Kā startēt, lai finišētu
Dainis Caune
Otrdien Cēsīs sākas SEB MTB maratonu seriāls, kas trasēs pulcina arvien kuplāku riteņbraucēju skaitu. Jaunas iespējas rada jaunus mūžīgos jautājumus. Sports ir gatavs palīdzēt atrast atbildes. Ko sacensībās vilkt mugurā? Ko liet dzēriena pudelē un bāzt kabatās? Kā pareizāk sagatavoties startam un rīkoties distancē? Konsultē Igo Japiņš – ne tikai sacensību rīkotājs, agrāk arī augstas klases riteņbraucējs un Latvijas olimpiskās izlases galvenais treneris 1992. un 1996. gada spēlēs.
Netrinieties uz vīlēm!
Ir redzēti neprāši, kas velomaratonos tautas klasē brauc ielas šortos vai pat džinsās. Es varu tikai iedomāties, ko piesviedrētu bikšu vīles, kājām pāris stundas nemitīgi minot pedāļus, var izdarīt ar viņu dibengaliem un šaubos, vai nākamajā dienā viņi bez sāpīgām grimasēm spēj apsēsties pat mīkstā klubkrēslā. Lai šādas mocības nebūtu jāpiedzīvo, ir radītas velobikses, ar īpašu piegriezumu, speciāliem ieklājumiem, polsteriem… Pat tad pirms starta kājstarpi ieteicams ieziest ar kādu mīkstinošu, kaut vai bērnu krēmu.
Veikalos var iegādāties tērpus ērtai riteņbraukšanai jebkuros laika apstākļos. Jūs jau sapratāt, kura ir pati pirmā prece. Līdz rudenim pietiks ar īsajām biksēm, kurās arī pirmajā SEB maratonā auksti nebūs. Zem velošortiem nedrīkst vilkt nekādu veļu!
Cimdi un sviedru krekli
Savukārt zem velokrekliņa gan pat karstā laikā ieteicams uzģērbt kādu speciālo sviedru kreklu. Tas absorbēs lieko mitrumu, palīdzēs ķermenim ventilēties. Protams, līdz galam bez sāpēm var nobraukt pat svīterī, tomēr labāk izvēlēties īpašo velokreklu. Tas ne tikai sargās no vēja krūtis un neļaus atdzist mugurai, bet gādās par vēl vienu būtisku funkcionālu iespēju. Tam mugurpusē ir kabatas, kurās ielikt riteņa rezerves kameru, šo to ēdamu, mobilo telefonu vai salocītu plāno lietusjaku sliktiem laika apstākļiem.
Pārāk satuntuļoties nevajag. MTB maratonu trases lielākoties ved pa mežiem, tajos nav tāda pretvēja kā uz šosejas, sajūta būs siltāka, nekā šķiet uz starta stāvot. Cimdus gan es ieteiktu, turklāt labāk ar garajiem pirkstiem. Stūre apvidus trasē nemitīgi kratās, cimdi pasargās no tulznām un, krītot glābs plaukstu ādu. Lieki atgādināt, ka ķivere ir obligāta.
Brīvdiena vēderam
Lai arī distancē būs ēdināšanas un dzirdināšanas punkts, viena pilna velopudele līdzi tomēr jāņem. Nav nekādas vajadzības pašam brūvēt īpašu spēka dziru. Veloveikalos nopērkami dažādi sporta dzērieni, sacensību vietā savu produkciju piedāvās PowerBar. Var izlīdzēties arī ar vienkāršu minerālūdeni. Nevajag ciesties līdz slāpes kļūst neizturamas. Organismam zaudētais mitrums un minerālvielas jāsāk atdot laikus. Pēc nepilnas pusstundas pirmo malciņu derētu iedzert.
Tāpat kabatā jāiebāž kāds enerģētikas batoniņš. Šokolāde būs pārāk salda un lipīga. Rieksti, rozīnes divās stundās, par kurām ilgāk diezin vai daudzi šos 42 km brauks, vēl nepārstrādāsies. Ļoti piemēroti ir speciālie enerģētiskie gēli, to saturu organismam viegli novadīt līdz muskuļiem. Var paķert līdzi arī sagrieztu banānu gabaliņus, apelsīnu daiviņas vai ābolu šķēlītes, kuras jāietin follijā, lai neizžūst.
Sacensību dienā brokastīm jābūt vieglām, bet enerģētiskām – makaroni ar sieru, auzu putra, musli (tikai ne ar pienu, kas var radīt problēmas vēderam!), jogurts, sula, kāda maizīte ar sieru vai ievārījumu, tēja vai kafija… Nopietnāk labāk ieturēties iepriekšējās dienas vakariņās.
Elpas atvēršana
Uz starta vajadzētu izbraukt minūtes piecas – desmit pirms velobrauciena sākuma, nevis stundu iepriekš stāvēt un salt, lai aizņemtu labāko vietu. Šis laiks jāizmanto ķermeņa sagatavošanai gaidāmajam darbam. Aptuveni pusstundu jāiesildās, braucot mērenā tempā. Šī procesa beigu daļā nepieciešams veikt arī dažus paātrinājumus, ar pilnu jaudu īsu brīdi pamīties pret kalnu. Lai atveras elpa. Jārēķinās, ka MTB maratoni parasti sākas ar spurtu, cīnoties par labāku vietu distancē. Tātad organisms tam nopietni jāsagatavo.
Lai bremzētu sākuma ātrumu un izvairītos no masu kritieniem, startu, kur tas iespējams, dodam pret kalnu. Cēsīs ir otrādi – tautas klases distancē gandrīz divi pirmie kilometri ved lejup. Tāpēc šis posms visiem būs jāveic ierobežotā ātrumā (40 – 50 km/h) aiz policijas mašīnas, kuru nedrīkstēs apdzīt.
Drīz pēc tam klāt ir maršruta lielākais kalns – aptuveni kilometru garš kāpums. Tajā derētu uzbraukt mēreni nepārpūloties, lai, līdz augšai tiekot, neizsmeltu visus spēkus, un varētu ātri atgūties, jo Valmiera vēl tālu.
Treniņš pirms starta
Visā trasē es ieteiktu cītīgi lietot ātrumu pārslēgus un pedalēt savā ritmā. Negaidīt to brīdi, kad pedāli lejup vairs var dabūt tikai pēdējiem spēkiem, bet pāriet uz vieglāku pārnesumu laicīgi. Nobraucienos uzņemt iespējami lielāku ātrumu, lai augšup tālāk tiktu ar inerci.
Vēlams jau iepriekš iepazīties ar visu trasi, kuras apskati mēs izziņojam vairākas dienas pirms sacensībām. Starp citu, uz Cēsu – Valmieras maršruta oficiālo apskati vēl var paspēt, tā sākas sestdien – 28. aprīlī pulksten 12.00 laukumā pie izstāžu zāles blakus Cēsu pilij. Vienlaikus konsultācijas sniegs Rietumu Banka komandas riteņbraucēji.
Tā ir laba iespēja noslēgt gatavošanos startam pēc ideāla plāna, kura pamatprincips – pilnīga atpūta divas dienas pirms starta, viegls treniņš dienu pirms starta. Tātad sestdien iepazīstamies ar trasi un tajā arī pamatīgi patrenējamies. Svētdienu pavadām bez divriteņa. Pirmdien – vienu stundu ilgs viegls treniņš, lai organismu pēc atpūtas mazliet uzsildītu. Otrdien rādām, ko mākam.
Dainis CAUNE
