Basketbols
Balva, balva un pasaules eksāmens
“Pacelsim glāzes par to, ka, braucot ciemos, vairs nav stundām jānīkst uz robežas un jādomā, kā mainīt litus, latus vai kronas,” šo tostu pirmo reizi dzirdēju nevis aizvakar, bet gan tālajā 1980. gadā, trīs Baltijas republiku studentu saietā. Toreiz visiem ap garo galdu sēdošajiem maciņos čaukstēja padomju rubļi, un pats teicējs vēl nenojauta, ka pēc nieka deviņiem gadiem no centīga komjaunatnes funkcionāra kļūs par Maskavas varu noraidošu nacionālkomunistu, pieliekot roku sarkanās impērijas sabrukumam. Un tālaika divdesmitgadniekiem ne sapņos nerādījās, ka 34 gadus vēlāk tosts iegūs pavisam citu kontekstu un koka rubļu vietā baltiešus apvienos eiro. Vārdu sakot — laiki mainās, bet kaimiņu būšana paliek. Arī sportā, īpaši basketbolā, kur mēs viens bez otra esam kā putni bez spārniem. Jau teju 100 gadus.
Tuvā un tik tālā Lietuva
“Pacelsim glāzes par to, ka, braucot ciemos, vairs nav stundām jānīkst uz robežas un jādomā, kā mainīt litus, latus vai kronas,” šo tostu pirmo reizi dzirdēju nevis aizvakar, bet gan tālajā 1980. gadā, trīs Baltijas republiku studentu saietā. Toreiz visiem ap garo galdu sēdošajiem maciņos čaukstēja padomju rubļi, un pats teicējs vēl nenojauta, ka pēc nieka deviņiem gadiem no centīga komjaunatnes funkcionāra kļūs par Maskavas varu noraidošu nacionālkomunistu, pieliekot roku sarkanās impērijas sabrukumam. Un tālaika divdesmitgadniekiem ne sapņos nerādījās, ka 34 gadus vēlāk tosts iegūs pavisam citu kontekstu un koka rubļu vietā baltiešus apvienos eiro. Vārdu sakot — laiki mainās, bet kaimiņu būšana paliek. Arī sportā, īpaši basketbolā, kur mēs viens bez otra esam kā putni bez spārniem. Jau teju 100 gadus.
Strēlnieka dienas Maskavā
“Pacelsim glāzes par to, ka, braucot ciemos, vairs nav stundām jānīkst uz robežas un jādomā, kā mainīt litus, latus vai kronas,” šo tostu pirmo reizi dzirdēju nevis aizvakar, bet gan tālajā 1980. gadā, trīs Baltijas republiku studentu saietā. Toreiz visiem ap garo galdu sēdošajiem maciņos čaukstēja padomju rubļi, un pats teicējs vēl nenojauta, ka pēc nieka deviņiem gadiem no centīga komjaunatnes funkcionāra kļūs par Maskavas varu noraidošu nacionālkomunistu, pieliekot roku sarkanās impērijas sabrukumam. Un tālaika divdesmitgadniekiem ne sapņos nerādījās, ka 34 gadus vēlāk tosts iegūs pavisam citu kontekstu un koka rubļu vietā baltiešus apvienos eiro. Vārdu sakot — laiki mainās, bet kaimiņu būšana paliek. Arī sportā, īpaši basketbolā, kur mēs viens bez otra esam kā putni bez spārniem. Jau teju 100 gadus.
Eibeles zeltītā atgriešanās
“Pacelsim glāzes par to, ka, braucot ciemos, vairs nav stundām jānīkst uz robežas un jādomā, kā mainīt litus, latus vai kronas,” šo tostu pirmo reizi dzirdēju nevis aizvakar, bet gan tālajā 1980. gadā, trīs Baltijas republiku studentu saietā. Toreiz visiem ap garo galdu sēdošajiem maciņos čaukstēja padomju rubļi, un pats teicējs vēl nenojauta, ka pēc nieka deviņiem gadiem no centīga komjaunatnes funkcionāra kļūs par Maskavas varu noraidošu nacionālkomunistu, pieliekot roku sarkanās impērijas sabrukumam. Un tālaika divdesmitgadniekiem ne sapņos nerādījās, ka 34 gadus vēlāk tosts iegūs pavisam citu kontekstu un koka rubļu vietā baltiešus apvienos eiro. Vārdu sakot — laiki mainās, bet kaimiņu būšana paliek. Arī sportā, īpaši basketbolā, kur mēs viens bez otra esam kā putni bez spārniem. Jau teju 100 gadus.
Pacelties uz krīzes viļņa
“Pacelsim glāzes par to, ka, braucot ciemos, vairs nav stundām jānīkst uz robežas un jādomā, kā mainīt litus, latus vai kronas,” šo tostu pirmo reizi dzirdēju nevis aizvakar, bet gan tālajā 1980. gadā, trīs Baltijas republiku studentu saietā. Toreiz visiem ap garo galdu sēdošajiem maciņos čaukstēja padomju rubļi, un pats teicējs vēl nenojauta, ka pēc nieka deviņiem gadiem no centīga komjaunatnes funkcionāra kļūs par Maskavas varu noraidošu nacionālkomunistu, pieliekot roku sarkanās impērijas sabrukumam. Un tālaika divdesmitgadniekiem ne sapņos nerādījās, ka 34 gadus vēlāk tosts iegūs pavisam citu kontekstu un koka rubļu vietā baltiešus apvienos eiro. Vārdu sakot — laiki mainās, bet kaimiņu būšana paliek. Arī sportā, īpaši basketbolā, kur mēs viens bez otra esam kā putni bez spārniem. Jau teju 100 gadus.
Sudraba Gulbene, zelta Ventspils?
“Pacelsim glāzes par to, ka, braucot ciemos, vairs nav stundām jānīkst uz robežas un jādomā, kā mainīt litus, latus vai kronas,” šo tostu pirmo reizi dzirdēju nevis aizvakar, bet gan tālajā 1980. gadā, trīs Baltijas republiku studentu saietā. Toreiz visiem ap garo galdu sēdošajiem maciņos čaukstēja padomju rubļi, un pats teicējs vēl nenojauta, ka pēc nieka deviņiem gadiem no centīga komjaunatnes funkcionāra kļūs par Maskavas varu noraidošu nacionālkomunistu, pieliekot roku sarkanās impērijas sabrukumam. Un tālaika divdesmitgadniekiem ne sapņos nerādījās, ka 34 gadus vēlāk tosts iegūs pavisam citu kontekstu un koka rubļu vietā baltiešus apvienos eiro. Vārdu sakot — laiki mainās, bet kaimiņu būšana paliek. Arī sportā, īpaši basketbolā, kur mēs viens bez otra esam kā putni bez spārniem. Jau teju 100 gadus.
Zemgalnieks ar zelta bumbu
“Pacelsim glāzes par to, ka, braucot ciemos, vairs nav stundām jānīkst uz robežas un jādomā, kā mainīt litus, latus vai kronas,” šo tostu pirmo reizi dzirdēju nevis aizvakar, bet gan tālajā 1980. gadā, trīs Baltijas republiku studentu saietā. Toreiz visiem ap garo galdu sēdošajiem maciņos čaukstēja padomju rubļi, un pats teicējs vēl nenojauta, ka pēc nieka deviņiem gadiem no centīga komjaunatnes funkcionāra kļūs par Maskavas varu noraidošu nacionālkomunistu, pieliekot roku sarkanās impērijas sabrukumam. Un tālaika divdesmitgadniekiem ne sapņos nerādījās, ka 34 gadus vēlāk tosts iegūs pavisam citu kontekstu un koka rubļu vietā baltiešus apvienos eiro. Vārdu sakot — laiki mainās, bet kaimiņu būšana paliek. Arī sportā, īpaši basketbolā, kur mēs viens bez otra esam kā putni bez spārniem. Jau teju 100 gadus.