Bez svētā Patrika palīdzības
Potenciāli ne spēcīgākajā sastāvā vasaras beigās uz pasaules amatieru komandu čempionātu devās Latvijas golferes, toties izlasē pulcētās skolas vecuma spēlētājas Īrijā pašaizliedzīgi cīnījās vērienīgajā un smagajā turnīrā sarežģītos laukumos, kuros gūtā pieredze palīdzēs ceļā uz mērķi iegūt sporta stipendijas ASV augstskolās. Kopš golfs ir atgriezies olimpisko spēļu programmā, amatieru komandu čempionāta popularitāte arvien aug un turnīrs nostiprinājies kā jauno talantu skate, kur tikai reta spēlētāja ir pāraugusi klasisku studentes vecumu.
Latviju čempionātā The Montgomerie un O'Meara laukumos netālu no Dublinas pārstāvēja Marija Jučmane, Anna Marksa un Katrīna Gustafssone, kopīgiem spēkiem iegūstot 52. vietu 57 valstu konkurencē. Pieredze, spēlējot turnīros ārzemēs, jau iepriekš bija visām trim golferēm, tomēr pasaules čempionāts izceļas ar to, ka sacensības risinās četras dienas, un, iespējams, tieši sagurums bija viens no iemesliem, kādēļ turnīra pēdējā kārtā visām trim bija pieticīgākie rezultāti. Arī pēdējā dienā spēlētais The Montgomerie laukums par meiteņu favorītu nekļuva — daudz un milzum dziļi bunkuri, nonākšana kuros uzreiz krāja papildu sitienus, kā arī pluinīja vējš, kam klajumos bija, kur ieskrieties.
Skolnieces golfa augstskolā
Komandas kapteine Santa Puče gan lēš, ka daudz tuvāk čempionāta līderēm Latvija netiktu arī spēcīgākajā sastāvā un TOP 40 būtu augsts mērķis, pat piedaloties valsts amatieru čempionei Annai Diānai Švankai un vēl vienai ASV augstskolas golferei — Lailai Forstmanei. Izlases sastāvu braukšanai uz Īriju noteica pēc Latvijas amatieru čempionāta rezultātiem, kur pirmajā piecniekā Švankai sekoja Jučmane, Forstmane, Marksa un 15 gadus vecā Gustafssone. Švankai ASV universitāte oficiāli neliedza braukt uz pasaules čempionātu, vienlaikus gan norādot, ka praktiski tas nozīmēs visu semestri nespēlēt augstskolu turnīros, jo sacensību dēļ kavēt mācības ļauts strikti ierobežotu laiku. Savukārt Forstmanei ir arī trenera palīga pienākumi Ekerda koledžā, līdz ar to divas pieredzējušākās Latvijas amatieres palika Atlantijas viņā krastā.
Tādā veidā pasaules čempionāts Latvijas golfa vēsturē ierakstīja jaunu lappusi ar trim skolniecēm, jo arī Jučmanei un Marksai skolas gaitas beigsies tikai nākamgad. Puče atzīst, ka Īrijā bija redzams, ka Latviju pārstāv spēlētājas ne bez pieredzes, tomēr debitantes tik augstā līmenī, lielām acīm skatoties uz 57 valstu turnīru un ar saviļņojošu atbildības izjūtu redzot savas valsts karogu atklāšanas parādē. Arī sportiskā ziņā latvietēm bija brīži, kad priecāties. Jučmane otro no četrām kārtām nospēlēja ar PAR jeb teorētiski nepieciešamo sitienu skaitu, trešajā dienā ar +4 nospēlēja jaunākā komandas dalībniece Gustafssone. Tomēr liela čempionāta īstais pārbaudījums ir spēlēt stabili četras dienas, un tieši tas meitenēm radīja sarežģījumus. Latvijas izlases kapteine gan ir gandarīta, ka jaunās spēlētājas redzēja pasaules līmeni, kas viņām palīdz gūt priekšstatu par augstas meistarības golfu un savu vietu tajā.
Kā spēlēt -29 zem PAR
Tieši tādēļ Latvijas Golfa federācijā pat neradās jautājums, vai vajadzēja sūtīt jaunās meitenes cīnīties turnīrā, kur izredžu uz augstu vietu nebija. Arī izlases dalībnieču attieksme ir pelnījusi tikai atzinību, jo gribēšana spēlēt arvien labāk ir liela, acis deg, un Latvijas izlašu trenerim Kevinam Flinnam meitenes jautāja, kā var nospēlēt, piemēram, čempionāta uzvarētājas amerikānietes, kam komandas rezultāts bija -29 zem PAR. Katrā no četrām čempionāta kārtām komandas rezultātā ieskaitīja divu labāko spēlētāju rezultātus, un ASV nospēlēja atbilstoši savam statusam — komandā bija trīs studentes, kas pasaules amatieru rangā ieņem pirmās trīs vietas. Savukārt otro vietu ieguva Japāna (-19), kam sastāvā pulcētās spēlētājas jau raugās uz profesionāļu karjeru Āzijas tūrēs.
Ar Karaliskā un Antīkā Sentendrjūsas kluba (R&A) atbalstu Flinns jau vairākus gadus ir Latvijas izlašu treneris (R&A ir viena no divām vienlīdzīgām pasaules golfa jumtorganizācijām), un profesionāļu vidē augstu vērtētais britu speciālists uzteica jaunās spēlētājas. “Debitantes ātri mācās, un mēs sagaidām, ka viņas turpinās spēlēt arvien labāk. Kā treneris es lepojos ar viņu neatlaidību, vēlmi mācīties, bet vēl jo svarīgāk, ka varam lepoties ar viņām kā cilvēkiem,” atzina Flinns, kurš pārraudzīs Latvijas izlases arī nākamgad. Flinns Latvijā ne tikai vada treniņnometnes, bet arī konsultē pašmāju trenerus. Nav noslēpums, ka Latvijas golfā treneru tālākizglītība ir problēma, jo klubos speciālisti ir allaž noslogoti.
Milža izaugšana
Pasaules čempionāts ir nozīmīgs impulss Latvijas golfa attīstībai, neraugoties uz pašu mājās ierobežoto spēlētāju skaitu. Dienvidkorejā, Ķīnā, ASV uz vietu nacionālajā izlasē pretendē talantu tūkstoši. Latvijā — uz pirkstiem saskaitāmas golferes, tomēr izšķirošs ir treniņu darbs un kvalificēta apmācība. Latvijas golferes pēc atgriešanās no Īrijas vēl jo vairāk grib strādāt, nevis atteikties no sava sapņa un pabāzt nūjas zem gultas. Arī iespēja sajust sevi kā pasaules golfam piederīgu ir svarīga, un kur gan vēl, ja ne Britu salās tas varētu izdoties vislabāk. Īrijā čempionāta dalībnieces ik soli spēra golfa vēstures piesātinātā vidē, kas veiksmīgi sadzīvo ar mūsdienu tehnoloģijām. Bet tehnoloģijas neatņem brīvdabas sportam īpašo auru, ko rada brāzmaini vēji, dziļi bunkuri un izaicinājumi laukumā ik uz soļa, ļaujot katram dalībniekam sajusties kā patiesi globāla sporta notikuma daļai.
Pasaules čempionātā Latvija gan bija pārstāvēta tikai sieviešu konkurencē, jo rīkotāju iespējas ierobežo 72 valstu maksimums, un pirmām kārtām tas attiecas uz vīriešu sacensībām, kur gribētāju ir vairāk. Vīriešu konkurencē Latvijas izlase nav bijusi pastāvīga turnīra dalībniece, tādēļ pēc pieteikšanās automātiski nonāca garā gaidīšanas listē. Pavisam neilgi pirms čempionāta sākuma rīkotāji piedāvāja vakanci startam arī Latvijai, tomēr pēdējā brīža izmaksas jau bija kļuvušas nesamērīgas, lai iespēju izmantotu.
Milzīgā interese par turnīru veicinājusi arī grozījumus tā organizēšanā. Pēc diviem gadiem labākās golfa amatieru valstis noteiks Honkongā, bet vēl divus gadus vēlāk čempionāts atgriezīsies Eiropā. Rīkotāju lomā būs Francija ar laukumiem, kur šoruden risināsies viens no pasaulē atpazīstamākajiem turnīriem — Raidera kausa izcīņa, kurā Eiropa cīnās pret ASV. Starptautiskā Golfa federācija bija ieviesusi kontinentu rotāciju pasaules amatieru komandu čempionātu rīkošanā, tomēr nesen bija spiesta sistēmu mainīt, jo Dienvidamerikā pretendenti nepieteicās. Čempionāts ir izaudzis tik milzīgs, ka nav viegli nodrošināt divu nedēļu garumā divus blakus esošus laukumus, visu nepieciešamo loģistiku un viesnīcas 72 valstu delegācijām.
Atziņas un plāni
Marija Jučmane:“Iegūtā pieredze ir neaprakstāma. Īrijas vējainā daba un laukumi, kuros spēlējām, prasīja no visas komandas lielu koncentrēšanos, izturību un spēku. Es pirmās trīs dienas parādīju labu spēli un, kaut arī ceturtajā dienā neizdevās viss, kā vēlējos, esmu priecīga par savu startu un to, kā komanda aizvadīja sacensības. Vislielākais paldies mūsu izlases trenerim Kevinam Flinnam par lielo atbalstu un visai Latvijas komandai veltīto laiku! Pašlaik mans mērķis ir iekļūt Amerikas universitātē ar golfa stipendiju, lai varētu apgūt savu izvēlēto profesiju — fizioterapiju — un attīstītu savu golfa spēli jaunā līmenī.”
Anna Marksa: “Īrijā pirmajā dienā jutos kā iesācēja, kas tikusi spēlēt kopā ar pasaules labākajiem amatieriem. Ļoti pētīju notiekošo, it īpaši — kā spēlētāji trenējās un gatavojās startam, piefiksēju knifus, kurus pirms tam nezināju. Par savu rezultātu jutos vīlusies, jo varu nospēlēt daudz labāk. Tomēr atrašanās apakšgalā iedrošināja vēl nopietnāk strādāt, nevis baidīties no konkurences. Ar izlases treneri Kevinu Flinnu izstrādājām plānu rudens un ziemas treniņiem, sāku jaunu posmu savā spēlē un nevaru sagaidīt, kad Latvijas karogu redzēšu augstākā pozīcijā! Mērķis pēc skolas beigšanas ir ar stipendiju tikt uz Ameriku 2019. vai 2020. gadā. Pēc četriem gadiem golfa universitātē turpmākās gaitas noteiks mani rezultāti, bet vēlme ir spēlēt profesionāli. Bez golfa turpmāko nākotni pašlaik nespēju iedomāties, ceru, ka sasniegšu izvirzītos mērķus ar darbu un pareizu plānu.”
Katrīna Gustafssone: “Apzinos, ka esmu jauna spēlētāja un iespēja piedalīties pasaules čempionātā bija fantastiska. Redzu, ka ir daudz vairāk jātrenējas un jāiegulda laiks, lai tiktu līdz augstākajiem sasniegumiem, jo konkurence golfā ir milzīga. Īrijā pietrūka pieredzes tādos laukumos kā Montgomerie, kas ir āķīgs un nepierasts golferēm, kuras vairāk trenējas un spēlē māju laukumos. Vairāk jātrenē tuvā spēle un jāpiestrādā pie spēles pārvaldības, laukumā jādomā uz priekšu, nevis tikai par katru sitienu. Gribu sasniegt augstāko līmeni, un esmu gatava vairāk trenēties, lai nokļūtu pašā virsotnē. Pašlaik mērķis ir pēc skolas beigšanas tikt ASV studentu golfā, bet līdz tam turpināšu trenēties pie Dāvja Puksta.”
