AMI sports
Kāda ir profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu sportiskā ikdiena, kas reizi gadā vainagojas ar Baltijas valstu sporta spēlēm? Par to saruna ar Latvijas Republikas Profesionālās izglītības sporta kluba AMI valdes priekšsēdētāju Irēnu Bukovsku, kura šajā amatā ir kopš kluba dibināšanas dienas.
— Ko nozīmē kluba nosaukums AMI?
— Tas ir vēsturisks nosaukums, saīsināts no vārdiem — arodizglītības mācību iestādes. Pēdējos divdesmit gados mainījusies profesionālās izglītības sistēma un arī nosaukums, bet saīsinājumu AMI atstājām, jo tas liekas visai skanīgs un mūsu sistēmā ir pietiekami atpazīstams. Pērn svinējām mūsu sporta kuba 20 gadu jubileju.
— Kāda ir sporta kluba AMI sūtība?
— Pirmām kārtām, mēs kopā ar sporta skolotājiem izstrādājam sporta mācību priekšmeta paraugprogrammu, kuru katra skola pielāgo savām vajadzībām. Programma ir pietiekami elastīga, jo skolas ir dažādas — ar savām tradīcijām, sporta bāzēm, audzēkņu sagatavotību.
Vēl AMI organizē ikgadējas sporta spēles 14 sporta veidos jauniešiem un 10 sporta veidos jaunietēm, kas sadalītas trīs posmos. Vispirms sacensības notiek mācību iestādēs, tad risinās AMI sporta kluba reģionālās spēles, bet trešais posms ir republikas čempionāti, kuros piedalās labākie. Čempionāti notiek piecos sporta veidos — basketbolā, volejbolā, handbolā, minifutbolā un galda tenisā.
— Cik liels skaits skolu iesaistīts jūsu piedāvātajā sporta programmā?
— Mums ir noslēgts sadarbības līgums ar 63 profesionālās izglītības mācību iestādēm, tātad tikai divas mūsu sistēmas mācību iestādes sportā iet savu ceļu.
Ikdienā sporto visās skolās (un tas ir mūsu galvenais uzdevums), bet finālsacensībās piedalās aptuveni 20 mācību iestādes. Lai sporta dzīvi padarītu interesantāku, ik gadus tiek rīkoti konkurss Labākais sportists reģionā, sacenšas pedagogi, kuriem vasarās notiek veselības spartakiāde.
— Vai jauniešus viegli iesaistīt sportā?
— Aizvien grūtāk. Teikšu atklāti — neesmu par novērtējuma atcelšanu un izlīdzēšanos ar ieskaitēm. Nereti tas jauniešiem ļauj sporta nodarbības apmeklēt daudz retāk. Arī tās divas stundas nedēļā nepavisam nav pietiekami, bet tas tomēr disciplinē. Turklāt mūsu audzēkņiem bieži ir prakses, arī tas iecērt robu fiziskajā sagatavotībā, jo tad attaisnoti tiek kavētas stundas.
— Jūsu skolās sāk mācīties pēc 9. klases beigšanas. Cik sportiski jaunieši ierodas skolās?
— Sportiski un ar pietiekami vispusīgu attīstību ir tikai tie, kuri trenējas kādā sporta skolā vai klubā. Pārējiem ir visai vienkāršots priekšstats par sporta nodarbībām. To, ka lodi grūž, nevis met, kas ir starta paliktņi utt., viņi bieži vien uzzina pirmoreiz. Tas liecina, ka ne visās skolās sportam atvēlēta pienācīga loma. Tāpēc mēs velti brīnāmies par nepareizu stāju, pārmērīgu ķermeņa svaru, citām veselības problēmām. Tiesa, pašreiz sabiedrībā plašumā vēršas skriešanas, riteņbraukšanas kustība, dažādas citas sportiskas aktivitātes, tomēr tās aptver tikai salīdzinoši nelielu daļu jaunatnes. Ideāli būtu, ja vispusīgs priekšstats par fiziskām aktivitātēm un vēlme tās pielietot būtu katram jaunietim. Diemžēl kopumā jauniešu sportiskā forma tikai pazeminās.
— Vai profesijas apguves procesā jūs ar savām sporta nodarbībām esat pienācīgi novērtēti?
— Daudz kas ir atkarīgs no skolas vadības, no sporta organizatoriem (tā mūsu sistēmā dēvē sporta skolotājus). Laimējas, ja skolu vada sportisks direktors, vēl labāk, ja viņš pats nodarbojas ar sportu. Kaut arī skolās nav ārpusstundu treniņi, jo trenerus nevaram algot (un tas arī nav mūsu uzdevums), tomēr dažās skolās šādas sporta nodarbības tiek dēvētas par pulciņa nodarbībām, un tur sportiskiem jauniešiem ir iespējas rast papildu nodarbības iemīļotajā sporta veidā.
Daudz kas ir atkarīgs arī no tradīcijām, skolās iecienītajiem sporta veidiem. Piemēram, volejbolā izlase mums balstās uz Daugavpils jauniešiem, handbolā — uz Ogres puišiem, basketbolā — zēniem kodolu veido Ventspils puiši.
— Tikko notikušajās Baltijas valstu sporta spēlēs jūs uzvarējāt pārliecinoši. Tas notiek bieži?
— Tā nav pirmā reize, bet tik pārliecinoši laikam vēl nebijām uzvarējuši. Bijām visur pirmie — gan zēniem, gan meitenēm —, vienīgi galda tenisā pirmo vietu atdevām lietuviešiem.
Liela pateicība pienākas mūsu atbalstītājiem — Izglītības un zinātnes ministrijai, kur ar lielu atbildību savus pienākumus veic IZM valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos Kristīne Vāgnere, arī ventspilniekiem, kuri mūs uzņēma ļoti sirsnīgi, pienācīgi izmitināja vairāk nekā 400 sporta spēļu dalībnieku.
Vērts piebilst, ka sporta spēles (pie mums tās notiek katru trešo gadu) pirmo reizi atklāja un dalībniekus uzrunāja mūsu ministrs Rolands Broks. Saņēmām arī Valsts prezidenta Valda Zatlera apsveikumu, kurā viņš atzīmēja ne tikai šā pasākuma sportisko nozīmi, bet arī saliedētības stiprināšanu starp trim Baltijas valstīm.
— Svētki izdevušies, bet sportiskā ikdiena turpinās? Kas šobrīd notiek sporta bāzēs?
— Klāt eksāmenu laiks, tāpēc steidzam beigt savu mācību gada sezonu, finišs ir volejbolistēm un minifutbolistiem. Sezonas noslēgums mums ir jūnija vidū, kad novērtējam sasniegto, suminām labākos.
Baltijas sporta spēles, tāpat kā tradicionālās sacensības Vācijā — Starptautiskās jaunatnes sporta spēles Vilhelmshāfenē (tās notiek aprīlī), kur mēs vienmēr piedalāmies, jau parāda tikai mūsu darba redzamo daļu. Ne mazāk liels prieks būtu, ja turpmākajās darba gaitās mūsu audzēkņi aizietu daudz sportiskāki, izturīgāki un mērķtiecīgāki, salīdzinājumā ar to, kādi viņi pie mums atnāca.
Juris BĒRZIŅŠ-SOMS
Irēna BUKOVSKA
Sporta darbiniece
Dzimusi: 1951. gada 23. septembrī Kuldīgā
Izglītība: Aizputes vidusskola, Kuldīgas 1. vidusskola, Latvijas valsts Fiziskās kultūras institūts
Sporta gaitas: no 12 gadu vecuma trenējusies vieglatlētikā, handbolā, basketbolā, spēlējusi institūta basketbola komandā
Darba gaitas: strādājusi dažādos amatos sporta biedrībā Daugava, kopš 1990.gada vada sporta klubu AMI
Lielākie sasniegumi: darbs Latvijas sporta labā
Ģimenes stāvoklis: atraitne, ir meita
Vaļasprieks: sportiskas aktivitātes
