Kā ilgāk izvairīties no medicīnas
Latvijas iedzīvotāji šobrīd, salīdzinot ar 1991. gadu, dzīvo par 8,5 gadiem ilgāk. Tā ir būtiskākā atbilde uz jautājumu, vai bija vērts iegūt neatkarīgu valsti. Tas viss par spīti tam, ka medicīna Latvijā atstāta bārenītes lomā, kam valsts vadība nepiešķir ne naudu, ne uzmanību, ja nu vienīgi tukšus solījumus. Iedzīvotāju dzīves ilguma pagarināšanās, protams, nenozīmē mūžīgu dzīvi, kā arī slimību un nāves neesamību. Bet mūsu mērķis ir katram Latvijas iedzīvotājam ļaut pēc iespējas ilgāk dzīvot veselīgu un pilnvērtīgu dzīvi.
Medicīna cilvēka dzīves pagarināšanā dod 15—20 %, bet viss pārējais ir tīrs gaiss un tīrs ūdens, veselīgs uzturs, kustības, protams, arī laba iedzimtība un kaitīgu ieradumu neesamība. Objektīvi ņemot, gaiss un ūdens mums ir gana tīrs, lai mūs apskaustu 90 % zemeslodes iedzīvotāju, tāpat uzturs ir labāks nekā vairumā pasaules valstu, arī sports ienāk latviešu ikdienā — visur redzami skrienoši un ar velosipēdiem braucoši veci un jauni cilvēki, kas rūpējas par savu veselību. Sporta zāļu, ledus haļļu un trenažieru zāļu skaits pieaudzis eksponenciāli, tās ir labi aprīkotas un visai apmeklētas.
MĀCĪTIES NO LABĀKAJIEM
Lielākais nopelns sabiedrības veselības veicināšanā tomēr pienākas tautas sporta organizatoriem, kas rīko skriešanas, riteņbraukšanas un orientēšanās sacensības, vingrošanu mežos un parkos, arī tādām kustībām kā Ghetto Games un viņiem līdzīgām struktūrām. Vai esam šai ziņā labāki vai sliktāki par citām valstīm Eiropā un pasaulē?
Atbilde būtu — esam tālu no labākajiem. Mums ir lielas izaugsmes iespējas, lai kļūtu par veselīgu un sportisku tautu. Jebkurā gadījumā mēs ievērojami zaudējam skandināviem, kur ar cikliskajiem (tātad veselīgākajiem) sporta veidiem — skriešanu, slēpošanu, orientēšanos, riteņbraukšanu, peldēšanu — cilvēki visās vecuma grupās nodarbojas ievērojami vairāk nekā latvieši. Par sportiskākajām nācijām bez skandināviem šobrīd pasaulē uzskata singapūriešus, japāņus, dienvidkorejiešus, taivāniešus, austrāliešus, jaunzēlandiešus un kanādiešus.
Šoruden nācās pabūt Bangkokā, svētdien konference beidzās ap četriem pēcpusdienā, un nolēmu lēnā skrējienā doties uz tuvējo Chatuchak parku. Skrējēju bija daudz, galvenokārt paveci cilvēki. Izvēlējos doties skaļas mūzikas virzienā, tur, izrādījās, vingroja vismaz tūkstotis. Uz milzu kastes rosījās paraugvingrotājs, bet visi pārējie atkārtoja viņa kustības. Vingrošana bija neticami enerģētiska, šķita, ka visu vecumu vingrotāji drīzāk izpilda senu rituālu deju, bet tas viss notika 35 grādu karstumā un saulē. Puskilometru tālāk šajā parkā vingroja cita tikpat liela grupa, kurā bija galvenokārt ģimenes ar bērniem.
Man ir nācies vērot skriešanu Kenijas kalnā — arī tur pulcējās simti un tūkstoši no visām pasaules malām. Skrējēji traucas šurp ziemas laikā, lai mērenā augstkalnē, labos laika apstākļos vāktu kilometrāžu un saņemtu profesionālu treneru padomus.
SENZINĀMAIS, PATIESAIS
Eiropas Veselības nedēļa ar galveno uzsvaru uz sportu ir labs iemesls sākt. Sākt trenēties ikdienā. Vēlos atgādināt dažas sen zināmas patiesības:
1) Kustība ir dzīvība.Kustībām, regulārām fiziskām aktivitātēm un sporta nodarbībām ir būtiska nozīme ikviena cilvēka veselības saglabāšanā. Fiziskā aktivitāte ir cilvēka organisma iedzimta nepieciešamība, kas nodrošina organisma attīstību, pasargā no slimībām un paaugstina darba spējas. Vienlaikus kustības aktivizē vielmaiņas procesus, stimulē elpošanu un asinsriti, labvēlīgi ietekmē organisma sistēmas un funkcijas. Pretēji tam — mazkustīgs dzīvesveids veicina sirds un asinsvadu slimības, aptaukošanos un cukura diabētu.
2) Trešdaļai pieaugušo un piektajai daļai bērnu Latvijā ir liekais svars vai aptaukošanās. Gandrīz visi Latvijas bērni un ne mazums kabinetos strādājošo pieaugušo ilgas stundas dienā pavada pie datora, tāpēc veidojas nepareiza stāja. Stāju ietekmē arī mazkustīga sēdēšana skolas solā. Tāpēc nepieciešamas kustības un pozas maiņa, lai atbrīvotos no ilgstošas, vienveidīgas muskuļu spriedzes, kas rada mugurkaula deformācijas, kurām kā domino efekts seko problēmas ar mugurkaula skriemeļu nospiestajiem nerviem saistītajos orgānos.
3) Pasaules Veselības organizācija pieaugušajiem iesaka pusstundu ilgas fiziskās aktivitātes piecas reizes nedēļā. Papildus šai pusstundai nepieciešama iesildīšanās un izstaipīšanās, bet slodzes intensitātei jābūt nopietnai — vismaz līdz īstiem sviedriem. Optimāli ir sportot ar 60 % no maksimāli pieļaujamā pulsa. Maksimāli pieļaujamo pulsu aprēķina pēc formulas 220 mīnus vecums gados. Nebaidieties trenējoties palielināt slodzi un trenēties anaerobā režīmā!
4) Lai nepieņemtos svarā, cilvēkam dienā jāveic vismaz 10 000 soļu, vēlams, skriešus. Īpaši daudz jākustas grūtniecei. Sports grūtniecības laikā nozīmē bērna pozitīvu programmēšanu. Kustība samazina negatīvās informācijas plūsmu, tātad dod iespēju bērnam augt netraucēti. Nevienam sporta veidam nav pierādīta negatīva ietekme ne uz grūtniecības norisi, ne saslimstību. Grūtniecības laikā vingruma uzturēšanai ieteicama ātra iešana vai skriešana ar ātrumu līdz pat 7 km stundā.
PIECI VĒRTĪGI PADOMI
Tātad sportosim ne tikai olimpiskajā dienā un veselības nedēļā, bet visu gadu. Latvijas Ārstu biedrība dod vērtīgus padomus, kā nenonākt pie ārsta vai nonākt pie ārsta iespējami vēlāk. Pagarināt veselīgas dzīves gadus — tas nozīmē nesmēķēt, lietot maz alkoholu, veselīgi ēst, bet, galvenais, kustēties:
1) Kāp pa trepēm, nelieto liftu! Roc dārzu! Uz darbu dodies kājām vai brauc ar velosipēdu! Skrien, slēpo, spēlē bumbu! Peldēšana ir pats veselīgākais sporta veids vecāka gadagājuma cilvēkiem. Trenējies piecas reizes nedēļā vismaz pusstundu, nodarbini vismaz 60 % no saviem muskuļiem! Visvairāk muskuļu nodarbina akadēmiskā airēšana. Vislabākie treniņi ir svaigā gaisā brīvā dabā. Visveselīgākais skriešanas sporta veids ir orientēšanās (www.magnets.lv).
2) Katram bērnam, lai viņš augtu vesels un gudrs, vismaz stundu dienā nepieciešamas fiziskas aktivitātes un sporta nodarbības. Pieprasi, lai taviem bērniem skolā būtu nodrošinātas vismaz četras sporta stundas nedēļā un lai tās būtu kvalitatīvas! Izglītības standarti to atļauj, visas t. s. papildu stundas parasti nemaz neizmanto. Pamudini izglītības pārvaldes darbiniekus un speciālistus, lai viņi atbalstītu sporta stundas, jo tās taviem bērniem palīdzēs dzīvot veselīgu mūžu. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka bērniem jāsporto vismaz vienu stundu ik dienas. Šajā stundā bērnam ir nepieciešama treniņu slodze, nevis jāapgūst kāda sporta veida teorētiskie pamati. Nepieļauj, lai kāds kustību ienaidnieks tavu bērnu atbrīvo no fiziskām aktivitātēm un sporta!
3) Atmet stereotipus! Vēl pirms gadsimta slimība nozīmēja gultas režīmu un siltu sasegšanos. Joprojām iesakņojies termins gultas dienas, it kā gulta ārstētu slimnieku. Ja tu esi saslimis, laikus sāc kustēties, lūdz speciālista padomu, kā ar kustībām atbrīvoties no muguras un locītavu sāpēm, kā uzlabot pašsajūtu, kā palīdzēt organismam tikt galā ar slimību!
4) Sākt sportot un būt fiziski aktīviem nekad nav par vēlu! Miljoniem cilvēku sāk regulāri nodarboties ar sportu tikai pēc aiziešanas pensijā. Jāsacenšas ar sev līdzīgiem sportistiem gan pēc vecuma, gan fiziskās sagatavotības. Sacensības veicina kognitīvās funkcijas, liek izdalīties t. s. laimes hormoniem jeb endorfīniem, pagarina mūžu. Regulāra fiziskā aktivitāte tādā pat mērā kā prāta treniņi palīdz saglabāt labu atmiņu un attālina vecuma plānprātību.
5) Pirms sāc sportot, konsultējies ar ģimenes vai sporta ārstu! Pirms sāc nodarboties ar ekstrēmiem vai izdzīvošanas sporta veidiem, rūpīgi pārbaudi veselību!
Autori: Pēteris Apinis
