Domājiet atšķirīgi!
Eiropas Sporta nedēļas forumā Finansējums sportā jeb cik maksā sports?spožākā menedžmenta zvaigzne starp visiem runasvīriem bija sporta mārketinga eksperts Tjerī Borā, kurš stāstīja par komunikācijas lomu cīņā par finanšu resursiem. Pēc uzstāšanās forumā Borā sniedza interviju žurnālam Sports.
Francūzis var lepoties ar grandiozu pieredzi sporta menedžmentā — Borā ir bijis galvenais cilvēks attiecību veidošanā starp diviem dažādu nozaru milžiem: Coca-Colaun Olimpisko kustību, ietverot olimpiskās spēles, jaunatnes olimpiskās spēles, paralimpiskās spēles. Tāpat francūzim ir pieredze Tour de France, FIFA pasaules kausa izcīņas, pasaules vieglatlētikas čempionātu un citu globālu un specifisku sporta pasākumu mārketinga menedžmentā. Borā ir uzņēmuma Sport Matters Consultingdibinātājs.
— Kāds bija jūsu pirmais iespaids par Latviju?
— Es jums pateikšu, kurš ir pirmais sportists, ko es Latvijā satiku, — tas ir KP6 (Kristaps Porziņģis).
— Vai tiešām?
— Lidostas terminālī ir uzstādīts milzīgs viņa portrets (smejas). Nezināju, ka Porziņģis ir no Latvijas.
— Pirms devāties uz Latviju, jūs noteikti padomājāt, kas ir galvenais vēstījums, ko vēlaties sporta forumā cilvēkiem nodot. Kāds tas bija?
— Divi vēstījumi. Pirmkārt, esiet radoši un domājiet atšķirīgi. Mēs nevaram atrisināt lietas ar vienu un to pašu domāšanu — domāšanā ir jāievieš daudzveidība. Piemēri, ko vienmēr minu — tie ir gadījumi, kad var paši sevi pilnveidot, jo ietver sevī inovatīvu domāšanu un radošumu. Un radošums ir tas, kas nāk no ārpuses. Tādēļ ir jāskatās apkārt, iesaistot jaunus cilvēkus, lai palīdzētu atrisināt jautājumus. Otrkārt, sports kā pieredze. Sportam ir jābūt cilvēka kaislībai un priekam — ļaudīm, kuri nodarbojas vai dzīvo līdzi sportam, dabiski veidojas šī pieredze, viņi neizbēgami domā par sportu, bet tie, kurus neaizrauj sports, seko līdzi kam citam un uzkrāj cita veida pieredzi…
—Kas ir lielākais izaicinājums sporta industrijai tādās mazās valstīs kā Latvija, kurā iedzīvotāji sportā būtībā veido vienu lielu auditoriju, par ko savstarpēji visi konkurē — finansiālā, līdzjutēju piesaistes, mediju uzmanības un citās jomās?
— Redzu divus virzienus, uz ko vērst uzmanību. Pirmkārt, strādāt pie pieprasījuma palielināšanas — lai vairāk cilvēku nodarbotos ar sportu un patērētu to. Latvija ir valsts ar stiprām sportošanas kultūras tradīcijām. Piemēram, Jaunzēlandē un Norvēģijā, kas arī ir mazas valstis, visi sporto, sabiedrība ir dziļi iesaistīta sportā. Otrkārt, ja Latvijā spēsiet palielināt sporta nozari, jūs varēsiet arī tai piešķirt lielāku vērtību, cilvēkiem būs lielāka interese investēt sporta nozarē: būs pieprasījums, būs pamatots iemesls uzņēmējiem un valstij apmierināt pieprasījumu.
— Ar ko mums vajadzētu sākt — ar valdības investīcijām vai psiholoģiju — mainīt sabiedrības domāšanu?
— Visi aspekti kopā. Paraugieties uz mūsu bērnu lomu sportā — bērnam vajag daudzus sporta veidus, viņam nepietiks tikai ar vienu, bet bērns būs lielisks sociālās iedvesmas avots. Vakar sarunājos ar Somijas Hokeja federāciju — viņu sieviešu hokeja izlase Phjončhanas olimpiskajās spēlēs izcīnīja bronzas godalgas un par galveno varoni kļuva komandas vārtsardze. Pēc olimpiādes strauji pieauga jauno spēlētāju skaits, un tagad visas mazās hokejistes Somijā grib būt vārtsardzes. Šie brīži sportā ir pareizi jāizmanto: spēlētāji un atlēti var būt sabiedrības iedvesmas avots — cilvēki, kuri būtiski ietekmē sporta veida potenciālo izaugsmi. Svarīgi, lai valstij būtu stratēģija. Paskatieties, ko Ķīnai nozīmē sports. Tā ir valsts stratēģijas sirds — maigā vara, lai valsti nostiprinātu pasaules kartē. Ķīnieši grib būt respektēti un pastāvēt, un, lai to īstenotu, sports spēlē milzīgu lomu. Tam var redzēt tiešu apliecinājumu — ķīnieši grib organizēt Pasaules kausa izcīņu futbolā un ķīnieši paši grib tajā uzvarēt, viņiem ir plāns līdz 2050. gadam, ko viņi attīsta, milzīgas ambīcijas. Tāpat ar ziemas olimpiskajām spēlēm — ķīnieši grib ziemas sporta veidos iesaistīt vairākus miljonus iedzīvotāju. Tas nenotiek vienā dienā, tādēļ viņi attīsta pilsētas, infrastruktūru, investē kūrortos, būvē slēpošanas trases un slidošanas halles, viņi cenšas panākt, lai federācijas investē un attīsta trenerus, iesaistīt vairāk tehnoloģiju un ekipējumu — visas puses iesaistītas, lai investētu plāna sasniegšanā. Panākumu atslēga — vissvarīgākā ir vīzija, kam seko stratēģija.
— Kas šobrīd pasaules sportā ir lielākais izaicinājums?
— Sporta organizāciju vadītāju kultūra. Cilvēkiem, kuri ilgus gadus vada sporta organizācijas, savās organizācijās jāienes svaigas asinis un atšķirīga domāšana. Esmu novērojis, ka daudzas sporta organizācijas ir konservatīvas un nav pietiekami atvērtas. Tas ir izaicinājums domāšanas maiņai un kultūrai.
— Runājot par komunikāciju sportā, kāda ir vislabākā inovācija, ko pēdējā laikā esat novērojis?
— Labākā inovācija ir tā, kas mūs sasniegs rītdien… Tas ir fantastiski mārketinga un komunikācijas speciālistiem — agrāk mums bija pieejamas trīs platformas: pārdošana, reklāma un televīzijas raidlaiks. Mūsdienās — platformu, kurās komunicēt, pārdot un iesaistīt cilvēkus, ir nebeidzami daudz. Tādēļ nav vienas atbildes. Reāls piemērs: liela kompānija testē lietas, investējot mazā jaunuzņēmumā (start-up), nevar zināt, kā tas attīstīsies. Investējot desmit jaunuzņēmumos, jūs dabūsiet labu cenu vienam — ir jāiemācas zaudēt, lai būtu spējīgs iegūt vairāk.
— Daudzas sporta organizācijas Latvijā savu komunikāciju veiksmīgi balstījušas uz Facebookplatformas, taču aizvien biežāk uzplaiksna runas, ka globāli šī sociālā tīkla uzvaras gājiens ir aiz muguras. Tiek piesaukts Instagram, jaunieši pulcējas Snapchatplatformā. Ko jūs par to sakāt?
— Digitālās platformas mūsdienās attīstās platiem soļiem. Facebooktāpat kā citas lielās kompānijas cīnās par to, lai saglabātu aktualitāti, ar savām vērtībām uzrunājot citus cilvēkus. Mūsdienās lielās sporta organizācijas mēģina veidot tiešu komunikāciju ar auditoriju, veidojot ar Facebook citādas attiecības. Instagrampieder Facebookkompānijai un pulcē jaunāko auditoriju, Snapchatpiedāvā citu komunikācijas modeli jaunākiem cilvēkiem, un komunikācijā ienāks aizvien jauni komunikācijas modeļi. Proti, izaicinājums ir: kad tu kļūsti liels, kā joprojām būt aktuālam.
—Kas ir jūsu paša visiecienītākais medijs?
— Instagram. Tā ir iespēja nekavējoties kopīgot mirkli attēla veidā. Un attēls pasaka daudz.
— Prezentācijā sacījāt, ka sportisti ir iedvesmojuši arī jūs. Kurš bija jūsu paraugs sportā, kad bijāt vēl tikai bērns?
— Man bija daudz paraugu sportā. Uzaugu, spēlējot futbolu, tādēļ viens no spožākajiem varoņiem bija Mišels Platinī. Tāpat es spēlēju tenisu — tolaik Francija lepojās ar Janiku Noā, kurš 1983. gadā triumfēja Francijas atklātajā čempionātā. Tas mani tieši ietekmēja — es biju laukā uz ielas, tādā pašā kreklā kā Noā un iztēlojos, ka esmu viņš. Līdzīga bija Tour de France velosacīkšu ietekme — kopā ar draugiem minām pa ielām, iztēlojoties, ka sacenšamies paši savā tūrē. Vēlāk man bija iespēja strādāt kopā ar daudziem izciliem olimpiešiem, kuri ir spēcīgs iedvesmas avots. Es vienmēr esmu apbrīnojis sportistus par to, kas viņi ir — īpašais raksturs, kas piemīt sportistiem un padara viņus atšķirīgus no lielākās daļas cilvēku. Un tieši no viņiem esmu mācījies tik daudz: kā vadīt un iedvesmot cilvēkus. Tādēļ, kad man pavērās iespēja dot atpakaļ, ieviesu atbalsta programmu olimpiešiem — Coca-Cola katru gadu pie mums praksē bija kāds olimpietis. Mana loma bija palīdzēt olimpiešiem sekmīgi veikt karjeras pārejas posmu, lai atvieglotu viņu dzīvi — kad profesionālā sporta gaitas ir noslēgtas, ir jāpalīdz cilvēkam radīt jaunu sapni. Tas bija liels pagodinājums strādāt ar šīm personībām.
— Uzaugāt futbolā. Kāda bija jūsu paša sportista karjera?
— Pēc futbola es nonācu handbolā. Vadīju kluba komunikāciju, risināju mārketinga jautājumus, piesaistīju sponsorus un kļuvu par trenera asistentu, jo klubā spēlēja daudzi mani draugi. Es izņēmu spēlētāja licenci un pats sāku spēlēt handbolu, bet tas bija jau gana vēlā vecumā. Mani aizrauj kalnu slēpošana, regulāri braucu ar kalnu divriteni. Mīlu sportu, bet neesmu izcils talants — vairāk varu palīdzēt ar savu pieredzi un ārpus laukuma.
— Bet kādēļ jūs izvēlējāties tieši sporta mārketingu?
— Godīgi sakot, kad studēju bakalaura programmā, nezināju, ko dzīvē vēlos darīt. Gribēju karjeru saistīt ar finanšu jomu, bet esmu laimīgs, ka tā nenotika. Atradu sevi komunikācijas un reklāmas nozarē, jo satiku kādu cilvēku, kurš ar to nodarbojās. Aizgāju uz biroju, lai redzētu, kā tas dzīvē izskatās, — man patika tā radošā elpa, kas tur virmoja gaisā, tādēļ nolēmu savas studijas saistīt ar radošo industriju.
Tjerī Borā uzstāšanos Eiropas Sporta nedēļas forumā, kas 26. septembrī notika Rīgā, Sūkņu stacijas telpās, var noskatīties Latvijas Sporta federāciju padomes YouTube kanālā jeb interneta saitē bit.ly/2C7WBKq
