Ar pasaules labākajiem
Polijas pilsētā
Bidgoščā sācies XXII pasaules čempionāts vieglatlētikā junioriem U-20. Latviju
pārstāv 11 sportisti (tikpat daudz mūsējo bija arī 2000. gadā Santjago),
kas izpildījuši visai augstās kvalifikācijas normas. Visos pasaules čempionātos,
izņemot 1988. gadu, startējuši arī Latvijas sportisti (līdz 1981. gadam – PSRS
izlases sastāvā). Pirmajā čempionātā 1986. gadā zelta medaļu lodes grūšanā
izcīnīja Aleksejs Lukašenko – 18,90 m. Pēc 12 gadiem Anesī 110 m/b
ātrākais bija mūsu barjerists Staņislavs Olijars – 13,51. 2002. gadā Kingstonā mūsu
sportistes izcīnīja dubultuzvaru – par čempioni kļuva šķēpmetēja Linda
Brīvule – 55,35 m, bet otrā bija Ilze Gribule – 54,16 m. Vēl sudrabu PSRS
izlases sastāvā 4×100 m stafetē savulaik ieguva sprinteris Sergejs Inšakovs
(1990. gadā), soļotāja Jolanta Dukure (1998. gadā) un Inga Kožarenoka šķēpa
mešanā (2000. gadā). Iepriekšējā
čempionātā Pekinā, kas norisinājās 2006. gadā, augstāko vietu izcīnīja
liepājniece Jeļena Jeļizarova, kas finišēja ceturtā 3000 m šķēršļu skrējienā.Mūsu izlases sastāvu
veido Poļina Jeļizarova (3000 m/šķ.), Jānis Leitis (400 m), Kārlis Daube (110
m/b), Mārtiņš Karabeško (augstlēkšana), Mārtiņš Dakša (trīssoļlēkšana), Uģis
Svažs un Ansis Brūns (šķēpa mešana), Madara Apine (trīssoļlēkšana), Ilva
Bikanova (augstlēkšana), Anita Kažemaka un Līga Brokere (soļošana).
Kaut arī IAAF
statistikā no mūsējiem pirmajā desmitā ir tikai Poļina Jeļizarova (trešā aiz
Kenijas un Ķīnas skrējējām), mūsu vieglatlētikas draugi pamatoti cer uz
panākumiem arī šķēpa mešanā un 400 metru skrējienā.
Līdz žurnāla nodošanai
trešdien vislielāko prieku sagādāja jau pieminētā Poļina Jeļizarova, kas ar piekto
labāko laiku – 10:10,39 (ātrākas bija četras afrikānietes) – iekļuva finālā.
Jāpiebilst, ka Poļina jau izpildījusi olimpisko B normatīvu (personiskais
rekords – 9:54,94) un šobrīd ar otru mūsu skrējēju – valsts rekordisti
Innu Poluškinu (9:51,56) – cīnās par vietu olimpiskajā sastāvā.
Jānis Leitis savā 400
metru priekšskrējienā finišēja otrais un izcīnīja tiesības startēt pusfinālā – 47,95.
Ne tik labi veicās
trīssoļlēcējai Madarai Apinei (personīgais rekords – 13,22 m), kas ar 12,40 m
tālu lēcienu palika 23. vietā, bet augstlēcēja Ilva Bikanova pārvarēja tikai
sākuma augstumu – 1,65 m – un izcīnīja dalītu 30.-32. vietu. Pērn Ilva
gan lēca 1,80 m.
10 km soļojumā grupas
beigu galā finišēja mūsu Anita Kažemaka – 50:53.59 – 28. vieta) un Līga
Brokere (50:54,16 – 29. vieta).
Valsts komandas galvenais
treneris Edvīns Krūms pastāstīja, ka mūsu komanda ir noskaņota nopietnām cīņām,
kaut gan sportistiem šajā vecumā ir grūti (it sevišķi skriešanas disciplīnās) mēroties
spēkiem ar dienvidniekiem, kuri nobriest ātrāk. Stadions ir teicams, ēdināšana –
lieliska, naktsmītnes gan varēja būt labākas. Treneris izteica nožēlu, ka
sprintā traumas dēļ nepiedalās Elvijs Misāns un ka tāpēc izjuka arī 4×100
stafetes komanda. Mēs gan rakstījām, ka Elvijs sevi atradis trīssoļlēkšanā un
labojis Latvijas rekordu – 16,10 m. Ar tādu rezultātu arī Bidgoščā viņš varētu
cerēt uz labu vietu, taču puisis palika mājās, jo norma tika izpildīta pēc
noteiktā termiņa.
Runājot par izredzēm,
Edvīns piekrita, ka lielākās cerības saistās ar Poļinu Jeļizarovu un šķēpa
metējiem Ansi Brūnu un Uģi Svažu. Pēdējā laikā progresē arī barjerists Kārlis
Daube un augstlēcējs Mārtiņš Karabeško.
Trešdien vietu
finālsacensībās nopelnīja abi mūsu šķēpraiži – Ansis Brūns ar 70,61 m tālu
metienu priekšsacīkstēs bija ceturtais, bet Uģis Svažs ar 68,93 m tālu
raidījumu – septītais. Labākais rezultāts polim Robertam Špakam – 72,29
m.
Sacensības beigsies svētdien, un vieglatlēti varēs
posties jaunām cīņām – piektdien un sestdien Jāņa Daliņa stadionā notiks
Prezidenta balvu izcīņa.
Juris BĒRZIŅŠ-SOMS
