Olimpiska pilsēta Latgales sirdī
Līdz šim Rēzekne bija vienīgā Latvijas pilsēta ar augstskolu, bet bez sava olimpiskā centra. Tagad situācija strauji mainās, jau sekmīgi nobeigumam tuvojas olimpiskā centra otrās kārtas būvniecība. Iespējams, drīz pilsētā Latgales sirdī Rēzeknes pusmaratons un 1. līgas futbola spēles nebūs vienīgie plašāk zināmie sporta notikumi, mēs iepazīsimies arī ar Rēzeknes hokeju vai daiļslidošanu, BMX un pludmales volejbolu, priecājoties par pārējo jau līdz šim pilsētā un novadā populāro sporta veidu izaugsmi.
„Šāds plāns eksistēja jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, pat tika veikti zināmi priekšdarbi,” sākot sarunu ar Sportu, norāda Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs. „2010. gadā mēs pārmantojām šo vietu, to paplašinājām, piepērkot klāt zemi, un tagad kopā ar olimpisko centru veidojas vesels sporta kvartāls.”
— Iepriekšējie pilsētu lielie olimpiskie centri būvēti, saņemot valsts galvotos aizdevumus. Tagad tie vairs nav pieejami…
— Jā, mēs ejam citu ceļu. Iepriekš darbojās skaidra shēma, kurā katram bija sava loma — Olimpiskajai komitejai procesu vadīt, pašvaldībai līdzfinansēt, valstij finansēt. Pirms trim gadiem, kad sākām pirmās kārtas būvniecību, Rēzeknes Olimpiskais centrs nebija valsts stratēģisko sporta objektu sarakstā, un gandrīz visas izmaksas nācās segt pašvaldībai. Futbola laukuma un tribīņu izbūvē mēs ieguldījām vairāk nekā pusmiljonu eiro. Mākslīgo segumu finansēja Futbola federācija, liels paldies viņiem par to, bet turpmāk jau mēs rēķināmies arī ar valsts budžeta līdzekļiem. Otrās kārtas būvniecībai pērn mērķdotācijā saņēmām 700 000 eiro un no valsts kases aizņēmāmies nepilnus divus miljonus. Par šo naudu jau esam uzbūvējuši viesnīcu ar 30 divvietīgiem numuriem, kuru nodosim ekspluatācijā maijā. Turpat blakus vasaras otrajā pusē pabeigsim arī atklātā 25 m sešu celiņu peldbaseina būvniecību. Slēgtos baseinus vasarās vienmēr uz kādu mēnesi taisa ciet profilaktiskam remontam. Tad mēs varēsim piedāvāt savus pakalpojumus.
Šogad ar pamatu ielikšanu, apgūstot aptuveni miljonu eiro, plānojam sākt trešās kārtas darbus. Tajā paredzēts uzbūvēt daudzfunkcionālu sporta halli un ledus arēnu, kas kopumā izmaksās 10 miljonus 826 tūkstošus eiro. Gaidām, ka šogad mūsu olimpisko centru iekļaus valsts nozīmes sporta objektu sarakstā. Tad apelēsim pie valdības, lai mums gan nākamajā, gan aiznākamajā gadā piešķirtu finansējumu vismaz 2,5 miljonu apmērā. Ceru, ka 2018. gadā olimpiskais centrs jau darbosies ar pilnu jaudu.
— Tā būs Rēzeknes dāvana Latvijai simtgadē?
— Jā, un visvairāk tieši Latgales iedzīvotājiem. Lai gan Daugavpilī jau darbojas olimpiskais centrs, Rēzekne tomēr atrodas Latgales viducī un ir no visām pusēm vieglāk pieejama — no Balviem, Kārsavas, Ludzas, Dagdas, Aglonas, Preiļiem, Līvāniem, Viļāniem… Šis centrs paredzēts visai Latgalei, visu apkārtējo pašvaldību iedzīvotājiem. Mūsu klientu skaits var sasniegt 150 tūkstošus.
Pieprasījums eksistē. Piemēram, hokeju spēlējam uz atklātā laukuma, dabiskā ledus, ir daudz komandu, bet spēlēt varam tikai mēnesi vai divus, kad turas sals. Mums pat ir bērni, kas trenējas hokejā, bet pagaidām viņiem daudz vairāk nākas spēlēt florbolu.
— Rēzekne būvē, kaimiņu pašvaldības tikai izmantos…
— Tas izriet no valsts attīstības koncepcijas. Rēzekne un Daugavpils ir Latgales reģionālie attīstības centri, ne tikai ekonomikā, bet arī sportā, kultūrā, visās jomās. Tāpēc mēs saņemam lielāku struktūrfondu atbalstu un varam cerēt uz valdības pretimnākšanu. Nekādas greizsirdības uz kaimiņu pašvaldībām nav. Latgales vēstniecība Gors ar savu akustisko kocertzāli apkalpo visu reģionu.
— Var teikt — arī visu Latviju…
— Un ne tikai. Pie mums brauc ļoti daudz lietuviešu. Pateicoties Goram, esam nodibinājuši draudzīgas attiecības ar Utenas pašvaldību. Vietējo apmeklētāju Gorā nav vairāk par pusi. Pārējie gādā papildu ieņēmumus mūsu uzņēmējiem, kas orientējas uz tūrismu. Starp citu, naktsmītņu trūkums kļuvis par aktuāli risināmu problēmu.
Tāpēc arī olimpiskajam centram uzreiz būvējām viesnīcu ar 60 vietām, lai sportistiem būtu, kur palikt, organizējot treniņnometnes vai ierodoties uz sacensībām.
— Kurš Rēzeknē ir populārākais sporta veids? Futbols?
— Pēc audzēkņu skaita bērnu un jaunatnes sporta skolā — jā. Futbolā trenējas vairāk nekā 220 audzēkņu, basketbolā — 138, peldēšanā — 106, grieķu romiešu cīņā — 57, vieglatlētikā — 45, volejbolā — 44, florbolā — 35, šahā — 26. Ar šo gadu ir iespēja trenēties arī tenisā. Vēl kādi 70 spēlē futbolu ārpus sporta skolas. Mums ir basketbola klubs Ezerzeme. Pavisam pilsētā ir gandrīz 20 sporta organizācijas, kurās var nodarboties ar dažādiem komandu vai individuālajiem sporta veidiem — piemēram, telpu futbolu, dažādiem cīņas veidiem, sporta dejām, mākslas vingrošanu vai motokrosu.
— Arī stadiona skrejceļam esat uzlikuši pieklājīgu segumu…
— Daugavas stadions, kam pērn atjaunojām vieglatlētikas sektorus, saņemot labas atsauksmes no augstas klases sportistiem, ir atsevišķs objekts.
Robežsardzes koledža izveidojusi ļoti labu sporta bāzi ar savu peldbaseinu. Vēl ir vecais pilsētas baseins, kuram cenšamies uzlabot ūdens attīrīšanas iekārtas. Peldēšana ir iedzīvotāju iecienīts sporta veids. Baseiniem apmeklētāju netrūkst. Bērnudārzu audzēkņiem un pirmo klašu skolēniem esam noorganizējuši bezmaksas obligāto peldētapmācību.
Bet mūsu augstskolai, kas tagad jau ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, savas sporta bāzes šobrīd nav. Olimpiskais centrs diviem tūkstošiem mūsu studentu ir vairāk nekā nepieciešams. Tāpat tas vajadzīgs Rēzeknes tehnikuma audzēkņiem. Tas ir kompetenču centrs, kurā sakoncentrējam profesionālo izglītību, kas bija izkaisīta aptuveni 60 kilometru rādiusā — arī no Zilupes, no Viļāniem…
— Teicāt mūsu sporta kvartāls… Vai ar sporta halles un ledus arēnas pabeigšanu tas būs pilnībā apbūvēts?
— Nē. Tajā paliek rezerve tālākai attīstībai. Mums jau ir pat izstrādāts tehniskais projekts BMX trasei. Būs vieta pludmales volejbola laukumiem, tenisa laukumiem.
— Kur ņemsiet trenerus?
— Ja nepietiks, audzināsim. Līdzīgi mēs jau cīnāmies ar ārstu deficītu. Saviem jauniešiem piešķiram stipendijas medicīnas studijām. Un viņi atgriežas.
— Kas ļauj jums ticēt, ka valdība piedalīsies ar līdzfinansējumu olimpiskā centra būvniecībā?
— Valdības deklarācijā Latgales attīstība atzīta par vienu no prioritātēm. Reģions jāattīsta pilnvērtīgi, bez sporta tas nav iespējams. Mums svarīgi olimpisko centru inkorporēt kopējā Latvijas sporta infrastruktūrā, tādā veidā padarot tā izmantošanu daudz racionālāku. Tāpēc sadarbojamies ar Latvijas olimpisko komiteju, izmantojot tās gūto pieredzi.
Aleksandrs BARTAŠEVIČS
Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs
Dzimis: 1965. gada 31. decembrī Rēzeknē
Izglītība: Rīgas Tehniskā universitāte, inženieris celtnieks, maģistrs
Sportā: kopš 8 gadu vecuma. Trenējies peldēšanā (pirmais treneris Valerijs Hadjuks), nodarbojies arī ar zemūdens peldēšanu, boksu, vindsērfingu, volejbolu, hokeju, kalnu slēpošanu. Joprojām spēj stundā nopeldēt 3 km
Darba pieredze: 1990.—1991. g. darbu vadītājs Rēzeknes SCO, 1991. — 1993. g. SIA Latgalija direktora vietnieks, 1993.—2006. g. Latvijas Republikas 5., 6., 7. un 8. Saeimas deputāts, 7. un 8. Saeimas Prezidija sekretāra biedrs, 2006.—2009. g. SIA Latgalija valdes loceklis, kopš 2009. gada jūnija Rēzeknes pilsētas domes deputāts, kopš 2009. gada jūlija Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs
Intereses: ūdens sporta veidi, slēpošana, arhitektūra, literatūra
