Ar pārliecību par saviem spēkiem
Māris Rīmanis
Ar pārliecību par saviem spēkiem
"Pirmo reizi man nav nekāda satraukuma par rezultātu ," tā neilgi pirms Deivisa kausa izcīņas sacīkstes Latvija – Bulgārija sacīja tenisa lietpratējs Latvijas Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis. Tiesa, pirmās vienspēles laikā Godmaņa kungs vairs nebija tik pārliecināts par saviem vārdiem. Banāli, bet atkal varēja pārliecināties, ka Deivisa kausā iespējami visādi pārsteigumi. Par laimi, Andis Juška tomēr tika galā ar savu nedrošību spēles sākumā , uzvarēja un tālāk tik tiešām šaubu par spēcīgāko vairs nebija. Latvija pieveica Bulgāriju 4 pret 1 un nākamajā kārtā jūlijā tiksies ar Somiju.
Zvaigzne arī Latvijai
Zvaigznes piesaista līdzjutējus, to apliecināja Ernesta Gulbja straujais kāpums ATP reitingā un milzu interese par Latvijas jauno talantu. Pirmajā spēļu dienā neredzēts skatītāju pieplūdums Lielupes tenisa centrā un visiem līdzjutējiem pat nepietika biļešu. Pirmais latvietis ATP simtniekā un vēl 18 gadu vecumā – tas bija iespaidīgs magnēts! Ja līdz mačam dažs labs vēl uzskatīja, ka Gulbja talants ir nedaudz pārspīlēts, tad jau pēc pirmās Ernesta vienspēles šaubu vairs nebija. Labi, pretinieks zemāk reitingā, tomēr Ivailo Trajkova agresīvais spēles stils un spēcīgās serves bija tieši kā radītas Lielupes ātrajam laukuma segumam. Ar piebildi – tikai ne spēlē pret Gulbi.
Progress pēdējā pusgada laikā ir milzīgs un to atzīst arī pazīstamais kardiologs Andrejs Ērglis: "Prieks, ka arī Latvijai tagad ir pasaules līmeņa spēlētājs, turklāt tik grūtā individuālā sporta veidā un tik lielā konkurencē. Gulbja meistarība jau ir kā paliekoša vērtība, tas nav kā skrējējam izšaut vienās sacensībās. Pats galvenais – Ernestam tagad ir pavisam cita dzīves un tenisa filozofija, viņš nemeklē attaisnojumu bumbās, tiesnešos, laukumā , apgaismojumā utt. Viņš spēli veido pats un pats arī uzņemas atbildību." Viedi vārdi, kas vēlreiz apliecina psiholoģijas milzīgo nozīmi.
Pēc pirmās dienas pats Gulbis gan izteicās, ka lielā ažiotāža esot nedaudz traucējusi un sasaistījusi, taču no malas to nevarēja manīt. Vieglums un elegance, asums un ātrums, reizēm arī spēks, bet galvenais – izdoma vislabāk raksturo Ernesta Gulbja spēli. Gan spēcīgas un netveramas serves, gan eleganti sitieni no jebkuras pozīcijas, gan spēja paredzēt pretinieka rīcību un pašam nospēlēt neordināri. Turklāt pat faktiski uzvarētā mačā Gulbis cīnās līdz galam un nedod iespēju pretiniekam atgūties. To pierādīja arī zīmīga epizode vienspēlēs pret Ivailo Trajkovu, kad trešajā setā jau bija 3 pret 0, toties šajā geimā abi pretinieki cīnījās gluži kā haizivis tukšas konserva kārbas dēļ. Pretinieks servē un bulgāra labā 40:0 . Gulbis jau nebūs tas, kurš padosies! Vēlāk jau vairākas breikbumbas viņam un tikai dažas varenas serves ļāva bulgāram iegūt šo punktu. Vēlāk Ernests skaidroja, ka 3:0 vēl nav uzvara un visādi mēdz gadīties, tāpēc arī tā cīnījies šajās epizodēs. Tas var noderēt tālākajā karjerā un skaidrs, ka šoreiz Gulbis vairāk rūdīja savu raksturu, jo pašā mačā nebija nekādu šaubu par uzvaru .
Dažs varbūt sacīs, ka pārlieku slavēju Gulbi, taču tenisā esmu jau no mazotnes un tajā šo to saprotu. Tenisā nejauši nevar tikt augstu reitingā un, galvenais, parādīt labu sniegumu daudzos turnīros, tālab latviskā pieticība šoreiz jāaizmirst. Gulbis spēlē šā vārda vislabākajā nozīmē, nevis gūst panākumus apbrīnojamu fizisko dotumu vai sakritības dēļ. Protams, Gulbis vēl nav Rodžers Federers, taču arī tagadējais pasaules tenisa līderis savulaik astoņpadsmit ar pus gados ATP reitingā neko īpaši augstāk nebija (tobrīd 53. ATP) Tas pats attiecas uz Rafaelu Nadālu (tolaik 50. ATP) , Endiju Rodiku (119. ATP) , Novāku Džokoviču (78. ATP), savukārt tādi izcili tenisisti kā Fernando Gonzaless vai Nikolajs Davidenko Gulbja vecumā ne tuvu nebija ATP pirmajam simtniekam.. Tie ir fakti.
Palīdz arī citi
Deivisa kausa izcīņā pat viens visizcilākais spēlētājs tomēr nespēj izcīnīt savai nācijai uzvaru. Jāpalīdz arī citiem – gan laukumā, gan ārpus tā. Latvijas izlasei šoreiz bija jauns kapteinis Ģirts Dzelde, kuram izdevās ne tikai saliedēt labu komandu, bet dažos jautājumos principiāli realizēt savas idejas. Tā dubultspēlē kopā ar Gulbi kapteinis pieteica Denisu Pavlovu. Iespējams, riskantāk, taču jādomā par nākotni: " Manuprāt tas nebija liels risks, bet gan labākais veids, kā pārbaudīt Denisu dubultspēlē. Pēdējā dienā Pavlovs vēl labi aizvadīja vienspēli, Rihards Emuliņš arī pacīnījās pret bulgāru milzi, turklāt pozitīvais ir tas, ka mēs uzvarējām un es izmēģināju visus četrus spēlētājus," teic Ģirts Dzelde. Kapteinis arī uzslavēja Andi Jušku, kuram pirmajam bija jādodas laukumā pret bulgāru līderi Todoru Jeņevu un jāiztur psiholoģiski vislielākais pārbaudījums :"Pirmā spēle bija ļoti saspringta, sets zaudēts, bet Andis spēja saņemties un uzvarēt nākamajos trijos setos. Otrajā spēlē Ernests pretiniekam neatstāja nekādu cerību."
Latvija pret Jarko Nīminenu!
Nākamajā Eiropas -Āfrikas zonas II grupas kārtā jūlijā Latvijai izbraukumā jātiekas ar Somiju. Somi nupat kā viesos uz tenisita jeb māla seguma spēja uzvarēt Kipru ar rezultātu 3 pret 2. Tas nekas , ka somu līderis Jarko Nīminens trijos setos zaudēja Markosam Bagdatim, galvenais, ka somi uzvarēja dubultspēlē un pēcāk izšķirošajā vienspēlē Timo Nīminens pieveica Fotosu Kalliasu. Kipras līdzjutēji vētraini atbalstīja savējos, taču ziemeļniekiem tomēr bija izturīgāki nervi, turklāt pēdējā spēlē vēl talkā nāca lietus. Pārtraukums atvēsināja kipriešus un Kalliasu, kas spēli bija iesācis veiksmīgāk. Andis Juška vēl pirms konkurentu izšķirošā mača domāja, ka labāk mūsējiem spēlēt tieši pret Somiju :" Ernestam noteikti būs daudz grūtāk pret Markosu Bagdati viņu laukumā nekā pret Jarko Nīminenu, man pašam gan ir vienalga – pret Kalliasu vai Timo Nīminenu. Kiprā noteikti būtu daudz karstāks un savulaik man tādos apstākļos bija ļoti grūti spēlēt Brazīlijā." Ģirta Dzeldes skatījumā nav lielas atšķirības: "Varam ar abiem pretiniekiem mierīgi cīnīties, kaut vieni ziemeļnieki, otri dienvidnieki, atšķirīgi raksturi. Katrai no šīm izlasēm pa vienam pasaules klases tenisistam, pārējie nekas īpašs. It kā otrais kiprietis vājāks, bet tur atkal karstāks nekā Somijā."
Par kipriešu dosjē gan uz laiku varam aizmirst un sākt gatavoties Somijas iekarošanai ne tikai hokejā vien. Vispārējā interese noteikti būs vēl lielāka nekā par Latvijas -Bulgārijas maču, jo Jarko Nīminens tomēr ir ATP labāko divdesmit skaitā un jūlijā, jācer, augstāk reitingā būs arī mūsu izlases līderi. Vai spēle notiks Helsinkos, Tamperē vai kādā citā Somijas pilsētā, vēl nav izlemts, toties jau zināms norises laiks – no 20.-22.jūlijam.
Likme šoreiz ļoti augsta, jo uzvarētāji septembrī cīnīsies par iekļūšanu Eiropas -Āfrikas I grupā. Ja pieveiksim somus, savā laukumā būs jāspēlē ar Ungārijas – Monako cīņas uzvarētājiem un šie pretinieki noteikti vairs nebūs tik bīstami. Deivisa kausa izcīņā pirmā grupa ir ļoti spēcīga un šogad vien tajā spēlē tādas komandas kā Lielbritānija, Itālija, Serbija, Slovākija , kas nozīmē Endiju Mureju , Timu Henmenu un Gregu Rusedski, arī Novāku Džokoviču un Dominiku Hrbatiju. Tikpat labi no elites grupas rudenī var izkrist Šveice, Horvātija vai Čehija un tad teorētiski Latvijas pretiniekos var būt arī Rodžers Federers, Ivans Ļubičičs, Mario Ančičs, Tomašs Berdihs. Skan vilinoši, turklāt nereāli vairs tas nav.
Māris Rīmenis,
LTV Sports, speciāli Sportam
