir tikai viens viedoklis, pretējā puse saka pavisam ko citu . Tenisa savienības ģenerālsekretārs Jānis Pliens daudzkārt runājis ar sportisti un viņas tēvu, taču puses nav spējušas vienoties par samaksu. Dekmeijeri uzstāj par ilgstošu līgumu un arī attiecīgu honorāru, savukārt tenisa vadībai šīs prasības šķiet nepamatotas. Tad jau labāk iztikt ar jaunajām spēlētājām, kurām deg acis nevis cerēt uz aptuveni 300. pasaules tenisistes palīdzību.
Minētais strīds jau ieildzis vairāku gadu garumā un zināma taisnība ir abām pusēm.
Lūk, gatavošanās posmā un arī Federācijas kausa izcīņas laikā Dekmeijere nevar piedalīties citos turnīros, tādēļ viņa zaudē ne tikai naudu, bet arī reitinga punktus. No otras puses, Dekmeijere nav Marija Šarapova, Martina Hingisa vai Žustīne Enāna, kas par savu līdzdalību izlasē var pieprasīt apaļu summu no federācijas. Turklāt arī te maza piebilde – pat tenisa lielvalstīs ne vienmēr izlasē spēlē visas labākās, domstarpības gadās arī citiem. Runājot atklāti, savus noteikumus var diktēt tikai pasaules elites tenisistes, pārējām vairāk vai mazāk jāpakļaujas federācijas prasībām. Protams, var apšaubīt katras valsts federācijas ieguldījumu konkrētā tenisista izaugsmē, taču princips ir un paliek nemainīgs. Savas prasības var uzstādīt vienīgi zvaigznes, parējām tas vairāk ir ētikas jautājums, gribi aizstāvēt savas valsts godu vai nē.
Noturība un saderība
Latvijas izredzes iekļūt augstākajā grupā tomēr nav sliktas. Katrā cīņā Maurīcijā būs jāaizvada divas vienspēles un viena dubultspēle, tātad nepieciešamas divas uzvaras. "Irina Kuzmina jau tagad ir augsta līmeņa spēlētāja, turklāt viņa labi jūtas arī dubultspēlē," tā komandas līderi raksturo izlases kapteine Daiga Juška. Pati Kuzmina gan izlasei pievienojās tikai dažas dienas pirms izlidošanas uz Maurīciju, taču par to maza bēda. Maurīcijā vēl būs četras dienas treniņiem un varēs aprast ne tikai ar laukumiem, bet arī izmēģināt dažādus dubultspēļu salikumus.
"Manuprāt, iekļūt nākamajā grupā ir reāli arī ar šādu sastāvu," spriež izlases kapteine. "Protams, ja komandā būtu Anastasija Sevastova, es par to vispār ne mirkli nešaubītos, taču arī Irina Kuzmina ir ļoti laba ātrā seguma laukumos un tāpat krietni palīdzēt var arī Alise Vaidere."
Grupu turnīra formāts gan neļaus nodoties eksperimentiem, jo svarīgs var būt jebkurš uzvarētais sets un pat iegūtais punkts, tādēļ lielākā slodze būs tieši Kuzminai un Vaiderei. Izlasei nav izvirzīts mērķis par katru cenu iekļūt augstākajā grupā, taču kādēļ gan nepacensties? Gan jau arī daudzām pretiniecēm nebūs absolūti spēcīgākais sastāvs. Cita lieta, ka sieviešu teniss prognozēm īpaši nepakļaujas, jo bieži vien šādās komandu cīņās vairāk izsaka nevis spēlētāju reitings, bet gan psiholoģiskā noturība, gan saderība.
Māris RĪMENIS,
LTV Sports
