Bez skaļiem saukļiem, ar cerībām

Augustā četras aizraujošas starpvalstu spēles ar teju 10 NBA spēlētāju līdzdalību Arēnā Rīga, septembra pirmajā pusē Eiropas vīriešu basketbola milžu cīņas Stambulā — tādi ir šīssezonas galvenie akcenti vīriešu basketbola valstsvienībai, kas pēdējos divos gados atzīta par Latvijas labāko sporta spēļu komandu. Lai šo atzinību iegūtu trešo gadu pēc kārtas, vīriem vajadzēs pamatīgi pasvīst, jo šosezon labs restarts izdevies hokeja izlasei un sasniegumu latiņu jo augstu pacēla sieviešu basketbola valstsvienība, izcīnot ne tikai 6. vietu Eiropā, bet arī iegūstot ceļazīmi uz Pasaules kausa izcīņu. Vīri otrās neatkarības laikos tik augstu nav bijuši. Pagaidām.

PIEKLUSINĀT AŽIOTĀŽU

Kopš aprīļa beigām, kad Kristapa Porziņģa jāvārds spēlēšanai valstsvienībā sacēla spārnos līdzjutēju cerības, ažiotāža bāros un sociālajos tīklos ir augusi augumā. Jūnija beigās to vēl par dažiem grādiem uzsildīja otrā NBA pārstāvja Dāvja Bertāna paziņojums par atgriešanos Latvijas galvenajā komandā, bet divas nedēļas vēlāk sekojušais Anžeja Pasečņika atteikums kopējo tonalitāti īpaši neietekmēja. Proti, modelis Latvija 2017 ir stiprākais, kāds bijis pēdējos gadu desmitos. Divi spēlētāji ar NBA pieredzi, trīs Eirolīgas klubu dalībnieki (Jānis Strēlnieks, Dairis Bertāns un nu jau arī Jānis Timma). Plus Eiropas kausa izcīņas labākais jaunais spēlētājs Rolands Šmits un pērn valstsvienības spēlēs novērtētais Ojārs Siliņš. Un kur tad vēl tādas stabilas vērtības kā Kristaps Janičenoks, Jānis Blūms un Mārtiņš Meiers…

Vai tad kāds brīnums, ka valstsvienības pirmajai darba dienai veltītajā preses konferencē žurnālisti no galvenā trenera Ainara Bagatska un spēlētājiem raudzīja izspiest kādu virsrakstā citējamu frāzi par augstiem mērķiem. Bet — pretī dabūja diplomātiskus formulējumus un aicinājumus nestrēbt karstu. Gan tāpēc, ka tieši vīriešu basketbola valstsvienība pirms astoņiem gadiem apdedzinājās tik traki, ka sūrst joprojām (2009. gada sauklis Tagad vai nekad! izrādījies nepatīkami dzīvelīgs…). Gan tāpēc, ka aritmētiski mūsu komanda patiesi iznāk stiprāka nekā jebkad, tomēr Eiropā var saskaitīt vismaz deviņas valstis — Spānija, Lietuva, Francija, Serbija, Grieķija, Turcija, Horvātija, Itālija, Krievija, kuru bagātība ir vēl iespaidīgāka (starp citu, ar trijām būs darīšana jau grupas turnīrā).

“Bez skaļiem saukļiem jātrenējas, labi jāsagatavojas un tad…” vienā toņkārtā runā gan valstsvienības kapteinis Jānis Blūms, kurš gatavojas savam septītajam Eiropas čempionātam, gan potenciālais debitants Kristaps Porziņģis. “Ja ieskriesimies, uzķersim savu ritmu, varam būt nepatīkams pretinieks jebkuram…” piebalso galvenais treneris Ainars Bagatskis. Vecais labais princips soli pa solim būs spēkā arī šoreiz.

KAS IR UN KAS NAV

Latvijas basketbola līdzjutējs, kuram būtu bijis lemts ap gadsimtu miju ieslīgt letarģiskā miegā un atmosties tikai tagad, izlasījis karstākās ziņas par valstsvienības komplektēšanas gaitu, visticamāk nolemtu, ka turpina dzīvot sapņu valstībā. Viens 215 cm garš spēlētājs ar Spānijas līgas rūdījumu un NBA drafta apliecību kabatā nebūs pieejams, bet galvenais treneris brīvprātīgi atsakās no vēl diviem 213 un 208 cm gariem torņiem, kuru CV rotā Eiropā cienījamu klubu ieraksti un valstsvienībā aizvadītais solīdais spēļu skaits, kā argumentu minot faktu, ka pieredzējušajiem vīriem nepietikšot spēles minūšu. Bet vēl pirms nieka 17 gadiem LBS pārstāvji bija gatavi izdabāt ikvienai Francijas otrajā līgā spēlējošā Aleksa Šturma iegribai, lai tikai ASV dzimušo 204 cm garo latvieti dabūtu uz svarīgākajām spēlēm, lai soda laukums nepaliktu pavisam tukšs…

Jā, pēdējos gados basketbola talantu dispečers, šķiet, nolēmis atalgot latviešus par pacietību teju 30 neražas gadu garumā, jo virsdivmetrinieku ar starptautiskā basketbola raudzi nu pietiktu pat divām komandām. Gribot negribot trenerim jācērt. Pret Kaspara Bērziņa izredzēm nostrādāja totālais spēļu prakses trūkums teju gada garumā, pret Rolandu Freimani — iepriekšējā pieredzē sakņotā Bagatska atziņa, ka aizsardzībā viņš nav nekāda nesatricināmā klints, bet uzbrukumā trūkst stabilitātes, lai pretendētu uz līdera statusu.

Garajā galā bez jau pieminētā Pasečņika nebūs arī OlyBet LBL izslēgšanas turnīra vērtīgākā spēlētāja Mareka Mejera, kurš, izlasēs nospēlējis sešas vasaras no vietas, trenerim palūdza pauzi — jūtot nepieciešamību sakārtot veselību un ķermeni. Tomēr kandidātu sarakstā joprojām ir 11 virsdivmetrinieki un droši var teikt, ka Stambulā neviens sāncensis uz latviešiem nevarēs noskatīties no augšas. Drīzāk otrādi — epizodiski laukumā varētu būt pat pieci vīri, kuru augums būs vismaz 200 cm, jo, piemēram, Žaņa Peinera un Jāņa Timmas individuālās prasmes ir gana piemērotas aizsargu uzdevumam.

Taču visur vienlīdz bagāti neesam un pēdējos gados par problemātiskāko sāk kļūt saspēles vadītāja pozīcija. Proti, Jānim Strēlniekam, kurš, starp citu, klubā mēdz spēlēt arī kā otrais numurs, stabils dublieris nav pieteicies. Kasparu Vecvagaru no ierindas izsituši vairāki smagi savainojumi, cerēto stabilitāti nav ieguvuši Ingus Jakovičs un Aigars Šķēle, bet Dāvis Lejasmeiers klubu karjerā nav ticis tālāk par Zviedrijas vicečempionvienību… Epizodiski ielāpu šai pozīcijā var uzlikt Dairis Bertāns un Jānis Blūms, treneris nav atmetis cerību uz Peineru. Lai uzvarētu Beļģiju un Lielbritāniju, ar šiem argumentiem vajadzētu pietikt. Bet, tiecoties pēc augstākiem mēriem, būs jāsaskaras ar nopietnāku pretestību un pretinieku nežēlīgo spiešanu uz vājākajiem punktiem, kurus noslēpt kļūst aizvien grūtāk.

DEVIŅI SVARĪGI SOĻI LĪDZ STAMBULAI

Valstsvienības pirmais darba cēliens Elektrum olimpiskā centra zālēs un Ventspils sporta bāzēs ielika pamatu, uz kura tiks veidota komandas kopspēle. Trenēšanas klasiķiem savulaik patika teikt, ka labas komandas izveidošanai vajadzīgi trīs gadi. Trenera Bagatska rīcībā ir sešas nedēļas un deviņas pārbaudes spēles. No tām pirmās divas Somijā tiks aizvadītas bez pieciem potenciālajiem līderiem (treneris allaž bijis tolerants pret spēlētāju individuālajiem sagatavošanās plāniem).

29. jūlijā Tamperē, iespējams, piedzīvosim kāda spēlētāja debiju valstsvienībā un mazliet skaidrāk ieskicēsies lomu sadalījums tālāko rezervistu vidū (28. jūlija spēle notiks aiz slēgtām durvīm). Nākamajā pārbaudē 4. un 5. augustā Klaipēdā ierindā būs Strēlnieks, Timma un Dairis Bertāns. Miniturnīra formula paredz, ka pusfinālā Latvijas komanda spēlēs ar Gruzijas izlasi, kas pēdējos gados bijusi neērta pretiniece. Ja izdosies revanšēties, otrajā dienā visticamāk būs jāspēlē ar Lietuvu; ja nāksies zaudēt — ar Poliju. Šī spēle noslēgs sagatavošanās pirmo posmu, pēc kura kandidātu saraksts saruks, ierindā paliekot pašiem labākajiem. Un komandas tapšanas izšķirošajai fāzei līdzjutēji varēs sekot klātienē Arēnā Rīga.

11. augustā pārbaudes spēle ar Poliju: Kristapa Porziņģa debija un piecus gadus Rīgā neredzētā Dāvja Bertāna atgriešanās cīņā ar komandu, kuras jaunie līderi Mateušs Poņitka un Pržemislavs Karnovskis 2011. gadā lieliski spēlēja U-19 pasaules čempionātā Rīgā.

19. augustā pārbaudes spēle ar Lietuvu: Kristaps Porziņģis pret Jonu Valančūnu, Jānis Timma pret Jonu Mačuli, Jānis Strēlnieks pret Mantu Kalnieti — būs lielisks basketbols un spilgtas emocijas.

20. augustā pārbaudes spēle ar Rumāniju: lieliska iespēja iejusties Eiropas čempionāta spēļu ritmā, dodoties laukumā uzvarēt nepilnas 24 stundas pēc emocionālas spēles ar favorītiem.

24. augustā pārbaudes spēle ar Čehiju: Janu Veseliju, Tomašu Satoranski un citiem puišiem, ar kuriem pēdējos gados izveidojušās īpašas attiecības. 2015. gadā EuroBasket turnīrā Rīgā Latvija uzvarēja ar 72:65, nedēļu vēlāk Lillē cīņā par 7. vietu pārāki bija čehi, bet pērn olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā atkal uzvarēja latvieši — 71:59.

Visbeidzot 25. augustā ar čehiem tiks spēlēts vēlreiz — bez skatītāju klātbūtnes.

“Rīgā būsim pilnā sastāvā un pārbaudes spēlēs ar Polijas, Lietuvas, Rumānijas un Čehijas izlasēm centīsimies gan saspēlēties, gan parādīt labu basketbolu,” Ainars Bagatskis uzsver, ka svece zem pūra netiks turēta. Un ieskicē galveno izaicinājumu: “Nešaubos par spēlētāju profesionālismu un to, ka katrs būs labi sagatavojies. Bet laiks rādīs, cik ātri izdosies no individualitātēm kļūt par KOMANDU.”

KARSTĀ PIRTS STAMBULĀ

Eiropas vīriešu basketbola čempionāta finālturnīrs risināsies pēc tādas pašas formulas kā 2015. gadā. Proti, pirmajā posmā komandas pa sešām sabrauks četrās dažādu valstu pilsētās — Helsinkos (Somija), Klužā Napokā (Rumānija), Telavivā (Izraēla) un Stambulā (Turcija). Katra septiņās dienās izspēlēs piecus mačus, un minimālais uzdevums — finišēt vismaz 4. vietā, lai varētu piedalīties izslēgšanas spēlē Stambulā.

Pusei no 16 pirmā posma veiksminiecēm vizīte Turcijas metropolē ilgs tikai dažas dienas, jo astotdaļfināla zaudētājiem nāksies doties mājās. Arī ceturtdaļfināla neveiksminiekiem turnīrs būs beidzies, jo 5.—8. vieta netiks izspēlēta (Eiropas čempionātam šoreiz nav atlases funkcijas — ceļazīmes uz 2019. gada Pasaules kausa izcīņu tiks dalītas īpašā kvalifikācijas turnīrā). Tikai četras labākās komandas aizvadīs pilnu sacensību programmu — deviņas spēles. Jaunie čempioni kļūs zināmi 17. septembrī.

Latvijas valstsvienībai izlozē paveicās tādā ziņā, ka gadījumā, ja tiks pārvarēta pirmā barjera, uz izslēgšanas turnīru tālu nebūs jāceļo — tik vien kā no Stambulas Āzijas daļas jāpārceļas pāri Bosforam uz Eiropu (laika ziņā ceļš gan nebūs tik īss, kā varētu šķist — ņemot vērā Stambulas satiksmes īpatnības). Toties par izlozes dāvāto pretinieku sabiedrību jāteic īsi: varēja būt labāk.

Skaidrs, ka no izlozes pirmā groza dāvanas gaidīt nebija pamata, tāpēc par olimpisko spēļu sudraba komandas Serbijas izlases trāpīšanos Stambulas grupā bēda nav liela. Pat labi, ka ar serbiem jāspēlē pirmajā dienā, kad starta drudzis purina kā favorītus, tā pastarīšus un iespējami visdažādākie pavērsieni. Taču divus pretiniekus — Krieviju un Turciju — vieno tikpat kā neizsmeļami naudas resursi, plašs Eirolīgas klubos rūdītu spēlētāju klāsts un pēdējos EuroBasket turnīros piedzīvotās neveiksmes, kas motivē sasprindzināt spēkus un resursus revanšam. Piedevām turki tieši savā laukumā guvuši lielākos panākumus — sudraba medaļas EuroBasket2001 un pasaules čempionātā 2010. gadā — kurus tagad alkst atkārtot.

Latvijas komandai ar krieviem un turkiem vajadzēs spēlēt grupas turnīra pēdējā kārtā, kad, cerams, tabulā jau būs vismaz dažas uzvaras. Bet tās nenāks viegli arī pret grupas pastarīšos ierakstītajām Beļģijas un Lielbritānijas komandām, kuru sastāvos, lai cik dīvaini to būtu dzirdēt dažam Latvijas dīvāna ekspertam, arī netrūkst vīru ar Eirolīgas pierakstu. Jābaidās no viņiem nav, bet ar cieņu jāizturas gan.

Un ar vienu aci jāpaseko, kas notiek Rumānijā, no kurienes atbrauks stambuliešu pretinieki astotdaļfinālā.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka tur aina puslīdz skaidra: pirmā — Spānija, kam ierindā palikuši visi medaļotie veterāni. Seko talantīgā Horvātija ar NBA zvaigžņu piecnieku. Tālāk — labi organizētā Čehija. Savukārt cīņā par 4. vietu basketbola tradīcijām bagātajai Melnkalnei var saskatīt priekšrocības, salīdzinot ar Ungāriju vai Rumāniju.

Bet praksē spāņi ne reizi vien pierādījuši, ka labāko rezultātu finišā sasniedz gadījumos, kad lēni ieskrienas (un otrādi). Horvāti un melnkalnieši mēdz apreibt no talanta daudzuma. Čehi prot paņemt arī to, kas viņiem nepienākas, bet laukuma saimnieki vispār mēdz būt neaprēķināmi. Vārdu sakot, mūs gaida interesants turnīrs ar iepriekš neparedzamu sižetu. Arī daudziem riskiem un iespējām.

“Kopš 2010. gada, kad uzņēmos valstsvienības vadību, soli pa solim esam gājuši uz priekšu, uzlabojot spēles kvalitāti un pozīcijas Eiropas rangu tabulā, arī attīstot karjeru klubos. 2015. gada Eiropas čempionātā sasniegtā 8. vieta bija atkārtots labākais sasniegums kopš 1992. gada, taču nebija mūsu komandas spēju griesti. EuroBasket2017 ir mūsu iespēja sasniegt vairāk” saka Ainars Bagatskis. Lai piepildās!

LATVIJAS VĪRIEŠU BASKETBOLA VALSTSVIENĪBAS KANDIDĀTI

Vārds un uzvārds, pozīcija, dzimšanas gads, augums, Klubs 2017, Spēles un punkti izlasē, līdzdalība Eiropas čempionātu finālturnīros un olimpiskajā kvalifikācijā

Jānis Strēlnieks 1 – 1989  – 191  – Brose Bamberg (GER)  – 93  – 772  – 3+1

Dāvis Lejasmeiers  – 1  – 1991  – 192  – Kings (SWE)  – 1  – 2  –  

Jānis Blūms – 1/2 – 1982 – 190 – VEF Rīga – 140  – 1041  – 6+1

Aigars Šķēle  – 1/2  – 1992  – 192  – BKVentspils  – 16  – 62  – 0+1

Dairis Bertāns – 1/2  – 1989  – 193  – Darussafaka (TUR) – 92  – 854  – 3+1

Artūrs Ausējs  – 2  – 1990  – 192  – Liepāja/Triobet

Kristaps Janičenoks  – 2/3  – 1983  – 196  – BK Ventspils  – 131  – 1342  – 5

Žanis Peiners  – 2/3  – 1990  – 203  – PAOK (GRE)  – 14  – 63  – 1

Jānis Bērziņš  – 2/3  – 1993  – 201  – Capo d'Orlando (ITA)  – 14  – 42  – 1+1

Jānis Timma  – 3  – 1992  – 201  – Zenit (RUS)  – 37  – 272  – 1+1

Ojārs Siliņš  – 3/4  – 1993  – 204  – Bonn Telekom (GER)  – 5  – 37  – 0+1

Rolands Šmits  – 3/4  – 1995  – 207  – Fuenlabrada (ESP)  – 11  – 36  –  

Dāvis Bertāns  – 4  – 1992  – 207  – Sanantonio Spurs (NBA)  – 27  – 173  – 1

Andrejs Gražulis  – 4  – 1993  – 202  – BK Ventspils  – 4  – 18  –  

Kristaps Porziņģis  – 4/5  – 1995  – 221  – New York Knicks (NBA)

Mārtiņš Meiers  – 5  – 1991  – 208  – VEF Rīga  – 79  – 545  – 3+1

Iļja Gromovs  – 5  – 1994  – 208  – VEF Rīga

Klāvs Čavars  – 5  – 1996  – 205  – Pertevniyal (TUR)

Komandas vadība

Ainars Bagatskis – galvenais treneris

Arnis Vecvagars – treneris

Artūrs Visockis-Rubenis – treneris

Viktors Lācis – fiziskās sagatavotības treneris

Oskars Ernšteins – fiziskās sagatavotības treneris

Juris Sproģis  – ārsts

Raivis Aršauskis – fizioterapeits

Mārtiņš Ozoliņš – fizioterapeits

Dinārs Kvedovs – menedžeris

Māris Jučmanis – direktors

PĀRBAUDES SPĒĻU GRAFIKS:

28. jūlijā Tamperē slēgtā treniņspēle ar Somijas izlasi

29. jūlijā 20:00 Tamperē ar Somijas izlasi (LTV7 tiešraide)

4. augustā 16:45 Klaipēdā ar Gruzijas izlasi (LTV7 tiešraide)

5. augustā Klaipēdā turnīra finālspēle (LTV7 tiešraide)

11. augustā 19:30 Arēnā ar Polijas izlasi (LTV7 tiešraide)

19. augustā 19:30 Arēnā ar Lietuvas izlasi (LTV7 tiešraide)

20. augustā 19:30 Arēnā ar Rumānijas izlasi (LTV7 tiešraide)

24. augustā 19:30 Arēnā ar Čehijas izlasi (LTV7 tiešraide)

25. augustā slēgtā treniņspēle ar Čehijas izlasi

EUROBASKET2017

1.posms (31. augusts—7. septembris) — turnīri 4 grupās; pa 4 labākajām komandām kvalificējas izslēgšanas turnīram.

A grupa (Helsinki):Francija, Grieķija, Somija, Slovēnija, Polija, Islande

B grupa (Telaviva):Lietuva, Itālija, Izraēla, Gruzija, Vācija, Ukraina

C grupa (Klužnapoka):Spānija, Čehija, Horvātija, Melnkalne, Ungārija, Rumānija

D grupa (Stambula):Serbija, Latvija, Turcija, Beļģija, Krievija, Lielbritānija

Latvijas komandas spēles 1. posmā (norādīts Rīgas laiks):

1. septembrī plkst. 17 — ar Serbiju (TV3 tiešraide)

2. septembrī plkst. 14.15 — ar Beļģiju (TV3 tiešraide)

4. septembrī plkst.14.15 — ar Lielbritāniju (TV3 tiešraide)

5. septembrī plkst.14.15 — ar Krieviju (TV3 tiešraide)

7. septembrī plkst.20.45 — ar Turciju (TV 3 tiešraide)

9. septembrī astotdaļfināls: A1-B4, B1-A4, A2-B3, B2-A3

10. septembrī astotdaļfināls: C1-D4, D1-C4, C2-D3, D2-C3

12. un 13. septembrī ceturtdaļfināli

14. un 15. septembrī pusfināli

17. septembrī spēle par 3. vietu un fināls