Eibeles zeltītā atgriešanās

„TTT Rīgas basketbolistes esam gāzušas no troņa, bet nākamais mērķis ir
pielikt punktu Viļņas TEO deviņu gadu
valdīšanai Baltijas līgā!" – par to pārliecināta jaunās Latvijas
čempionvienības SK Cēsis saspēles
vadītāja Anda Eibele. Cīņā par Baltijas labākās komandas titulu cēsnieces
dosies 18. un 19. aprīlī, kad tieši Cēsīs notiks Četru fināls.

Kad 24 gadus vecā 2008.
gada Pekinas olimpisko spēļu dalībniece Eibele brauca uz Horvātiju, viņa nekādi
nevarēja nosapņot to, ka pavasarī pirmo reizi karjerā kļūs par Latvijas
čempioni un šo zeltu medaļu pievienos Kipras un Austrijas meistarsacīkšu
augstākajām godalgām.

Skaitļi neizsaka visu

Pirms Lieldienām SK Cēsis basketbolistes pārliecinoši ar
88:57 uzvarēja TTT Rīgu, finālsērijā triumfējot
ar 3:0. Šo panākumu lielā mērā nodrošināja cēsnieču leģionāres – Kristena Mena,
Sandra Dižona, Tamara Janga un Kellija da Silva Santoša, kuras kopumā guva 61
punktu, bet rezultatīvākā pašmāju basketboliste ar deviņiem punktiem bija tieši
Eibele.

– Neviena no trijām
finālspēlēm nebija viegla, – sarunā ar žurnālu Sports uzsver SK Cēsis basketboliste
Anda Eibele. – Rūpīgi gatavojāmies mačiem
un smagā cīņā tomēr izcīnījām pārliecinošus panākumus divās no trijām spēlēm.
Bija nepieciešama maksimāla atdeve uzbrukumā un īpaši aizsardzībā.

– Ar ko atšķīrās otrā spēle, kur guvāt uzvaru
tikai ar deviņu punktu pārsvaru?

– Iespējams, pārdegām
– tā bija svarīga spēle, turklāt Cēsīs pārpildītu tribīņu priekšā. To apliecina arī zemā metienu
precizitāte. Savās mājās divtik gribējās gūt uzvaru, un daudzie skatītāji to arī
gaidīja.

– Treneris Ainars Zvirgzdiņš daudzreiz cīņā
iesaistīja vismaz 10 basketbolistes.

– Šādas maiņas
papildus stimulē parādīt labāko sniegumu, akcentēt katras spēlētājas
ieguldījumu aizsardzībā. Ja vajadzētu spēlēt visas 40 minūtes, tad noteikti
kādā brīdī vairs nespētu izpildīt trenera prasības par spēli aizsardzībā.

Triju aizsargu taktika

– Lai arī sezonas otrajā daļā TTT Rīgas sastāvs tika paplucināts,
tomēr ārējā līnija – Zane Eglīte, Merike Andersone, Dita Krūmberga – tika
saglabāta pietiekami iespaidīga.

– Īpaši aktīvi
centāmies segt tieši Andersoni, taču arī Eglīte un Krūmberga sarūpēja mums ne
mazums problēmu. Uzbrukumā likām pretī ātru spēli, jo treneris vienlaikus bieži
vien laukumā laida trīs mazās basketbolistes – Kristīni Kārkliņu, Elīnu Babkinu
un mani. Ja pirmajā ceturtdaļā TTT Rīga vēl
mēģināja tikt galā ar mūsu uzbrukumiem, tad turpmāk tas bija arvien grūtāk.

– Ja SK
Cēsis laukumā ir trīs saspēles vadītājas, tad kā sadalāt lomas laukumā?

– Šādi var veidot
ātrākus uzbrukumus – viena var uzņemties vadīt saspēli, pārējās divas pa to
laiku rauties uz priekšu. Protams, šāds izvietojums nelīdz visiem pretiniekiem,
jo bieži vien, it īpaši izlašu mačos, sāncenses ir daudz garākas. Piemēram, Čehijas
izlases spēlētājas, kurām pat Anetei Jēkabsonei-Žogotai ir grūti pārmest pāri
tālmetienus.

– Vai spēle otrā vai pat trešā numura pozīcijā
ir likusi papildus praktizēties?

– Zvirgzdiņš
uzsvēris, ka vēlas, lai es ne tikai piespēlētu, bet arī biežāk uzbruktu grozam.
Pašreiz gan vairāk koncentrējos spēlei aizsardzībā. Protams, labas situācijas
nedrīkst neizmantot. Tā tas bija arī pēdējā finālspēlē ar TTT Rīgu, kad izdevās realizēt trīs trīspunktniekus.

Latvija pret Lietuvu

– Latvijas čempionu tituls izcīnīts, komanda
izbaudījusi brīvdienas Londonā. Vai pietiks emociju un vēlmes cīnīties par
Baltijas čempionu titulu?

– Līdz pat 9. aprīlim
galvenā cīņa bija par Latvijas čempionāta zelta medaļām, tādēļ tikai tagad
varam atkal visu uzmanību pievērst spēlēm Baltijas līgā. Labprāt izcīnītu arī
Baltijas čempionu titulu. Ja parādīsim labāko sniegumu kā pirmajā un trešajā
finālmačā pret TTT Rīgu, tad varam
uzveikt arī Lietuvas spēcīgākās komandas. Lietuvietes šo titulu ieguvušas
deviņus gadus pēc kārtas, tādēļ ir pienācis laiks viņas pastumt malā.

– Cik šis turnīrs ir svarīgs citu valstu
klubiem?

– Iespējams, ka
Baltkrievijas un Ukrainas klubi šo turnīru vairāk izmanto kā iespēju sacensties
ar spēcīgiem sāncenšiem, īpaši nedomājot par medaļām sezonas noslēgumā. Citāda
attieksme ir Lietuvā un arī Latvijā, jo finālčetrinieku taču veido tieši šo
valstu klubi.

– Varbūt ir vēlme vēlreiz tikties ar TTT Rīgu?

– Ja tas notiktu
finālspēlē par pirmo vietu, tad kāpēc gan ne? Šāda iespēja pastāv!

Horvātijas pieredze

– Šo sezonu uzsāki Horvātijas klubā Gospič CO, tiekot arī pie spēlēšanas
FIBA kausā. Kāpēc atgriezies Latvijā?

– Vasarā bija sarunas
ar SK Cēsis vadītāju Krišjāni
Kļaviņu, taču tad vēl nebija pārliecības par iespēju Cēsīs izveidot spēcīgu
sastāvu. Izvēlējos Horvātijas klubu, bet ātri sapratu, ka Gospič CO nav domāts man. Runa nebija tikai par laukumā notiekošo,
izvēlēto spēles taktiku, bet arī par atmosfēru klubā. Horvātijā spēlēt vairs nevēlējos,
tādēļ meklēju citus variantus. Bija arī piedāvājums no Spānijas, taču ne mirkli
nenožēloju, ka atsaucos uz Kļaviņa atkārtoto uzaicinājumu un atbraucu uz Cēsīm.
Otro reizi karjerā man ir tik draudzīgs kolektīvs. Pirms tam tāds bija Latvijas
valstsvienības rindās.

– Karjeras laikā esi spēlējusi Krievijas,
Austrijas, Kipras un Horvātijas klubā. Vai Gospič
OC piedzīvotais mainīja attieksmi pret spēlēšanu ārzemēs?

– Pašreizējās
komandas biedrenes, kurām ir daudz lielāka pieredze, pārstāvot dažādu valstu
klubus, mani mierināja, ka gadās parakstīt līgumu ar vienību, kurā tā arī neizdodas
iedzīvoties. Ar to profesionālajiem sportistiem ir jārēķinās. Pašreiz esmu
pārliecināta, ka daudz labāk ir spēlēt kādā Latvijas klubā. Ja vēl atalgojums
ir konkurētspējīgs, tad kāpēc gan nespēlēt mājās?

– Kādas ir nākotnes ieceres?

– Esmu pārliecināta,
ka arī nākamajā sezonā pārstāvēšu Cēsu klubu, taču, iespējams, var uzrasties
kāds cits fantastisks piedāvājums!

Treneru pirksts

– Sporta skolā prasmes apguvi pie Maijas
Kubliņas, pēc tam esi spēlējusi arī Aivara Vīnberga, Pētera Višņeviča un Ainara
Zvirgzdiņa vadībā. Ko esi mācījusies?

– Kubliņa pieradināja
pie disciplīnas. Sporta skolas gados pat baidījos no treneres. Vīnbergs man
iemācīja metienu ar kreiso roku. Višņevičs akcentēja basketbola fiziskās cīņas
nozīmīgu, bet Zvirgzdiņš noteikti ir papildinājis manu meistarību un izpratni
par spēli aizsardzībā.

– Zvirgzdiņš ir ne tikai SK Cēsis, bet arī Latvijas izlases galvenais treneris.

– Protams, arī
pagājušajā vasarā iemācījos visus taktiskos risinājumus spēlei aizsardzībā, lai
sekmīgi iekļautos Latvijas izlasē, taču šogad noteikti būs vieglāk. Protams, ka
basketbolistēm ar mazāku pieredzi nepieciešams laiks, lai izprastu Zvirgzdiņa
taktiku. Varētu pat teikt, treneris ar savu skatījumu uz spēli aizsardzībā izceļas
citu treneru pulkā.

– Latvijas izlases rindās spēlēji Pekinas
olimpiskajās spēlēs. Vai tas dod papildu pārliecību par sekmīgu cīņu par vietu
valstsvienības ducī startam Eiropas čempionātā jūnijā Liepājā un Rīgā?

– Neviena spēlētāja
nevar justies droša par vietu izlasē. It īpaši šovasar, kad cīņa par vietu
sastāvā noteikti būs liela. Esmu pārliecināta, ka izlasē ir jāspēlē 12 pašreiz
labākajām Latvijas basketbolistēm! Olimpiskās spēles bija pagājušajā gadā,
tādēļ līdzdalība šajā turnīrā nav arguments spēlēšanai Eiropas čempionātā.
Sezonas laikā iespējamas dažādas izmaiņas basketbolistu karjerā, sportiskās
formas kāpumi un kritumi.

Pekinas atskaņas

– Kopš starta Pekinā pagājuši vairāk nekā
septiņi mēneši. Kas palicis atmiņā?

– Joprojām nedaudz
pārdzīvoju par to, ka neizdevās klātienē piedalīties olimpisko spēļu atklāšanas
ceremonijā… Lai arī piecās spēlēs izcīnījām tikai vienu uzvaru, pārspējot
Brazīliju, taču lielākais panākums bija jau ceļazīmes izcīnīšana uz Pekinu. Protams,
arī olimpiskajās spēlēs no mums gaidīja vairāk uzvaru, taču nedrīkst aizmirst,
ka sacentāmies ar pasaules spēcīgākajām izlasēm. Tas bija kā sapnis, kas
realitātē pārvērtās tikai pēc atgriešanās no Pekinas.

– Vai līdzdalība olimpiskajā turnīrā bija
emocionālākā tavā basketbola karjerā?

– Ja Pekinā Latvijas
izlase būtu izcīnījusi medaļas, tad varbūt viss turpmākais būtu grūti salīdzināms
ar iepriekš piedzīvoto.

– Pekinas olimpisko spēļu vēsturē paliks arī
šāds ieraksts: Eibele – piecas spēles, 65 minūtes, trīs punkti, 11 atlēkušās
bumbas, piecas rezultatīvās piespēles.

– Jā… Guvu tikai
trīs punktus, taču izlasē jau ir daudz citu snaiperu. Protams, gribētos gūt
daudz vairāk punktu, taču svarīga ir jau ne tikai šī statistikas ailīte, bet
arī atlēkušās bumbas, piespēles un daudz kas cits. Joprojām atceros savu
vienīgo trāpījumu. Tas bija spēlē pret Austrāliju, kad pēc Jēkabsones-Žogotas
piespēles iemetu trīspunktnieku.

Pašmāju eksāmens

– Latvijas izlase izcīnījusi ceturto vietu
Eiropā un devīto vietu olimpiskajās spēlēs. Eiropas čempionāts šovasar kļūs par
kārtējo eksāmenu, nu jau savu skatītāju priekšā?

– Čempionāta norise
Latvijā stimulē cīņai par vietu sastāvā. Žēl, ka pirmās trīs spēles notiks tik
tālu no Rīgas, jo ne visi līdzjutēji varēs atbraukt, pārnakšņot. Ar ko gan
Olimpiskais sporta centrs būtu sliktāks par Liepājas zāli? Varbūt arī
čempionāta uzsākšana Liepājā mums palīdzēs ātrāk pārvarēt starta satraukumu,
lai arī radu, draugu un paziņu priekšā sasniegtu maksimālo rezultātu.

– Pirmo reizi Eiropas čempionāts notiks nevis
septembrī, bet jūnijā. Kā paši sportisti raugās uz šādām pārmaiņām?

– Tas ir pozitīvi. Vienmēr
jau labāk ir bez lielām pauzēm turpināt sezonu, lai sagatavotos Eiropas
čempionātam. Pieredze mums ir, jo pirms gada gatavojāmies olimpiskajam kvalifikācijas
turnīram Madridē. Šoreiz vēl pirms Jāņiem tiks pielikts punkts sezonai, bet pēc
tam brīva izvēle – atpūta, ceļošana un daudz kas cits.

Lielisks kolektīvs

– Sezonas laikā SK Cēsis rindās vismaz vienu spēli Latvijas čempionātā aizvadījušas
22 basketbolistes, ieskaitot deviņas leģionāres. Kā šādos apstākļos veidojas
kolektīvs?

– Pārsteidzoši, taču
komandas mikroklimats ir lielisks. Neviena no basketbolistēm, pat pašām
slavenākajām neizlec no kolektīva. Ikdienā, ģērbtuvēs un laukumā valda lieliska
atmosfēra, daudz jokojam, un ir jautri. Liela loma ir komandas kapteinei Ievai
Tārei, kura satur kopā gan latvietes, gan ārzemnieces, neļaujot izveidoties
atsevišķām grupām.

– Vai tev pašai un komandas biedrenēm Cēsīs
nav par šauru?

– Basketbols noteikti
ir svarīgākais, taču nepieciešams atvēlēt laiku arī atpūtai. Rīgā gan nesanāk
pabūt tik bieži, jo žēl ir ceļā pavadītā laika – pusotra stunda turp un pusotra
atpakaļ. Atpūsties var arī Cēsīs, taču bez iepirkšanās Rīgā gan grūtāk ir
iztikt. Protams, ārzemniecēm grūti bez lielpilsētas, jo, braucot uz spēlēm
Rīgā, gandrīz nekad nevarējām iztikt bez amerikāņu restorāna TGI Friday's apmeklējuma…

Renārs BUIVIDS

Anda Eibele

SK Cēsis basketboliste

Dzimusi         1984. gada 30. jūlijā Rīgā

Augums, svars        1,70 m, 65 kg

Pozīcija         saspēles vadītāja

Pirmā trenere           Maija Kubliņa (TTP BS)

Karjera          TTP
BS absolvente, RTU/Klondaika (2001./2003.), Krievijas Spartak (2003./2004.), Austrijas Powerbasket (2004./2005.), RTU/Klondaika (2005./2006.), Kipras EKA AEL (2006.), Avantis/Turība (2006.-2008.), Horvātijas Gospič CO (2008./2009.), SK
Cēsis (2009.)

Panākumi     Latvijas izlases sastāvā 9. vieta Pekinas
olimpiskajās spēlēs (2008.) un 4. vieta Diamond
Ball Ķīnā (2008.), 6. vieta Eiropas čempionātā Turcijā (2005.); Latvijas
U-20 izlases sastāvā 4. vieta Eiropas čempionātā Horvātijā (2002.); Austrijas
čempione un kausa ieguvēja (2005.), Kipras čempione un kausa ieguvēja (2006.),
Latvijas čempione (2009.)

Sezonas statistika Latvijas čempionātā
17 spēlēs vidēji 24 minūtes, 4,5 punkti, 3,5 atlēkušās bumbas, 2,3 rezultatīvās
piespēles, 2,0 pārtvertās bumbas; Baltijas Sieviešu basketbola līgā 11 spēlēs
vidēji 2,8 punkti, 3,5 atlēkušās bumbas, 1,5 rezultatīvās piespēles, 1,0
pārtvertās bumbas; FIBA Eiropas kausā Gospič
CO sastāvā astoņās spēlēs vidēji 28 minūtes, 5,9 punkti, 2,9 atlēkušās
bumbas, 1,5 rezultatīvās piespēles

Izglītība         BA Turība
pirmā līmeņa augstākā izglītība reklāmas vadībā

Ģimene          neprecējusies

BSBL individuālā statistika

Rezultatīvākās spēlētājas

Katerina Dorogobuzova
(Tim Scuf)           15        320

Rita Milieškiene (Lemminkainen)  17        305

Davineja Paine (Star-TLU)  13        275

Oksana Dovgaruka (Berezina-RCOR)      17        270

Tatjana Lihtoroviča (Olimpia)          13        262

Olga Mazničenko (Tim Scuf)           15        252

12. Kristena Mena (SK Cēsis)     12        209

18. Ieva Tāre (SK Cēsis)   15        185

Atlēkušās bumbas

Čaritija Edženti (Kozazchka-Zalk)  11        151

Ešlija Vollesa (Star-TLU)     16        136

Oksana Dovgaruka (Berezina-RCOR)      17        130

Davineja Peina (Star-TLU)  13        125

Lizanne Mērfija (Arvi)           16        123

10. Kristena Mena (SK Cēsis)     12        109

26. Ieva Tāre (SK Cēsis)   15        77

Rezultatīvās piespēles

Volga Podabeda (Berezina-RCOR)          17        114

Irina Birjuka (Kozachka-Zalk)          12        84

Egle Žigelīte (Lemminkainen)        16        73

Marija Dubasa (Tim Scuf)   15        64

Aleksandra Kurbatova
(Olimp/NAEK)       16        63

26. Ieva Tāre (SK Cēsis)   15        32

32. Kristena Mena (SK Cēsis)     12        29

BSBL Četru
fināls

Sestdiena, 18. aprīlis

SK Cēsis – Arvi      pl. 14

TEO – TTT Rīga     pl. 16

Svētdiena, 19. aprīlis

Arvi – TEO vai TTT Rīga   pl. 14

SK Cēsis – TEO vai TTT
Rīga     pl. 16

Baltijas Sieviešu basketbola līgas laureātes

Gads   1. vieta            2.
vieta            3. vieta

1995.  Telerina         Viktorija          Arkādija

1996.  Laisve            Lietuvos telekomas  Horizont

1997.  Laisve            Lietuvos telekomas  Horizont

1998.  RTU-Klondaika        Horizont         Laisve

1999.  Horizont         Arvi-Vernitas Lietuvos telekomas

2000.  Lietuvos
telekomas  Arvi-Vernitas RTU-Klondaika

2001.  Lietuvos
telekomas  TTT Rīga       Lintel 118

2002.  Lietuvos
telekomas  Baltijskaja Zvezda    TTT Rīga

2003.  Lietuvos
telekomas  Pantterit         Baltijskaja Zvezda

2004.  Lietuvos
telekomas  Arvi     TTT Rīga

2005.  Lietuvos
telekomas  Laisve            Tim Scuf

2006.  Lietuvos
telekomas  Tim Scuf        Arvi

2007.  TEO    Arvi     TTT
Rīga

2008.  TEO    SK Cēsis       TTT
Rīga