Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Ar olimpisku atblāzmu

Kopš golfs atgriezies olimpisko spēļu programmā, un daudzu valstu spēlētāji jau cerīgi raugās 2016. gada Riodežaneiro virzienā, nozīmīgi papildinājies arī Latvijas sacensību kalendārs. Šovasar godalgas ar olimpisku atblāzmu golferi saņēma Latvijas jaunatnes olimpiādē, bet nākamgad golfs pirmo reizi būs pārstāvēts Latvijas olimpiādes programmā. Pieskaitot citos pasaules laukumos abpus Atlantijas okeānam šosezon gūtos panākumus, ir pamats cerēt, ka atlikušajos piecos gados olimpiskais tilts uz Riodežaneiro varētu iegūt stingrākus balstus un skaidrākas aprises.

Līdzīgi kā vairākos citos sporta veidos, arī golfā krietni lielāka konkurence ir vīriešiem, taču ne tikai tādēļ spožākos panākumus Latvijai līdz šim nodrošinājušas meitenes. Motivācija, sava talanta dzirksts un gatavība no daudz kā atteikties par labu treniņiem ir iemesls, kādēļ daudz tālāk par Latviju izskanējuši Lauras Jansones un māsu Puisīšu vārdi. Lai gan katrā sporta veidā var vēlēties plašāku un stabilāku piramīdu, nav tā, ka aiz labāk zināmajām līderēm būtu izveidojies tukšums.

ZELTA TRĪSVIENĪBA

Par apliecinājumu tam ir šovasar notikušie Baltijas valstu nacionālie amatieru Open, kur Latvijas golferes sasniedza maksimumu, liedzot sāncensēm kaut vienu uzvaru. Vispirms Māra Puisīte jūnijā Sāremā kļuva par Igaunijas Open vēsturē pirmo uzvarējušo latvieti, bet viņas vecākā māsa Krista Puisīte augusta sākumā Ozo Golf Club uzvarēja Latvijas Open, turklāt vienā no sacensību dienām nospēlējot ar –7 zem PAR (teorētiski nepieciešamās sitienu normas), sasniedzot savu personisko un sacensību rekordu. Visbeidzot augusta vidū Linda Dobele palika nepārspēta Lietuvas Open, noslēdzot Latvijas spēlētāju zelta trīsvienību.
Sezona īpaši izdevusies bija Kristai Puisītei, kura ne tikai otro gadu pēc kārtas uzvarēja Latvijas Open, bet arī palika nepārspēta LMT Latvijas amatieru čempionātā un guva panākumus turnīros citviet pasaulē. Gada sākumā Krista Puisīte pirmo reizi karjerā uzvarēja ASV studentu sporta (NCAA) turnīrā, savukārt jūlijā izcīnīja 2. vietu Nīderlandes U-21 Open, kas pasaules amatieru rangā viņai šogad deva visvairāk punktu.
Nākamgad Turcijā notiks ik otro sezonu rīkotais pasaules amatieru komandu čempionāts, kurā ir pamatotas cerības no Latvijas meitenēm gaidīt atzīstamus rezultātus. Vēl jo vairāk tādēļ, ka augusi konkurence, kas vienmēr motivē sasniegt vairāk. Māsām Puisītēm Teksasas valsts universitātes komandā pievienojusies viena no spēcīgākajām Dienvidāfrikas golferēm Ledžana Ljūtvaita, savukārt pašu mājās Dobelei būs jākonkurē ar Annu Diānu Švanku un vēl vairākām meitenēm.

PIONIERES ATBILDĪBA

Tikmēr Jansone pēc pāriešanas profesionāļos šovasar izmantoja pašas izcīnīto iespēju debitēt Dāmu profesionālā golfa asociācijas (LPGA) Futures tūrē, kas ir otrais augstākais līmenis sieviešu profesionālajā golfā. Lai cik banāls ir teiciens par pieredzes gūšanu, aizvadītā sezona Jansonei deva citādi negūstamu ieskatu citā pasaulē, ļaujot izprast, kādas ir tās skaidas, kas pilda profesionālā golfa lācīša vēderu.
Lielākie sasniegumi šosezon Jansonei bija vairākos turnīros pārvarētie kati (kvalifikācija), kas ļauj spēlēt arī izšķirošajās sacensību kārtās. Jau iepriekš Jansone apzinājās, ka neviens sākums nav viegls, un pēc vienas sezonas lēmumus par nākotnes plāniem nemainīs. Jaunu robežu pārvarēšana viņai nav nekas jauns, jo Amerikā jūrmalniece arvien bijusi īsta Latvijas golfa pioniere, vispirms izkausējot neuzticības ledu pret mazpazīstamu valsti NCAA golfa sistēmā, kur vēlāk kļuva par Atlantic Sun konferences divkārtēju čempioni. Šosezon Jansone jau sniedza intervijas LPGA Futures tūres mājaslapai, ik pa brīdim daudziem arī skaidrojot, kurā debespusē atrodas Latvija, un kas tā īsti ir par zemi.
Golfā profesionāļi un amatieri ir divas paralēlas pasaules ar atšķirīgiem likumiem, un pāreja no vienas sistēmas uz otru rūpīgi jāapdomā, jo atpakaļceļš var aizkavēties uz vairākiem gadiem. Pirmā vieta amatieru rangā nepavisam nenozīmē, ka spēlētājs būtu atpalicējos profesionāļu konkurencē, toties ikvienam jārēķinās, ka profesionālais golfs nozīmē ne tikai spēli kā profesiju, uz kā balstīt savas dzīves materiālo pusi, bet pirmām kārtām pilnas iespējas pašam maksāt visus savus rēķinus un meklēt atbalstītājus. Savukārt nacionālajās amatieru izlasēs golfa lielvalstīs un valstīs ar lielām ambīcijām, ko veicinājusi golfa atgriešanās olimpisko spēļu programmā, ir nodrošinātas ideālas treniņu iespējas, kā arī medicīniskais un visu citu veidu atbalsts, kas pašam spēlētājam ļauj pilnībā koncentrēties panākumu gūšanai golfa laukumā.

VIETĒJĀS UN TĀLĀS ZVAIGZNES

Vai pēc gada pasaules čempionātā Antaljā startēs arī Latvijas vīriešu komanda, pagaidām vēl nav zināms, jo spēlēšana tikai piedalīšanās dēļ nebūtu prātīgs risinājums. Vienam no līdzšinējiem līderiem Kārlim Broderam aizvadītā sezona nebija tik veiksmīga, jo intensīvu mācību dēļ golfam Lafboro universitātē, Lielbritānijā, palika mazāk laika. Pēc profesionāļa maizes cietās garozas nobaudīšanas amatieros atgriezies Dāvis Puksts, taču konkurences un komandas kopējais līmenis varētu izrādīties nepietiekams, lai starts pasaules čempionātā nenestu vilšanos.
Baltijas valstu golfa līdere arvien ir Igaunija, turklāt spēles popularitāte un atpazīstamība pie ziemeļu kaimiņiem kāpusi tik augstu, ka Tallinas pašvaldība pilsētas aktīvās atpūtas zonā plāno būvēt municipālu golfa laukumu. Tādēļ jo lielāks gandarījums, ka šogad pirmo reizi sarīkotajā triju valstu Baltijas kausa izcīņā uzvarēja Latvija. Ar golfa jumtorganizācijas R&A atbalstu Capitals Golf Club laukumā, Lietuvā, notikušajā turnīrā cīņas bija mača spēles formātā, kas paredz katru punktu izspēlēt atsevišķos golferu dueļos. Katram dalībniekam divās dienās bija jāpiedalās četrās spēlēs, kas ir divkārša slodze salīdzinājumā ar ierastu golfa sacensību gaitu. Šādā smagā formātā neatsverams bija pieredzējušo māsu Puisīšu ieguldījums, kuras nezaudēja nevienu punktu, taču, kā jau komandu turnīrā, uzvarā ar 2,5 punktu pārsvaru pār favorīti Igauniju bija katra spēlētāja nopelns.
Ja tiešām iegūsim tiesības sūtīt uz Riodežaneiro savu labāko golfa spēlētāju, visticamāk, olimpiešu sarakstā būs vārds, kas ir zināms jau šobrīd. Vairāku simtu gadu pieredze pasaulē rāda, ka jauna talanta progress golfā var būt straujš, taču visaugstākā līmeņa sasniegšanai neiztikt bez ilgu gadu treniņiem. Golfa metropolē Lielbritānijā veikts pētījums apliecina, ka golfā augstāko līmeni var sasniegt vidēji 10 gados, turklāt ar nosacījumu, ka ir nodrošināti vajadzīgie treniņu apstākļi. Bet dalībai olimpiskajās spēlēs ar iekļūšanu augstākajā līgā vien būs par maz, jo tiesības startēt Riodežaneiro būtībā paredzētas zvaigžņu sastāvam, kas profesionāļu rangā nebūs daudz zemāk par pirmo simtu. Lai cik cerīgi raudzītos nākotnē, pagaidām Latviju šajos sarakstos nevar atrast.

ABC UN NĀKAMIE BURTI

Olimpiskā vēsture pēc Riodežaneiro startiem nebeigsies, un 2020. gads jau varētu būt reāls mērķis tiem, kuri golfā tikko kā izsituši pirmās bumbiņas treniņlaukumā vai tikai sapņo par iespēju to darīt. Iespējas spēlēt golfu kļūst arvien lielākas — atveras jauni nelieli laukumi un paplašinās līdzšinējie, turklāt tas notiek tālāk no Rīgas, tādēļ golfs kļūst arvien pieejamāks. Sadarbojoties R&A un Latvijas Golfa federācijai (LGF), ir apmācīti pirmā līmeņa speciālisti, kas mācēs sniegt kompetentus padomus spēles apmācībā un līdz ar to veicinās golferu skaita pieaugumu.
Golfa laukumu attīstības plāni Latvijā ir uz privāto iniciatīvu balstīti. Pat ar golfu nesaistīti cilvēki būs dzirdējuši lielāko un nu jau var teikt arī, ka pelnīti, slavenāko golfa laukumu vārdus — Ozo Golf Club, Viesturi, Saliena… Taču golfu spēlē arī pie Siguldas, Valmieras, Rojas, Tukuma, Gulbenes, bet Latvijas olimpiāde nākamgad notiks Usmas golfa kluba laukumā pie Ugāles. Jaunu laukumu būvē pašlaik tiek īstenoti nevis lieli projekti, lai gan arī tādi ir padomā, bet top dažu bedrīšu pļavu golfa laukumi, kā, piemēram, šovasar darbību sākušie Riekstiņi pie Jaungulbenes. Līdz sešām bedrītēm izpletušies Avoti pie Valmieras, savukārt Reiņa trase ar deviņām bedrītēm jau pretendē uz klasiska golfa laukuma lomu, turklāt īpašnieki lolo vēl ambiciozākus nākotnes plānus, jo laukumu pie Turaidas atzinīgi novērtējuši gan pašmāju spēlētāji, gan citvalstu viesi. Taču svarīgi, ka visi golfa laukumi neatkarīgi no to lieluma jaunajiem sportistiem ir pietiekami labi, lai apgūtu spēles pamatus un trenētos lielākiem startiem.
Viena no aizejošās sezonas spilgtākajām iezīmēm ir spēlēt gribošo bērnu krasais pieaugums. Liela interese par apmācību ir gan Ozo Golf Club bāzētajā Rīgas Golfa skolā, gan junioru programmās citos laukumos. Atsaucību noteikti veicināja gada sākumā ar R&A atbalstu aizsāktais Golfs ABC projekts, kurā bērni no visas Latvijas spēles pamatelementus apguva skolu pulciņos interesantu rotaļu veidā ar speciālu SNAG inventāru, kas piemērots arī nodarbībām telpās. Apmācības sezona vainagojās ar Golfs ABC svētkiem Viesturu laukumā, kur sacensībās vislabāk veicās Rojas vidusskolas komandai. Skolu komandās iekļāva dažādu vecumu dalībniekus no 1. līdz 6. klasei, turklāt obligāta prasība bija meiteņu līdzdalība. Sacensību noslēgumā komandu sporta skolotāji apstiprināja, ka turpinās aktīvi darboties programmā, turklāt daļā skolu Golfs ABC jau iekļauts mācību iestāžu piedāvātajās ārpusklases nodarbībās.
Cerams, jaunajiem censoņiem nepietrūks labu padomdevēju, kas pirmos soļus golfā palīdzēs spert pareizajā virzienā. Dalībnieku nedalītu sajūsmu un atzinību izpelnījās ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) programmas Solidaritāte atbalstu augustā Rojā sporta skolotājiem sarīkotais seminārs Nāc un iepazīsti golfu. Lai cik aizdomīgi garlaicīga varētu likties iespēja vasaras jaukākās dienas pavadīt seminārā, tā dalībnieki bija pilnīgi pretējās domās. Bijis noderīgi uzklausīt augstas kvalifikācijas speciālistus, aprunāties ar sporta vadošajām amatpersonām, kā arī iepazīt spēli Rojas Golfa kluba laukumā un apgūt SNAG inventāru, kas paredzēts ne tikai rotaļām. Plašajā seminārā bija dažādas sportiskas un izglītojošas aktivitātes sporta pedagogu pilnīgākai izpratnei par golfu pasaulē un Latvijā, kā arī olimpiskās kustības vērtībām mūsdienu sabiedrībā.
Golfs šogad bijis noderīgs arī citiem sporta veidiem — ar olimpiskās Solidaritātes atbalstu LOK un LGF izdeva izcilu speciālistu ieteikumu brošūru, kas Latvijā bija vajadzīga jau sen, lai palīdzētu vecākiem savu sportā iesaistīto atvašu audzināšanā un atrastu pareizo paaudžu sadarbību. Zviedrijas autoru, sportā atzītu apmācības autoritāšu Linnas Mariotas un Pijas Nilsones darba burtnīcu Vecāku loma nākamo sportistu audzināšanā Latvijas treneri jau novērtējuši daudzos sporta veidos, iesakot to vecākiem, kuri reizēm neatpazīst robežas un, labu gribēdami, patiesībā saviem bērniem kaitē.
Drīzā ziema Latvijas golfam klimatisko likumsakarību dēļ neizbēgami ir klusāks laiks, taču nākamās sezonas kalendārs jau gaida savu kārtu, un līdzšinējā notikumu virzība rāda, ka golfs kļuvis par Latvijas sporta ikdienas sastāvdaļu, un nākotnē par to dzirdēsim arvien vairāk. Spēcīgāks pēc dalībnieku sastāva kļūs arī Latvijas Open, jo Eiropas Golfa asociācijas pieņemtie reitinga uzskaites principi būtiski veicinās augsta līmeņa ārzemju spēlētāju dalību nacionālajos Open turnīros.
Gundars GALKINS, Baltic News Service