Latvijas sportistu, treneru un sporta organizāciju atklātā vēstule
God. Kučinskakungs!
Situācija Latvijas sportā ir sasniegusi kritisko robežu, kad klusēt vairs nav iespējams.
Ir piepildījušās Latvijas sporta organizāciju bažas: 2017. gadā veiktā nodokļu reforma — Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma(UINL) jaunais tiesiskais regulējums — grauj Latvijā ilgi un sekmīgi darbojošos ziedojumu sistēmu sabiedriskā labuma organizācijām. 2018. gada vasarā apkopotā statistika liecina, ka privāto ziedojumu apjoms sporta organizācijām un pasākumiem piedzīvojis kritumu par 75 procentiem. Tas ir dramatisks trieciens, jo līdz šim ziedojumi nodrošinājuši aptuveni trešo daļu no valstiski svarīgāko sporta programmu un pasākumu īstenošanas.
Tas nozīmē, ka jau šogad ir apdraudēta daudzu sacensību un sporta pasākumu norise, bet jaunajiem sportistiem nav un nākotnē visdrīzāk vairs nebūs pietiekamu iespēju gūt pieredzi treniņnometnēs un pienācīgi sagatavoties, lai pārstāvētu Latviju sporta sacensībās visaugstākajā līmenī pēc diviem, četriem, astoņiem gadiem.
Šī skaudrā situācija, kurā nonākuši Latvijas sportisti un sporta organizācijas, aktualizē arī dziļāku problēmu: neefektīvo un smagnējo Latvijas sporta pārvaldības modeli, kas atstājis smagas sekas ne vien uz sportu, bet uz sabiedrību kopumā.
– Katram piektajam Latvijas bērnam ir liekais svars, un pusei no tiem — nopietna aptaukošanās, kas varizraisītsmagashroniskassaslimšanas.VairāknekāpuseiLatvijasskolēnufiziskāsagatavotība ir zem vidējā līmeņa. Tomēr izglītības un zinātnes ministra 2016. gadā dotais solījums ieviest Latvijas skolās trešo sporta stundu gadu gaitā tā arī nav īstenots, turklāt nemaz nav paredzēts to darīt.
– Bērnu un jauniešu katastrofāli sliktais fiziskās sagatavotības līmenis sāk apdraudēt arī Latvijas drošību. Aizsardzības ministrija un iekšlietu struktūras saskaras ar grūtībām nokomplektēt jauno kareivju un potenciālo policistu rindas. Tā, piemēram, Valsts policijas koledžas reflektantu vidū fiziskās sagatavotības pārbaudi 2013. gadā nenokārtoja 42,8, bet 2016. gadā — jau 50,4 procenti personu. Absurdā kārtā tā vietā, lai stiprinātu jauniešu fiziskās sagatavotības līmeni, valdība šogad atbalstījusi Iekšlietu ministrijas grozītos noteikumus, kas paredz policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem un cietumu uzraugiem atvieglot fiziskās sagatavotības prasības.
– Sports ir viens no efektīvākajiem veidiem darbā ar riska jauniešiem. Sportiskas aktivitātes pasargā bērnus ne vien no pārmērīgas laika pavadīšanas telefona ekrānos, bet arī no pusaudžu alkoholisma, narkotiku lietošanas un noziedzības. Taču, kaut arī Eiropas fondu nauda palīdzējusi veidot un atjaunot sporta infrastruktūru Latvijā, trūkst treneru un atbalsta sporta nodarbību īstenošanai. Latvijas treneru sastāvs noveco. Zemā atalgojuma dēļ treneriem izdzīvot iespējams, vien strādājot vairākās darba vietās, kas samazina jauno speciālistu motivāciju turpināt darbu šajāprofesijā.
– Sports kā ikdienas aktivitāte līdzās veselīgam uzturam ir viens no galvenajiem fiziski un emocionāli veselas sabiedrības priekšnosacījumiem. Regulāra fiziskā aktivitāte pozitīvi ietekmē gandrīz visus cilvēka orgānus un audus. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, Latvijā no mazkustīga dzīvesveida cieš vairāk nekā 30 procenti iedzīvotāju. Salīdzinājumam —Igaunijā tie ir 17, bet Lietuvā — aptuveni 22 procenti iedzīvotāju. Mazkustīga dzīvesveida radītais kaitējums salīdzināms ar smēķēšanas nodarīto postu —mazkustīgs dzīvesveids ik gadu pasaulē izraisa vairāk nekā piecus miljonus nāves gadījumu.
Bez pietiekama valsts atbalsta un pārdomātas sporta politikas mēs neredzam nozares attīstības iespējas reģionos. Sporta infrastruktūra koncentrējas galvenokārt lielajās pilsētās, bet talanti dzimst arī mazpilsētās un Latvijas laukos. Nepievēršot pietiekamu uzmanību sporta nozares attīstībai reģionos, sporta tradīcijas kļūs aizvien vājākas un profesionālu sportistu — aizvien mazāk. Pasaules pieredzē netrūkst labu piemēru, no kuriem varam mācīties —kaut vai Slovēnija, Somija un Islande, kur mērķtiecīgi ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidošanā un motivētu sporta darbinieku attīstībā ļāvuši sasniegt gan izcilus sportiskos panākumus, gan būtiskas pārmaiņas sabiedrībasdzīvesveidā.
– Visi šie apstākļi ir nopietns apdraudējums lielajam darbam, ko daudzus gadus pašaizliedzīgi veikuši sportisti, treneri, sporta ārsti, fizioterapeiti un citi nozarē strādājošie. Jau šobrīd jūtam sportisko panākumu kritumu vairākos Latvijai raksturīgos sporta veidos un pasākumos (olimpiskās spēles Rio 2016. gadā un Phjončhanā 2018. gadā), ko izraisījusi 2008./2009. gada finanšu krīze un finansējuma samazinājums augstas klases sportam un sporta skolām par 67 procentiem. Diemžēlaugstasklasessportafinansējumsvēljoprojāmnavatgriezies2007.gadalīmenī. Bez pienācīgām iespējām profesionāliem sportistiem sagatavoties sacensībām un ilgtermiņa skatījuma, kas ļautu attīstīties nākotnes sportistiem, kritīsies Latvijas konkurētspēja starptautiskajā sportaarēnā.
Kā rāda līdzšinējā pieredze, sports un aktīvs, veselīgs dzīvesveids diemžēl nav bijis un nebūs Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāte; tur risināmas citas valstiski svarīgas problēmas. Turklāt sporta politikas īstenošana nav tikai izglītības jautājums, tas vienlīdz plaši skar arī veselības, iekšlietu un aizsardzības, labklājības un reģionālās attīstības jomas.
Apvienojoties vairāk nekā 50 sporta organizācijām un simtiem Latvijas sportistu, esam uzsākuši sabiedrisku iniciatīvu Es atbalstu sportu!, lai aktualizētu būtiskākās nozares prasības.
1. Lai novērstu akūtas problēmas, ko radījusi nepārdomātā nodokļu reforma un izmaiņas, kas skar ziedojumus sabiedriska labuma organizācijām, jānosaka kompensējoši pasākumi 2018. gada, kā arī 2019. un 2020. gada valsts budžeta programmā ar mērķi novērst ziedojumu apmēra milzīgā krituma radītās negatīvās sekas, kamēr tiks pilnveidota nodokļu atlaižu kārtība vai izveidota cita sistēma sabiedriskā labuma organizācijuatbalstam.
2. Latvijas sportam vajadzīgs pārvaldnieks, kurš degpar sportu ne tikai fanu rindās un ne tikai tad,kadLatvijaspārstāvjikāpjuzgodapjedestāla,unspējrisinātšodaudzāmnozarēmkritisko jautājumu loku. Respektīvi, ir nepieciešama Latvijas sporta pārvaldības modeļa maiņa. Ir vajadzīga diskusija par īpašas sporta pārvaldības institūcijas veidošanu. Eiropas Savienības valstīs sastopami dažādi sporta pārvaldības modeļi. Veidojot savu optimālo modeli, Latvija var pārņemt labāko no Eiropas pieredzes, iegūstot objektīvu, stratēģiski gudru un efektīvu sporta pārvaldnieku.
Mēs,zemākparakstījušies,ceram,kavēlnavparvēluveiktfundamentālas,pozitīvaspārmaiņas,laiarī turpmāk Latvijas sportisti varētu gūt augstvērtīgus sasniegumus, lepoties ar medaļām, uzstādīt jaunus rekordus un rādīt izcilu piemēru mūsu bērniem. Mēs ceram, ka joprojām varēsim nodarboties ar saviemsportaveidiem,nevismestiesizmisīgācīņāparizdzīvošanu.
Japārmaiņasnesāksiesjautūlīt,varnebūtmedaļuvasarasolimpiskajāsspēlēsTokijā2020.gadāun ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā 2022. gadā, godalgotu vietu čempionātos, kausu izcīņās un turnīros un Latvijapavisamdrīzzaudēsvietustarptautiskajāssportalīgās.Vairsnebūssportafanu,jonebūs,arko lepoties,unaizvienlielākunegatīvonospiedumuradīsmūsujauniešumazkustīgaisdzīvesveids.Tāpēc aicinām Jūs vistuvākajā laikā aktualizēt sporta nozares situāciju, rast steidzamu risinājumu akūtajām problēmām un iezīmēt risinājumus nākamajiemgadiem.
Patiesā cieņā
Uļjana Semjonova, divkārtējā olimpiskā čempione basketbolā
Jānis Ķipurs, olimpiskais čempions bobslejā
Gunta Baško, Latvijas nacionālās sieviešu basketbola izlases kapteine, olimpisko spēļu dalībniece
Dainis Dukurs, olimpisko medaļnieku treneris skeletonā
Ineta Radēviča, pasaules vicečempione vieglatlētikā
Igors Vihrovs, olimpiskais čempions vingrošanā
RebekaKoha,pasaulesčempionāta bronzasmedaļasieguvējasvarcelšanā
Edgars Masaļskis, olimpisko spēļu dalībnieks hokejā
Pauls Jonass, pasaules čempions motokrosā
Kristers Serģis, pieckārtējs pasaules čempions motokrosā ar blakusvāģi
Rīgā, 2018. gada 28. augustā
