Izcilais starteris Raimonds Elbakjans

Šķiet, ka pat tāds cilvēks, kurš ikdienā neskatās televīzijas pārraides, neklausās radio un ignorē sociālos tīklus, tomēr būs dzirdējis par Ghetto Games un to dibinātāju Raimondu Elbakjanu. Astoņu gadu laikā paveiktais nav palicis bez uzmanības arī Eiropas mērogā, jo trīsdesmit gadus vecais Elbakjans saņēmis Eiropas Komisijas sporta izcilības galveno balvu — #BeActive Local Hero. Lokālais varonis Elbakjans uzsver, ka viņš ir tikai starteris, kurš bez motora — savas līdzgaitnieku komandas — šo atzinību nebūtu guvis.

Balvas #BeActive Local Hero oficiālajā formulējumā teikts, ka “Eiropas Komisija balvu pasniedz personībai, kas ar savu darbību īpašā veidā būtiski ietekmē kādas sabiedrības daļas dzīvesveidu, veicina un popularizē sportu un fiziskās aktivitātes”. Sākot sarunu ar Raimondu Elbakjanu,pirmais jautājums rodas pats no sevis:

— Kā var tikt pie šādas balvas?

— Astoņus gadus pēc kārtas daudz jāstrādā. Pavisam nesen atcerējos, kā mēs pirms astoņiem gadiem Grīziņkalnā spērām pirmos soļus Ghetto izveidē, paši betonējām pamatus, lai uzstādītu četrus ielu basketbola grozus. Kā mēs pārvarējām pirmos šķēršļus, kas tobrīd nemaz tik viegli nebija izdarāms. Katrs sākums ir ļoti smags, bet bez tā nebūtu iespējama pašreiz tik vērienīgā kustība Ghetto Games. Vienmēr esmu bijis Ghetto starteris, bet motors — izveidotā komanda. Gan startera, gan motora darbībā ir bijuši arī ne tik veiksmīgi brīži, bet tikai kopā var paveikt kaut ko tik lielu. Tāpēc šo balvu uztveru vairāk kā Ghetto komandas kopīgā darba novērtējumu.

Draugu un paziņu izveidotais pasākums visus šos gadus ir attīstījies, ticis pie atbalstītājiem, ar mums sadarbojušās gan pašvaldības, gan valsts institūcijas. Vienmēr esam centušies nestāvēt uz vietas, bet ātri reaģēt uz jauniešu vidē notiekošo, radīt arvien labākus sporta pasākumus, lai Ghetto Games nezaudētu aktualitāti.

— Ar ko uz Eiropas sporta pasākumu fona izceļas tieši Ghetto Games?

— Daudzās Eiropas valstīs ir ļoti sakārtota sporta joma, par to rūpējās gan skolu, gan pašvaldību līmenī. Tāpēc tur vairs nepaliek tik daudz iespēju attīstīt Ghetto Games līdzīgus projektus. Pēdējos piecos gados Latvijā ir parādījies ne mazums veselīga dzīvesveida piekritēju grupu, kuru treniņus brīvā dabā vada vairāk vai mazāk pieredzējuši treneri. Šādas aktivitātes gan vairāk piesaista cilvēkus, kas jau absolvējuši vidusskolu.

Savukārt mēs kā nevalstiskā organizācija aicinām mazāk aktīvos un mazāk sportiskos jauniešus tomēr atrauties no datoriem, iziet ārpus mājām, lai paveiktu kaut ko pozitīvu, iesaistoties sportiskās aktivitātēs. Sporta stundās savu iespēju robežās ar jauniešiem strādā sporta skolotāji. Mums sadarbībā ar atbildīgajām instancēm ir ne mazums ideju, kā papildināt sportiskās aktivitātes gan skolas laikā, gan pēc tās. Jau vairākus gadus sadarbībā ar basketbola klubu VEF Rīga organizējam vērienīgo VEF Rīgas skolu superlīgu, pašreiz notiek sarunas ar Latvijas Futbola federāciju par papildu futbola aktivitātēm skolās, idejas ir arī par florbolu. Pamazām vēlamies savās aktivitātēs ietvert ne tikai Rīgas, bet arī citas Latvijas skolas. Turklāt darboties ne tikai kā organizatori, bet arī kā padomdevēji attiecīgo skolu jauniešiem, palīdzot viņiem pašiem veidot sportiskās aktivitātes.

— Vai jūties kā lokālais varonis?

— Citās valstīs sporta aktivitātes veido sporta skolotāji vai treneri, es sevi sauktu vairāk par menedžeri. Sporta skolotāji un treneri ir traki sporta entuziasti, kuriem savu ideju maksimāli sekmīgai īstenošanai nereti pietrūkst menedžera iemaņu. Tāpēc šīs iniciatīvas tā arī netiek tālāk par lokālo mērogu, tajās ir iesaistīts daudz mazāk cilvēku nekā Ghetto Games. Man vienmēr mērķi bijuši globālāki — ieinteresēt pēc iespējas vairāk jauniešu, nodot viņiem dzīves pareizās vērtības.

— Cik liela loma uzvarētāju noteikšanā bija mākai pastāstīt, prezentēt savu projektu?

— Mums nav nepieciešams kaut ko lieki izpušķot. Mums jau atliek vien parādīt video atskatu no Slam Dunk konkursa, lai ar šo pasākuma vērienu atstātu milzīgu iespaidu uz vērtētājiem. To pašu varu teikt arī par tradicionālo Ghetto Games festivālu Ventspilī, kurš pārsteidz ar saviem apmēriem — tūkstošiem dalībnieku no daudzām valstīm. Mēs jau neesam tikai sociāls projekts, mēs esam sevi apliecinājuši kā pietiekami labi komerciālu masu pasākumu rīkotāji.

Tajā pašā laikā mēs pārstāvam Latvijas vienkāršos jauniešus, kuriem vecāki nav nodrošinājuši bezrūpīgu dzīvi. Tā ir mūsu mērķauditorija. Vecrīgas vai Rīgas klusā centra iedzīvotāji var būt mūsu draugi un pasākumu viesi, bet uzsvars vienmēr būs uz jauniešiem, kuriem šobrīd ir mazāk iespēju, varbūt arī mazāk saprašanas par dzīvi. Tieši šajā auditorijā mēģināsim radīt vairāk prieka, šādi ceļot arī dzīves kvalitāti.

— Septembra otrajā pusē notikušajā Eiropas Sporta nedēļā paspēji izmēģināt vairākus sporta veidus nevis kā organizators, bet gan kā dalībnieks!

— Es izbaudīju Eiropas sporta nedēļas aktivitātes, ne tikai pats individuāli, bet arī kā triju bērnu tēvs. Pasekoju līdzi šā pasākuma reklāmas kampaņai, iesaistījos kā dalībnieks. Piektdienas vakarā spēlēju futbolu, sestdien — florbolu, pēc tam arī piedalījos nakts peldējumā. Izbaudīju futbola spēlēšanu uz Elektrum olimpiskā centra mīkstā seguma. Ja man vēl būtu futbola apavi, tad būtu vēl labāk! Florbolā mūs no zaudējuma žurnālistiem izglāba Martina Dukura hokejista iemaņas. Izveidojās patīkama sajūta — visapkārt fiziski aktīvi cilvēki!

— Sociālie tīkli jau pilni ar draugu un paziņu atskaitēm par fiziskajām aktivitātēm, dažādas programmas palīdz fiksēt un pastāstīt par sasniegto!

— Sportotāju aktivitātes sociālajos tīklos rada iespaidu par to, ka arvien vairāk cilvēku nodarbojas ar sportu. Tas ir mānīgs iespaids, jo slinkumu pārvarēt nepalīdzēs pat vēlme palielīties ar savu sportisko foto. Šajā jomā nepalīdzēs ar globālās mārketinga aktivitātes, kas aicina cilvēkus nodarboties ar dažādiem sporta veidiem. Mēs redzam, ka, piemēram, treneris Viesturs Saldavs var ap sevi regulāri pulcēt vairākus simtus nodarbību apmeklētāju. Iespējams, ka Rīgā vēl kādus divarpus tūkstošus var ieinteresēt ar citām sportiskajām izpausmēm, bet kopumā situācija ir bēdīga.

— Ghetto Games aktīvākais gadalaiks, vasara, ir aiz muguras. Kas pašreiz ir dienas kārtībā?

— Tuvākie plāni ir pabeigt Ghetto Games filmu par ekstrēmajiem un alternatīvajiem sporta veidiem, tad labi jāsagatavojas Ghetto Gada balvai, kurā tradicionāli pateicamies mūsu atbalstītājiem, sadarbības partneriem, labākajiem atlētiem. Maksimāli labi jāveic priekšdarbi Filipīnu iekarošanai — dosimies turp rīkot sporta pasākumus. Tas noteikti būs ļoti smags pārbaudījums visai Ghetto komandai. Svarīgi būs atgriezties no Filipīnām iedvesmotiem, gataviem jauniem panākumiem. Viens no nākamās vasaras lielākajiem izaicinājumiem būs Slam Dunk konkurss Arēnā Rīga.

Raimonds ELBAKJANS

Dzimis: 1986. gada 13. maijā Rīgā

Izglītība:beidzis Rīgas Raiņa 8. maiņu (vakara) vidusskolu, mācījies Rīgas Celtniecības koledžā, Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā

Sporta gaitas: trenējies basketbola skolā Rīdzene (treneris Aigars Brigmanis); pārstāvējis LBL klubus Bumerangs/Gulbene/ASK, Rīga/Juniors, ASK/Juniors; spēlējis Latvijas U-16 un U-18 izlasē

Darba gaitas: vada ielu kultūras kustību Ghetto Games, darbojas citos projektos

Ģimenes stāvoklis: šķīries, ir meita Adriana (9), dēli Roberts (7) un Rodrigo (2)

Vaļasprieki: moto un auto sports, basketbols visās tā izpausmēs