40 valstu atlētu vienotība Rīgā
Dažu brīdi Rīgas Kongresu nams atgādināja austrumu tirgu — valodu mikslis, cilvēku pūļi un pūlīši, koši tērpi un smiekli, kas skanēja vienā priecīgu svētku pirmssajūtu valodā. Rīgā no 13. līdz 17. jūnijam risinājās 5. pasaules strādājošo un amatieru sporta spēles, kuras pulcēja gandrīz 4000 dalībnieku no 37 valstu 42 amatiersporta organizācijām. Lielākās delegācijas bija ieradušās no Izraēlas (817 delegātu), Francijas un Meksikas.
Spēļu koordinācijas un informācijas centrs bija izvietots Rīgas Kongresu namā, kurā ne mirkli neapstājās darbs — gan viesojās delegāciju pārstāvji, gan nepaguruši strādāja spēļu brīvprātīgie un paši spēļu rīkotāji — Latvijas Tautas sporta asociācija.
AR CIEŅU UN ATVĒRTĪBU
13. jūnija vakarā, pēc gājiena pa Krišjāņa Valdemāra ielu spēļu dalībnieki ieradās Skonto stadiona arēnā. Pēc goda apļa katra komanda ieņēma savu vietu tribīnēs, bet zāliena centrā sveikt dalībniekus izgāja CSIT (Starptautiskās Strādājošo un amatiersporta konfederācijas) prezidents Bruno Molea, Latvijas Tautas sporta asociācijas (LTSA) prezidents Andris Bērziņš, Latvijas Republikas izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks. Pasaules sporta spēļu dalībniekus uzrunāja Latvijas Republikas prezidents Raimonds Vējonis. Tika pacelts karogs un paziņots, ka 5. pasaules strādājošo un amatieru sporta spēles oficiāli atklātas.
Zvērestu cīnīties godīgi visu dalībnieku vārdā deva futbola kluba Rīga kapteinis Kaspars Gorkšs. Savukārt tiesnešu vārdā zvērēja spēļu sporta direktors Guntis Zālītis.
Sacensības dažādās sporta būvēs notika galvenokārt Rīgā, vieglatlēti no galvaspilsētas devās sacensties uz Zemgales olimpiskā centra stadionu Jelgavā, bet lodes grūdēji uz Salaspili. Sporta spēļu dalībnieki piecpadsmit sporta veidos — vieglatlētikā, basketbolā, pludmales volejbolā 3, pludmales cīņā, pludmales tenisā, šahā, futbolā 11, minifutbolā 5, džudo, mamanetā, tenisā, galda tenisā, petankā, volejbolā, peldēšanā un cīņā vienlaikus izcīnīja arī pasaules čempionu titulus amatieriem. Savas disciplīnas bija senioriem, kas vecāki par 55 gadiem. Paralēli notika sacensības arī demonstrējuma sporta veidos.
LEĢENDĀRAIS RĪGAS IVANS
Rīgā bija sastopamas arī vairākas profesionālā sporta leģendas, kuras jau beigušas savu karjeru. Piemēram, Brazīlijas sporta delegāciju vadīja divkārtējais olimpiskais vicečempions volejbolā Rui Kampušs Našimento Vieglatlētikas stadionā sacensību pārraudzība bija uzticēta igauņu olimpietim Aleksandram Tammertam, kurš bronzas godalgu pārveda no savām trešajām olimpiskajām spēlēm Atēnās. Spēļu sekretariātā darbojās somu soļotājs Anti Kempass, kurš sekmīgi pārstāvējis savu valsti divās olimpiskajās spēlēs.
Pasaules strādājošo un amatieru sporta spēļu sūtība ir popularizēt dažādas sporta aktivitātes. Lai gan sāncensība un konkurence ir neizbēgama, tomēr svarīgāk ir saliedēt dažādu valstu pārstāvjus un ļaut viņiem izbaudīt sporta vienojošo spēku. Tā kādā dienā spēļu koordinācijas centrā mani pārsteidza telefona zvans, kas vēstīja par īpašu notikumu Irānas delegācijai.
Latvijā savā seniora ritmā dzīvo viens no pasaules izcilajiem volejbolistiem — divkārtējais olimpiskais čempions (1964., 1968. gada spēlēs), kādreizējais Radiotehniķa spēlētājs Ivans Bugajenkovs. Pēc savas sportista karjeras beigām un sasniegumiem padomijas sportā, kas ļāvuši viņam iekļūt pasaules volejbola slavas zālē, Ivans pavadīja 17 piesātinātus savas dzīves gadus kā Irānas volejbola eksperts un valstsvienību treneris. Irānā uzskata, ka volejbola popularitāte valstī un šodienas sasniegumi ir Ivana nopelns. Rīgā Bugajenkovs atkal tikās ar Irānas volejbolistiem. Grūti aprakstīt tās emocijas un prieku, ko raisīja šī tikšanās. Irānas komandas pārstāvji, oficiālie delegāti un sportisti visi kā viens lūkojās Ivanā ar cieņu un apbrīnu. Gados jaunākie sačukstējās — jā, tas ir TAS Ivans.
Sportistiem atkal jādodas uz sacensībām, bet treneris Ivans Bugajenkovs atzīstas: “Septiņpadsmit gados, kurus pavadīju trenera darbā Irānā, es ne reizi netiku redzējis savas audzēknes, spēlējot sacensībās. Mēs varējām kopīgi runāt par taktiku, apgūt spēles elementus, trenēties, taču sacensību dienā vienmēr biju ārpus zāles, kurā notika sieviešu spēle. Tādi ir viņu likumi un paražas.”
SKATS UZ PJEDESTĀLU
Latvijas sportisti spēlēs guva atzīstamus panākumus. Basketbolā vīriešiem 40+ konkurencē uzvarēja komanda Jelgava, savukārt jaunākajā grupā Baltijas ekspresis nostājās tūdaļ blakus pjedestālam. Savu spēku apliecināja Latvijas cīņas sporta veterāni, sacenšoties grieķu romiešu cīņā un gūstot individuālas uzvaras. Džudo Latvijas pārstāvji atzina viesu pārākumu un noslēdza sacensības bez godalgām. Futbola 11 sacensībās Latvijas komandai ceturtdaļfinālā nācās sastapties ar spēcīgajiem pretiniekiem no Francijas, un šis mačs pārtrauca mūsmāju sportistu uzvaras gājienu.
Galda tenisa sacensībās gan Latvijas Galda tenisa federācijas komanda, kura izcīnīja trešo vietu kopvērtējumā, gan Jelgavas un Latvijas Dzelzceļa komandas spēja radīt spēcīgu un nopietnu konkurenci viesu vienībām. Individuāli — jauktajās dubultspēlēs sudrabs Lidijai Kalniņai un Jurim Siliņam, vīru dubultspēļu turnīrā mājinieki tūdaļ aiz pjedestāla, bet dāmu dubultspēlēs Lidijai Kalniņai un Irinai Paščenko sudraba medaļas, savukārt Ievai Lepšei, kura startēja pārī ar Irānas sportisti, — bronza. Vienspēlēs — dāmu konkurencē Ieva Vēja — tūdaļ aiz pjedestāla, smagā cīņā piekāpjoties Francijas sportistei. Vīru individuālajā vērtējumā Juris Siliņš — trešais senioriem (50+).
Minifutbolā kungiem LTSA Rīgas Siltums nespēja ierindoties labāko trijniekā. Liels medaļu komplektu skaits tika izcīnīts peldēšanā — ražīgākais vīrs Masters grupā uz Brazīliju aizveda 16 zelta medaļas. Sporta veidā, kurš daļai mūsu līdzjutēju ir mazāk zināms, — petankā, Latvijas dāmas spēja uzvarēt visas konkurentes: Ingai Apmanei — zelts, Evai Martinsonei — sudrabs, Agitai Lejniecei — bronza. Nāciju kausa vērtējumā arī Latvijas vīru duets Juris Kudrjavcevs un Nikolajs Bogdanovičs ieguva bronzas godalgas. Pludmales cīņā Denisam Leckim sudraba godalga, bet senioru grupā Kristapam Kalnakārklim — bronza svara kategorijā līdz 80 kg, bet svara kategorijā līdz 90 kg — sudrabs Česlavam Besenim.
Pludmales volejbolā LTSA Dāmu klubs izcīnīja otro vietu, piekāpjoties meksikāņu sportistēm, bet vīru komandas palika bez godalgām. Šaha zibensturnīrā pirmā vieta mājiniekam Arvīdam Andrejevam, komandu vērtējumā diemžēl bez medaļām. Piesātinātajās un disciplīnām bagātajās vieglatlētikas sacensībās dāmu konkurencē 400 metru distancē Inese Nagle ierindojās trešajā vietā un 5000 metru soļošanā kopvērtējumā arī bija trešā, bet savā grupā (40+) pirmā bija Inese Sirmā. Diska mešanā Latvijas atlēte Dace Šteinerte ieguva zelta godalgu. Vīru konkurencē Jānim Mezītim sudrabs gan 100 metru distancē, gan 200 metros; 1500 metru distancē zelts Jānim Rezgalim, kurš savam medaļu klāstam pievienoja arī bronzu 800 metru distancē. Lodes grūšanā bronza Matīsam Šalmim.
Rezultātos parādījās arī kāda negaidīta uzvara. Irānas delegācijas demonstrāciju sportā o-sports piedalījās arī pārstāvji no Latvijas cīņas sporta. O-Sporta, kas veidojies kā elementu mikslis — deja, vingrošana un cīņas tehnika, zeltu Latvijā atstāja jaunā sporta zvaigzne Poļina Medvedeva, kura profesionāli nodarbojas ar taekvondo. Apgūstot o-sporta noteikumus un nedaudz pagatavojoties, jaunā sportiste Rīgā spēja pieveikt daudz pieredzējušākās sāncenses. Dzirkstošs prieks Latvijai!
Smaidošs un lepns ne vien par pavadīto laiku sacensībās, bet arī par sasniegtajiem rezultātiem peldēšanas arēnā bija Vidvuds Maculēvičs — piecas medaļas dažādās disciplīnās — viena zelta godalga, divas sudraba un divas bronzas medaļas rotā pašmāju sportistu.
FUTBOLS STAIGĀJOT UN BUNGU FITNESS
Senioriem 5. pasaules strādājošo un amatieru spēļu laikā notika arī virkne īpašu aktivitāšu — futbols staigājot, krolfs, bungu fitness un ritmiskās dejas, body art vingrojumi un citi.
Spēles bagātināja arī tādi zināmi un mazāk zināmi sporta veidi kā jufo, Mežaparkā notika pirmais pasaules nūjošanas čempionāts, kuru rīkoja starptautiskās federācijas Latvijas koordinatori. Interesentiem bija iespēja iepazīt cīņas sporta kapoeira nianses, vērot karate Do, shotokan, spikeball, darni, virves vilkšanas sacensības. Spēļu laikā norisinājās arī Latvijas krosmintona sacensības — nolūkā popularizēt šo sporta veidu.
100 KOMANDAS VIENLAIKUS
Ne tikai uzvaras ieies spēļu vēsturē, bet arī fakts, ka Latvijā tika veikts ieraksts Ginesa pasaules rekordu grāmatā. Mamanets ir spēle ar devīzi Katra mamma var!. Tās galvenā ideja — iesaistīt māmiņas, kuras nav nodarbojušās ar sportu vai pēc mazuļa piedzimšanas ar to nodarbojas retāk. Spēle ir ļoti līdzīga volejbolam, līdzīgi ir tās noteikumi, spēlētāju izvietojums un tīkla augstums — tikai spēlētājām bumba jānoķer, pirms to nodot tālāk. Laukuma vienā pusē drīkst veikt trīs piespēles. Bumbas turēšanā sporta zinātāji ieraudzīs rokasbumbas elementus.
Mamanets strauji kļuva populārs kā sociāla kustība, kā lieliska iespēja nostiprināt sievietes sociālo statusu, īpaši pēc bērna piedzimšanas, tādā veidā veicinot iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē. Šobrīd mamaneta līga apvieno vairāk nekā 10 000 sievietes visā pasaulē.
Pirms vairāk nekā desmit gadiem Izraēlā sākās šā sporta veida uzplaukums, un šobrīd tas ir viens no populārākajiem tautas sporta komandu sacensību notikumiem. Arī sporta spēlēs Rīgā lielākais komandu skaits bija no Izraēlas — 25. Vienas Izraēlas komandas nosaukums pat bija MamaRiga, kuras formastērpos dominēja Latvijas karoga sarkanais. Divas komandas bija ieradušās no Itālijas, pa vienai — no Austrijas un Meksikas. Latvijas mamaneta vienība, kuru veidoja LTSA kodols, izcīnīja vietu spēļu ceturtdaļfinālā un lepojās ar sasniegumu, jo nokļūt tik tuvu līdervienībām ir necerēti labs rezultāts.
Lucavsalas tradicionālie apmeklētāji bija pārsteigti redzēt tādu rosību parka teritorijā, tik daudz dažādu valstu karogu un daudzkrāsainās formās tērptu sportistu. Kā laika zīme un dzīvais ieraksts sporta veida vēsturē palika Latvijā sasniegtais rekords — uz 50 mamaneta laukumiem vienlaikus spēlēja 100 komandas — gan spēļu dalībnieki, gan vienkārši sporta veida interesenti.
NĀCIJU VĒRTĒJUMS
Nr. – Vieta – Valsts – Sporta savienība – Zelts – Sudrabs – Bronza – kopā
1 – 1 – Austrija – ASKOE – 158 – 127 – 86 – 371
2 – 2 – Nīderlande – NCS – 76 – 72 – 62 – 210
3 – 3 – Izraēla – Hapoel – 36 – 44 – 38 – 118
4 – 4 – Brazīlija – TEAM BRAZIL – 27 – 42 – 31 – 100
5 – 5 – Francija – FSGT – 20 – 35 – 34 – 89
6 – 6 – Somija – TUL – 25 – 24 – 28 – 77
7 – 7 – Latvija – LTSA – 13 – 26 – 27 – 66
8 – 8 – Krievija – Atom-Sport – 44 – 9 – 4 – 57
9 – 9 – Irāna – AFWSI – 26 – 9 – 10 – 45
10 – 10 – Meksika – INDET – 19 – 11 – 13 – 43
11 – 11 – Itālija – AICS – 17 – 12 – 9 – 38
12 – 12 – Beļģija – AFSTB – 17 – 3 – 2 – 22
13 – 13 – Beļģija – FROS MV – 2 – 7 – 10 – 19
14 – 14 – Īrija – AAI – 10 – 3 – 5 – 18
15 – 15 – Šveice – SATUS – 2 – 2 – 3 – 7
16 – 15 – Igaunija – JOUD – 0 – 4 – 3 – 7
17 – 17 – Francija – NC Etang de Berre – 1 – 4 – 1 – 6
18 – 18 – Portugāle – INATEL – 1 – 0 – 4 – 5
19 – 18 – Bulgārija – BWFSH – 2 – 3 – 0 – 5
20 – 18 – Spānija – UCEC – 0 – 3 – 2 – 5
21 – 21 – Dānija – DAI – 0 – 1 – 2 – 3
22 – 21 – Lielbritānija – AJA – 0 – 2 – 1 – 3
23 – 23 – Slovēnija – ZZBSS – 2 – 0 – 0 – 2
24 – 23 – Tunisija – UAF – 2 – 0 – 0 – 2
25 – 23 – Kipra – PASEK – 0 – 1 – 1 – 2
26 – 24 – Igaunija – KALEV – 1 – 0 – 0 – 1
27 – 24 – Beļģija – Euro Budo – 0 – 1 – 0 – 1
28 – 24 – Alžīra – FAST – 0 – 1 – 0 – 1
29 – 24 – Francija – UASG – 0 – 0 – 1 – 1
30 – 24 – Lielbritānija – Judo for All UK – 0 – 0 – 1 – 1
Kopā – 501 – 446 – 378 – 1325
Autori: Mareks Matisons
