Atbalsts lidojumam

Savu spēju, talanta un sapņu īstenošanai 150
latus katru mēnesi visa gada garumā saņems jauniešu organizācijas Avantis rīkotā jauniešu konkursa ZZ stipendijas uzvarētāji. Sportā šis
nozīmīgais atbalsts piešķirts talantīgajai šķēpmetējai no Smiltenes Līnai Mūzei.Līna ir jaunākā savā
ģimenē, viņai ir pieci brāļi un viena māsa, kuri jau dzīvo patstāvīgi.Līna ir Latvijas
jaunatnes čempione, valsts izlases kandidāte un šogad gatavojas divām nozīmīgām
sacensībām – Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiādei un Pasaules Jaunatnes
čempionātam.– Kā juties, kad ZZ stipendijas svinīgajā ceremonijā tevi pasludināja par uzvarētāju
sporta jomā?– Kad māsa pateica,
ka piedāvājusi manu kandidatūru stipendiju konkursam, īsti neticēju, ka
paveiksies – vai tad maz mums talantīgu jauniešu?… Tagad, protams, priecājos,
tāds atbalsts lieti noderēs sagatavošanās laikā, jo naudu, cik zinu, drīkst
tērēt tikai sporta vajadzībām.– Kad tu pirmo reizi uzzināji, ka ir tāda
vieglatlētikas disciplīna kā šķēpmešana?– Īsti neatceros,
pirmajā klasītē dejoju, vēlāk nedaudz spēlēju volejbolu, bet tad mani treneris
Guntars Markss uzaicināja nodarboties ar vieglatlētiku. Atceros, toreiz
aizbraucām uz soļotāja Aigara Fadejeva soļošanas sacensībām Valmierā. Tas bija
tāds notikums – tik daudz sportistu, līdzjutēju, soļotāju, ka vieglatlētika man
uzreiz likās kā sporta karaliene.– Sāki soļot?– Nē, sākumā lēcu
tālumā un augstumā, skrēju, labi metu bumbiņu, tad treneris man iedeva šķēpu,
kuru līdz tam pat rokās nebiju turējusi. Aizbraucām uz olimpisko čempionu
Ineses Jaunzemes un Jāņa Lūša kausu izcīņu (man toreiz, liekas, bija 12 gadi),
un, visiem par brīnumu, es uzvarēju savā vecuma grupā – aizmetu mazliet tālāk par
25 metriem. Tad viss kļuva skaidrs – metīšu šķēpu.– Kas tev patīk šajā vieglatlētikas
disciplīnā?– Tās sajūtas, kad
ieskrienies, atvelc roku, met un šķēps aizlido. Man tas liekas tik dabiski,
kaut arī bildēs reizēm liekas, ka roka ir tik izliekusies, ka bail.Patīk šķēps, kaut vai
tā sajūta, kad paņem to rokā un jūti, ka tas tūlīt lidos.

– Cik reižu nedēļā tu trenējies?

– Ierasts režīms ir
piecas reizes nedēļā pa divām stundām, treniņnometnēs – vairāk. Vasarā kad
ir sacensības, arī ritms mainās.

– Vai viegli savienot sportu ar mācībām?

– Neteikšu, ka ļoti
viegli, jo mācības parasti man ir no astoņiem rītā līdz četriem pēcpusdienā,
tad treniņš.

Neesmu īpaša
teicamniece, taču slikti mācīties arī negribu, tāpēc cenšos. Vislabāk man patīk
mūzikas stundas, latviešu un angļu valoda, matemātika – mazāk.

– Vai ģimene tevi atbalsta?

– Vispār jā, kaut arī
tētis ir tāds skeptisks, jo negrib saprast, ka pēc treniņiem reizēm tīri
fiziski nevaru grāmatu rokās noturēt. Mamma gan uzmundrina, jo pati kādreiz
grūdusi lodi, arī šķēpu metusi. Brāļi vairāk aizrāvušies ar futbolu, taču uz
lielā sporta pusi nav gājuši – viņiem citas intereses, vecākajam brālim tagad
jau pāri trīsdesmit.

– Kas tev vajadzīgs, lai šķēps lidotu tālāk?

– Visvairāk tehnika,
arī lokanība, spēka jau it kā pietiek, kaut gan daudz ir arī fizisko treniņu.
Mans treneris ir ļoti saprotošs un cenšas mani attīstīt vispusīgi, neko
neforsējot.

– Ko saka tavas draudzenes, kas nesporto, vai nebiedē,
ka zaudēsi sievisķību?

– Nesmu dzirdējusi.
Man liekas, ka samērīgā daudzumā sports tieši palīdz izveidot augumu,
izvairīties no liekā svara. Ja gribēšu mest daudz tālāk, tad gan vajadzēs šo to
upurēt, jo labus rezultātus ar pusspēku nesasniegsi.

– Tu jau esi tuvu 50 metru robežai, ceri šogad
to sasniegt?

– Kas to var zināt, pagaidām
negribu kaut kādus metrus izvirzīt par pašmērķi. Ja labi trenēšos, būšu
ieguldījusi pienācīgu darbu, arī rezultāti augs. Katrā ziņā – gribu labi
nostartēt Jaunatnes olimpiādē un čempionātā. Saprotu, ka ar manu pašreizējo
rezultātu (46 metri) būs par maz.

– Vai domā arī par tālākām robežām?

– Kamēr mācos skolā,
noteikti trenēšos. Kas būs tālāk, vēl nevaru pateikt – ja būs labi rezultāti,
tad turpināšu, ja ne, tad darīšu ko citu, man interešu netrūkst.

Mani jau tagad ir
aicinājuši turpināt mācības Amerikā, bet es par to šaubos, negribas braukt prom
no mājām. Turklāt šķēpmešanā Amerikā pārāk lielas iespējas nav – vairākas mūsu
meitenes tur mācās, bet nekādus lielos rezultātus nav sasniegušas. Tiesa,
sportojot var par brīvu iegūt labu izglītību…

Protams, ka gribētu
startēt arī lielajā olimpiādē, bet par to vēl pāragri domāt, man tikko palika
septiņpadsmit gadu un laika vēl ir daudz.

Līna Mūze

šķēpmetēja

Dzimusi          1992. gada 4. decembrī Smiltenē

Izglītība            mācās Smiltenes ģimnāzijas 10. klasē

Trenējas         vieglatlētikā

Personiskais rekords           46,04 metri šķēpmešanā

Sportiskie sasniegumi         Latvijas jaunatnes čempione, 3. vieta
piecu valstu sacensībās Ukrainā, Latvijas jaunatnes izlases dalībniece

Augums, svars           1,78 m, 65 kg

Treneris          Guntars Markss

Vaļasprieks   dziedāšana

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS