Aļona, Anastasija un Ernests
Iespēja kvalificēties nākamajām olimpiskajām spēlēm ir trim Latvijas tenisistiem — Aļonai Ostapenko, Anastasijai Sevastovai un Ernestam Gulbim. Pagaidām gan neviens no viņiem nevar būt drošs par spēlēšanu Rio, jo visu noteiks aktuālais vienspēļu reitings nākamā gada 6. jūnijā.
PRINCIPI, IESPĒJAS, IZŅĒMUMI…
Ar to teniss atšķiras, piemēram, no vieglatlētikas, kurā jau tagad var izpildīt olimpisko normatīvu un mierīgi gatavoties spēlēm. Tenisā vienspēļu olimpiskajā turnīrā spēlēs 64 labākie, 56 automātiski kvalificēsies pēc reitinga, vēl būs divi organizatoru speciālie ielūgumi, pārējās sešas vietas sadalīs īpašā kvalifikācijas turnīrā neilgi pirms spēlēm. Olimpiskais turnīrs noritēs cietā jeb hard seguma laukumos. Vērā tiks ņemts aktuālais reitings pēc French Open 2016. gada 6. jūnijā.
Katru valsti vienspēļu turnīros (gan vīriešiem, gan sievietēm) var pārstāvēt ne vairāk kā četri sportisti. Vīriešiem labāko simtniekā pašlaik ir ļoti daudz Francijas un Spānijas tenisistu, un tas nozīmē, ka tikai labākie četri no viņiem varēs cīnīties olimpiskajā turnīrā. Tieši kuri — to noteiks nacionālās olimpiskās komitejas un nacionālās tenisa federācijas.
Ir gan vēl kāds cits būtisks nosacījums — sportistam pēdējā olimpiskajā ciklā, tātad kopš Londonas spēlēm līdz nākamā gada 6. jūnijam, ir jābūt vismaz trīsreiz nominētam spēlēm savas valsts nacionālajā izlasē Deivisa kausa izcīņā (vīriešiem) vai Federācijas kausa izcīņā (sievietēm). Turklāt ir vēl viens papildu nosacījums — spēlētājam vienreiz jābūt izlasē 2015. vai 2016. gadā.
Aļona Ostapenko un Ernests Gulbis šajā olimpiskajā ciklā ir piedalījušies vairāk nekā trijos izlašu mačos. Tiesa, Gulbis nav spēlējis šogad un diezin vai spēlēs nākamgad, taču te atkal ir kāda atruna. Spēlētājam, kuram ir vairāk nekā 20 maču izlases sastāvā, tas nav obligāti. Ernests ir aizvadījis 42 spēles Latvijas izlasē Deivisa kausa izcīņā.
Nedaudz sarežģītāk ir Anastasijai Sevastovai, kura 2013. gada maijā savainojumu dēļ pārtrauca dalību turnīros, bet šogad tomēr atgriezās profesionālajā tenisā un atkal tuvojas labāko simtniekam. Noteikumi paredz, ka ilgstoši savainotiem spēlētājiem nav obligāti pēdējā olimpiskajā ciklā trīsreiz spēlēt valsts izlases sastāvā. Ir vēl atsevišķi izņēmumi Grand Slam turnīru uzvarētājiem un olimpiskajiem medaļniekiem, ja tie kādu iemeslu dēļ nekvalificējas Rio spēlēm, taču uz mūsējiem tas neattiecas. Tāpat kā nosacījums par tenisa lielvalstu spēlētājiem, kuriem nav izdevies trīsreiz šajā olimpiskajā ciklā uzspēlēt savas valsts izlasē. Spānijā vai Francijā vari būt ilgstoši ap 40 vietu reitingā, bet neiekļūt savas valsts izlasē, jo ir vēl citi, kas ir spēcīgāki. Toties pēdējā gadā šis spēlētājs reitingā var uzkāpt augstāk, bet citi komandas biedri noslīdēt zemāk un tad par izvēli spēlēt Rio lemj nacionālā federācija kopā ar olimpisko komiteju.
PĒDĒJĀ SALMIŅA IZMĒRI UN DUBULTSPĒLES
Tātad visvienkāršāk nokļūt Rio ir 2016. gada 6. jūnijā būt labāko 56 skaitā vienspēlēs. Tas nozīmē, ka vīriešiem olimpiskajām spēlēm varēs kvalificēties vēl tie, kas reitingā ir ap 65.—68. vietu, ņemot vērā to, cik priekšā būs tenisa lielvalstu spēlētāju. Sievietēm varbūt varēs kvalificēties pat ar nedaudz zemāku vietu reitingā, jo pasaules topā ir ļoti daudz ASV, Vācijas, Krievijas, Čehijas un Itālijas spēlētāju. Vīriešiem tāda izteikta skaitliskā dominance ir tikai Spānijai un Francijai. Pēc US Open sacensībām Gulbis ATP reitingā atrodas 70. vietā, Ostapenko WTA reitingā — 101., Sevastova — 136.
Pēdējais salmiņš tiks pasniegts olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā nākamā gada jūnijā. Tajā cīnīsies 48 spēlētāji, jāpārvar trīs kārtas, un beigās seši labākie nopelnīs ceļazīmes uz Rio. Sliktākajā gadījumā visi trīs Latvijas tenisisti kvalifikācijas turnīrā varēs spēlēt gandrīz noteikti, jo tajā piedalās visi nākamie pēc reitinga, bet atkal ievērojot valstu kvotu. Ja četri spēlētāji no valsts jau kvalificējušies, piektais vai sestais un visi pārējie no šīs zemes vairs nevar spēlēt. Tas nozīmē, ka iegūt olimpisko ceļazīmi būs vieglāk, nekā pārvarēt Grand Slam turnīra kvalifikāciju. Būtībā uzvarēt Grand Slam turnīrā ir sarežģītāk nekā olimpiskajās spēlēs, jo vīriešiem jāuzvar septiņos piecu setu formāta mačos pēc kārtas, bet olimpiskajās spēlēs — sešos mačos, un tikai finālā ir cīņa līdz trim uzvarētiem setiem.
Vēl ir atsevišķi nosacījumi par dubultspēlēm: vīriešu un tāpat sieviešu turnīrā spēlēs 32 labākie dueti, jauktajā dubultspēlē — 16. Vispirms dubultspēli aizvadīs tie, kuri kvalificējušies vienspēlēs, tādā veidā nepalielināsies kopējā olimpisko spēļu dalībnieku kvota. Visām valstīm gan nesanāks pa dubultspēļu pārim (Latvijai vīriešu konkurencē tas nav iespējams), tāpēc būs vēl papildu vietas labākajiem 12 vienas valsts dubultspēļu pāriem pēc reitinga. Līdzīgi arī jauktajās dubultspēlēs, bet tās mums nav īpašas jēgas apcerēt. Ja kopā spēlē tikai 16 labākie dueti, skaidrs, ka mūsējo to vidū nebūs, jo citiem tomēr būs augstāks reitings par Ostapenko/Gulbi vai Sevastovu/Gulbi. Teorētiski iespējama tikai mūsu dāmu dueta līdzdalība.
TRĪS DAŽĀDI CEĻI
Aļona Ostapenko ļoti mērķtiecīgi virzās uz augšu, un mēs ticam un ceram, ka nākamā gada jūnijā viņa pēc reitinga automātiski kvalificēsies Rio olimpiskajām spēlēm. Tas arī varētu būt viens no Ostapenko primārajiem uzdevumiem. Pērno sezonu Aļona beidza 271. vietā pasaules reitingā, un šogad tik milzīgs progress! Protams, jo augstāk, jo progress būs lēnāks, bet Ostapenko ir visi nosacījumi, lai šo ceļu turpinātu. Viņa ir cīnītāja, kas nekad nepadodas, laukumā ātra un eksplozīva, turklāt vēl tikai 18 gadus veca. Tehniski vajadzētu uzlabot nestabilo servi, ik mačā dubultkļūdu Ostapenko pagaidām ir daudz. Fiziskajā sagatavotībā tagad ir liels progress, turklāt uztrenēt ātrumu palīdz mūsu visu laiku labākais barjerskrējējs Staņislavs Olijars.
Aļona Ostapenko ir tenisiste ar raksturu, to pierāda arī viņas pēdējie mači US Open. Kvalifikācijas otrajā kārtā pret Jūliju Gluško no Izraēlas bija 2—4 izšķirošajā setā, tomēr Aļona spēja uzvarēt četros geimos pēc kārtas un līdz ar to — visā mačā. Arī pamatturnīra pirmajā kārtā bija līdzīga situācija, vācietei Annikai Bekai trešajā setā bija 4—3 un 40—15 pie savas serves, tomēr kopš tā brīža Ostapenko bija izcila. Atspēlējās un uzvarēja visā mačā, izšķirošajā setā 6—4. Labs mačs arī otrajā spēlē pret pieredzējušo itālieti Sāru Erani, zaudējums tikai spraigā trīs setu spēlē. Kopumā Aļonai bija 53 tīri uzvarētas izspēles, kas sieviešu tenisā ir retums. Protams, par daudz arī pašas pieļauto kļūdu un joprojām nestabila serve. Ja būtu jāizdara likmes, tad es teiktu, ka Ostapenko no mūsējiem ir vislielākās iespējas spēlēt Rio olimpiskajās spēlēs. Viņa uz to arī tiecas, ko pierāda sportistes līdzdalība Eiropas un pasaules jaunatnes olimpiādēs.
Anastasijai Sevastovai reitingā šogad pat ir vēl lielāks progress. Liepājniece pēc aptuveni divu gadu pārtraukuma sāka no nulles — no pašiem mazākajiem turnīriem — un jau ir tikusi līdz 136. pozīcijai. Tuvu labāko simtniekam, turklāt savulaik (2011. gada janvārī) Sevastova bija 36. vietā pasaulē. Viņa spēlējusi arī Grand Slam turnīra astotdaļfinālā Austrālijā. Sevastovai ir tikai 25 gadi, un viņas atgriešanās labāko simtniekā ir iespējama. Šogad izcīnīti vairāki čempiones tituli mazāka mēroga turnīros, dažas ļoti veiksmīgas spēles arī WTA līmenī, tomēr ir nelielas bažas par viņas veselību. Pirms US Open viena nepabeigta spēle Prāgā — uzvarēts sets un pēc tam izstāšanās otrā seta sākumā. Arī Ņujorkā viņa zaudēja jau kvalifikācijas pirmajā kārtā, turklāt sev neraksturīgā manierē. Parasti Sevastova spēlē ļoti stabili un reitingā sev līdzīgās vai zemāk esošās spēlētājas uzvar, viņai ir gana liela pieredze, turklāt pati laukumā spēlē ļoti gudri. Bet šoreiz pret divdesmit gadus veco grieķieti Mariju Sakari nekas nesanāca. Anastasija Sevastova ceļo kopā ar savu treneri un draugu, ikdienā darbojas Vīnē. Viņai galvenais ir neatsvaidzināt senos hroniskos savainojumus. Bieži vien problēmas sagādāja labās kājas trauma, tad kreisās kājas potīte, vēlāk četrus mēnešus izlaida labās rokas elkoņa savainojuma dēļ. Visam klāt vēl daudzās vīrusa infekcijas profesionālās karjeras laikā. Pusotru gadu Anastasija nespēlēja, sadziedēja savainojumus, nostiprināja veselību un atgriezās.
Par Ernestu Gulbi šoreiz prognozes neizteikšu. Šāgada bilance — 8 uzvaras un 20 zaudējumi. Gulbis var uzvarēt praktiski jebkuru, kā to pierāda arī šāgada spēle augustā Monreālas Masters pret pašu Novāku Džokoviču, un… Gulbis var arī zaudēt praktiski jebkuram no pasaules labāko 200 skaita… US Open nepabeigts pirmās kārtas mačs pret Aljažu Bedeni no Lielbritānijas veselības problēmu dēļ. Tādu gadījumu gan kopumā Ernesta karjerā ir maz, taču veselības likstas pēdējā laikā viņu tomēr nomoka. Labais plecs nav īsti kārtībā, tāpat par sevi pēdējā laikā atgādina plaukstas locītava. Tenisā gan plecam, gan plaukstai ir ļoti liela nozīme, nevesels līdzīgu spēlētāju neuzvarēs. Pēc US Open Gulbis no 67. vietas noslīdēja uz 70. vietu pasaules reitingā, arī gada nogalē viņam nekādi dižie punkti nav jāaizstāv, tādēļ jācer, ka viņš pirms jaunās sezonas nosargās savu pozīciju vismaz labāko simtniekā. Galvenais būt veselam gada sākumā un tad parādīt labu sniegumu. Gulbim šī sezona ir neveiksmīga, un tas nozīmē, ka teorētiski nākamgad ikviena uzvara viņu reitingā pacels nedaudz augstāk, nekādi nozīmīgie punkti Ernestam nav jāaizstāv līdz pat augustam.
