Cik maksā sports?
Eiropas Sporta nedēļas gaitā notikušajā forumā Finansējums sportā jeb cik maksā sports? eksperti vērsa uzmanību — finansējuma apjoms ir viens no Latvijas sporta nozares aktuālākajiem un sāpīgākajiem jautājumiem. Būtiskākie secinājumi: lai uzlabotu situāciju visos sporta līmeņos, ir nepieciešama politiskā griba un laikmetīga, uz inovācijām balstīta pieeja digitālajā komunikācijā.
Galvenie finansējuma avoti Latvijā augstas klases sportam ir pašu sportistu un viņu ģimeņu līdzekļi, pašvaldību sporta skolu un sporta klubu finansējums, individuālo sponsoru un atbalstītāju ieguldījums, valsts budžeta līdzekļi, sporta organizāciju sponsoru un atbalstītāju līdzekļi, SOK Olimpiskās Solidaritātes fonds un LOK, LSFP, LKSSA, sporta veidu federācijas, Latvijas Olimpiešu sociālais fonds (LOSF), Latvijas Olimpiskā vienība (LOV) un Latvijas Paralimpiskā komiteja.
Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis norāda, ka augstas klases sasniegumu sporta budžeta finansējuma apjoms 2018. gadā vēl nav atgriezies 2007. gada līmenī. Šogad valsts sporta budžets ir 51,4 miljoni eiro, no tiem 12,15 miljoni attiecas uz augstas klases sasniegumu sporta finansēšanu. “Lai risinātu augstas klases sasniegumu sporta finansēšanas jautājumus, nepieciešama politiskā griba, nodrošinot līdzvērtīgu un ne zemāku finansējuma apjomu nākamgad. Un saglabājas tendence — bez ziedojumiem vai cita kompensējošā mehānisma neiztikt,” uzsver Vrubļevskis.
2018. gada nodokļu reforma ir būtiski samazinājusi ziedojumu apjomu sportam. “Neatkarīgi no tā, kāds ir sportošanas mērķis — personīgais, kontinenta vai pasaules rekords —, tā pamatā ir finansējums. Pārņemot Igaunijas pieredzi nodokļu jomā, bija skaidrs, ka izmaiņas būs neatgriezeniskas — pie iepriekšējā finansējuma modeļa atgriezties nebūs iespējams, bet nepieciešama diskusija par sporta finansējuma saglabāšanu un pārejas periodu, lai vismaz saglabātu līdzšinējo atbalsta līmeni,” komentē Einars Fogelis, Latvijas Sporta federāciju (LSFP) padomes prezidents.
Pasaules pieredze rāda, ka šobrīd sportā globāli tiek ieguldīts daudz vairāk līdzekļu nekā jebkad agrāk, tomēr daļai tradicionālo sporta veidu finansējuma piesaiste, izaugsme un komunikācija ar skatītājiem ir aizvien lielāks izaicinājums.
Tjerī Borā, sporta foruma lektors, Sport Matters Consulting dibinātājs, uzmanību vairāk vērsa uz tendencēm pasaules sporta mārketingā. “Tendences liecina, ka sporta organizatoriem ir jādomā citādi nekā iepriekš, jo tehnoloģiju attīstība un inovācijas ienāk arī sportā. Ja skatāmies uz sportu kā uz biznesu, tajā nevar izmantot līdzšinējās auditorijas un finansējuma piesaistes metodes. Ir jādomā radoši un jāizmanto inovācijas. Šobrīd aktuālākā tendence ir digitālā komunikācija, kur investē lielie pasaules sporta klubi un organizācijas, jo arī auditorijas, tostarp jauniešu, ikdienā izmantotie informācijas kanāli mainās. Sporta organizācijas to veiksmīgi izmanto savā labā.”
Ekonomists un finansists Elmārs Kehris, KeKonsultācijas valdes loceklis, ir pārliecināts, ka Latvijai ir potenciāls kļūt par reģionālo sporta centru, piesaistot papildu finansējumu un izceļot Latvijas sportu pasaulē. “Latvijā gada laikā notiek vismaz desmit vērienīgi un starptautiskas nozīmes sporta pasākumi, kas piesaista aptuveni 10 miljonus eiro jeb piecas reizes vairāk nekā tajos ieguldītais valsts finansējums.” E. Kehris norāda, ka šis ir veids, kā Latvija var stiprināt valsts tēlu Baltijas un Skandināvijas valstu sportistu un tūristu vidū.
Vivus.lv MTB maratona sacensību organizators Mairis Levans aicināja sacensību rīkotājus nemitīgi rast risinājumus, kā dalībniekiem piedāvāt ko jaunu, daloties ar praktiskiem padomiem. Dalībnieki par sacensībām maksā un nemitīgi izvirza jaunas prasības. “Vivus.lv MTB sacensībās dalībnieku skaits ir ierobežots, lai nezustu sacensību kvalitāte. Tāpat — jo tālāk sacensības no pilsētas, jo labāk. Darbā ar sadarbības partneriem nesoliet to, par ko neesat droši, nenoklusējiet to, kas nav izdevies,” pieredzē dalījās Levans.
Latvijas Basketbola savienības (LBS) mārketinga nodaļas vadītājsKalvis Kovaļevs uzsvēra, ka LBS nav uzņēmums, kas peļņu var sadalīt dividendēs, tādēļ katra nopirktā biļete uz valstsvienības spēli ir iedzīvotāja ieguldījums izlašu turpmākos panākumos. “Aicinu visu sporta veidu pārstāvjus novērtēt sava sporta cenu. Nevis dodiet biļetes par brīvu, bet paskaidrojiet, ka ar samaksāto naudu par biļetēm jūs reāli palīdzat Latvijas izlasei,” sacīja Kovaļevs. Par kultūras pasākumiem iedzīvotāji Latvijā pieraduši maksāt, bet uz sporta notikumiem ir tipiski meklēt bezmaksas apmeklējuma iespējas.
Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Edgars Pukinskis prezentēja LFF un UEFA Grow veikto pētījumu par investīciju atgriezenisko ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo nozari. “Latvijā ar futbolu nodarbojas 89 000 iedzīvotāju, problēma ir tā, ka tikai 8 procenti no visiem spēlētājiem ir meitenes. Infrastruktūra, treniņi un darbavietas — pētījumā aprēķināts, ka Latvijas ekonomikai caur tiešo ietekmi uz ekonomiku, sociālo nozari, veselības nozari gadā dod aptuveni 45 000 000 eiro un veido ietaupījumu veselības nozarē 15 miljonu eiro apmērā,” apgalvoja Pukinskis. Pētījums vērš uzmanību — sports mazina saslimšanas risku ar sirds un garīga rakstura slimībām, veicina dzīvesprieku un stiprina veselību.
Jāpiebilst, ar līdzīgu filozofiju strādā Eiropas Komisija (EK), kas ir Eiropas Sporta nedēļas iniciators. EK akcentē, ka sports un fiziskās aktivitātes ievērojami sekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti, rosinot sporta un fiziskās aktivitātes Eiropā.
Lai diskutētu par aktuālo sporta finansējuma jautājumu un nozares nākotnes attīstību, Latvijas Sporta federāciju padome Eiropas Sporta nedēļas laikā rīkoja forumu Finansējums sportā jeb cik maksā sports?. Tas pulcēja vairāk nekā 20 runātāju — atzītu nozares ekspertu, lai skatītu būtiskākos jautājumus par sporta finansējumu Latvijā: kāds tas ir, cik liels ir valsts un sponsoru atbalsts, privāto līdzekļu ieguldījums, ģimenes entuziasms un vai ir vēl kādas alternatīvas, kā finansēt sportisko izaugsmi ilgtermiņā. Tāpat arī eksperti skatīja pasaules tendences un sporta finansējuma piemērus.
Brīdī, kad pie valdības stūres stājas jauni spēki,un paturot prātā, ka ievēlētie politiķi, priekšvēlēšanu periodā ne reizi vien ir pozitīvi atsaukušies uz nu jau par tautas folkloru kļuvušo Lidijas Doroņinas-Lasmanes citātu — “Latvijai nekad nav tik labi gājis!” —, gribētos redzēt solīto politisko gribu reāli īstenojamies dzīvē. Par vadošo partiju politiskajiem solījumiem rakstījām iepriekšējā žurnāla Sports numurā. Paturiet prātā un pieprasiet no politiķiem solīto, jo mēs, iedzīvotāji, esam politiķu dienaskārtības galvenie noteicēji. Nebūs prasību, nebūs rezultāts. Bet pamats cerībām ir dots!
