Teipa metode jauna, bet pieprasīta
Sacensībās arvien biežāk redzami sportisti, kuru locītavas un muskuļus rotā krāsainas lentes. Tas liecina, ka viņi izmanto teipa metodi, kas pazīstama arī Latvijā. Informācijā par teipa iedarbību un izmantošanu dalās Latvijas Olimpiskās vienības fizioterapeits Mareks Osovskis.
„Mani klienti lielākoties ir sportisti,” iesāk fizioterapeits, tiklīdz pa durvīm izgājis kārtējais aplīmētais atlēts. „Sākumā viņi skeptiski skatījās uz teipošanas metodi, bet tagad daži nav pat gatavi startēt sacensībās, pirms teips nav uzlīmēts.”
Teipa metode ir jauna. Mareks Osovskis ir bijis viens no pirmajiem Latvijā, kurš 2007. gadā to apguvis nīderlandietes Vilmas Vateres kursos. „Turpināju padziļināti mācīties pie Vilmas un 2010. gadā ieguvu starptautiska instruktora grādu. Kinezioloģisko, elastīgo medicīnisko teipu un tā izmantošanas metodi 1971. gadā izgudrojis japāņu ārsts Kenzo Kase. Viņš konstatējis, ka, dažādi iestiepjot cilvēka ādu, mazinās sāpes, un izdomājis, ka stiepšanas funkciju veikšanai varētu izmantot plāksterus.”
Latvijas Olimpiskās vienības fizioterapeits Mareks Osovskis skaidro, ka sportā šo metodi sāka izmantot astoņdesmito gadu vidū. Pirmo reizi krāsainās lentes sportistiem redzētas 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs. Japānas regbisti un futbolisti teipa metodi pamazām pārnesuši no Japānas uz pārējo pasauli.
Pasaules medicīnā pirmie raksti par teipa metodi ar zinātnisku pamatojumu gan parādījās tikai 1996. gadā, bet vēl pēc 10 gadiem ārstu konferencēs bija pirmie referāti ar zinātnisku pamatojumu par teipa metodes medicīnisko iedarbību.
PAŠLĪMĒJOŠA LENTE
Mareks Osovskis rāda, ka teips faktiski ir pašlīmējoša lente, ko pārdod, satītu rullīšos. Teips ražots no dabiska kokvilnas auduma materiāla, kas satur elastānu un spēj padoties pat par 100 procentiem no sākotnējā lieluma. Teipa lente ir uzklāta uz līmpapīra, tās lipīgajā pusē ir akrila līme, kas ir vismazāk kaitīgākā līme cilvēka organismam. Tātad alerģisku reakciju vai pretreakciju iespējamības gandrīz nav. Teips ir ūdensizturīgs, ar to var iet vannā, dušā, pirtī un, protams, var peldēt. Uz jautājumu, cik ilgi var staigāt ar uzlīmētu teipu, speciālists atbild: „Atkarībā no tā, kādām vajadzībām teips tiek līmēts, to var mainīt pēc dienas, var nēsāt pat divas nedēļas. Ja teips ir uzlikts pareizi, tad parasti tūlīt var sajust patīkamas norises ādā.”
KĀDOS GADĪJUMOS VAR LIETOT TEIPU
Internetā var atrast sarakstus ar kaitēm un problēmām, kuras teips atvieglo vai novērš. Mareks Osovskis stāsta, ka pamatā teipu izmanto, lai mazinātu sāpes, izmainītu vielmaiņu, ietekmētu muskuļu tonusu, palīdzētu locītavām, koriģētu stāju, veicinātu limfas atteci un citos gadījumos.
„Piemēram, teipu var līmēt uz ādas tieši virs muskuļa, tā ietekmējot muskuļa maisu jeb fascijas, kas ļauj palielināt vai samazināt muskuļa tonusu,” fizioterapeits skaidro. „Ar teipu ir iespējams koriģēt locītavas pēc traumām vai locītavu deformāciju gadījumos, var koriģēt cīpslas pēc traumām, plīsumiem vai citām nevēlamām izmaiņām. Limfātiskā teipošana palīdz paātrināt limfas šķidruma plūsmu, kad pēc traumām, operācijām vai dažām smagām saslimšanām kādā vietā izveidojas tūska.”
Ar teipiem var panākt arī neirorefleksīvu iedarbību, piemēram, tos izmantot pret galvassāpēm. Teipi palīdz ātrāk uzsūkties asinsizplūdumam. Ja prot teipu pareizi uzlīmēt, izmantojot speciālu tehniku, tad tas paātrina rētu izlīdzināšanos. „Ir ārsti, kas teipus izmanto tikai savilktām un sāpošām mugurām,” novērojis Mareks Osovskis.
IETEKMĒ PAŠĀRSTĒŠANOS
Teipa ietekmē tiek aktivizēts organisma pašārstēšanās process. „Iedarbību rada teipa struktūra, pats elastīgais materiāls,” skaidro Latvijas Olimpiskās vienības fizioterapeits. „Ja pareizi līmē teipu, tad konkrētais ādas segments tiek vilkts uz to pusi, no kurienes sāk līmēt teipu. Atkarībā no tā, vai teipu līmē limfai, muskuļiem, cīpslai vai ādai, atšķirsies lentes iestiepums, tas, kā tā tiek klāta uz konkrēto ķermeņa daļu. Paceļot vai iestiepjot ādu, tiek stimulēti vajadzīgie procesi. Piemēram, ja muskuļa saspringuma mehānismu attālina, muskulis var atslābt. Teips traumētas cīpslas saspiež kopā kā ar ģipsi, un tās var sadzīt, neatraujoties, bet sportists var turpināt nodarbības, jo teips darbojas cīpslas vietā. Ja jākoriģē locītavas vai cīpslas, kas ir sastieptas, iekaisušas vai kādas traumas dēļ notikušas nobīdes, tad tiek veikts spēcīgs teipa iestiepums, ar kura palīdzību cīpsla vai locītava tiek ievilkta tur, kur tai jābūt — attiecīgajā kabatā.
Visvairāk cilvēkus izbrīna teipa spēja mazināt sāpes,” saka Mareks Osovskis, jo citi domājot, ka lente satur kādu pretsāpju vielu. „Patiesībā, pareizi iestiepjot teipu, tas mazina spiedienu konkrētā traumētā vietā, līdz ar to mazinās arī sāpes.”
LĪMĒT PAŠAM VAI DOTIES PIE ĀRSTA?
Mareks Osovskis vairākkārt uzsver, ka teips jālīmē speciālistam, jo nezinātājs var nevis uzlabot, bet pasliktināt situāciju: „Lai teipotu, jābūt medicīniskām zināšanām un jāapgūst īpaši kursi. Piemēram, ja teipo muskuli vai limfu un ja ir pārāk liels iestiepums, muskulis var kļūt sāpīgāks un tiek traucēta tā darbība. Savukārt, teipojot limfu, pārāk liels iestiepums var beigties ar to, ka limfa vairāk sakrāsies, nevis aizies projām. Ir jāprot lenti uzlīmēt, lipīgo pusi neaiztiekot. Tāpat jāzina, ka pēc vajadzīgā garuma nogriešanas jānoapaļo lentes stūri, tad tā labāk turas pie ādas. Nemākulīgi uzlīmējot, varam gūt pretēju efektu,” brīdina fizioterapeits.
Vaicāju Marekam, vai tas, ka teipa lentes tiek brīvi pārdotas, nozīmē, ka tās domātas jebkuram? „Tās nav aizliegts pārdod, bet iesaku meklēt speciālistu, kas uzlīmēs, nevis pašam mēģināt. Latvijā patlaban ir daudz apmācītu speciālistu. Nopērkamajiem teipiem atšķiras cenas, bet pieļauju, ka lētākie nav izgatavoti no pietiekami kvalitatīva materiāla.”
Tomēr atsevišķiem gadījumiem esot izstrādātas metodes, kas ļauj cilvēkiem pašiem līmēt teipus. Šādi teipi parasti jau ir sagriezti vajadzīgajos gabaliņos un uz iepakojumiem ir uzzīmēts, kā tos līmēt. Mareks saka, ka sagatavotos teipus, ievērojot pamācību, var arī uzlīmēt pats, un tikai nākamajā dienā doties pie speciālista. „Piemēram, ir nopērkams trīs gabaliņu komplekts sievietēm menstruālo sāpju mazināšanai.” Ikdienā, strādājot ar sportistiem, Mareks Osovskis viņus apmāca, lai vienkāršākos gadījumos paši spētu sevi noteipot.
PALĪGMETODE VAI PAMATMETODE?
„Pēc traumām vai pēcoperācijas periodā teipošanu var uzskatīt par pamata metodi, lai izārstētu kādu vainu līdz galam un varētu atgriezties dzīvē un sportā,” skaidro Mareks Osovskis. Reizēm teips tiek izmantots pirmsoperācijas periodā, kad no plēstām krusteniskajām saitēm vai, piemēram, potīšu saitēm ar teipa metodi tiek aizvadīta tūska, bet pēc tam seko ķirurģiska iejaukšanās.
„Galvenokārt teips pastiprina kādu iedarbību, tāpēc to kombinē ar citām fizioterapijas metodēm. Ar teipa metodi nevar uzaudzēt muskuļus…”
Piemēram, ja teipu izmanto cilvēks ar kustību-balsta aparāta vājumu, ar līmēšanu var tikai to stiprināt, bet ne izārstēt. „Pusaudžu vecumā jauniešiem ir visgrūtāk iestāstīt, ka jāvingro, lai būtu taisna mugura, bieži vien viņi attopas tikai tad, kad ir grūti kaut ko labot,” novērojis Mareks „Arī pieaugušajiem bieži tiek līmēts uz mugurām, jo ir muguras traumas, sāpes, bet patiesībā ir vainojams mazkustīgais dzīvesveids, kad cilvēks nenodarbojas ar sportu, rūpējoties par savu ķermeni,” norāda fizioterapeits. „Var nemitīgi aplīmēt ar teipiem — cilvēks nāk un prasa, es viņu teipoju, labums ir īslaicīgs, bet reāla ārstēšana nenotiek.”
KRĀSU NOZĪME
Teipošanas metodei piemīt divas terapijas: jau minētā elastība un krāsu terapija, kas jau izsenis tiek izmatota. Mareks novērojis, ka cilvēki visbiežāk izmanto rozā vai sarkanos toņus, kas ir siltās, aktivizējošās krāsas. Tātad, ja vajag stimulēt asinsriti un muskuļu darbību, var izvēlēties sarkanos toņus. Ja nepieciešams nomierināt, noņemt iekaisuma procesu, noņemt tūsku, tad tiek izmantota aukstā zaļā un zilā krāsa.
Oranžs ir pa vidu starp abām iedarbībām, vairāk tonizējošs.
Baltā krāsa var pastiprināt citu krāsu darbību. Ja to izmanto vienu, tad tā cilvēku nomierina. Baltas krāsas teipi noder nervu spriedzes mazināšanai. Brūnā un bēša ir neitrālas krāsas, jo tās ir ādas krāsā. Proti, ja nevēlas nodarboties ar krāsu terapiju, tad līmē brūnas krāsas lentes.
Melnā krāsa Āzijas valstīs tiek uzskatīta par dzīvības krāsu, kas stimulē dzīvības procesus. „Savādi, bet melnā krāsa cilvēkus pievelk visvairāk, tā labi turas,” piebilst Mareks Osovskis.
CAURUMAINIE UN SPORTA TEIPI
Nereti dzirdēts pieminam sporta teipu. Tas ir balts, ciets neelastīgs plāksteris, ko lietoja agrāk. Tas ir kā ģipsis — ja locītavu apteipojam, tad tā ir kā ieģipsēta un nenotiek ārstēšanas process — cilvēks nav mobils, viņš klibos, nespēs izpildīt vajadzīgo locītavas funkciju. Balto teipu ļoti reti izmanto.
Vēl ir caurumaini neelastīgi teipi, to angliskais nosaukums ircross tape. Redzēju, kā šos mazos režģīšus fizioterapeits salīmē kādam sportistam plaukstas virspusē. Mareks skaidro, ka šis cietais sapresēta auduma teips darbojas kā magnētiņi. Velkot pa ādu, tie uzlādējas un pielīp tajās vietās uz ķermeņa, kur ir negatīvs lādiņš, tātad vietā, kurā ir zems bioloģiskais lauks. Cilvēkam kustoties, viņš pats turpina uzlādēt konkrēto vietu kā magnēts. Šo cross tape var labi izmantot tūsku, nervu bojājumu gadījumos, arī citos gadījumos, kad grūti izprast sāpju rašanās cēloni.
TEIPINGS ONKOLOĢIJAS PACIENTIEM
Latvijas Olimpiskās vienības fizioterapeitam Marekam Osovskim ir septiņas bijušās onkoloģijas pacientes. Izrādās, ka teipa metodi plaši izmanto bijušie onkoloģijas pacienti, kuriem jau bijusi operācija un veikta pārējā terapija. Tiem, kuriem izoperēts vēzis, ārsti neiesaka klasisko masāžu. Tomēr teipu drīkst līmēt, lai, piemēram, atslogotu savilktus muguras muskuļus.
„Mana Nīderlandes skolotāja Vilma Vatere ir ergoterapeite, kas strādā tikai ar vēža slimniekiem,” atklāj Mareks. „Galvenokārt viņa līmē teipus, lai novadītu tūsku. Vienīgi tad, ja vēža slimniekam vēl nav bijusi operācija un starošana, tad, aplīmējot ar teipu problemātisko zonu, mēs varam izkaisīt vēža šūnas tālāk pa ķermeni. Latvijā fizioterapeiti baidās strādāt ar bijušajiem vēža pacientiem, bet esmu to uzsācis un redzu rezultātus.”
