Astoņas reizes vairāk
Pašā pirmajā jaunā gada dienā Lavijas Sporta muzejs svinēs savu 25. dzimšanas dienu. Šajā laikā muzeja krājums palielinājies astoņas reizes.
„Voldemāra Šmidberga dāvinātajā kolekcijā, kas savukārt aizsākās ar cirka mākslinieka un juveliera Kārļa Vītoliņa pagājušā gadsimta sākumā veidoto krājumu un ir mūsu muzeja pamatā, bija 10 000 priekšmetu, bet tagad mūsu rīcībā ir aptuveni 80 000 dažādu sporta relikviju,” ne bez lepnuma stāsta Latvijas Sporta muzeja direktore Agra Brūne (attēlā). Bez šā krājuma muzeju, kurš gandrīz visu šo laiku atrodas pašā Vecrīgas sirdī — Alksnāja ielā 9 —, veido pastāvīgā ekspozīcija, kas arī tiek regulāri mainīta. Patlaban tās tēma ir Cilvēki. Laiks. Notikumi, sākot ar 1891. gadu. Pa ceļam uz augšstāvu varam iepazīties ar 43 Latvijas sporta zvaigznēm un nokļūt pie trīsdesmito gadu mūsu lielākās slavenības — Jāņa Daliņa. Viņa 110. dzimšanas dienai veltītajā izstādē Daliņa zelta ceļš, kurā ar SOK Solidaritātes palīdzību gādātā elegantā vitrīnā spoži spoguļojas mūsu soļošanas izcilnieka izcīnītie sudraba kausi, kas 40 gadus gulēja aprakti zemē Daliņa mājas pagalmā Valmierā.
„Vēl mums ir ceļojošās izstādes,” turpina direktore. „Kad izstādes mūžs beidzas muzejā, to sūtām pasaulē — uz skolām, arī uz sporta un reģionu centriem. Patlaban mums ir 15 ceļojošas tematiskās izstādes. Interesenti, kam ir piemērotas telpas, var tās pieprasīt.”
Kā muzejam izdodas vairot savus krājumus? „Ar cilvēku uzticību. Un uzticību vairo fakts, ka šis ir valsts muzejs,” paskaidro Agra Brūne. „Tas ir kā garantijas un atbildības zīmogs. Daudzi bijušie atlēti, viņu radinieki, arī sporta darbinieki savas relikvijas nodod depozītā. Tas ir — glabāšanā. Mēs varam šīs medaļas, kausus, inventāru izstādīt vai turēt savā krājumā, bet — kad to īpašniekam, piemēram, uz apaļu jubileju, rodas vēlēšanās savus dārgumus demonstrēt viesistabā, viņš tos var paņemt atpakaļ. Saņemam arī daudz dāvinājumu. Tā pie mums nesen ar Latvijas dzelzceļa un Vieglatlētikas savienības palīdzību nonāca lodes grūdēja Jāņa Bojāra medaļu un nozīmīšu kolekcija. Pērnvasar kāds žurnālists no Berlīnes atveda 1936. gada olimpisko spēļu laika interesantu latviešu sporta relikviju. Elita Drāke uzdāvināja basketbola leģendas Jāņa Krūmiņa darinātu krēslu.”
Kā zināms, vēsture veidojas šodien, un ir svarīgi apzināties, ka šķietami mazsvarīgai mantai rīt var būt muzejiska vērtība. Agra Brūne zina, ka Dainis Dukurs Siguldas trasē krāj skeletonistu starta numurus un arī vecās kamanas nemet ārā, solot jau drīzumā šo to no šīs bagātības uzticēt muzejam. Direktori iepriecinājusi Gada balvas sportā režisora Paula Timrota ideja meklēt un izmantot vecos Latvijas izlases treniņtērpus, jo ir pārliecināta, ka arī muzejs no tā iegūs dažu jaunu eksponātu. Viņa cer savas vēstures apzināšanai un dārgumu izrādīšanai aktivizēt visas Latvijas sporta veidu federācijas, kuru skaits tuvojas simtam.
Līdz Latvijas simtgadei muzejs plāno izveidot Latvijas sporta Slavas zāli, kurā vietu jau nopelnījuši 75 Latvijas sportisti, kas zem dažādiem karogiem izcīnījuši olimpiskās medaļas. Lai raitāk veiktos šis un citi darbi, nule nodibināta Sporta muzeja konsultatīvā padome, par kuras priekšsēdētāju ievēlēta Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija, bet par vietnieku — olimpiskais čempions un Saeimas deputāts Ivans Klementjevs. Vienlaikus aktualizējusies arī ideja meklēt vietu muzeja izstāžu zālei.
